atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Dieva vadība
vilks
Iesūtīts: 2009.02.04 09:34:41
Vai esat piedzīvojuši, ka Dievs jūs vada, un ja jā, tad kā?

Šoreiz lūdzu runāt tos, kam ir konkrēta pieredze vai pozitīvi jautājumi.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
vasara
# Iesūtīts: 2009.02.04 10:19:29
Vada jau gan, ikvienā solī - to jūtu ne tikai pozitīvajos dzīves notikumos, bet arī dažādās sāpīgās pamācībās. Katrā ziņā viss notikušais ir licis padomāt, gūt pieredzi un mācīties.
sicilia
# Iesūtīts: 2009.02.04 10:36:24
galu galā filmu Visvarenais Brūss esat redzējušas? redzējāt cik Dieviņam lūgumu? Viņš tak nespēj ar visu tikt galā

Par tēmu - brīžam liekas, ka mani vada, bet brīžamm.... Dievs pievēršas laika vilkam vai Saulei vai vēl kādam... tad atkal man un atkal kādam... vo tāpēc tā zebra sanāk
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.02.04 11:20:59
Mana pieredze - dienu pirms kristībām ļoti lūdzos, kā nekad vairs, ne pirms, ne pēc savā mūžā.... kādas pāris stundas mēzu ārā visu ko varēju atcerēties, lūdzu piedot ari vecāku kļūdas un pat radu un kaimiņu. Sekoja - skaidrs nepārprotams redzējums garā (vienīgais tāds līdz pat šai dienai). Tieši pašā lūgšanu kartsākajā momentā, es teiktu pat - sekundē..
Tāpēc par savu īsto kristību datumu uzskatu dienu agrāk kā papīros rakstīts.

Saņēmu arī nepārprotamu atbildi, kad šaubījos, vai maz drīkstu kādu citu par kristietību apgaismot, vai kā lajs bez teol.izglītības par daudz neuzņemos (VL forumā un delfos). Atbilde - absolūti nepārprotama, šoreiz skaitliski izteikta.

Esmu pirms gadiem trim četriem ticības spēkā Jēzū Kristū dziedināta... No fiziskas, nopietnas (citādi - operējamas) kaites. Esmu par to visu delfos jau liecinājusi.


Sīkākus atgadījumus, kad Viņa vadību jūtu nepārprotami - līdzīgi tev, vilks , pat nav iespējams saskaitīt.
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.02.04 11:41:25
vilks
Mans storijs tāds - kad bija Atmodas laiki, spulgām acīm skrēju tik aiz karogiem, biju klāt vai visos mītiņos un vaļā muti klausījos lielos gudros - Kiršteinu, Repši, Baibu Pētersoni...
Tieši tad ievēroju mūsu mācītājus, Rubeni un Vanagu pašus pirmos. Nodomāju - nu kad izkarošos, tad noteikti ieskatīšos baznīcā, tam vajag būt kaut kam Labam.

