atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Nejaucies svešās lietās
Merlins
Iesūtīts: 2009.01.04 09:16:34
Viens no lasījumiem šai svētdienai (4.janvārim) ir šāds:

"Jo neviens no jums lai necieš ... kā tāds, kas jaucas svešās lietās." (1.Pēt. 4:15)
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.01.04 19:43:19
Es, kā vācu valodas nezinātājs, varu lietpratīgi spriest, ka minētā vieta atšķiras arī dažādos vācu tulkojumos:

"Niemand aber unter euch leide als ein Mörder oder Dieb oder Übeltäter oder der in ein fremd Amt greifet." (1545)

"Daß doch niemand von euch leide als Mörder oder Dieb oder Übeltäter, oder als einer, der sich in fremde Sachen mischt;" (1871)
vilks
# Iesūtīts: 2009.01.04 21:58:49
No vācu variantiem it kā varētu saprast,ka domāta jaukšanās cita cilvēka darbā.
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.01.04 22:06:16
vilks

Variants: jaukties svešās darīšanās, kas saistās ar darba darīšanām vai /valsts?/ mantu. Kristietim tiek liegts korumpēt valsts ierēdņus (pieņemsim, ka muitniekus)?
rainars
# Iesūtīts: 2009.01.04 22:29:33
Viņš jāstrostē par izdarītiem pārkāpumiem un,
pār visām lietām, jāatgriež no maldu ceļa.

DOMĀT KA CILVĒKAM SAVĀ PAŠTAISNĪBĀ ,būs gr``uti kādu atgriezt,drīzāk aizgriezt.Labākais ir lēnprātībā un izveicībā bez viltus kaimiņu provēt pievest pie Kristus kurš patiesi atgriež.
Balss
# Iesūtīts: 2009.01.05 01:46:25
9K116
I kas to izvērtēs, vai palīdz vai traucē?
Skat. pilnu manu tekstu - tas , kura lietās jaucas lai tad arī izvērtē un liek viņam saprast, vai šī jaukšanās ir palīdzoša vai traucējoša.
Balss
# Iesūtīts: 2009.01.05 10:24:05
Kur ir robeža starp kristieša iespēju/pienākumu piedāvāt padomu, palīdzību (emocionālu, racionālu vai praktisku) un kurā punktā sākas jaukšanās svešās lietās?
Varbūt labāk, nekā teoretizēt, ir apdomāt tipiskus gadījumu, kā mediķi saka - case studies.

1. Cilvēks domā, ka ir pašpietiekams un spēj pats tikt galā ar savām emocionālajām problēmām, uzskata, ka nelūgti padomi ir viņa privātās sfēras neatļauta aizskaršana. Līdz nonāk krīzē.

2. Jauns pāris grib kristīt bērniņu. Abi ir iesvētīti, esot ticīgi, baznīcā gan iegriežoties tikai lielajos svētkos. Latviskās kūmības jau esot nosvinētas, tomēr gribot bērniņu arī nokristīt.

3. Šķīries mācītājs regulāri sastopams kopā ar citu sievieti, situācija visiem gluži skaidri saprotama. Attiecības nenokārtotas.

Kuros gadījumos kristietis drīkstētu/ viņam vajadzētu iejaukties ar savu nelūgto padomu?
Vairaak nekaadas govis!
# Iesūtīts: 2009.01.05 10:33:54
drošvien nelasīšu visus šeit dotos prātojumus - esmu slinka.
bet par jaukšanos svešās lietās patiešām ir vērts padomāt - kur tas ir derīgi un kur ne. viennozīmīgas receptes vai atbildes nav. ja kāds slīkst, es ņemšu viņu aiz čupra un vilkšu ārā - ja kāds melo, to drošvien nedarīšu - kaut gan, vajadzētu.
pazemība mīļie ir nepieciešama - tad var jaukties cik grib.
Balss
# Iesūtīts: 2009.01.05 23:06:19
Ko jūs domājat par manis minētajiem piemēriem - kā būtu pareizi? Klusēt? Lai jau tie citi? Lai mācītāji māca un pamāca? Lai tie, kas gudrāki par mani, kaut ko saka, jautā, skaidro?... Lai paši tiek galā?
Protams, Eseres minētais par pazemību ir pamatpriekšnoteikums. Bet - vai vispār vajag?...
Kur ir robežšķirtne?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.01.05 23:12:21
Balss

1. Traģiski. Laikam bezcerīgs gadījums. Cilvēkam iespējams palīdzēt tikai tad, ja viņš to vēlas un ir gatavs pieņemt palīdzību.

