patriots 
|
Iesūtīts:
2007.02.16 17:32:57
Grūti bija atrast atbilstošu sadaļu manis uzstādītajai tēmai. Varbūt redaktors varētu atvērt jaunu sadaļu. To varētu nosaukt: " Latvietība un kristietība", vai arī citādi. Manuprāt šis jautājums varētu interesēt daudzus cilvēkus.
Bet pagaidām piedāvāju padiskutēt par to sadaļā "Par ticību". Tātad, mans uzstādījums ir jau redzams nosaukumā. Kas tad ir latvietis - pagāns, vai kristietis? Un ja nu latvietis ir kristietis, tad ko viņš var no savas tautas kultūras un garīgā mantojuma paturēt, bet ko jāatmet? Vai piederība kādai reliģijai ietekmē arī nacionālo pašapziņu? |
|
KarotesNav  |
# Labojis KarotesNav: 2008.01.04 14:38:30
Ctulhu
kas tehniskajaa civilizacijaa vareetu aizliegt araajam art zemi, ja vinjam taads hobijs?
Dzīvnieku aizsardzības aktīvisti :-)
Taču lielākā mērā, apziņa, ka tas tikai hobijs, un ka viņa aršana un pūles īstenībā nevienam nav vajadzīgi. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:42:55
Ctulhu
izmainiitus apzinjas staavokljus tipa laime, vienotiiba ar Visumu, ekstaazes dazaadas var panaakt arii ar eksakto zinaatnju izstraadaatajaam metodeem
Bet nav jau garantijas, ka tie ir tie paši stāvokļi. Varbūt, ka tikai ļoti līdzīgi. Tie stāvokļi nav paliekoši. Reliģijās - ir paliekoši, var mainīt visu dzīvi. Ekzaktā ekstāze ir tikai kaifs, bet reliģijās vairāk kā blakusparādība.
eksakto zinaatnju dotos, visiem pamanaamos rezultatus var panaakt tikai ar eksakto zinaatnju metodeem.
Reliģijas nepretendē uz darbošanos zinātņu lauciņā. Pētīšana un aparātu būve ir kā dzelzceļa vagona ērtību uzlabošana, bet reliģijas runā par gala staciju. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:58:33
KarotesNav
Ja apskatām reliģijas, tad tās apgalvo, ka nodarbojas tieši ar "kas es esmu" jautājumiem. Piedāvā dažādas metodes aiziešanai līdz "kas es esmu" un "kas man jādara". Daudzi, kas metodes izmanto, apgalvo, ka tās darbojas, un viņi ir nonākuši stāvoklī "es jūtu un zinu, kas ir kas un kas man jādara". Tas ir funkcionējošs rezultāts attiecīgās filozofijas ietvaros.
`Kas es esmu` ir identitātes jautājums. `Kas man jādara` - tas izriet no tā, KĀDU identitāti es pieņemu...
Jā, piekrītu. Praktiski, nav pat pamata visus tumba-jumbus uzskatīt par nedacilvēkiem. Par nedakultūru varbūt ka varētu uzskatīt tādu, kas iet pašiznīcināšanās ceļu, paraujot vēl līdzi visus sev apkārt.
Nedakultūra ir fizikāli neiespējama, jo ir vērsta uz stabilitātes samazināšanos sistēmā. Ja sabiedrība ar tajā eksistējošu nedakultūru gribēs izdzīvot, viņai nāksies atteikties no nedakultūras ar revolūcijas vai evolūcijas palīdzību.
Vai Tu gribētu dzīvot viduslaikos?
Nē. Es esmu sakonfigurēts šai videi, kurā dzīvoju, un esmu pie tās pieradis. :-)
Aha... bet ir nianse. Viduslaiku cilvēks mūsdienu sabiedrībā iedzīvotos ātrāk un vieglāk, nekā mūsdienu cilvēks - viduslaiku sabiedrībā. Pie labākiem apstākļiem pierod ātrāk 
Taču, ja esi lasījis "Savam brālim sargs"
Diemžēl neesmu... kas šamo sarakstījis?
Reliģijas nepretendē uz darbošanos zinātņu lauciņā.
Kā nu ne. Mēģinājums atbildēt uz jautājumu `kas es esmu` IR iebrišana zinātnes lauciņā. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.04 15:12:50
Sheksna
`Kas es esmu` ir identitātes jautājums. `Kas man jādara` - tas izriet no tā, KĀDU identitāti es pieņemu...
