Jānis_Bitāns 
|
Iesūtīts:
2007.02.21 14:01:18
Padalīsimies viens ar otru un atbalstīsim viens otru nopietnajā liturģiskā gada laikā, Lielajā gavēnī. Dieva vārds šajās dienās mūs ved līdzi un kopā līdz pat Klusajai nedēļai un mūsu pestīšanas noslēpuma piepildījumam, Kristus krusta nāvei un Augšamcelšanai. Kas palīdz būt atturīgiem, kas vairāk mudina uz izlīgšanu un tuvākmīlestību, kas palīdz izprast Kristus upura noslēpumu? |
|
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.26 14:34:04
Vakar daudzviet tika mācīts Dieva vārds no Mt.4.
Tas visu šo jauno nedēļu ļauj pārdomāt par gavēni tieši cīņas kontekstā. Gavēnis tā ir konfrontēšanās ar kārdinātāju. Pat, ja tas notiek savas atturības vingrināšanas nozīmē, tā vienalga ir gatavošanās brīdim, kad ļaunais kārdinātājs būs izaicinošs un tad rūdījumam un atturības pieredzei būs liela nozīme. Citiem vārdiem, gavēnis ir iespēja kļūt stiprākiem pasaules, miesas un krituša gara priekšā. |
Saulespuķe  |
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.26 15:45:17
liturgs [87.110.5.87]
Pateicība par Dieva svētību un dienišķo maizi ir kristieša pašsaprotama ikdiena, kādu īpašo vingrināšanos tur grūti saskatīt.
Gavēnis ir normāla kristieša normāla garīgās dzīves prakse, kas, savukārt, nav ikdiena, bet pakārtojas Baznīcas liturģiskajam laikam un kādām savas personīgās garīgās dzīves aktualitātēm. |
liturgs [87.110.5.87] |
# Iesūtīts: 2007.02.26 15:58:25
Svilpaste, kad velns grib apgrūtināt tavu sirdsapziņu, iedvešot - ja gribi būt patiess kristietis, tev jāgavē, tad aizdzen viņu, sakot -Dievs ir mans Dievs, Kristus ir mans Kungs, un tam ar gavēni nav nekāda sakara! |
Saulespuķe |
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.26 16:01:17
liturgs [87.110.5.87]
Neatrodu šāda veida pamācības Evaņģēlijos, taisni otrādi, redzu tur Kristus svēto gavēņa piemēru un Viņa vārdus: "Kad jūs gavējat..." |
liturgs [87.110.5.87] |
# Iesūtīts: 2007.02.26 16:18:24
Luters Invocavit sprediķī par Kristus gavēni māca skaidri -Kristus "savā vārdā nav mums pavēlējis to darīt un gavēt tieši tāpat."No pārprastas Kristus imitācijas radusies paššaustīšanās, miesas mocīšana, 40.dienu gavēnis u.c. Kristus nepavēlētas mācības, no kurām svētīgi Reformācija mūs atsvabinājusi. Tā kā labākajā gadījumā ir nopietni runāt par dažu dienu gavēni kopā ar lūgšanu. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.02.26 16:29:58
liturgs [87.110.5.87] Neviens neliedz Jums Lutera ieskatus vērtēt augstāk par Baznīcas ilggadējo pieredzi un Kristus piemēru.
P.S. Šai diskusijā nav runa par burtisku Jēzus imitāciju, 40 dienas pavadot bez ēdiena, likās, ka tas tāpat ir skaidrs. |
liturgs [87.110.5.87] |
# Iesūtīts: 2007.02.26 19:39:36
Nu labi, bez gaļas un alus, bet ar zivīm? Vai arī bez zivīm? |
Saulespuķe |
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.26 20:04:14
Bez saldumiem u.c. našķiem, kafijas, gaļas, delikatesēm, kurš pieredzējušāks, tas iztiek tikai ar augu valsts produktiem. Svētdienās ar zivīm.
Bez tusiņiem, bez koncertiem, bez teātra u.c.tmldz. pasākumiem, bez nemitīgas fona mūzikas un TV, bez pļāpu fona, bez ierastās ļaušanās savām grēcīgajām kaislībām (dusmām, lepnībai, godkārei, skumjām, rijībai, izvirtībai, mantkārībai...)
