atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi sirdsapziņas mokas
Ingars
Iesūtīts: 2008.07.26 21:34:05
kā jūs tās esat izjutuši? Varu tikai piekrist Luteram - tās ir elles mokas.
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
S.R...
# Iesūtīts: 2008.07.28 14:47:01
labākais apzīmējums jebkam, kas ir nogājis greizi būtu - kļūda. tātad - vai nu kļūdu labojam(ja tas ir iespējams), jeb pieņemam kā mācību turpmākai darbībai. sevis vainošana, mocīšanās ar slimas sirdsapziņas lēkmēm u.tt. ir nelietderīga nodarbe.
S.R...
# Iesūtīts: 2008.07.28 15:12:58
a_masiks
tu gribēji teikt - iedzimtais grēks? ja pieņem, ka katra kļūda(grēks) ir nezināšanas sekas tad jāteic - cilvēks neko daudz nav mācījies.
uz ķecerību? nebūt ne, es tikai prātoju par to cik emocijas var būt kaitīgas vai vismaz nelietderīgas.
vilks
# Iesūtīts: 2008.07.29 08:51:17
a_masiks
a iedzimtais grēks ir spēkā tikai līdz kristībai. Pēc tam cilvēki brīvo gribu it kā atgūst, tikai viņiem to grūti iemācīties (nu ka tagad ir brīvi), tāpēc priecīgi grēko tālāk. Kaut kā tā..
vilks
# Iesūtīts: 2008.07.29 09:11:39
a_masiks
nesapratu, kur tu saskati problēmu. Manuprāt, brīvība=brīvā griba un tā ietver sevī iespēju izvēlēties gan labu, gan ļaunu.
Tikai ļaunu izvēlēties ir, maigi sakot, nesaprātīgi.

Muldera teorija - kristoties mēs atsakāmies no brīvās izvēles. Un tā IR mūsu brīvā izvēle. Bet.... pēc šī akta runāt par brīvo izvēli vai vispārjebkādu brīvību ir oksimorons...
Nezin, es mācījos otrādi.
Zive.
# Iesūtīts: 2008.07.29 09:33:02
a_masiks, cik es saprotu, tad funktieris varētu būt tāds, ka sliktais mūs paverdzina. Itogo, izvēloties labo mēs izvēlamies brīvību.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.07.29 09:49:10
a_masiks, tu pārāk virspusēji roc!

Visi lielie noziegumi sākās no maziem... un mainās paša cilvēka būtība, viņa "funktieris"!

Labs piemērs ir mūsu LV jaunatnes funktieris. Funktieris ir nevis reāli ražot pievienoto vērtību, bet pa taisno un ātri taisīt naudu dajebkuriem līdzekļiem - vislabāk pārdalot jau esošos!
Zive.
# Iesūtīts: 2008.07.29 09:51:04
a_masiks, končas norīšanas gadījumā sīko paverdzina bailes no tā, ka pieķers un sados pa mici, apziņa, ka tā darīt nedrīkst. I tago - puncis pills, abet morāls diskomforts paliek. Konču pašam nepaņemot, pastāv liela varbūtība pie viņas tik un tā tikt, nemaitājot savu karmu Jo konča pati pēc savas būtības jau nav slikta.
Rosalie
# Iesūtīts: 2008.07.29 22:02:19
Trilobīte,

briiviiba ir ie-speeja izveeleeties starp labo/ljauno. Buutu speeja, kaa tu saki-buutu debesu valstiiba zemes virsuu, kurs gan ljaunu izveeleetos

Kops noticeeju, ka Kristus manus greekus ir izpircis, man ar sirdsapzinju viegli sadziivot.
Vikentijs
# Iesūtīts: 2008.07.31 15:46:18
dassy - pareizā luterāne [91.188.36.113]mocīties pa grēkiem nozīmē, ka neuzticies Dieva žēlastībai, piedošanai!!!

