p.l.dassy 
|
Iesūtīts:
2008.11.01 16:28:32
vai tikai skumstot un bēdājoties var sapraast/sastapt Dievu?
vai Dievu var atrast/saprast priekā?
-cik nu grēcīgs cilvēks to spēj saprast!
jo ir cilvēki,kas apgalvo,ka Dievu var saprast/atrast sāpēs!
pārfrazējot: Vai var atrast Dievu, ja pašam vienmēr viss ir kārtībā, un nekas slikts nenotiek? |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:28:41
Dievu var atrast un sastapt visur... priekā, bēdās... |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:30:32
Mulders
bet ko Tu atbildētu, ka cilvēks mēģina pārliecināt, ka sāpēs...
vai ir kāda Rakstu vieta par šito? (man kaut kā nenāk prātā - neatceros) |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:33:47
Par Rakstu vuetām nevaru iedomāties - domāju, ka Dieva klātbūtne ir Rakstos visādi piedzīvojama - gan bēdās, vajāšanās, gan ari priekā.
No personīgā spieredzes varu teikt, ka bēdas cilvēku pat vairāk tuvina Dievam nekā prieks. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:34:29
dassy, laiakm nesapratu jautājumu!
Cilvēks ir pārliecināts, ka Dievs nāk sāpēs? Un... tev tas šķiet neticami? A tu vari daudz vietās Rakstos atrast, kur notiek savādāk? |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:35:44
Vai var atrast Dievu, ja pašam vienmēr viss ir kārtībā, un nekas slikts nenotiek? |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:36:34
Mulders
ne ne nāk no, bet saprast/piedzīvot/sastapt... |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:37:15
Nu lai gan es pati pie Dieva arī biežāk vēršos bēdās, man tas liekas baigi egoistiski..... zin kamēr labi bieži aizmirstam, a kad slikti uzreiz atceramies... ekkk
tāpēc cenšos pie Dieva vērsties arī tad, kad ir baigi labi un neaizmirstu Viņam par to pateikties |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:37:39
KarotesNav
paldies! tā arī var teikt!  |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:38:42
KarotesNav
Var gan. Jo grēkapziņa (sirdsapziņa) cilvēku apsūdz, un ja cilvēks to ar varu neapklusina, tad vienīgā izeja ir - pie Dieva.
Nu, ateisti varbūt to atrod labo darbu darīšanā, kas ir kā plāksteris uz vēža... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:39:49
ne ne nāk no, bet saprast/piedzīvot/sastapt...
Nu? Viss Ījabs! |
p.l.dassy |
# Labojis p.l.dassy: 2008.11.03 10:43:10
No personīgā spieredzes varu teikt, ka bēdas cilvēku pat vairāk tuvina Dievam nekā prieks
wo wo!
šitas ir īstais...
a man tā neliekas!
ja man ir "prieki", tad liekas,ka esmu Dievam ļoti tuvu un varu tikai pateikt paldies , par to kas patiesībā man nepienākas...
par bēdām man ļoti grūti pateikt, paldies!
p.s. protams jūtas nav galvenais kritērijs, bet otršķirīgais! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:45:34
p.l.dassy
Un cik tavā pieredezē ir bijis īstu bēdu? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:45:36
Prieks arī var pietuvināt, taču - vai cilvēks spers kādus soļus Dieva virzienā, ja viņam dzīvē viss būs tikai priecīgi un labi?