2. Tipisks gadījums, tikai tās kūmības tā paretāk sastopams. Formāli nav iemesla atteikt kristību. Pēc būtības laikam arī nē, jo tā ir Dieva dāvana. Ir iespēja galu galā prātīgi un uzmanīgi vest pie prāta. Visbeidzot vienkārši tici, ko Jēzus saka - Dieva Vārds ir sēkla, gan jau kādreiz uzdīgs. (Ar šo laikam gan ir jāsāk!)

3. Tā nu ir bīskapa kompetence, sorry!
Balss
# Iesūtīts: 2009.01.05 23:16:15
Jānis Kalniņš
Paldies par rezonansi!

2.Es jau neesmu tas mācītājs, kā tu vari iedomāties , kuram jākristī! Ceru, ka viņš to uzzinās un ar šiem ļaudīm pārrunās.

3. Un ja nu bīskaps to nezin? Vai tad kādam jākļūst par stukaču?...
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.01.05 23:31:00
Balss

Man gan grūti iedomāties, ka bīskaps varētu nezināt tādu smagu situāciju. Es domāju, ka labs bīskaps šķirtu mācītāju paturēs savās aizlūgšanās un uzmanībā kaut vai aiz dvēseļkopšanas principiem un cita starpā, MKN arī šo to saka par mācītāju šķiršanos.

Bet par mācītāju voluntārismu es šad un tad esmu dzirdējis. Nupat man atkal teica, ka kaut kur par kristībām esot paprasīta krietna summiņa, tikai es jau neinteresējos, kur. Es domāju, ka dažam labam tomēr ir sakāpis galvā kaut kas romiski-katolisks, tāda kā varas apziņa, vai; un tad tāds nu sāk uzstāties kā pati tā Kunga mute un uzņemās uz sevis par daudz.

Bet par to ka Tu neesi mācītājs, es nupat dzirdēju labu joku no katoļu priestera Kauņā:
Priestera saimniece pirms mesas iznāk draudzes priekšā un saka: Mīļā draudze, mesa šodien nebūs, jo prāvests ir apsirdzis. Man arī nav visai labi ap dūšu.
LittleWonder
# Iesūtīts: 2009.01.05 23:37:09
Dievam reizem patik izmantot necilus un neizglitotus ljautinjus. kaut vai tamdelj, lai liktu kauna tos, kas uzskata, ka zina visu.
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.01.05 23:43:22
Paldies, draugi, par interesantajām domām! Kādu laiku neiznāca te ielūkoties.

Runājot par tulkojumiem, laikam tomēr grieķu vārda αλλοτριεπισκοποσ (allotriepiskopos) visprecīzākais tulkojums būs "tāds, kas jaucas svešās lietās " , angliski "busybody*in*other*man`s*matters " . Tā tas arī parādās King James Version, ko joprojām uzskata par oriģinālam visatbilstošāko Bībeles tulkojumu angļu valodā. Bet "busybody" tulko kā "a meddling or prying person", tātad tāds, kas jaucas vai okšķerē.

Man šī rakstu vieta lika domāt par drusku pārpersonīgākām lietām. Kristieši mēdz ciest vai vismaz just diskomfortu tādēļ, ka mēģina samēroties ar standartiem, kas nav ne Dieva, ne baznīcas likti. Tīri teorētiski - sākot kaut vai no dāmas kristietes, kas pārdzīvo, ka uz prominentu pieņemšanu jāiet otru reiz tai pašā vienīgajā vakarkleitā, kas pēc pasaules etiķetes skaitās nepieklājīgi un "zems stils". Un beidzot ar baznīcām, kuras katrā ziņā mēģina pielāgoties, piemēram, *Dukša piesauktajai "Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai", kas būtībā ir ES un ANO, nevis baznīcas lieta. Vai baznīcu centieni savu doktrīnu un praksi pielāgot visādām Eiropas un citām konvencijām nav tik pat traģikomiska, kā kristīgas sievietes cenšanās spēlēt pēc smalko aprindu hronikas noteikumiem? Un vai tā nav jaukšanās svešās lietās, kas galu galā tikai liek ciest - vienā gadījumā personai, otrā baznīcai? Vai arī tas nav kaut kas, no kā Pēteris brīdina? Nu apmēram tā...

LittleWonder
# Iesūtīts: 2009.01.05 23:56:51
man gan liekas, ka Peteris runajis par gluzi sadziviskam , piezemetakam lietam, bet... doma nav slikta
Balss
# Iesūtīts: 2009.01.06 17:29:40
Interesanti, kāpēc Merlins vispār uzsāka šo tēmu, ja atbildes viņam jau bija pašam? ...
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 199 , pavisam kopa bijuši: 1356