p.l.dassy 
|
Iesūtīts:
2008.10.26 10:40:47
? Tu ej uz privāto grēksūdzi? Kur? un kādā veidā tās parasti notiek? vai vienkārši padalieties savā pieredzē, pārdzīvotajā šajā sakarā... ? ja neej uz privāto bikti, kāpēc neej? ? kāpēc vispār ir vajadzīga privātā bikts? Balss uzdeva šādu jautājumu, man likās ļoti laba diskusijas tēma gan svētdienai (gan ikdienai)!  pievienoju vēl papildus jautājumus |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.10.27 13:58:47
moritz, paldies par atbildēm... Par to #2 neņem pierē... laikam pac nesapratu ko jautāju! Kad izdomāšu, tad pārfrāzēšu!
Līdz tam ko teici... par nožēlu daudz kas no tevis teiktā un novērotā patiešām ir... Bonhēfera "Pašpiedošana" ir tāda kaite... nezinu cik tā ir raksturīga tieši Lukturiem, bet tāda lieta pastāv... Tas ir sekas tam, ka dažkārt uzsverot Sola Fide principu Luterāņi aizmirst piebilst, ko tad darīt pēc tam... šai pasaulē!
Man patika kāda gudra kristieša (laja) labs pamatojums... kāpēc jādara labie darbi! Ļoti vienkārši... cilvēks šai pasaulē dara ļaunu, ja nedara labu. Nedarīt labo nav "nedarīt neko" - jo ja nedarām labu, tad visticamāk darām ļaunu... Tāpēc veids kā nedarīt ļauno un atturēties no grēka ir banāls un vienkāršs kā zirga deķis - "Darīt Labo" |
moritz :)  |
# Iesūtīts: 2008.10.27 14:01:53
Mulders
es gan atsaucos uz DB "Sekošana Kristum"
***
jēk.4:17 Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.10.27 14:04:39
moritz
Man liekas, par pašpiedošanu Bonhēfers tajā grāmatā raksta, tā nav atsevišķa grāmata ar tādu nosaukumu. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.10.27 14:05:55
moritz, nu bet pareizi... tas vēlreiz pasaka, ka nedarot labo mēs visticamāk liedzam kādam to, kas no mums pienākās kā labais!
Un jā "Pašpiedošana" bij koncepcija, ne nosaukums Un jā manuprāt tai pašā grāmatā... |
moritz :) |
# Labojis moritz :): 2008.10.27 14:06:08
Balss
a 
***
mulder
sola fide kaa klupshanas akmens... gan krietnam lukturim, kurs aizmirst par jauno paklausiibu, gan krietnam sektantam, kurs aizmirst par dziivu darosho Evangeeliju |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.27 15:04:15
moritz... uhu |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.10.28 18:21:10
Rīt, 29.10, plkst. 18:00 Rīgas Lutera draudzes baznīcā (jeb Torņakalna bazn.) Bībeles studiju ietvaros tēma "Grēksūdze un grēku piedošana", ko vadīs mācītājs Indulis Paičs. Faktiksi tā būs lekcija ar iespēju uzdot jautājumus.
Nezinu, kas tieši un kā tiks aplūkots, bet varētu būt interesanti arī šīs diskusijas kontekstā.
Ja pagūšu pēc darba, aizskriešu. |
moritz :) |
# Iesūtīts: 2008.10.28 22:03:16
Mārtiņš
pariit iemet she atskaiti... |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2008.10.30 01:58:40
Šī bija interesanta un noderīga Bībeles studijas nodarbība. Starp citu, virkne jautājumu un faktu ir šajā forumā apskatīti pat vēl padziļinātāk.
Mācītājs Indulis diezgan daudz izklāstīja no grēksūdzes vēsturiskajiem aspektiem, kā tas bijis Baznīcas pirmsākumos, kā attīstījies katoliskajā tradīcijā un pareizticīgajiem, pret ko un kāpēc Luters iebildis un kā tā pārmantota / transformēta luteriskajā tradīcijā.
Būtisks moments tika veltīts LELB piekotajiem liturģijas variantiem (C un A), kā arī mūsu konfesijas problēmai grēksūdzes sakarā, kas jo īpašī svarīga ir tamdēļ, ka tā ir principiāls priekšnoteikumus attiecībām (sadarbībai) ar Dievu. Un proti, dēļ mūsu "standarta" grēksūdzes formas (Dievkalpojuma gaitā draudzes kopējā grēksūdze) cilvēki ļoti bieži zina, ka ir grēkojuši, bet neapzinās to pa īstam, aiz kam nožēla var īsti nesanākt. Privātā bikts turpretī ir ļoti personiskas attiecības ar savu attieksmi pret saviem paša grēkiem, un apjēga ir daudz dziļāka. Līdz ar to viņš aicina izmantot šo iespēju.