Vēlāk, kad jau pirmie soļi sperti, tad var tuvināt gan prieks, gan bēdas. |
p.l.dassy |
# Labojis p.l.dassy: 2008.11.03 10:53:19
pati pie Dieva arī biežāk vēršos bēdās, man tas liekas baigi egoistiski..... zin kamēr labi bieži aizmirstam, a kad slikti uzreiz atceramies... ekkk
tāpēc cenšos pie Dieva vērsties arī tad, kad ir baigi labi un neaizmirstu Viņam par to pateikties
jā man ar liekas(un liekas godīga atbilde)
piekrītu - tas ir egoistiski! un Dievs tad cilvēkam vajadzīgs kā tāds pakalpiņš vai kaut kas ar ko salāpīties!
protams gadās piemirst par Dievu  dažkārt pat esmu jau aprijusi pus porciju, kad atceros, ka vajag pateikt paldies par maizi dienišķo... |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.11.03 10:55:30
p.l.dassy
tāpēc nākas sevi disciplinēt.... he he jo tas labais uz skaistais, jau nav bez VIŅa... un VIņš mūs mīl.... pagāšziem man pat sametās bail, cik ļoti mīl.... un protams sekoja pārbaudījums, bet ja Viņam uzticas, viss atkal ir OK |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.11.03 11:06:08
Trilobīte
hm... vispār viela pārdomām...
bet ja es pati tās problēmas esmu radījusi? vai uz ļaunu atbildējusi ar ļaunu, tad vienīgais kā redzu to risināt - lūgt dievam piedošanu & savest visu kārtībā, cik tas ir iespējams no savas puses ar to otru cilvēku!
jo man ļoti bail, ka nepalieku tāda: kā tai aņukā:
Plūdi. Onka uzrāpjas uz mājas jumta un lūdz Dievu
- Dievs, palīdzi man izglābties.
Garām peld vecis ar plostu, vecis saka- lec virsū.
Mūsu onka atteic- nē, paldies, mani Dievs izglābs.
Paiet laiciņš, garām lido helikopters.
Pilots saka: rāpies iekšā.
Onka atsaka - mani Dievs izglābs.
Noslīkst onka, nonāk paradīzē. Satiek Dievu, prasa šim apvainots: ko Tu mani neizglābi?
Uz ko Dievs saka: - Es tev vairākkārt sūtīju glābiņu. Gan ar plostu, gan ar helikopteru. kādēļ pats neglābies?
otrs:
reiz kāds cilvēks gribējis pābaudīt kādu gudro.
Viņš paņēma saujā tauriņu un jautāja: vai tauriņš manās saujā ir dzīvs vai miris?
gudrais atbildēja: viss tavās rokās!
tāpēc man liekas, ka ir lietas, kuras mums pašiem jādara un tās kuras nevaram tās dara Dievs... |
p.l.dassy |
# Labojis p.l.dassy: 2008.11.03 11:12:52
Balss
ko Tu uzskati par īstām bēdām ?
es domāju, ka ir bijušas! un cenšos tad pārdzīvot un dzīvot tālāk, jo bēdas var nodarīt lielu ļaunumu, ja tās neizdzīvo kādu brīdi! (bet detalizētāk tā jau ir privāta saruns  )
vis vairāk mani apbēdina, ja kāds man melo vai noklusē patiesību!
patiesībā man ir bail no vienām bēdām: no tā kad nomirs mana mamma un tētis! es nevaru iedomāties kā es to pārdzīvotu(jo es redzējuļoti sen sapni,ka viens no viņiem ir miris - tas bija briesmīgi), bet paldies Dievam tas vēl nav noticis! un ceru, ka tas tik ātri nenotikts...(un tomēr tāda ir šīs zemes dzīves kārtība) |
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2008.11.03 11:17:05
Vai Tu zini, kas ir raudāt?
Sevi priekam sagatavot...
tas no G.Rača jaukās dziesmas |
Aizdomīgais [78.84.173.203] |
# Iesūtīts: 2008.11.03 11:19:41
Jona, a Svētos Rakstus Tu arī kaut kad lasi? |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.11.03 11:20:37
p.l.dassy
Lūk, piemēram, tās ir bēdas... kuras gan parasti visiem cilvēkiem ir jāpārdzīvo. Bet ir pat vēl smagāk panesamas, jo ilgst ilgāk - kāda tuvinieka vai bērna ļoti smaga slimība vai nāve. |
:: Pievienot komentāru
|