Tā ir tikai pašindentificēšanās. Kā "es esmu Napoleons". Jautājums ir par dziļāko būtību.
Nedakultūra ir fizikāli neiespējama
Tomēr tā var rasties kādas citas kultūras vietā, kaut vai revolūcijas ceļā.
Diemžēl neesmu... kas šamo sarakstījis?
Vladimirs Mihailovs, vēl padomju laikos. Tur bija planēta, ar tehnoloģijas līmeni ~ viduslaiki (kaut gan dažās vietās bija slepeni datori). Nekādu karaļu un despotu nebija, visu vadīja tas pats slepenais dators, tiesa bija tāda dīvainība, ka cilvēki nedrīkstēja attīstīties.
Bet piemērs bija par to, ka var pietiekoši laimīgi dzīvot tādā vidē, un nemaz netiekties pēc supertehnoloģijām.
Viduslaiku cilvēks mūsdienu sabiedrībā iedzīvotos ātrāk un vieglāk, nekā mūsdienu cilvēks - viduslaiku sabiedrībā. Pie labākiem apstākļiem pierod ātrāk
Tas jā. Taču, vai viņi visi pa visām varēm tiešām tiektos pēc mūsdienu sabiedrības labumiem, neesmu pārliecināts.
Piemērs no reālās dzīves - amiši, tie Amerikas kristieši, kas dzīvo kaut kur 19.gs. sākuma tehnoloģiju līmenī. Nezinu, kā tur ir patiesībā, bet tiek apgalvots, ka viņiem pašiem tas patīk, un viņi nebūt netiecas pēc turpat blakus esošās modernākās dzīves.
Kā nu ne. Mēģinājums atbildēt uz jautājumu `kas es esmu` IR iebrišana zinātnes lauciņā
Diez vai. Ja skatāmies līdzību ar virtuālo spēļu pasauli, tad reliģija nodarbojas ar mēģinājumiem ieskaidrot, ka notiek spēle, un ir realitāte ārpus spēles laukuma. Zinātne turpretī intensīvi pēta pašu spēli, bet pastāv iespēja, ka neko vairāk par "spēles avatāru" tā izpētīt nevar. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.04 15:22:23
KarotesNav
Tā ir tikai pašindentificēšanās. Kā "es esmu Napoleons". Jautājums ir par dziļāko būtību.
Nē. Identitātes meklējumi skar arī grupu, ar kuru identificēties. Napoleons te nederēs, bet etniskā/šķiriskā/politiskā/reliģis.. kā piederība gan.
Tomēr tā var rasties kādas citas kultūras vietā, kaut vai revolūcijas ceļā.
Var rasties, bet tikai gadījumos, kad iepriekšējā kultūra ir bankrotējusi vai vienkārši izrādījusies nespējīga reaģēt uz straujajiem, kā tagad modē teikt, izaicinājumiem.
Piemērs no reālās dzīves - amiši, tie Amerikas kristieši, kas dzīvo kaut kur 19.gs. sākuma tehnoloģiju līmenī. Nezinu, kā tur ir patiesībā, bet tiek apgalvots, ka viņiem pašiem tas patīk, un viņi nebūt netiecas pēc turpat blakus esošās modernākās dzīves.
Patīk tik tālu, cik viņiem ir pamatīgi ieborēts, ka `visas advancētākās tehnoloģijas ir no sātana`.
Diez vai. Ja skatāmies līdzību ar virtuālo spēļu pasauli, tad reliģija nodarbojas ar mēģinājumiem ieskaidrot, ka notiek spēle, un ir realitāte ārpus spēles laukuma.
Aha, bet te ir problēma, ka:
a) reliģijas savas zajavas tā īsti pamatot nevar;
b) dažādu reliģiju zajavas par to, kāda īsti ir tā realitāte ārpus spēles, atšķiras.
Zinātne turpretī intensīvi pēta pašu spēli, bet pastāv iespēja, ka neko vairāk par "spēles avatāru" tā izpētīt nevar.
Nebūs tiesa. Tiklīdz avatāra rīcībā nonāks cik necik empīriski dati par to, ka realitāte ir ārpus spēles, tā tiks pētīta ar zinātnes metodēm.
