Gaida Sniedziņa 
|
Iesūtīts:
2008.12.10 16:11:52
kādas ir kristīgas un nekristīgas psiholoģijas atšķirības?
vai vispār ir atšķirības?
un vai psiholoģija vispār ir kristīga?
p.s. kā gribētos arī kāda profesionāļa akadēmisku viedokli - piem. G. Līdumu, S. Ratnieka vai kāda cita |
|
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 16:19:02
Nekristīgā ņemās cerēt, ka cilvēks ir iekšēji labs, un visas ķezas ir tikai dažādu kļūdu dēļ. Tas ir, labs cilvēks sanāk bez jebkādas reliģijas, pietiek tikai atrast ļaunuma cēloņus un tos likvidēt.
Kristīgā tādu domu nepieļauj, bet tikai to, ka šo to, virspusēji var, nedaudz atvieglot, bet ne vairāk. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.10 16:26:19
Ctulhu
Paši? Šķiet, ka bez Dieva nekas nesanāca. |
Gaida Sniedziņa |
# Iesūtīts: 2008.12.10 16:29:21
Ctulhu
Noasveidīgais pats var atnākt un pateikt!
lūdzu runāt par tēmu, nevis apspriest cilvēkus! ja neesi pamanījis te ir daudzi pārliecināti kristieši! daudz pārliecinātāki par Tavu ateismu! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.10 16:33:56
Gaida Sniedziņa
Vienkārši, ir tā, ka kristiešu tiešām ir daudz, taču viņi visi nedomā gluži vienādi. Tāpēc arī mēs sakām, ka tādi un tādi kristieši domā šā un šā. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2008.12.10 16:34:49
Ctulhu
Cilvēks pats neatradīs, kā attīstīties pareizā virzienā, bet līkumos, un vispār nenonāks galā. |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 16:56:12
mmm... tad man jāpaskatās savas skolas mācību priekšmetu sarakstā - cik atceros, tur bija morālteoloģija, filozofija, dogmatika , fundamentālteoloģija, liturģika un vēlvisādas gudras lietas - vot, psiholoģija nebija. bet žēl. |
Gaida Sniedziņa |
# Iesūtīts: 2008.12.10 17:05:32
vispār psiholoģija ir izņemta no baznīcas, jo agrāk tikai baznīcā to praktizēja, bettagad jau visādi citi gari arī...! |
Zive.  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 17:06:37
Manuprāt, galvenās atšķirības būtu piedāvātajos risinājumos. Tb galarezultātā, ko cilvēks uzskata par situācijas risinājumu.
Vēl viena atšķirība varētu būt risinājuma avots - vienā gadījumā tā būtu pašiedvesma, otrā Dievs.
/Piemērs. Kādam cilvēkam ir nodarīts gauži.
1. tiek konstatēts aizvainojums. Gan kristīgas, gan nekristīgas psiholoģijas piedāvātais risinājums ir piedošana.
2. Arī vēl kopīgi, gan krist. gan nekrist. - nākamais solis - cilvēkam jānonāk līdz vēlmei/ lēmumam piedot.
3. Un šite jau ceļi šķiras - kristīgā psiholoģija piedāvās Dievu kā risinājumu, tb, ka Viņš tālāk sadziedē sirdi. Par nekristīgo - nezinu īsti tos piedāvātos mehānismus.
Manā izpratnē tā atšķirība sanāk apmēram tā, ka vienā gadījumā brūce dzīst lēnām pati savā nodabā, bet otrā gadījumā tā tiek sadziedēta ātrāk ar zāļu palīdzību. |
Marvins  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 17:09:40
Kathismā un Bībelē par TO nerunā! |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.12.10 17:09:56
Gaida Sniedziņa
vispār psiholoģija ir izņemta no baznīcas, jo agrāk tikai baznīcā to praktizēja, bettagad jau visādi citi gari arī...!
tā gluži nebūs, katoļiem ir Baznīcas akceptēta kustība "Dzīvības straumes`to var nosaukt par sava veida kristīgo psiholoģiju, jeb psihoterapiju. protams, galvenais akcents tiek likt uz lūgšanu un dziedināšanas saņemšanu no Dieva. |
Gaida Sniedziņa |
# Labojis Gaida Sniedziņa: 2008.12.10 17:12:49
Manas domas bija te
Olita
ai tās psiholoģijas!
es labāk palasu Bībeli, tur vismaz kaut kas jēdzīgs rakstīts!
mūsdienu psiholoģija cilvēkam iemāca būt egoistam( neredzēt otru )... kā SEVI aizsargāt, kā SEVI padarīt pārāku par otru... SEV... SEV... SEVI... manipulācijas, itkā SEVIS sargāšana....