- nu un tā tad arī izdarīju, man noteicošais izrādījās mācītāju personīgais piemērs. Drīz pēc atmodas arī sāku iet iesvētē utt., ķēros tā kārtīgi pie JDerības - viss pēc parastā scenārija.
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.02.04 12:57:49
Dieva vadība man ir ikdiena... jau pēdējos kādus 3-4 gadus... Un patiesi pārliecinos par Kristus vārdiem - "Kas uz viņu paļaujas, tas nepaliks kaunā" Tb es apzinos, ka Dievs vada mani šos 3-4 gadus... To ka viņš ir vadījis mani visu mūžu, to jau saprot tikai retrospektīvā... un maniem sargeņģeļiem ir nācies asiņainiem spārniem par mani cīnīties... un neko... varu tik Dievam teikt labas šo Eņģeļu rekomendācijas... labi šie savu darbu dara!
Zive.
# Iesūtīts: 2009.02.04 13:29:36
Es esmu konstatējusi, ka zināmā mērā pati ar savu rīcību izvēlos, vai, lai Dievs mani vada, vai arī eju savu ceļu un škrobojos par to, ka Dievs man nepalīdz. Vismaz man ir tā, ka jo tālāk grēku jūŗā brauc, jo mazāka kļūst Dieva vadība. I pats sev sāk ieskaidrot, ka grēks nemaz nav grēks. Palēnām sapūderē sev smadzenes, attālinies no Dieva, aizvien mazāk ar Viņu kontaktējies. Un tad vienā mirklī, kad jau galīgi škērsām visu dari, tad parasti nāk kārtīgs belziens pa pakausi, tam seko grēku apjausma ar no tās izrietošo grēku nožēlu un atjaunojas attiecības ar Dievu, kad atkal var just viņa atbalstu un vadību.
Manā izpratnē galvenā problēma ir noturēt un saglabāt to saikni, neattālināties... Savādāk tā dzīve visu laiku iet kā pa kalniem kā pa lejām
Rausītis
# Iesūtīts: 2009.02.04 17:28:26
Tā vadība patiešām brīnišķīgi izgaismojas retrospektīvā.
Bet tūlītēju Dieva vadības apjausmu un prieku par to ir nācies izjust īpaši bīstamās situācijās ceļojumos, piemēram, kad akmens no klints nobliežas tieši tur, kur es pirms divām minūtēm no laivas laiski paņēmu jaciņu. nebūtu ne manis, ne jaciņas, bet tagad cieta tikai laiva.
Balss
# Iesūtīts: 2009.02.05 01:20:56
Jā, es gan savā, gan man tuvu ticīgu cilvēku dzīvēs zinu, redzu un piedzīvoju ļoti daudz Dieva vadības, padoma, situāciju sakārtošanas, pasargāšanas. Pat grūti uzskaitīt.
Gadījies arī pāris reizes, kad pēkšņi domās dzirdu īsu, skaidru teikumu (pilnīgi ne no sevis) kā komentāru par problēmu, ar ko esmu nodarbināta.
Piekrītu Zivei par sekām, kad neklausāmies, negribam ieklausīties tajā, ko Dievs mums saka un gribam skriet savus ceļus. Rezultāts štruntīgs...
vilks
# Iesūtīts: 2009.11.06 10:37:37
Varbūt radušās kādas jaunas domas?

Man, piemēram, šķiet, ka es diez vai būtu apprecējusi to cilvēku, kuru apprecēju, ja man nebūtu bijusi depresija un visas ar to saistītās grūtās un nepatīkamās lietas. Tā ka brīnumainā veidā Dievs arī ļaunas un nepatīkamas lietas vērš par labu.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.11.06 10:40:37
Man nekas nav mainiijies, Dievs ik dienas mani un manu gjimeni vada... uiss kedaas mums!
Svētais
# Iesūtīts: 2009.11.06 10:46:14
Dievs visas lietas vērš par labu tas tiesa, bet viņš nav slikto lietu cēlonis nekad! Kad saņēmu šo atklāsmi par Dievu, ka Viņš ir tikai un vienīgi vienmēr manā pusē, un nekad mani nenosoda, netiesā un nepārmet, jo visu sodu ir uzlicis uz Jēzus, mana sadraudzība un mīlestība uz Dievu eksplodēja, un varu apliecināt, ka uz šodienu piedzīvoju Viņa Gara un Vārda vadību ikdienas. Dievs ir devis savu Vārdu, un ja iedziļinamies, tad varam rast visas atbildes tur. Kāpēc, lai Dievs vadītu kādu ar tālākām un specifiskām norādēm, ja neievērojam Viņa Vārdu, kas mums jau ir dots? Apzinos vienu, ka viss ko daru daru ticībā, jo Dievam tas patīk. Pat ja es kļūdos, tad Dievs mani var atkal uzlikt uz pareizā ceļa, bet saprotu, ka dzīve jādzīvo ticībā.
katole Sicilia Lemingoviča
# Labojis katole Sicilia Lemingoviča: 2009.11.06 13:01:13
Ja esam tik jūsmīgi kā vilks, tad man jāsaka, ka tras, ka esmu precējusies arī ir viens pamatīgs Dieva darbs, jo pirms satiku Lemu man bija dzīvē posms, kad vīriešus maigi izsakot nemīlēju... nea nu nebij tā ka nīdu, bet viņi bija forši ārpuss manas dzīves. Laulības nu galīg nebija manā plānā uz tuvākajiem 100 gadiem.... bet tad, kad es to biju formulējusi un visiem izziņojusi, mnana dzīve baig mainījās.... nu tarkums
tāpēc saka - cilvēks domā, Dievs dara... vai arī ja gribi sasmīdināt Dievu, pasaki viņam savu plānus
Balss de Vīra
# Iesūtīts: 2009.11.08 03:42:07
Visu manu dzīvi Dievs mani ir vadījis - dažreiz pavisam jūtami - kad meklē, cīnies un nezini, kā tālāk, bet tad viss burtiski pēdējā brīdī izkārtojas it kā pats no sevis vislabākajā veidā.
Arī tad, kad ir bijuši triecieni, Dievs ir stāvējis klāt, devis spēku, mieru un spēju izturēt. Devis cilvēkus, kam īstie vārdi. Vai arī - praktiskas zināšanas vai spējas kādā jomā.
Reizēm brīnos, kāpēc Dievs man kārtīgi nesadod pa dibenu, kad esmu to pelnījusi...
skolniekss
# Labojis skolniekss: 2009.11.08 08:30:51
Nezinu, vai Viņš mani vada, bet to, ka Dievs ir visur un vienmēr klāt tas tiesa. Es teiktu Viņš mani pavada un ja apstājos Viņš līdzās apsēžas. Kā draugs, kurš negrib šķirties. Arī tad ja kļūdos viņš nevis noskatās pa gabalu, bet ir klāt vis ciešāk... Esmu apjautis, ka es varu darīt jebko, līdzās ir Dievs. Viņš nevis vada, bet - Viņš vienkārši Ir... Vismaz es to tā esmu sajutis...
esenif
# Labojis esenif: 2009.11.08 09:48:35
Ir piedzīvots. Dievs vada tik daudz, cik Viņam to ļauj darīt. Tāpat arī cilvēks sadzird Viņu tik daudz, cik ieklausās. Un Dievs neko nedara pirms tam par to nerunājot. Tāpēc zināmā mērā tas, cik ļoti mēs izjūtam Dieva vadību savā dzīvē vien liecina par to, cik tuvas ir attiecības mums ar Viņu.
Man kā jau ne reizi minēju ir zināma bijība nepieņemt svarīgus lēmumus pēc savas izpratnes, tāpēc atkal un atkal esmu spiesta meklēt Dieva vadību un gribu savā dzīvē. Tas mobilizē.