Attiecinot uz reinkarnāciju un `iepriekšējo dzīvju atmiņām` (par kuram VARAM diskutēt), shēma ir apmēram tāda: `reliģiju zajavas par dvēseli -> empīriski novērojumi par atmiņu esamība -> atmiņu patiesuma pārbaude -> atmiņu mehānisma pētīšana`. Pēdējie 2 ir čista zinātniski soļi, kas jau iziet ĀRPUS `spēles vides`. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.04 15:44:45
Sheksna
Identitātes meklējumi skar arī grupu, ar kuru identificēties.
Tas ir psiholoģisks līmenis. Jautājums ir par "kas es esmu dziļākajā būtībā", jeb - kas ir "cilvēks" kā klase.
a) reliģijas savas zajavas tā īsti pamatot nevar;
Jā.
b) dažādu reliģiju zajavas par to, kāda īsti ir tā realitāte ārpus spēles, atšķiras.
Realitāte var būt tik neaprakstāma, ka mēs to šeit nevaram saprast. Kā aklajam skaidrot par krāsām. Lekcija par viļņu garumiem vai skaņām neko nepalīdzēs - krāsas izjūta neradīsies.
Reliģijas tāpēc ir aptuveni tuvinājumi, domātas dažāda tipa cilvēkiem. Piemēram, daži pieņem tikai tādu reliģiju, kur Dievs upurē sevi cilvēku labā un cieš. ;-)
No otras puses, reliģijās ir daudz kopīgu elementu.
Tiklīdz avatāra rīcībā nonāks cik necik empīriski dati par to, ka realitāte ir ārpus spēles, tā tiks pētīta ar zinātnes metodēm.
Tur jau tā nelaime, ka tādi dati avatāra rīcībā nevar nonākt, ja ārējā vide to nepieļauj. Esot Matrixā, tu Matrixu no malas, un tai skaitā īsto sevi guļošu kolbā neredzi.
reliģiju zajavas par dvēseli -> empīriski novērojumi par atmiņu esamība -> atmiņu patiesuma pārbaude -> atmiņu mehānisma pētīšana. Pēdējie 2 ir čista zinātniski soļi, kas jau iziet ĀRPUS `spēles vides`
"atmiņu patiesuma pārbaude" - visas atmiņas pārbaudīt nevar, bet tikai dažas.
"atmiņu mehānisma pētīšana" - nevaru iedomāties, kādā veidā to var izdarīt. Pagaidām ir tikai minējumi par mehānismu - vai tur reinkarnācija, vai "Akašu hroniku" lasīšana, vai kas cits.
Par iepriekšējo dzīvju atmiņām uc. interesantāki ir Maikla Ņutona pētījumi par dvēseles dzīvi "starp dzīvēm". Ja tas viss nav tīra ūdens bajāns, tad paliek ļoooti interesanti. Te gan atmiņu patiesumu var pārbaudīt, tikai salīdzinot dažādu personu stāstīto, ir jāveidojas vienādai bildei.
Ņūtona iegūtā bilde gan tā kā 1:1 neatbilst nevienas reliģijas sludinātajam. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.04 16:09:17
KarotesNav
Tas ir psiholoģisks līmenis. Jautājums ir par "kas es esmu dziļākajā būtībā", jeb - kas ir "cilvēks" kā klase.
Tādā gadījumā mēs nonākam pie sugas `Homo Sapiens Sapiens` un paceļamies nacionālismam pāri.
Visi apgalvojumi no sērijas `cilvēks ir dvēsele` ir pārāk izplūduši, nekonkrēti un nekonsekventi, pateikt tos ir apmēram tas pats, kas nepateikt neko.
Reliģijas tāpēc ir aptuveni tuvinājumi, domātas dažāda tipa cilvēkiem. Piemēram, daži pieņem tikai tādu reliģiju, kur Dievs upurē sevi cilvēku labā un cieš. ;-)
Bet tad mēs nonākam pie ateistiski-agnosticiskā tipa cilvēkiem un izrādās, ka viņiem šāda `ārpusspēles pasauli aprakstoša tuvinājuma` nav...
No otras puses, reliģijās ir daudz kopīgu elementu.
Protams. Visas reliģijas atsaucas uz labā definīciju un pretendē uz cilvēka problēmu atrisinātāja vietu.
