p.l.dassy 
|
Iesūtīts:
2008.08.21 22:47:07
kas tas ir?
rakstura īpašība vai kas cits?
vai iecietība = pacietība?
|
|
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.08.21 22:47:51
ebaznīcā pa šito nediskutē... ko jūs sakat? |
Rosalie  |
# Iesūtīts: 2008.08.21 23:32:49
iecietiiba ne= pacietiiba 
Palauzi iecietiigi galvu ap sarezgjiitu vienaadojumu, par piemeeru. |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.08.21 23:33:32
Labi Trilobīt sapratu Tu neko neteiksi |
p.l.dassy |
# Labojis p.l.dassy: 2008.08.21 23:38:33
es vienkāši satiku kādā brīdī, kad es nebiju iecietīga vienu iecietīgu cilvēku... es jau lauzu pāris dienas galvu būs tāda aplauzīta 
un mani kaut kādā veidā uzrunāja...
ka sāku domāt... drošvien te vajadzīga vīrieša loģika vai citāds briedums... vai vienkāršī kāda loģika kāda man nav, tāpēc ar nedomājās!
piemēram manuprāt ir atšķirība vai man kas jāgaida... tur noder pacietība
bet ja esmu pret kādu nelaipna, bet viņš to itkā neņem vērā un izturās pret mani laipni.. tā manuprāt ir iecietība!!!
un ja pareizi aprakstīju situāciju, tad zenu ka man nav ne viena ne otra... un kur lai to dabūn? un vai vispār vajag dabūt? varbūt kādiem cilvēkiem vienkārši nav lemts būt iecietīgiem, nedz pacietīgiem? |
Hermanis  |
# Labojis Hermanis: 2008.08.22 00:28:29
Iecietība , arī tolerance, domu izteiksmes brīvības atzīšana pretstatā neiecietībai, kad kāds necieš citādus uzskatus nekā tos, kādi ir viņam pašam. Senos un viduslaikos iecietību pazina mazāk nekā tagad. Senie grieķi drīkstēja turēties tikai pie tā, ko atzina pilsoņu vairums; līdzīgi sprieda arī romieši. Ļoti neiecietīgi bij viduslaiki reliģiskās pārliecības ziņā, par ko liecina inkvizīcija, hugenotu vajāšana un husītu kari. Daži mēģināja attaisnot šo neiecietību. Piem., Akvīnas Toms māca, ka līdzīgi naudas viltotājiem u. c. ļaundariem arī ķeceri ne vien izslēdzami no baznīcas, bet sodāmi ar nāvi. Cienījama un atzīstama neesot vis kura katra, bet tikai disciplinētā, PATIESĀ doma. Aplami uzskati apkarojami, un to aizstāvji pat iznīcināmi, jo cilvēka
eksistence tikai tiktāl attaisnojama, cik viņš atzīst patieso, īsto Dievu. Tagad šāda argumentācija ir neiespējama. Mūsu laiku zinātne un filozofija nepazīst galīgas visu aptvērējas patiesības. Patiesības formulējumi veidojas līdz ar cilvēces attīstību. Ja kādam šķiet, ka viņš atradis galīgo patiesību, vēl nenozīmē, ka tas tiešām tā ir. Bez tam daudzas pārliecības atšķiras ne tik daudz būtībā, cik ārējā izteiksmē, kas vienmēr ir konvencionāla. Tas it sevišķi sakāms par reliģiskām atziņām, kur absolūtā patiesība ir principiāli nesasniedzama. Tagad reliģiskā neiecietība ir mazinājusies, bet pieaugusi politiskā neiecietība. Tā bieži ir asa tāpēc, ka saistīta ar materiālām interesēm. Visumā var teikt, ka politiskā u. c. neiecietības veidi (starp dažādiem virzieniem zinātnē, literatūrā, mākslā) pamatojas zināmā prāta DOGMATISMĀ, kas vienmēr saistīts ar kādu vienpusīgu ievirzi. Tā savukārt atkarīga vai nu no vispārējas prāta ierobežotības vai nepilnīgas izglītības vai arī no tā, ka atrodamies afektu un kaislību varā. Tās ievirza apziņas centrā kādu vienu domu, kuras vērtība tiek jo spilgti pārdzīvota, bet viss pārējais uzskatīts tikai par līdzekli tās piepildīšanai. Šādā gadījumā cilvēks nevar saprast, kā var kāds tai nepiekrist, un rodas tieksme to izskaidrot ar otra cilvēka ļauno gribu, pret ko jācīnās. Pacelšanās pāri aktualitātei un visu parādību relativitātes aptveršana ir vislabākā iecietības skola. Uz neiecietību skubina arī tas, ka pūlis necieš, ka kāds nav ar viņu vienisprātis, jo tas traucē drošības apziņu un pašpaļāvību. Tagad iecietība, vismaz principā, atzīta par pareizāko izturēšanās veidu pret citu cilvēku uzskatiem. No tikumiskā viedokļa iecietība ir vērtīga, jo: 1. tā ir nepieciešams noteikums īpatņa pilnīgai gara attīstībai; 2. tā izriet no cieņas pret cilvēku; 3. tā atbilst sabiedrības interesēm, jo sabiedrības pamats ir cilvēku kopdarbība, bet neiecietība rada naidu. Kultūras tautas piešķir saviem locekļiem iespējami lielāko intelektuālo brīvību, kas dod iespēju meklēt patiesību dažādos virzienos ar dažādām metodēm. Tomēr zināmi ierobežojumi ir nepieciešami, jo pastāvot absolūtai iecietībai izplatās uzskati, kas apdraud pašas sabiedrības politisko un kulturālo eksistenci kā arī tās radītās materiālās un garīgās vērtības. Tomēr šī robeža pēc būtības ir visai nenoteikta un atkarīga no acumirklīgās situācijas novērtējuma.
