atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Gavēnis
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.02.12 18:16:00
"Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst..." Mt.4:1-2 Jēzus gavēnis pirms kalpošanas sākuma un kārdināšana beidzās ar sātana atkāpšanos un eņģeļu piestāšanos, kas Viņam kalpoja - "...Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja." Mt.4:10-11
Kāda ir jūsu attieksme pret gavēni? Kāda tam loma un vieta jūsus garīgajā dzīvē? Praktizējat? Jā/nē - kāpēc?

P.S.Starp citu, kā jūs domājat - vai Jēzum kā Dieva Dēlam šis gavēnis bija vajadzīgs? Vai arī tas bija domāts tikai un vienīgi mums kā svēta priekšzīme?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.20 15:31:33
māc.Bitān! Smējos no sirds!!!
Mirga
# Iesūtīts: 2007.02.20 16:02:50
Jānis_Bitāns (2007.02.20 10:43) ". . . Krusta ciešanu pagodināšana man ir pašsaprotams un neapšaubāms gavēņa pamats."
To lasot, gribas kliegt.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.20 16:52:10
Meļķis [207.67.151.191]
Vai šī ir tipiska KLB cilvēka runa? Kāpēc ļaudis no KLB ir tie, kas te demonstrē ārkārtēju nepieklājību runas stilā un uzvedības kultūrā?
Sēdiet savā KLB mājas lapā un zākajaties tur. Un Mazā Katehisma vietā Jums būtu jāsāk ar "Labas uzvedības ABC", gavēņa laiks tam būtu īsti piemērots.
Riebīgi bezgala Jūsu teksti, ceru, ka tie pilnā mērā neatspoguļo sirdi, ka tajā kas labs un kulturāls ar ir palicis.
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.20 16:52:13
Meļķi ,
protams, es nevēlos papildināt baušļus. Kādēļ jūs visiem piedēvējat nolūkus, kādu tiem nemaz nav? Skaidrā bauslība satriec manu sirdi, bet paļāvība uz mīļā Jēzus vietniecisko upuri pie krusta, kuram es no sirds ticu un esmu pilnīgā skaidrībā, ka man nav nekādas citas cerības uz glābšanu, kā tikai Kristus pelnītā attaisnošana, ko saņemu bez maksas un nopelna, tikai no žēlastības caur dzīvu ticību - tā manu sirdi dziedē un atkal iepriecina. Un kad esmu ticībā satvēris šo žēlastību un aptveru, cik daudz mans Jēzus manā labā ir darījis, tad Svētais Gars man dod ilgas izlabot manu dzīvi un nest Gara augļus. Un, lūk, pie tā gavēnis man palīdz. Lūk, te baušļi un gavēnis viens otru papildina - baušļi man uzrāda grēku un pavēl izlabot dzīvi, bet gavēnis palīdz to izdarīt. Piemēram, man, apžēlotam, tomēr grēciniekam, ļoti gribētos jums atbildēt tādā pašā garā, kā jūs runājat ar citiem, taču gavēņa priekšvakarā apvaldu sevi. Un nedomāju, ka ar to esmu samaitājis vai aptumšojis skaidro Evaņģēliju vai pārvērtis to par savu, ne Kristus nopelnu.
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.20 17:26:46
Meļķi ,
Protams es apzināti uzrakstīju visus pareizos vārdus tādēļ, ka jūs, manuprāt nepamatoti, piedēvējat man bauslības mīkstināšanu un "sačakarēšanu" Kristus nopelna piesavināšanos. Arī es esmu lasījis katķismu, gan mazo, gan lielo, tāpat arī K.F.V. Valtera grāmatu par Bauslību un Evaņģēliju, tādēļ evaņģēliskās ticības pamatpatiesības nav man pilnīgi svešas. Es arī zinu, ka Dieva vārds un sakramenti ir žēlastības līdzekļi, caur kuriem Dievs pasniedz savu Svēto Garu, mūsu dzīves Svētdarītāju. Taču ko lai iesāk ar "neērtajām" rakstu vietām, uz kurām jau te vairāki jums ir norādījuši, kas norāda uz miesas vingrināšanu, t.sk. gavēšanu? Vai tas nav Dieva vārds? Vai apustuļi, kas gavēja, bija entuziasti ( Schwärmer būtu precīzāk tulkot kā "spietotāji" )?
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.20 19:08:29
Meļķis [207.67.151.191] Paldies!
Miers ar tevi. Rīt Pelnu diena, visu var nožēlot.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.20 19:26:15
Kārlis
Ar interesi lasu Tavu domu gājienu. Man šķiet, ka grūtākā lieta šodien, laikā, kad kristīgā pārliecība ir ļoti intelektualizēta un ticība "deinkarnizēta", ir atjaunot harmoniju starp pārliecību un izpausmi jūtās, fiziskā dzīvē.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.20 19:31:17
Meļķis [207.67.151.191]
Tu pārprati, grēksūdze ir katras dienas beigās, saulei norietot. Rīt sākas īpašs laiks tai nozīmē, ka uzdodot visu to, ko gavēnī uzdod, ir vairāk laika grēknožēlai un evaņģēlija vēstij par Kristus vietnieciskajām ciešanām. Domāju, ka labi, ja cilvēki izbrīvē pastiprinātu uzmanību tam, kas ikdienā ir ticības un pestīšanas pamats. Tagad ir vislabvēlīgākais laiks, saule norietējusi.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.20 19:45:23
MirgaTo lasot, gribas kliegt.
To var darīt, bet kapēc? Es zinu divus gadījumus, kad cilvēkiem tas notika izdzirdot bieži litānijā Kristus asins piesaukšanu. To vajag noskaidrot.
Gavēnim nav nozīmes, ja tas nav kristocentrisks!

Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.20 20:33:51
garāmejot [86.104.87.228] Ne gluži tā. Tas kurš bija nekulturāls, tā teksti pamatoti tika izdzēsti, tāpēc, ja nav nācies te ieskatīties pēcpusdienā, var rasties viegla neizpratne.
eskaliburs [83.16.178.220]
# Iesūtīts: 2007.02.21 00:26:02
Gavēnis ir adiafora lieta, kuru tāpat kā mēlēs runāšanu, katrs var piekopt savas privātas dievbijības veicināšanai, ja viņš domā ka tas varot palīdzēt. Gavēnis nav ticības artikuls, kuram var pieprasīt uzticību un padarīt par publisku ticības mācības sastāvdaļu. Jānim Bitānam būtu jāpatur prātā, ka LELB aprindu uzsvars uz gavēni ir pēdējās desmitgades jaunveidojums. Gavēnis Baznīcas tradīcijā ir izveidojies pakāpeniski, tikpat pakāpeniski ir mazinājusies tā nozīme, romiski katoliskajai tradīcijai atdodot vietu evaņģēliskai dievbijībai.
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.21 09:40:03
Eskalibur ,
piekrītu, ka gavēnim nevar pieprasīt uzticību kā ticības artikulam. To ir lieki atgādināt, jo manuprāt neviens to arī necenšas darīt. Gavēnis ir tikai līdzeklis, kas man palīdz labāk koncentrēties uz Dieva vārdu un sakramentiem, līdzīgi kā trolejbuss man palīdz ātrāk un vieglāk nokļūt uz dievkalpojumu. Svētais Gars ir tas, kas vienīgais spēj atnest iekšējas pārmaiņas, bet gavēšana palīdz man ļauties Svētā Gara darbībai. Es nevis domāju, ka gavēnis "varot man palīdzēt", bet esmu par to pārliecinājies.

Man neliekas, ka LELB gavēni padara par publisku ticības mācības sastāvdaļu. Bet es esmu pateicīgs saviem mācītājiem, ka viņi man ir ne tikai mācījuši ticības artikulus, bet arī ierādījuši praktiskus ceļus ikdienas garīgās dzīves kopšanai. Man šķiet, ka tā LELB tieši pietrūkst nevis ir par daudz.