Izskatās pēc lētas, ātras un izdevīgas tikšanas vaļā no grēkapziņas...
Mocīties jeb noskumt var arī pēc žēlastības saņemšanas, un nevis neticēšanas vai nepaļāvības dēļ, bet mīlestības dēļ, kas ir pret Dievu...
Zive.
# Iesūtīts: 2008.08.01 10:39:08
Vikentijs, arī mīlestības pret Dievu dēļ nav vērts ieciklēties uz saviem grēkiem un dzīvot apcerot, cik pagātnē esi bijis ļauns. Tas bremzē iespēju iet uz priekš un darīt ko labu.
Jā, ir baigi svētīgi, ja sirds ir pietiekami dzīva, lai varētu nožēlot, bet, ja cilvēks paliek vainas apziņā, viņš raujas čokurā un pārvēršas par sagrautu nelaimes čupiņu.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.08.01 11:03:30
mums ir divi perfekti bibliski gadījumi pietam par vienu un to pašu nodarījumu - abos gadījumos grēknožēla un satriektība ir līdzīga... tik iznākumi dažādi. Jūda un Pēteris!
Donachka
# Iesūtīts: 2008.08.27 08:40:32
Olita
Vispaar jau vainas apzinja nav no Dieva, greeka nozheela gan. Taa kaa staastinsh par burvi, kura tika debesiis naak no Lucifera folkloras kraajumiem.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.08.27 12:50:37
Stāv rakstīts, ka Dievs pieņem satriektas sirdis, bet lepnos Viņš noraida. Luters arī rakstīja, ka sirdsatriektība ir vērtīga un reta Dieva dāvana, jo tāda grēknožēla ir svētīga. Jēzus ir teicis, ka svētīgi noskumušie, jo tie taps iepriecināti.

Manuprāt sirdsapziņas mokas ir Svētā Gara darbs, jo Dievs gan mūs satriec, bet Viņš atkal pieceļ un dziedina

Donachka

Vainas apziņa iet roku rokā ar nožēlu. Nebūs nekādas nožēlas, ja nejutīsies vainīga - precīzāk - neapzināsies savu vainu, jo uz jūtām protams nevar paļauties

Kas nav no Dieva - atkal un atkal mocīties savā sirdī par jau nožēlotiem un piedotiem grēkiem.

atceros, kā kāds reiz teica - velns ir kā bomzis, kurš izvelk no miskastes mūsu izdeldētos grēkus un bāž mums acīs sacīdams - tas taču bij tavējais.

Piedots grēks tiek nogremdēts visdziļākajā dzelmē un tajā vietā izlikta boja ar uzrakstu "zvejot aizliegts"
Tas nozīmē - nav vajadzības vairs atkal runāt par to, kas reiz grēksūdzē izrunāts un izsūdzēts. Kas bijis, tas ir pagājis, redzi - viss ir tapis jauns, mēs esam jauni radījumi Jēzū Kristū.

Ja kāds tev ko prasa par taviem vecajiem piedotajiem grēkiem, tad sūti viņu pie Dieva un kad viņš prasīs Dievam, tad Viņš tam atbildēs - Es neatceros vairs, Es to idzēsu, es vairs nepieminēšu tā cilvēka grēkus
Tas Pats
# Iesūtīts: 2011.02.03 14:27:35
Piekritīšu eSerītei, - jebkura kļūda ir kļūda. Paliek atklāts jautājums par kļūdas smagumu, jeb nozīmīgumu katra konkrēta indivīda dzīvē.
Bībelē esot teikts, ka garā nabagie iemantošot debesu valstību. Tātad, neatkarīgi no savu kļūdu smaguma un daudzuma garā nabagie iemantos debesu valstību, bet.. tikai pie nosacījuma, ka saglabās savu gara nabadzību. "Nedod dies" šie cilvēkiem kļūt zinošākiem, pieaugt garīgumā un sākt apzināties savas kļūdas!.
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2011.02.03 17:53:53
Palasīju un principā piekrītu Ingaram - nav ko vilkt līdzi nožēlu un izmisumu par reiz padarīto. Ir tāds jauks stāsts par diviem mūkiem, kas gāja no viena klostera uz citu un ceļā bija pārbrienama upe. Upes malā bija jauna sieviete, kas lūdza, vai mūki varētu palīdzēt viņai tikt pāri upei. Vecākais mūks teica, ka nekā nevar palīdzēt, bet otrs aicināja sievieti uzkāpt plecos un pārnesa viņu pāri upei. Tad abi devās tālāk uz klosteri.
Vecais mūks purpināja pie sevis, purpināja un pēdīgi, kad viņi jau gandrīz bija nonākuši pie klostera, teica jaunākajam
- Kā gan tu tā varēji? Vai tad nezini, ka no pieskaršanās sievietēm sākas visi grēki?
- Es atstāju sievieti pie upes, - atbildēja jaunākais. Vai tu viņu vēl joprojām nes līdz?
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 6 , pavisam kopa bijuši: 36710