( tas ir pretēji Bībelei, kura māca sevi aizliegt un mīlēt tāpat kā savu tuvāko, nevis vairāk vai mazāk( ar mazāk domāju, neieslīgstot sevis nicināšanā - kompleksos)... )
psiholoģija iemāca mīlēt tikai sevi vairāk par visu!
kristīgā psigoloģija vairāk ir kā pedooģija, padomdošana - manā skatījumā! |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2008.12.10 17:15:50
Gaida Sniedziņa
Abet izrādās, ka mēģinot sevi padarīt labāku, neizbēgami jāpadara labāki arī tie citi!
Uzlabojot visus, gūsti lielāko labumu sev!
Cilvēks = sabiedriska būtne. |
Gaida Sniedziņa |
# Iesūtīts: 2008.12.10 19:26:27
EzītisMiglā
sevis labošana un iepazīšana psiholoģijā ir labi.. tikai atkarīgs no metodēm kā to dara....
es vairāk domāju, ja cilvēks nepamana, ka sāk bradāt kā palīķiem pa apkārtējiem, tad tā ir slikta psiholoģija! |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 20:46:58
Olita
Viņš ir visās dvēselēs, nevienu nav pametis, tikai dažu dvēseļu īpašnieki to nejūt un negrib just.
Nē to privilēģiju jau pazaudēja mūsu senči - Ādams un Ieva. Tas ir jāsaprot tā, ka Dievs mūs nav pametis pilnībā, taču Viņš nav ar mums sadraudzībā un mūris ir starp cilvēku un Dievu - grēks.
Kā tev šķiet - kas ir tilts starp Dievu un cilvēku šodien? Kā Dievs nāk pie mums un kā mēs varam tikt pie Viņa? Vai tev šķiet, ka Viņš var tā vienkārši pievērt acis uz mūsu grēkiem? Nē, Olita - par grēkiem ir jāsamaksā, par katru grēku, pat par vismazāko ir jāmaksā ar asinīm, ar dzīvību. Dievs nav tikai žēlastība, Viņš ir arī taisnība un ja Viņš skatītos uz mums caur pirkstiem, tad kur paliktu taisnība? Katrs noziedznieks varētu savus grēkus izpirkt ar lētu samaksu, tjipa tā - visu mūžu zogu un laupu, bet lai izlīdzinātu karmu, padaru attiecīgi proporcionāli labu. Gluži kā viens slavens mafiozo ar savu netīro naudu pabalstīja bērnu namu - vai tas attaisno visas tās asinis, kas uz viņa rokām?
Kas samaksās par cilvēku grēkiem? Bez grēku izpirkšanas nav piedošanas, bez upura nav žēlastības, bez asins izliešanas nav dvēseles dziedināšanas - to nevar nopelnīt ar labiem darbiem, par to jāmaksā ar pašu dvēseli, ar asinīm, ar dzīvību
Kas mīlēs visu dzīvo, darīs daudz laba, pildīs visus baušļus, bet apgrēkosies vissīkākajā lietā, pret vismazāko bausli - tas sodāms ar nāvi, tā asinis jāizlej, nekā savādāk nevar pat šo vismazāko grēku izpirkt
Olita - ko nu? Sprukās esam, ko mums būs darīt? Kā pie dvēseles dziedināšanas un pestīšanas tikt, ja par to jāmaksā ar tās mūžīgu nāvi? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.12.10 20:51:13
Stāv rakstīts
Psalmi 49. nodaļa
7 Viņi paļaujas uz savu padomu (psiholoģiju) un lepojas ar savu lielo bagātību (tautas kultūrvēsturisko mantojumu).
8 Taču neviens ar naudu (intelektuālo un garīgo bagātību, un cilvēcīgo mīlestību) nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves -
9 visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem,-
10 lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu.