Kad nu tu, eskalibur, gavēni nosauc par adiaforu lietu, taču zināmā mērā uzspied viedokli, ka gavēnim īstā evaņģēliskā dievbijībā nav vietas, es gribētu atgādināt, kas teikts Konkordijas formulā:
"Mēs noraidām un nosodām arī to, ka šādas adiaforas lietas tiek atceltas, tā, it kā tās nebūtu lietojamas Dieva draudzē brīvi, katrā laikā un vietā atbilstoši apstākļiem, tā kā tas baznīcai kristīgā brīvībā, lietojot vienu vai vairākas no tām, ir visnoderīgāk." (5.p.,627.lpp) Lūk, kur vārds par īstu, luterisku dievbijību.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.21 10:30:47
"Kungs Jēzu Kristu, kas caur atturību un gavēni ved Baznīcu pretī Lieldienu gavilēm, uzlūko mūs visus, kam vajadzīga dziedināšana.
Dziedināšana no grēka varas, no dusmām, vājuma, bailēm, no neticības un šaubām.
Dziedināšana no lepnības un augstprātības, no patmīlības, no Dieva un sava tuvākā mīlestības trūkuma.
Kungs, uzlūko mūs un dziedini no visa, kas mūs šķir no Tevis un kas neļauj dzīvot patiesā brīvībā Tevī. Liec, lai sirds atzīstas pārkāpumos.
Vairo mūsos dedzīgu vēlēšanos pēc svētuma un vienības ar Tevi.
Un izlej bagātīgi pār mums savas žēlastības, lai tās mūs mierina un dāvā spēku.
Dievs, stiprais un mūžīgais, uzlūko mūsu vājumu!
Lai Tava roka mūs vada, neļauj mums nomaldīties no tā ceļa, kas mums no mūžības Tevis paredzēts. Bet, ja no šī ceļa esam jau tālu, Kungs, sauc mūs atpakaļ. Liec mums atgriezties pie Tevis un Tava mīlestības plāna.
Āmen."