Par tiem liturģijas variantiem ir tā. C variantā ir draudze nožēlo grēkus un lūdz piedošanu, kam seko absolūcija ar grēku piedošanu. A variantā savukārt tiek nožēloti grēki un lūgts pēc aizlūguma, mācītājam atbildot ar azilūguma vārdiem vai tml. (Tagad naktī negribas meklēt liturģijas aprakstus, lai precīzāk izteiktos.) Tad nu oriģināli šis A variants ir mantojums no katoliskās tradīcijas, kura paredz, ka ticīgais pirms dievkalpojuma biktē izsūdz grēkus un saņem absolūciju. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.10.30 08:42:32
Mārtiņš
Vai tu kaut ko jautāji un mācītājs atbildēja? |
Balss |
# Labojis Balss: 2008.10.30 08:42:58
moritz
Vai tā ir tava paša bilde?
No kuras konfesijas tu esi? Tev profilā nekā nav. |
moritz :) |
# Iesūtīts: 2008.10.30 11:19:19
Balss
bilde ir attaalinaati liidziiga... tas ir maikls muurs... dzheki visu laiku man vinju kabina klaat, esmu jau iemiiljojis...
esmu sektants... |
peregrin@3vienbaznica.net  |
# Iesūtīts: 2008.10.30 13:24:51
Te ieskanējās doma par to, ka grēksūdzē stāstīto var izmantot pret cilvēku. Principā jau var, bet nedrīkst - pastāv grēksūdzes noslēpums, kuŗš jāievēro tiem, kuŗi tādas klausās.
Būtu jauki, ja draudzēs par privāto bikti (zaurs gan nesaprot, kāpēc jālieto tāds vācu aizguvums, ja ir lielisks lv vārds - grēksūdze) runātu vairāk, mācītu, kāpēc tādu vajag un rosinātu ļaudis praktizēt.
Iemesls? Lai velnam nav kur pieķerties, kad kristietis par kādu aizlūdz. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.30 13:47:40
Lai velnam nav kur pieķerties, kad kristietis par kādu aizlūdz.
??? Nesapratu laikam! |
moritz :) |
# Labojis moritz :): 2008.10.30 14:27:02
peregrin@3vienbaznica.net
man gan gribeetos vairaak uzzinaat par termina "greeksuudzes nosleepums" geneezi un antologiju... iipashi, protams, bibliskais pamatojums..
***
dzideju, ka krievijaa popi seezhas shmigaa pie stuures un esot atklaati pret milichiem... kad jamie saak biidiit textu par meeru pienjemshanu, tuuliit sekojot atbilde: sinku, vai ta greeksuudzes nosleepumu atklaasi? |
moritz :) |
# Labojis moritz :): 2008.10.30 14:33:07
Mārtiņš
"Un proti, dēļ mūsu "standarta" grēksūdzes formas (Dievkalpojuma gaitā draudzes kopējā grēksūdze) cilvēki ļoti bieži zina, ka ir grēkojuši, bet neapzinās to pa īstam, aiz kam nožēla var īsti nesanākt"
***
Šis jau pēc jūsmošanas izklausās tipa: ja ar asarām acīs nelūdz piedošanu, tad neapzinies procesa svarīgumu... es domaaju, ka luteriticiigo (un netikai) probeema nav tik daudz neapzinaashanaas, cik atgrieshanaas (metanoia) buutiibas ignoreeshana... nu, atnaak cilveeki uz ABC un sazinkaadas kategorijas liturgiju, nosmeeree bixes, uz celjiem liidz altaarim lodaadami, noskaita formaalo pershu, sasildaas zem maaciitaaja plaukstas, noklausaas absoluuciju, un turpina dziivot pa vecam... bet ko tad noziimee atgriešanās? |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.10.30 16:33:36
moritz
Man jau likās tā bilde tā kā redzēta, tikai neatminējos - kur. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.30 16:35:22
un turpina dziivot pa vecam
Vai turpina? |
moritz :) |
# Labojis moritz :): 2008.10.30 16:42:28
Mulders
vai nee? nevienu savaa draudzee nevari nosaukt? man gan streekjiitis taadu zinaami... parasti vinju jautaajumi attieciibaa uz greekiem ir liidziigi apmeeram: ko tu saproti ar (netikliibu, lauliibas paarkaapshanu, dzershanu, zagshanu utt)...? cilveeki, kas tipa vienmeer jautaa, bet, sazin kaapeec, pie atbildes nenonaak... sazinkaapeec es taadus zinu, bet tu nee...
tad jaasecina, ka 1) tev draudzee nav paziistamu cilveeku (un diezvai par tevi kaads ko vairaak zina), 2) tu tusee tikai ar pareizajiem/aktiivistiem, 3) tu esi taalu no realitaates... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.30 16:44:09
moritz, protams, ka es nepazīstu visus savas draudzes cilvēkus... tā kā noteikt, ka visi viņi pēc grēksūdzes turpina tādā pašā garā (sliktā) es prosto nemaz neesmu spējīgs noteikt!
Tāpēc mani ieinteresēja tas, kā tad tu to tā zini un esi izpētījis, ka neexistē neviens luterānis, kurš pēc publiskās grēksūdzes nebūtu labojies kaut par kripatiņu! |
:: Pievienot komentāru
|