Par vīzijām gribēju piebilst - tas ir viens no populārākajiem veidiem, kā Dievs runā uz cilvēku, tik vairums tām, ja vien nav ļoti spilgtas, nepievērš uzmanību. Tāpat kā reti kurš uzmanību pievērš sapņiem. Es esmu no kategorijas, kam, salīdzinot ar citiem, tas nāk grūtāk tb lielāka piepūle nereti jāpieliek, lai saņemtu un sadzirdētu, tomēr esmu redzējusi ļoti daudz vīzijas un arī vismaz vienu atvērto vīziju. Un tas tāpēc, ka esmu tam pievērsusi uzmanību.
vilks
# Iesūtīts: 2009.11.17 10:57:25
Šķiet, šī tēma atkal kļūst aktuāla?
Francisks
# Iesūtīts: 2009.11.18 18:57:58
Man šķiet,ka mani arī vada,tikai reizēm nesaprotu-kurp.
Citreiz paliek spilventiņu apakšā,lai nesasitos,a gadās,ka liekās-pilnīgi pametis.
Balsstiesības
# Iesūtīts: 2009.11.21 05:54:44
esenif
esmu redzējusi ļoti daudz vīzijas un arī vismaz vienu atvērto vīziju.
Šī gan ir nedaudz blakustēma, bet ko tu apzīmē par vīziu, un ko - par atvērto vīziju?
vilks
# Iesūtīts: 2010.02.27 00:56:50
Šodien Dieva vadība izpaudās ļoti interesanti...un pilnīgi nemanot. Kaut kad nedēļas vidū man radās vēlme uzvilkt šodien, braucot uz sievu vakaru, pavasarīgākas drēbes un vispār vairāk sapucēties. Kā arī šodien kaut kā nejauši beidzot saņēmos uztaisīt sievu vakaram jaunas dziesmu lapiņas. Un, kā gadījās, kā ne, tieši šodien uz sievu vakaru atnāca vietējās avīzes pārstāve, lai par mums ko uzzinātu un tad uzrakstītu avīzē. Pilnīgi negaidot izrādījos labi sagatavojusies, un tāpēc varēju mierīgi nesatraukties, kaut arī par to uzzināju stundu pirms pasākuma. Un bija forši.
Kaut kā sen nebija gadījies,ka ievērotu tik nemanāmu un reizē būtisku Dieva vadību.
tex-mex [87.110.85.177]
# Iesūtīts: 2010.02.27 01:15:35
vilks nu kad būs nodrukāts, padod mums arī ziņu, lai arī varētu par to izlasīt! p.s. būtu labi, ja rakstā būtu arī bilde ar sapucējušos vilku pavasarīgās drēbēs

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 98 , pavisam kopa bijuši: 2842