Tur jau tā nelaime, ka tādi dati avatāra rīcībā nevar nonākt, ja ārējā vide to nepieļauj. Esot Matrixā, tu Matrixu no malas, un tai skaitā īsto sevi guļošu kolbā neredzi.
Nebūs tiesa. Ja tā būtu, tad nekādas `iepriekšējo dzīvju atmiņas` nevarētu izpausties. Odnako Tu pats pastāvi uz to, ka tas IR reāls fenomens.
"atmiņu patiesuma pārbaude" - visas atmiņas pārbaudīt nevar, bet tikai dažas.
Var pārbaudīt ESOŠĀS jeb piefiksētās atmiņas. Tā IR zinātniska pieeja. Nezinātniska būtu tās pieņemt/nepieņemt apriori, bez pārbaudes.
"atmiņu mehānisma pētīšana" - nevaru iedomāties, kādā veidā to var izdarīt. Pagaidām ir tikai minējumi par mehānismu - vai tur reinkarnācija, vai "Akašu hroniku" lasīšana, vai kas cits.
Nu sāksim ar to, ka ja mums pats fenomens, tad acīmredzami ir jābūt arī kādam mehānismam, saskaņā ar kuru šis fenomens darbojas. Jā, mēs varam šim mehānismam šobrīd vēl netikt klāt, bet tas ir tikai laika jautājums.
Par iepriekšējo dzīvju atmiņām uc. interesantāki ir Maikla Ņutona pētījumi par dvēseles dzīvi "starp dzīvēm". Ja tas viss nav tīra ūdens bajāns, tad paliek ļoooti interesanti. Te gan atmiņu patiesumu var pārbaudīt, tikai salīdzinot dažādu personu stāstīto, ir jāveidojas vienādai bildei.
Bet arī - šīm atmiņām ir jābūt gana precīzām un detalizētām, nevis `tunelis ar gaismu galā`. |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.01.04 16:26:24
Sheksna
Visi apgalvojumi no sērijas `cilvēks ir dvēsele` ir pārāk izplūduši
Taču materiālisma definīcijas nav neko daudz labākas.
Pie tam, var būt lietas, kas ir grūti skaidri definējamas.
Bet tad mēs nonākam pie ateistiski-agnosticiskā tipa cilvēkiem un izrādās, ka viņiem šāda `ārpusspēles pasauli aprakstoša tuvinājuma` nav
Varbūt šie cilvēki izvēlējās iebraukt spēlē līdz ausīm un neko nezināt par vidi ārpus spēles.
Vispār, šķiet ka M.Ņūtons ir materiālistiem domāts - dod iespēju jau šo to eksperimentāli pārbaudīt.
Nebūs tiesa. Ja tā būtu, tad nekādas `iepriekšējo dzīvju atmiņas` nevarētu izpausties.
Tātad - ārējā vide tomēr pieļauj kaut ko uzzināt. :-)
Bet arī - šīm atmiņām ir jābūt gana precīzām un detalizētām, nevis `tunelis ar gaismu galā`
Tur ir daudz kas vairāk par tuneli. Ir ziņas par veselu sistēmu, kāpēc, kas un kā notiek.
Te var palasīt:
http://book.ariom.ru/txt736.html
šitā ir arī latviešu valodā iznākusi.
Ir viņam vēl viena.
http://book.ariom.ru/txt737.html |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.04 21:13:21
KarotesNav
Taču materiālisma definīcijas nav neko daudz labākas.
Nū, materiālisma definīcijām ir pāris priekšrocības: tās par skaidri zināmām pieņem tikai cik necik pārbaudāmas lietas, vai, saskaņā ar Okama principu - tādas, kuras var izskaidrot maksimāli konsekventi ar minimālu operatoru skaitu. Piekrīti man - pie drošticamu un pārliecinošu datu deficīta reinkarnācijas vai Akaši hroniku teorijas diez ko konsekventas un izskaidrojum-minimālas nav.
Fakts kā tāds - būs dati, materiālisms izpletīsies un aptvers arī jauno, dvēseļu pētniecības nozari.
Pie tam, var būt lietas, kas ir grūti skaidri definējamas.
Pagaidām. Laikam ejot, palielinoties izpētīto datu kopai, definīcijas vienkāršojas un noskaidrojas.
Varbūt šie cilvēki izvēlējās iebraukt spēlē līdz ausīm un neko nezināt par vidi ārpus spēles.
