Olita 
|
Iesūtīts:
2009.01.16 19:06:46
Kādā brīnišķīgā dārzā auga lieliska izskata bambuss.
Dārza Kungs to mīlēja vairāk par citiem kokiem. Gadu pēc gada bambuss auga arvien varenāks un skaistāks. Bambuss saprata, ka Kungs viņu mīl un bija laimīgs.
Kādu dienu Kungs, pietuvojies savam iemīļotajam kokam saka: " Mīļais bambus’, Tu man esi nepieciešams."
Brīnišķīgais koks jūt, ka ir pienācis brīdis, kura dēļ tika radīts, atbild Kungam ar prieku: "Kungs, esmu gatavs. Dari ar mani, ko vēlies."
Kunga balss bija nopietna: "Lai tevi lietotu man jānocērt tevi."
Bambuss izbijās: "Nocirst mani, Kungs? Mani, skaistāko no kokiem šajā dārzā? Nē,lūdzu nē! Lieto tavam priekam, Kungs, bet lūdzu necērt mani!"
"Mans mīļais bambus’, turpināja Kungs, ja nevaru tevi nocirst, nevaru tevi lietot."
Dārzu piepildīja klusums svina smagumā. Pat vējš mitējās pūst.
Lēni bambuss nolieca savu brīnišķo lapu kroni un čukstēja: "Kungs, ja nevari mani lietot bez ciršanas, tad cērt!"
"Mans mīļais bambus’, teica atkal Kungs, man ne tikai tevi jānocērt, bet jānogriež arī zari un lapas."
"Apžēlojies par mani, Kungs. Tu iznīcini manu skaistumu, bet atstāj vismaz man zarus un lapas."
"Ja nevaru nogriezt, nevaru tevi lietot."
Saule apslēpa savu seju, kāds taurenītis no bailēm lidoja projām.
Trīcot un aizsmakušā balsī bambuss teica : "Kungs, griez."
"Mans mīļais bambus’, man vajag vēl vairāk no tevis, man vajag tevi sadalīt divās daļās un izņemt serdi. Ja to nevaru izdarīt, nevaru tevi lietot."
Bambuss noliecās līdz pat zemei un murmināja: "Kungs, sadali un izņem."
Tā Dārza Kungs nocirta bambusu, nogrieza zarus un lapas, sacirta divās daļās un izņēma serdi. Tad Viņš to nonesa, kur tecēja svaiga strauta ūdens, tuvumā laukiem, kas cieta no sausuma. Uzmanīgi pievienoja pie ūdens iztekas sava iemīļotā bambusa vienu pusi, otru pavērsa uz izkaltušajiem laukiem.
Svaigs,dzidrs, salds ūdens tecēja pa bambusa stumbru un sasniedza laukus.
Tika iestādīts rīss un raža ienācās brīnišķa.
Tā bambuss kļuva par lielu svētību, kaut tika nocirsts un iznīcināts.
Kad bambuss auga kā brīnišķīgi skaists koks, tas dzīvoja tikai pats sev un spoguļojās pats savā skaistumā.
Nogriezts, savainots un pārveidots, kļuva par kanālu, ko Kungs lietoja, lai darītu auglīgu Savu Valstību.
Mēs to saucam "ciešanas"...
Dievs to sauc "Tu man esi nepieciešams..." |
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2009.01.16 19:16:07
Tā bambuss kļuva par lielu svētību, kaut tika nocirsts un iznīcināts.
Šis teikums atklāj šī stāsta jēgu --> iznīcība , kas tēlo Dievu. antikrists.
Dievs ir dzīvība, Dieva darbi ir dzīvības darbi. Dievs liek dzīvot un paglābj no iznīcības. Dievam vinemēr ir risinājums, kas dara dzīvu, Viņš atmodina mirušos. |
Merlins  |
# Iesūtīts: 2009.01.16 19:36:14
Līdzīga saruna varēja notikt Jēzum ar Tēvu Getsemanes dārzā.
[Jēzus] sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!" Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.
Visticamāk stiprināja, vēlreiz apliecinot Tēva gribu. "Lai tevi lietotu man jānocērt tevi." Arī šai kontekstā varam apcerēt, ko nozīmē Pāvila "Ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā." (Rom.6:5).
|
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.01.16 19:40:28
Lai arī kā vēlētos, bet ja gribi Dzīvot, miesīgi ir jānomirst.