lkv |
Sieva  |
# Iesūtīts: 2008.08.22 00:36:05
P.S. ĶESTERIS neir ĶECERIS
Cik zinu ķesterus parasti no baznīcas neizslēdz.
Iecietība NEIR lupatība! |
Hermanis |
# Iesūtīts: 2008.08.22 00:39:13
Sieva thx |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.08.22 12:03:36
p.l.dassy
Iecietība = piedošana caur pacietību |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2008.08.22 12:07:43
Hermanis
Tolerancei vajadzētu būt tai pašai iecietībai, bet faktiski šodien tas ir politizēts termins, ko es uztveru kā iecietību pret grēku (un nevis grēcinieku kā to pasniedz tolerances pielūdzēji). |
Sheksna  |
# Labojis Sheksna: 2008.08.22 13:50:16
p.l.dassy
vai iecietība = pacietība?
Nē. Tā ir spēja pieņemt/akceptēt/sadzīvot ar lietām, kuras Tev subjektīvi nepatīk/nav pieņemamas, bet kuras objektīvi nav ļaunas. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.08.22 13:51:14
Šexna, mmm... pieņemt/akceptēt kā savu? Baidos ka nepiekritīšu. Drīzāk "sadzīvot", spēja citu vajadzības liket vismaz tādā pašā vērtē kā savējās, jeb pat augstāk! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.08.22 13:58:40
Mulders
Šexna, mmm... pieņemt/akceptēt kā savu?
Nē, kāpēc kā savu. Kā EKSISTĒJOŠU, un to, ka KĀDAM tas točna ir savs, un TAVS viņam nach nav vajadzīgs. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.22 14:03:41
Šexna, paņatna... tas der! |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2008.08.23 11:47:01
Nedaudz pārfrazējot Poteringa nesen Rīgā teikto: "Iecietība nenozīmē akceptēt citu uzskatus, bet gan tos respektēt." |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.08.23 20:57:26
Hermani
Tu paņēmi ļoti interesantā rakursā... Paldies! Bija interesanti!
vairāk līdzinās tolerancei!
un tomēr iecietība nav noklusēt savu viedokli |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.08.23 21:04:12
Hmmm...Mārtiņ
man nav ko teikt tavam formulējumam...
hm...
es vēl padomāšu .... bet man tas liekas ideāls jo ideāls tāpēc, ka teorija saskan ar praksi!
p.s. nja.. laikam tas cilvēks bija iemācījies piedot... pat pateicās!(un var jau redzēt ka cilvēks tēlo vai nesaka ko domā... (kaut vairāk būtu tādi cilvēki ) |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.08.23 21:05:19
Ctulhu jā.. es Tevi neesmu nogalinājusi, neskatoties uz to ka Tu esi nekristietis |
p.l.dassy |
# Labojis p.l.dassy: 2008.08.23 21:06:54
Sheksna
tiešs nekristīgs(šoreiz pozitīvā nozīmē) formulējums un ideāls formulējums: kuras objektīvi nav ļaunas |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2008.08.23 21:08:49
Mulder
Tev ar taisnība. bettā jau ir kristīga domāšana tāpat kā Mārtiņam (kaut gan Mārtiņu nepazīstu ) |
p.l.dassy |
# Labojis p.l.dassy: 2008.08.23 21:10:22
lēnprātīgais
un ko nozīmē respektēt ? šajā kontekstā...
respektēt var dažādi...
kā Tu to īsti domāji
hm.. savā ziņā lēnprātība ar ir iecietība? |
:: Pievienot komentāru
|