Nu bet kāpēc tad tādā gadījumā viņi tusē VB un LELB un vispār kustina šos jautājumus?
Es teiktu drusku sāvādāk, tas gan protams izriet no maniem uzskatiem. Reliģijas fenomenos meklē izeju no spēles. Materiālisti - `slepenās istabas`. Kuras varbūt arī ir bonusi, bet ja nav - vienalga ir interesanti tās atrast (spriežu pac pēc sevis, spēlējot Stalkeri :D). Vai pareizāk sakot - tas, ko reliģisti uzskata par izeju no spēles, materiālistprāt būs nekas vairāk kā `slepenā istaba`, nu vai arī `jauns līmenis`. Protams, materiālistprāt tāda vide kā `ārpus spēles` nemaz neeksistē.
Tātad - ārējā vide tomēr pieļauj kaut ko uzzināt. :-)
Kā to ņem... tik pat labi tas var būt fenomens, kas paredzēts spēlē... tipa - lai interesantāk.
Te var palasīt:
Grēcīgs esmu... slinkums Mosh vari 2 vārdos apstāstīt? :P |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.04 22:12:13
Sheksna
materiālisma definīcijām ir pāris priekšrocības: tās par skaidri zināmām pieņem tikai cik necik pārbaudāmas lietas
Kā ir jautājumā "kas ir cilvēks", kādi panākumi?
Piekrīti man - pie drošticamu un pārliecinošu datu deficīta reinkarnācijas vai Akaši hroniku teorijas diez ko konsekventas un izskaidrojum-minimālas nav.
Hmm, bet kas tad ir minimālāks? Sakritības? Informācijas lasīšana no kādiem tur laukiem (tās vai tik ne tās pašas Akaši hronikas)? Pieslēgšanās pagātnei, tas ir, laiktelpas lasīšana? Vai " pagaidām nezināms"?
Laikam ejot, palielinoties izpētīto datu kopai, definīcijas vienkāršojas un noskaidrojas.
Kvantu mehānikā un relativitātes teorijā gan izskatās otrādi. Tiesa, pastāv iespēja, ka Einšteins saspēlējis bajānu, tāpēc vairs neko nevar saprast. :-)
Nu bet kāpēc tad tādā gadījumā viņi tusē VB un LELB un vispār kustina šos jautājumus?
Dažāda nezināšanas pakāpe. Vai arī daži tusē, lai stiprinātu savu pārliecību par to, ka "nekādas Matrixas nav".
`slepenās istabas`
Jā, nu interese jau ir tā, kas notur pie spēles. Tomēr var pienākt brīdis, kad spēle apnīk - saproti, ka atkārtojas tās pašas kombinācijas, tie paši priekšmeti tikai citādi salikti. Būtībā nekā jauna.
Mosh vari 2 vārdos apstāstīt? :P
Ta pietiek, ja uzmet acis, redz, kādā veidāun ar kādiem jautājumiem tiek iegūta informācija.
Kopējā bilde apmēram tāda: tur dzimst dvēseles (kas tās rada, nav zināms, par Dievu ir tikai tāda klātbūtnes apjausma), kas tad vairākās dzīvēs uz zemes un citām vietām attīstās. Tāda kā skola. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.04 23:17:28
KarotesNav
Kā ir jautājumā "kas ir cilvēks", kādi panākumi?
Lielos vilcienos - saprātīga un emocionāla sugas `Homo Sapiens Sapiens` būtne
Kaut gan attiecībā uz psiholoģiju - mani nepamet sajūta, ka tēlaini salīdzinot psiholoģijas panākumus ar elektrotehniku, mēs esam nonākuši līdz atklājumam tipa `paberzējot dzintara gabalu, tas pievelk visādus sīkus štruntus`, ne diži tālāk... :/
Hmm, bet kas tad ir minimālāks?
Attiecībā uz `dzīvju atmiņām`? Pats vienkāršākais - pieņemt, ka tas ir bajāns, ka vecis tos respondentus un visas atmiņas, to pārbaudes ieskaitot, ir izdomājis. Galu beigās - pašrocīgi pārbaudījuši tak mēs to neesam, mēs uzticamies vecim (Ēriksons? Stīvensons? Kā viņš tur saucās?) kā autoritātei savā jomā...