Autors nezināms

Svētīgu gavēni ikvienam!
eskaliburs [83.16.178.220]
# Iesūtīts: 2007.02.21 11:46:07
Kārli, pēdējos gadu simteņos luterismā gavēnis tik tiešām nav pašsaprotama lieta. Tā vietu ieņēmis Kristus ciešanu laiks. Tāpēc zināmu LELB aprindu vēlme nomainīt ciešanu laiku ar gavēni, kā tas tiek izdarīts LELB kalendārā, vieš satraukumu. Ir labi, ka gavēšana jums garīgi palīdzējusi, bet es apšaubu manis pieminēto gavēšanas entuziastu pastorālo takta izjūtu attiecībās ar draudžu locekļiem, kuru vidū gavē labi ja daži cilvēki. Tāpēc es akcentēju bīstamību padarīt gavēni par ticības mācības sastāvdaļu. Viņu sirdsapziņas dēļ. Vai LELB nepietiek laju pārmetumu, ka zināmu aprindu aizraušanās dēļ tā paliek par vāju Romas katoļu Baznīcas kopiju, nevis stipru savā pārliecībā luterisku Baznīcu.
vasara
# Iesūtīts: 2007.02.21 12:09:29
Patika Meļķa ieteikums par 10baušļiem!
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.21 14:36:36
eskaliburs [83.16.178.220 Kārli, pēdējos gadu simteņos luterismā gavēnis tik tiešām nav pašsaprotama lieta. Tā vietu ieņēmis Kristus ciešanu laiks.
Nav tiesa, jo, piemēram, pētot Kurzemē atsevišķu draudžu vizitāciju protokolus un dažu draudžu hroniku annāles, jāsecina, ka luterāņi vēl 18.gs. beigās dzīvoja ļoti liturģisku dzīvi. Piemēram "normāla" svētdiena sākās ar vakara lūgšanu baznīcā, turpinājās ar rīta lūgšanu, kulminēja dievkalpojumā un nereti noslēdzās ar vakara lūgšanu svētdienas vakarā. Līdzīgi ir atrodamas garāmejošas piezīmes par atturību kāzu svinēšanā šajā laikā un sātīgu ēsanu.
Kas attiecas terminiem, tie nekonkurā. Šis laiks ved pretim Kristus krustam un Lieldienām, tas ir saturs un nozīme visām 40 dienām. Gavēnis ir termins, kas tiek lietots "funkcionālā" nozīmē, proti, kā šis laiks tiek pavadīts un tā saturs izdzīvots. Tam nav sakara ar katoļu kopēšanu.
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.21 18:51:37
Eskalibur ,
Arī es pazīstu dažus no tiem kas sūdzējās un žēlojās, ka LELB ejot "uz katoļiem". Paši viņi ir baptistu dziesmu un dievbijības cienītāji. Droši vien viņiem bija tuvs sirdij unionisma iespaids. Man personīgi nešķiet, ka LEB būtu pārliecībā vāja, neluteriska baznīca. Un neredzu arī attīstību tādā virzienā.
eskaliburs [83.16.178.220]
# Iesūtīts: 2007.02.21 22:46:15
Jānis Bitāns, jūs apgalvojat abstraktu``nav tiesa`` un uzreiz pārejat pie kristīgās dzīves atstāsta 18.gadsimtā. (Varbūt Voldemāra pieminētā Neiroling. Progr. vainīga ). Arī vēlāk svētvakars un svētdienas svētīšana luterismā ieņem nozīmīgu vietu. Tikai 20.gadsimts ar bezdievības sludināšanu ir laiks, kad rodas teiciens-"luterānis baznīcā neiet``. Bet liturģiskai dzīvei luterismā ir maz sakara ar izvairīšanos no ēdieniem, turpretī, luterānis vīpsnā par katoļiem, kuriem priesteris pavēl īpašu diētu. Savukārt modernajām tendencēm LELB ir sakars ar kopēšanu, tas ir acīmredzams.
eskaliburs [83.16.178.220]
# Iesūtīts: 2007.02.21 22:50:10
Kārlis. Es jau pieminēju savdabīgu attieksmi pret LTA . Kāpēc, ja tās piemin, uzreiz sākas visi pārmetumi - kur paliekot Svētie Raksti, baznīctēvi u.t.t. Kāds jau pieminēja vēlmi pat Satversmē nomainīt atsauces uz LTA pret LELB mācību(zem tā acīmredzot grib palikt visu, kas pretrunā ar LTA) Luteriskās apliecības luterāņiem ir - Luteriskās Baznīcas corpora doctrinae, ne vairāk un ne mazāk. Un kā mācīts ATA -tur nav nekā pret katolisku (vispārēju) baznīcu. Acīmredzot, problēma ar virzienu pastāv.
jānis no rīgas [212.93.97.131]
# Iesūtīts: 2007.03.06 17:25:33
Vairākus gadus pēc kārtas interesējos, kapēc gavēņa mācītāji māca šajā laikā neēst dzīvnieku gaļu? Man neviens to nav varējis paskaidrot.... Tapēc ēdu... bez pārtaukuma...
1. Man teica, ka tas saistās ar dzīvā nogalināšanu. BET, ja nokaut ēšanai ir slikti, tad kapēc tikai gavēnī šo prieku liegt?
2. Man teica, ka ta ir tā veģetārā programma, kas parādāsd radīšanas stāstā..., bet ja ir slikti ēst gaļu, tad jābeidz to darīt vispār.....
3. Man teica, ka gaļa esot dārgs produkts... Mani mīļie sieri, u.tml. ir daudz dārgāki!!!
4. Man teica, ka gaļa dara agresīvu.... Es esmu agresīvs un agresīvi ēdīšu savu vakara kotleti

KAPĒC tieši gaļu neēd gavētāji?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 14 , pavisam kopa bijuši: 4699