Es te ieliku iekavās analoģijas ar šo tēmu un neesiet šokēti - jā pat ar cilvēcīgu mīlestību nevar cilvēka dvēseli no nāves izpirkt, jo cilvēcīga mīlestība ir nepilnīga, ar egoisma piejaukumu |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.12.10 21:01:22
> kādas ir kristīgas un nekristīgas psiholoģijas atšķirības?
Tieši tādas pašas atšķirības kā starp kristīgo un nekristīgo matemātiku, fiziku un ķīmiju. Ak, kristīgās matemātikas neesot?! Nu, pareizi! Matemātika, fizika un ķīmija taču ir zinātnes. Psiholoģija arī tāda esot. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.12.10 21:11:32
*Duksis
kā teica šķiet Einšteins - reliģija bez zinātnes ir akla, bet zinātne bez reliģijas ir kliba. Kristietības negatīvā attieksme pret ziņatni vēsturiski ir saistīta ar to, ka pirms modernā laika zinātnieki un zinātne vispār vairāk vai mazāk tika saistīta ar okultismu un alķīmiju, kas kristietībā ir absolūti nepieņemami. Taču mūsdienu jeb modernā zinātne, kas izslēdz jebkādu mistiku ir pat saskaņā ar kristietību, lai cik tas arī neliktos dīvaini. Nu protams izņemto to, ka vairums zinātnieku ir ateisti un noliedz Dieva esamību |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.12.10 21:23:35
Ingars To laikam Kants teica un citā sakarā (par pieredzes un domāšanas savstarpējo saistību). Einšteins reliģiju faktiski nospārdīja ar kājām. Ja vēlies, varu sameklēt viņa domu graudus šajā sakarā. ... . Pārējā tava burbuļošana nav ievērības cienīga. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.12.10 21:52:21
*Duksis
paga paga kāda burbuļošana? Nocitē, kas konkrēti |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.12.10 22:07:05
Pašam sev Mani te pašu ieinteresēja, kas par putnu tas E. galu galā ir bijis? Visticamāk tas E. ir bijis panteists, poņimaješ... "Es ticu Spinozas Dievam, kas sevi izpauž caur likumsakarību harmoniju pasauli, nevis Dievam, ko nodarbina cilvēces liktenis." ... . Ņujorkas rabīns Herberts S. Goldšteins reiz (1929) nosūtīja Einšteinam telegrammu: "Vai jūs ticat Dievam? Beigt. Apmaksāta atbilde 50 vārdiem." Einšteinam pietika ar 25 vārdiem (vāciski), lai izskaidrotu savu nostāju šajā jautājumā atkal atsaucoties uz Spinozu. Ideja sekojoša: "Es neesmu atradis labāku apzīmējumu "reliģijai" par paļāvību uz dabas likumiem un realitāti, kas mūs ietver, vismaz tādā apjomā, kāda ir pieejama cilvēku saprātam." Diemžēl Duksim priecāties par E. pasaules uztveri pilnā mērā nav nekāda pamata - E. pats sevi par ateistu neuzskata: "Es neesmu ateists un nedomāju, ka mani var saukt par panteistu. Mēs līdzināmies bērniem, kas ir nokļuvuši bibliotekā, kas pilna ar grāmatām dažādās valodās. Bērns saprot, ka grāmatās ir kas rakstīts, taču nesaprot, kas tieši. Bērns uztver kādu noslēpumainu sakarību starp grāmatām un kārtību pasaulē, bet tā pārspēj tā šībrīža prāta spējas. ... . Mani fascinē Spinozas panteisms, es apbrīnoju viņa mūsdienīgumu, jo viņš bija pirmais filozofs, kas nodarbojās ar dvēseli un ķermeņi kā ko vienotu, nevis divām atsevišķām lietām." |
:: Pievienot komentāru
|