Es attiecībā uz šo veci visdrīzāk ka stāvu agnostiķa pozīcijās Negribu ieņemt vienkāršāko hardcore materiālista pozīciju un paziņot, ka viņš bajanē, kaut arī uzticēties viņam uz aklo man arī neliekas diez ko pareizi. Gan jau laiks un zinātne izteiks finālo verdiktu.
Ja runājam par vienkāršāko attiecībā uz cilvēka psihi - tad pieņemt, ka tās cēlonis ir bioķīmiski procesi galvenokārt smadzenēs. No dvēselēm un gariem atteikties kā no nenodefinētiem un neko īsti nepaskaidrojošiem terminiem, a ļa Kendrs, Nāpslis, Snorgs.
Kvantu mehānikā un relativitātes teorijā gan izskatās otrādi.
Kāpēc. Lai izpētītu būtiskākās oglekļa īpašības, mums vajadzības iedziļināties kvarku līmenī, pietiek būtībā ar atomāro. Jo oglekļa-12 īpašības nosaka tā atomārais līmenis, t.i. protonu - neitronu - eletronu līmenis, kvarku līmenis noteiks labākajā gadījumā to, ka tas būs ogleklis-13 vai ogleklis-14, kas oglekļa-12 kā izplatītākā kontekstā mūs maz interesē...
Līdzīgi ar cilvēku. Mums šobrīd relatīvi maz interesē, vai aiz cilvēka psihes stāv pseidonemateriāla dvēsele vai nestāv un ja stāv, tad no kā tā sastāv. Mūs vairāk interesē, kā saremontēt noziedzniekus un/vai psihopātus, kā arī - kā pareizi audzināt bērnus.
Dažāda nezināšanas pakāpe. Vai arī daži tusē, lai stiprinātu savu pārliecību par to, ka "nekādas Matrixas nav".
Nepiekritīšu. Mēs te tagad cilājam šitās lietas, jo mums tas banāli liekas interesanti. Bez tam, kāda nezināšanas pakāpe, ja mēs izskatam `ārpusspēles pasaules` versijas un atrodam tajās nekonsekvences? Ārpusspēles pasaulei taču būtu jābūt strukturētai, tajā nevar valdīt haoss. Ja ārpusspēles pasaule ir haotiska un bez struktūras, tai nav jēgas. Un tad nav skaidrs, kā gan šādas haotiskas un bezjēdzīgas pasaules iemītnieki varēja radīt loģikas likumu pārpilnu spēli.
Jā, nu interese jau ir tā, kas notur pie spēles. Tomēr var pienākt brīdis, kad spēle apnīk - saproti, ka atkārtojas tās pašas kombinācijas, tie paši priekšmeti tikai citādi salikti. Būtībā nekā jauna.
Tā tas ir Stalkera vai Kveika gadījumā. Šajā gadījumā, ja mēs esam `spēlē`, mums vienkārši nav izvēles.
Btw, par to atkārtošanos spēlēs... vēl jau ir tāda lieta kā kaifs no paša procesa. Piemērs - sporta spēles. Tas pats futbols, basketbols un hokejs taču ir sasodīti vienveidīgs. Un tomēr, cilvēki to ne tikai spēlē, bet ir ar mieru arī samaksāt naudu, lai tikai uz to paskatītos no malas.
Un vēl ir tāds virziens, tas gan populārs milsima spēlēs. Tipa - karavīra-indivīda simulācijas visiem jau sen ir apnikušas un šobrīd jau pastāv vairākas `virtuālā kaujaslauka` versijas. Doma vienkārša - milzīgs mutlipleijers, kurš supportē līdz pat tūkstošiem konekciju. Piejoino jebkurā mirklī, ielogojies, paskaties kur tagad kas notiek un kur ir vajadzīgi papildspēki, izvēlies lomu - un uz priekšu. Nekādu botu, tikai tādi paši spēlētāji kā Tu. Protams, sistēma vēl ir bērna autiņos un daudzos aspektos sūkā ledu, bet razrabotkas IR. Un pat strādā.
Ta pietiek, ja uzmet acis, redz, kādā veidāun ar kādiem jautājumiem tiek iegūta informācija.
Kopējā bilde apmēram tāda: tur dzimst dvēseles (kas tās rada, nav zināms, par Dievu ir tikai tāda klātbūtnes apjausma), kas tad vairākās dzīvēs uz zemes un citām vietām attīstās. Tāda kā skola.