Jā, bet tā nav iznīcināšana. Šitais stāstiņš beidzas ar nāvi, turpinājuma nav.
Es ticu uz (..) miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu .
Mēs (..) gaidām uz mirušo augšāmcelšanos un dzīvošanu nākamajā pasaulē .
|
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.01.16 19:49:37
Kristīgajai ticībai pa priekšu iet Evanģēlijs. Prieka vēsts, ka grēks un nāve ir uzvarēti. Sāpes, izmisums, nolemtība, līdzīgi kā to pauž šis stāstiņs, jau ir piedzīvots, tā ir mūsu dzīve. Un Kristus nāk ar šo prieka vēsti, ka būt Dievam noderīgam nozīmē DZĪVĪBU nevis nāvi. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.01.16 20:26:25
Olita
bet vai tad nest valgmi izslāpušajiem nav dzīvība?
Ir. Bet stāstiņa konteksts, izvērsums, kunga (domātā Dieva līdzinieka) rīcība, ciešanu uzsvars - kur tur dzīvība? |
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2009.01.16 21:04:30
Skaists, bet neprecīzs pastāstiņš... var rasties iespaids, ka katrs atsevišķi mēs esam tikai vienīgi līdzeklis priekš citiem, tāds komposta princips.
Līdzīgi iesācējkristietis , izlasījis, ka Kungs prasa tevi visu , dabiski, nobaidās, ka nekad uz to neparakstīsies.
Bet Jēzus jau nekad ar neatstāj mūs sacirstus divās daļās un bez serdes.  Lai gan ārējās pazīmes (kā pārticība, sab. stāvoklis, senie draugi, pat iedomātā laime ģimenē utt.) patiešām var zust (bet arī ne obligāti), tas tiek vienmēr kompensēts ar kaut ko labāk un vairāk.
Tā ka saprotu Mārtiņa reakciju. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.16 23:19:26
Man šķiet, ka ziedošanās ir, ja cilvēks kaut ko no sevis sniedz otram mīlestībā. Varbūt kaut ko, kas pašam pat nenāk par labu.
Nevis ar sakostiem zobiem, sak, redzi, ko tik es visu nedaru tevis dēļ. Nē, ar prieku dodot un nesagaidot sev neko pretī. |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.01.17 09:44:42
Piekrītu Mārtiņam!
Kristietībā beigas ir Dzīvība nevis Nāve!
Kā stāv rakstīts:
Jān 12:
24 Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.
25 Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet, kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvībai.
Rakstu un Kristietības kontexts ir, ka Kristus nāve uzvar nāvi un Kristus augšāmcelšanās nes dzīvību visiem, kas tic, lai viņi nemirtu!
Kā stāv rakstīts:
Jān 11:
25 Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?"
|
Dona Eriksone  |
# Iesūtīts: 2009.01.17 09:46:38
Olita
nu ja, bambuss tak nomira. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.17 10:09:42
p.s. Kristietībā Dievs ir dzīvo ne mirušo Dievs... Viņš lieto dzīvos saviem dzīvības darbiem! Kā stāv rakstīts:
Efez 2:
8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.
9 Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.
10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.
Dievs vispirms dara mūs dzīvus caur ticību, dāvā mums dzīvību un tad sūta mūs savos mums sagatavotajos darbos! |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.17 14:06:49
janis
Ja bamusam izrauj serdi, tad viņš kā bambuss nomirī gan. Ja caur viņu plūst spirdzinošs ūdens, tad viņš ir citā eksistences formā. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.17 14:26:57
Balss, attiecinot uz cilvēku tas izklausās kā kaut kāda cilvēku ādas lietošana, piemēram, apģērba darināšanai kambodžas trūkumcietējiem! |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.17 14:28:12
Mulders
Nu pag, pag, kā tev ar tēlaino domāšanu?  |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.01.17 14:54:15
"Mans mīļais bambus’, man vajag vēl vairāk no tevis, man vajag tevi sadalīt divās daļās un izņemt serdi . Ja to nevaru izdarīt, nevaru tevi lietot."
Bambusam tak serdes nav, bambuss jau izaug kā caurule.
Tiesa, viņi arī nerunā. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.17 15:12:22
Mārtiņš
Varbūt ka ķīnieši zina, kādi ir bambusi?
Bet galu galā - vai tad mēs te par botāniku? |
Dona Eriksone |
# Iesūtīts: 2009.01.18 19:37:20
Mārtiņš
Bambusam tak serdes nav, bambuss jau izaug kā caurule.