Vārdu sakot - atsākās no labām lietām (jo no sliktām kristietis atteicies tāpat bez gavēņa ) garīgu mērķu labad. Nekas jau pārlieku - it kā, bet, kad sāk mēģināt, ātri var aplauzties |
liturgs [87.110.5.87] |
# Iesūtīts: 2007.02.26 20:22:52
Es gan gavēju ar kārtīgu steiku un saldu torti.Mmm... |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.02.26 20:29:37
liturgs [87.110.5.87]
Nez vai īstais laiks un vieta ironozēt.
Neatļaušos vairs aizkavēt Jūsu laiku ar neauglīgām runām. |
liturgs [87.110.5.87] |
# Iesūtīts: 2007.02.26 20:35:30
Neņem nu ļaunā, Saulespuķe. |
liturgs [87.110.5.87] |
# Iesūtīts: 2007.02.26 20:38:50
|
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.26 21:14:31
liturgs [87.110.5.87] velns grib apgrūtināt tavu sirdsapziņu, iedvešot - ja gribi būt patiess kristietis, tev jāgavē..
Liturg, tu esi ticīgs??? Velnam pretstāvēt vajag ar Dieva vārdu: "Stāv rakstīts..." un vēl labāk, ja to dara gavējot, gluži kā Mt.4. Atļauj Kristum dot priekšzīmi, ko darīt, ja velns uzmācas!
Luters Invocavit sprediķī
Varbūt tev tas liksies nepieņemami, bet Luters nav pati pilnība, kas vienmēr bija nekļūdīgs. Luteram personiski bija slikta pieredze ar askēzi un tās sekas nevajag projicēt uz kristiešiem, kam tajā nav tik bēdīga pieredze.
|
deprofundis  |
# Iesūtīts: 2007.02.26 22:12:32
man ir jautājums par to, kāpēc ciešanu laika dievkalpojumos nedzied "Aleluja". vai šajā laikā mums nevajadzētu atļauties tādu zaimojošu ekspresiju kā Dieva slavēšanu? |
deprofundis |
# Iesūtīts: 2007.02.26 22:13:16
vai arī Kristus nav jau augšāmcēlies, ka mums jāsēro? |
Jānis_Bitāns |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.26 22:27:45
deprofundis
Ne vien augšāmcelšanās ir vēsturisks un noticis fakts, bet arī Kristus krustā sišana. Tik ilgi, cik godināta tiks augšāmcelšanās, tik ilgi pasaulē skanēs prieka dziedājumi, un cik ilgi pasaulē godinātas tiks Kunga ciešanas un nāve, tik ilgi tam cilvēki atbilstoši līdzi jutīs. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.02.26 22:29:03
Vai tiešām varam atdarināt Jēzu, velna uzmākšanās reizēs?
Dažādas akcijas, noteikti laiki, daudz darāmā...? Un kas pēc tam? Izēšanās un vecā lepnība? Vai ne labāk mācīšanās un gavēnis ikvienu dzīves dienu, kā jau tas te arī ir minēts, pateicībā un priecīgu prātu. (Varbūt kā bauslība un evaņģēlijs sprediķī?)
Kad velns uzmācas? – „Vācies, pazūdi, tev nav nekādas varas pār mani! Kristus tevi jau sen ir uzvarējis, un es piederu Viņam!”
|
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.26 22:41:59
MirgaUn kas pēc tam? Izēšanās un vecā lepnība?
Pēc tam ir parasta kristīga cilvēka ikdiena, lasot Rakstus, lūdzot Dievu, mīlot (vismaz cenšoties) tuvāko. Gavēnis jau nav īslaicīgs svētdzīves posms pēc kura atgriežas neticīga cilvēka gaitas. Savāds priekšstats Mirgai par gavēni.
|
deprofundis |
# Iesūtīts: 2007.02.27 12:05:54
skaidrs. paldies. |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.28 11:23:21
liturgs [81.198.178.216]Luters salīdzinot ar Bitānu, tomēr ir lielāka pilnība un uzticamāks Kristus mācītājs.
Liels paldies. Es pats nemaz neuzdrošinos un nemēģinu tādā mērogā salīdzināties.
LELB draudzēs nedzied Aleluja dziedājums Lielā gavēņa un Kristus ciešanu laikā, jūsu baznīcai un draudzei, acīmredzot, ir cita lietu izpratne.
Aleluja, Gloria, t.i. priecīgo daļu nedziedāšana, arī violetie paramenti, tie atspoguļo šī baznīcas gada laika saturu un nozīmi, to arī sauc par liturģisko gavēni. To visu var vienkārši apgūt liturģijas studiju laikā, bet to var arī iepazīt izlasot atbilstošu literatūru.
|
:: Pievienot komentāru
|