Nevarētu teikt, ka sapratu. Būs laikam tomēr kaut kā jāsaņemas un jāiemet acis  |
patriots |
# Iesūtīts: 2008.01.05 14:02:03
Nu un Kāds tam visam sakars ar latvietību un kristietību? Spamojam? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.05 14:22:21
patriots
Nu un Kāds tam visam sakars ar latvietību un kristietību? Spamojam?
Centāmies noskaidrot, kas tad īsti ir `īsts latvietis`. Kas sanāca, tas sanāca.
Bet ja atgriežamies pie sākuma - tad nē, uzstādījums `latvietis` defaultā neparedz obligātu pagānismu vai kristietību. `Latvietis` ir tikai viens no daudzajiem identifikatoriem, kas piemīt cilvēkam, līdzīgi kā `dzimums`, `rase`, `seksuālā orientācija`, `politiskie uzskati`.
Latvietis visupirms ir CILVĒKS, un tikai pēc tam kristietis, ateists, pagāns, diktatūras piekritējs, demokrāts vai homoseksuālists. Tālāk - tas, ka cilvēks ir latvietis, neuzliek viņam NEKĀDU pienākumu ĪPAŠI rūpēties par savas tautas garīgo mantojumu. Ja viņš grib rūpēties - ļoti labi, uz priekšu, bet ja ne - tad tas nav nekāds noziegums. Neatkarīgi no tā, ir viņš vai nav kristietis.
Savukārt kristietības un latvietības potenciālais konflikts ir atkarīgs no tā, cik dziļi cilvēks izprot un identificē sevi katru no šīm lietām. Droši vien būs lietas, kas varētu nesavietoties, piemēram, ir kristieši (bet šķiet ka no LELB), kas Līgosvētkus uztver kā pagānu reliģiskās tradīcijas, līgodziesmas - par slavas dziesmām pagānu elkam Līgo, bet lēkšanu ugunskuram - kā rituālu upurēšanu pagānu dievībām... Tāpat vēl visādas latvietiskās tradīciju padarīšanas no kristietības viedokļa varētu tapt uzskatītas par okultismu (piemērs - bluķa vilkšana ap māju ziemassvētkos, auseklīšu un pīlādža zaru zīmēšana/novietošana mājoklī, veļu laika tradīcijas). Nu vai otrādi - uzskats, ka latvietība sevī ietver arī pagānu rituālus (aka tur ozolu svētbiržu atjaunošana), varētu konfliktēt ar bībeles bausli par citu dievu neturēšanu.
Vienotas atbildes nav. |
Balss  |
# Labojis Balss: 2008.01.05 16:10:44
Sheksna
Labi rūkts, lauva! Gandrīz varētu tev piekrit, izņemot vienu - ka cilvēks ir latvietis, neuzliek viņam NEKĀDU pienākumu ĪPAŠI rūpēties par savas tautas garīgo mantojumu.
Domāju, ka uzliek gan, ir īpaši tik mazai un triektai un nīdētai tautai kā mūsējai. Tas ir morāls pienākums pret saviem tēvutēviem, kas cīnījās, savas dzīvības netaupīdami, lai mūsu tauta varētu brīva dzīvot pati savā zemē, attīstīties un veidoties ne pēc citu tautu labas vai sliktas līdzības, bet pati pēc savas izjūtas. Padomā, n-tiem milj. lielā kurdu tauta izmisīgi cīnās par savu valsti, kuras tai nav joprojām. Salīdzinājumos to varam redzēt vislabāk, cik tā ir liela Dieva svētība, ka mums sava valsts ir. Būtu niecīgi un nožēlojami to neredzēt, nenovērtēt un nebūt gatavam arī no sevis ko dot savas tautas pastāvēšanai nevis izkušanai interneta McDonalda pannā. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.01.05 16:22:38
Kvantu mehānikā un relativitātes teorijā gan izskatās otrādi. Tiesa, pastāv iespēja, ka Einšteins saspēlējis bajānu, tāpēc vairs neko nevar saprast. :-)
Uzvedināji uz vienu interesantu domu, par kuru aicinu arī jūsus padomāt. Visi droši zin tādus vārdus kā "melnais caurums", "lielais sprādziens" u.c. tādus jaukus sulīgus vārdiņus.