Tiesa, viņi arī nerunā.
LABS! Znachit tas nemaz nebija bambuss, bet prieksh uudensvada noteikti, ka bambuss buutu vislabaakais. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.19 11:07:03
Vēl kas... tas kas parādās šajā stāstā un atspoguļo nezinu kur tur Daosisma vai Budisma tās slēptās koncepcijas!
Stāsta sākumā Bambuss runā no 1ās personas viedokļa, bet Stāsts beidzas ar Bambusa kalpošanas aprakstu no 3ās personas viedokļa... Tas arī raksturo savdabīgo Budisma koncepciju, kad visaugstākā vērtība ir šī kalpošana, bet tā sevī nes savas individualitātes "izšķīdināšanu" tā ka beigās paliek tikai viens, kas var par šo bambusu runāt 3ājā personā... Tā ir šī Budistiskā īpatnējā nāves koncepcija, personas nāve... Kas Kristietībā ir sveša un nepieņemama... Kristietībā individualitāte nemirst nekad... un nekad nenotiek Individualitātes "izšķīdināšana" Dieva jūrā, tā ka cilvēka personība pazūd! Kristietība tieši otrādi... sola šīs individualitātes manifestāciju nebijušā godībā... praktiski pilnīgi pretējs process... kur rezultāts ir dzīvības un indivīda spožums Dieva gaismā, no kuras šis indivīds smeļās savu dzīvību un existenci!
Un ārēji šādi pastāstiņi Budismā ir pa pilnam, tie ir skaisti un cilvēkiem it kā šķietami mīļi, bet tomēr ilgstoši un lēnām uzklausīti tie modificē uztveri un faktiski cilvēku saindē un padara nederīgu Kristīgās vēsts uzņemšanai, jo cilvēkam pats jēdziens "individualitāte" šķiet kaut kas ķecerīgs! |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.01.19 11:17:43
Mulders
Vēl kas... tas kas parādās šajā stāstā un atspoguļo nezinu kur tur Daosisma vai Budisma tās slēptās koncepcijas!
Kāds te nesen runāja (tēmā par citu ticību pazaudētajām mācībām), ka daosi esot tikuši diezgan tuvu kristietībai, un lai es palasot Lao Dzi. ;-)
Kristietība tieši otrādi... sola šīs individualitātes manifestāciju nebijušā godībā... praktiski pilnīgi pretējs process...
Tā nebijusī godība varbūt ka tā pati "izšķīdināšana" vien ir?
Kas kristietībā ir "jūs manī, tāpāt kā es Tēvā"?
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.19 11:21:53
Kāds te nesen runāja (tēmā par citu ticību pazaudētajām mācībām), ka daosi esot tikuši diezgan tuvu kristietībai, un lai es palasot Lao Dzi. ;-)
Es tak nezinu no kurienes Olita izvilka šo pastāstiņu!
Tā nebijusī godība varbūt ka tā pati "izšķīdināšana" vien ir?
Nē... Mulders joprojām būs Mulders... Būs Dievs un būs Mulders... Un Mulderam joprojām garšos zirņi ar speķi un marinēti gurķīši un interesēs programmēšana un ne pārāk interesēs Baroka Operas!
Kas kristietībā ir "jūs manī, tāpāt kā es Tēvā"?
Un tu to saproti ar Budismu?
Pat Platona Alas princips to labāk izprot... un K.S. Luiss to vēl labāk attēlo!
Tas tāpat kā tu veikalā ieej un pērc lampām abažūrus... visi vienādi, bet tikai tad, kad tajā ieliek gaismas avotu un to apgaismo no iekšpuses tu ieraugi ka katrs abažūrs ir unikāls ar savu unikālo rakstu! Tādējādi Kristietībā Dievs tieši IZCEĻ un INDIVUDALIZĒ katru personu vēl vairāk... |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.19 11:32:46
Mulders
Un Mulderam joprojām garšos zirņi ar speķi
Tā jau vairāk pēc kādas veļu valsts izskatās...
Un vēl tur paradīzē būs krodziņi tiem, kam patika iedzert, utt, utt, viss būs kā šeit, tikai labāks! Tas velk uz musulmaņu paradīzi vairāk. :-)
Un tu to saproti ar Budismu?
A tu simboliski? ;-) |
:: Pievienot komentāru
|
