atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Grēka sekas
Eshkola
Iesūtīts: 2008.10.08 23:18:32
Tikko dzirdēju pa LKR. Viens mācītājs teica - es ticu, ja israēla tauta būtu atzinusi un nožēlojusi savu grēku Dieva priekšā, tad viņi nebūtu staigājuši 40 gadus pa tuksnesi, bet iegājuši apsolītajā zemē. (Runa iet par notikumu, kad israēls jau bija pienācis pie apsolītās zemes, bet nobijās no milžiem)
Kā domājat jūs?
<< . 1 . 2 . 3 .
AutorsZiņas teksts
Eshkola
# Iesūtīts: 2008.10.11 23:47:43
Man patīk, ko Luters par šito saka:

Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu. (Rom. 8:28)

Tas ir Dieva darbs un Viņa īpašā prasme – vērst ļaunu par labu ik reizi, kad esam ko sabojājuši vai izturējušies nolaidīgi. Es tiešām bieži daudzās lietās esmu rīkojies nesaprātīgi un muļķīgi, izdarīdams ko tādu, ka vēlāk mani pārņēmušas izbailes, nespējot saskatīt, kur gan būtu rodama izeja no manas muļķības radītā posta un sajukuma. Bet tas Kungs arvien ir atradis īsto veidu un ceļu, lai vērstu par labu visu, ko es biju darījis aplami. Tā Dievs vada visus savus svētos – lai kā viņi maldītos un kļūdītos, tomēr viss beidzas labi un liels ļaunums viņus nepiemeklē. Dievs rada visu no nekā, tādēļ Viņš arī spēj vērst ļaunu par labu. (C)M.Luters
Papucs
# Labojis Papucs: 2008.10.11 23:49:36
Jāpiekrīt Luteram (vismaz šajā jautājumā)

Skolas laikā eksperimentēju ar gribumzālēm. Klasesbiedrs sadabūja no viena sportista-studenta, kurš bija dabūjis vienu veterināro līdzekli no kāda kolhoza. Mēs pārdozējām, un meitenei, kurai iedevām, palika ļoti slikti. Mēs pārbijāmies, ka viņa nomirs, jo bija slima. Bet viss beidzās labi. Piecus gadus vēlāk uzzināju, ka mana sieva pilnīgi nejauši izrādījās tā meitene, kura tam sportistam iedeva tās zāles kolhozā (kā varēja notikt, ka tieši mēs vēlāk iepazināmies?) Par sportistu nezinu, bet mans klasesbiedrs jau ir Debesīs, jo pēc savas nāves Afganistānā tieši viņš novirzīja mani uz ceļa pie Dieva.
Savukārt es ar sievu arī esam atgriezušies, nevis izdarījuši pašnāvības (tāda doma mums bija). Laikam jau iespējamās sekas ir pārveidojušās
Briinumsons
# Iesūtīts: 2008.10.12 08:30:18
Papucs
atvaino par oftopiku, bet vai nevarētu precizēt???
Papucs
# Iesūtīts: 2008.10.12 12:26:20
Briinumsons
Ko precizēt?
S.R...
# Iesūtīts: 2008.10.15 09:55:54
Grēka sekas ir Nāve. Slava Kristum, kurš ar savu Nāvi mūs no tās ir atpircis! dārga cena, tādēļ nezaimosim to, centīsimies negrēkot. bet ja esam grēkojuši, tad caur Jēzu Kristu mums ir glābiņš! jo neviens nav bez grēka, pilnīgi neviens. par sekām? pieņemiet tās ar pateicību, jo ir daudz labāk mums paciest pārmācību šeit, nekā ciest mūžīgās mokas kā Dieva atstumtajiem. un vēl, ir kāda priecīga ziņa - caur ciešanām, pat ja tās ir(nožēlota) grēka sekas, mēs augam un saņemam lielas žēlastības.
Balss
# Iesūtīts: 2008.10.15 10:18:24
S.R...
Paldies par stiprinājumu!
Eshkola
# Iesūtīts: 2008.10.15 20:55:23
S.R...
Grēka sekas ir Nāve.

Nevis sekas, bet alga. Grēka alga ir nāve.
incognito
# Iesūtīts: 2008.10.15 22:21:14
Eshkola
Vai ir pamats droši apgalvot, ka dzīvē nebūs grēka sekas, ja grēks ir nožēlots?

Negatīvas darbības sekas atkarīgas no 4 faktoriem:
1) Pašas negatīvās darbības smaguma
2) nolūka - vai darbība ir plānota, jeb vai notiek nejauši
3) Vai šī darbība tiek pabeigta
4) Kāda ir attieksme pēc darbības pabeigšanas - vai priecājās, vai nožēlo
Tā ka, ja negatīvu darbību nožēlo, tad sekas būs mazākas, bet nevar teikt, ka to vispār nebūs.
Papucs
# Iesūtīts: 2008.10.15 23:55:14
Olita
šo teicienu neesmu varējusi izprast..
Ļoti vienkārši: pirms grēka nāves nebija. Nebija NEMAZ. Un kopš grēka tā IR. Līdz kamēr Kristus no nāves atbrīvoja.
Eshkola
# Iesūtīts: 2008.10.16 00:03:14
incognito
šito pats izgudroji, vai to kāds jau ir teicis iepriekš?
incognito
# Iesūtīts: 2008.10.16 08:26:26
Eshkola
Tas ir no budistu mācībām par karmu.
Papucs
# Iesūtīts: 2008.10.16 17:12:31
Sākotnēji gan gars, gan arī miesa bija mūžīga. Nāve un satrūdēšana nemaz nepastāvēja.
Eshkola
# Iesūtīts: 2008.10.17 00:05:05
Olita
Nav tik ļauna nodarījuma, lai sodītu ar miesas nespēju nomirt.
Tu tā domā?
Manuprāt, nevis beigta vai dzīva miesa ir lielākais sods. Vislielākais sods ir mūžīga atšķirtība no Dieva.
Eshkola
# Iesūtīts: 2008.10.20 20:49:59
Artos
Tā varētu būt, kā Tu saki.
Bet varbūt nemaz nav jālauza galva par šādiem jautājumiem, bet pāri visam jāmeklē Dieva spēku, un tad visas pārējās lietas tiks piemestas.
Eshkola
# Iesūtīts: 2008.10.20 21:46:40
Artos
jo, ja Dievs kādu jautājumu neaktualizē, tu vienkārši par to nekad neaizdomāsies
un vēl kā varu aizdomāties! Ne visas idejas, kas man galvā nāk, Dieva iedvesmotas
Eshkola
# Iesūtīts: 2008.10.20 22:01:55
Artos
piekrītu!
Redz kā, pati no tēmas novirzījos
<< . 1 . 2 . 3 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 166 , pavisam kopa bijuši: 36690