Tepat arī Terrā ir raksts par pētniecību vispār. Tur es uzgāju skaidri pateiktu, to ko jau ar pakaļu jutu tāpat...
Zinātnē nepietiek ar experimentiem vien. Nepietiek, ka tu novēro fenomenu, pat nepietiek, ja tev ir matemātiski precīzas formulas kas experimentāli apstiprinās perfektā harmonijā... kā tas ir kvantu standarta modelī. Lai varētu runāt par "saprašanu" pa īstam, ir vajadzīga bezmazvai dzejiska koncepcija, valoda, vārdi kas izsaka šo fenomenu. Pareiza un laba koncepcija būs kā adatas dūriens pareizā vietā kur veikt experimentu. Pareiza un laba koncepcija nesaprotamus matemātiskos formulas pārvērš ikvienai mājsaimniecei saprotamā un elementārā patiesībā, pietam nezaudējot to dziļumu, ko šī patiesība atklāj!
Tamdēļ es drīzāk uzskatu, ka nevis Einšteins bujāni uzsita, bet vēl nav uzradies tāds Puškins, kas šo teoriju izteic dzejā (šoreiz es dzejā runāju, piedodiet).
Un te nu man rodas aizdoma, ka Reliģija ir šī dzeja, bet zinātne ir šīs formulas un experimenti... runājam par vienu un to pašu, bet atrodamies dažādās vietās un bilde katram savādāka šķiet, bet pakustēties baidāmies, lai nepazaudētu šo bildes skaidrību! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.01.05 16:27:06
Mulders
Ļoti interesanti, bet par šo topiku jūs, zēni, taču varētu atvērt jaunu tēmu un ļaut patriotam skaidrot savu latvietības fenomenu viņa uzsāktajā lapā! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.05 18:22:49
Balss
Domāju, ka uzliek gan, ir īpaši tik mazai un triektai un nīdētai tautai kā mūsējai.
Tad jautājums uz aizbēršanu. Ko Balss konkrēti dara tautas garīgā mantojuma saglabāšanas labad?
Un kas būtu jādara ar tiem, kas tautas garīgā mantojuma saglabāšanas labā nedara NEKO? |
patriots |
# Iesūtīts: 2008.01.05 19:06:43
Lativeši pieder pie tās Pasaules daļas, kuru mēdz uzskatīt par kristīgu. Nu vismaz tā ir balstīta uz kristīgām vērtībām. Bet ar to kristīgumu jau ir kā ir. Kristīgā Eiropa jau arvien nekristīgāka kļūst. Ceru, ka tas nenotiks ar mūsu Latviju. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.01.05 19:36:17
Sheksna
Tad pretjautājums: tieši kuru mantojumu tu domā - nacionālo vai kristīgo? AR tiem, kas nedara neko, neko jau nevar izdarīt. Ja cilvēkam ir vienalga, ja tam vēders - dievs visaugstākais, tad varam jau mēģināt modināt, bet vai izdosies? Šīs ir lietas, ko ģimene cilvēkam lielā mērā ieliek vai neieliek šūpulī, tā teikt. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.05 22:37:44
Balss
Tad pretjautājums: tieši kuru mantojumu tu domā - nacionālo vai kristīgo?
Ja runājam par LATVIEŠU TAUTAS garīgo mantojumu, tad tas neapšaubāmi ir nacionālais. Dainas, dziesmas, dejas, tradīcijas, vēstures modelēšana/maketēšana (nu, tie, kas auž lindu lindrakus un paši kaļ zobenus, un reizēm ir vērojami Brīvdabas muzejā).
Kristīgais mantojums jau ir baznīcas kompetencē.
Ja cilvēkam ir vienalga, ja tam vēders - dievs visaugstākais, tad varam jau mēģināt modināt, bet vai izdosies?
Ko nozīmē `vēders dievs tas augstākais`. Man personīgi nav nekādu iebildumu, ka no maniem nodokļiem uztur/saglabā Krišjāņa Barona pašrocīgi pierakstītās dainas vai tās digitalizē, kā arī ka par maniem nodokļiem organizē Dziesmu un Deju svētkus. BET - es neuzskatu, ka man būtu pienākums mācīties no galvas dainas, teikas un pasakas, tās skaitīt/rakstīt vietā un nevietā, vai arī obligāti jāmāk dejot tautasdejas vai zināt no galvas LATVISKO SVĒTKU tradīcijas. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
