Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.05.27 16:06:54
Lūk kā noritēja notikumi
1 Moz 2:7 Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu ; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.
1 Moz 6:3 Tad Dievs sacīja: "Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi."
Jūd 17 Bet jūs, mīļie, pieminiet vārdus, kurus jums mūsu Kunga Jēzus Kristus apustuļi ir sacījuši savā laikā; to viņi teica jums: pēdējā laikā būs smējēji, kas dzīvos savās pašu bezdievīgajās kārībās, - tie, kas nošķiras, laicīgi cilvēki, kam nav Gara.
Jāņa 20:22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!
2 Kor 5:17 Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.
Rom 8:9 Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.
Tas tā pārdomām par Dvešanu! |
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:11:21
2. Un tā, kāda ir dvēseles daba? Ja tā ir sava veida ķermenis, tad, būdama tāpat kā katrs ķermenis salikta, tā neizbēgami ir sadalāma un mirstīga; ja tā nav ķermenis – tad kas, un kāda ir tās daba?
Ja tā, kā citi (domātas stoiķu atziņas, saskaņā ar kurām dvēsele ir īpašs ķermenis „pneima”)domā, ir ķermenis, tad no kā tas veidots?
Pirmkārt, tai jau no sākuma raksturīga dzīvība, bet, ja dvēsele veidota no vairākām daļām, vai tad tām visām raksturīga dzīvība, vai tikai dažām, bet varbūt nevienai?
Vispār, ja dzīvība būtu raksturīga tikai vienai no daļām, tad tieši šī daļa būtu dvēsele. Bet kādam ķermenim sākumā piemīt dzīvība?
Uguns, ūdens, gaiss un zeme paši par sevi nav dzīvi, tikai dvēseles klātbūtne, kura tajos ienāk no ārpuses, ļauj tiem būt dzīviem.
Nav citu elementu, no kuriem veidoti ķermeņi, bet, ja arī eksistē, tad tie, būdami ķermeņa elementi, ir bez dzīvības.
Taču, ja nevienam no elementiem, kas veido ķermeni, pašam par sevi dzīvība nepiemīt, tad kā vienīgi no to kombinācijas var rasties dzīvība?
Pieņemt, ka dzīvība rodas no nedzīvā, ir tikpat muļķīgi, kā domāt, ka Prātu var radīt tāds, kam Prāta nav. Mums var iebilst, ka runa iet nevis par jebkuru nejaušu elementu kombināciju, bet par īpaši sakārtotu.
Taču tad nepieciešams arī īpašs sakārtojošs sākums, par ko kļūst dvēsele. Neviens ķermenis nevar izveidoties bez dvēseles, jo ķermeni veidojošie dievišķie logosi pēc būtības ir tieši pasaules Dvēseles augstākais auglis.
Plotīns (204 – 269), platoniķis. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:39:57
Ctulhu, skat secību  Tas ir stipri pēc... arī pēc Noasa plūdiem! Pēc tam nav īpašu reportu būtiskām deviācijām no šī cipara! |
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.05.27 16:42:29
Mulders
Vai tad tas netika teikts pirms plūdiem!? Pēc tam taču seko norāde, kas viss vien ir jāsavāc šķirstā. viens no skaidrojumiem, kuru esmu lasījusi, ka tajā brīdi esot palikuši ~120 gadi līdz plūdiem |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:45:07
Rausītis... nu bet Noa jau bij pirms tam dzimis ne?
Tobiš, skaic, ka daži jau kas dzīvoja vecajos laikos bij ilgdzīvotāji!
Vispār jau, pēc plūdu pasaule būtiski atšķīrās no pirmsplūdu pasaules... tā kā iespējams arī faktori, kas ļāva cilvēkiem ilgi dzīvot pēc plūdiem arī bij pazuduši, tādējādi tas ir pravietojums par tiem 120 gadiem... Jo vispār tā 6 nodaļa nesaliek laika intervālus drošus! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:45:34
21 Un Ēnoham bija sešdesmit pieci gadi, kad viņš dzemdināja Metuzālu.
22 Un Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu un pēc Metuzāla dzemdināšanas dzīvoja vēl trīs simti gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
23 Un viss Ēnoha mūžs bija trīs simti sešdesmit pieci gadi.
24 Un Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu; tad viņa vairs nebija, jo Dievs ņēma viņu pie Sevis.
25 Un Metuzāls bija simts astoņdesmit septiņus gadus vecs, kad viņš dzemdināja Lamehu.
26 Pēc Lameha dzemdināšanas Metuzāls dzīvoja vēl septiņi simti astoņdesmit divus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
27 Viss Metuzāla mūžs bija deviņi simti sešdesmit deviņi gadi, tad viņš nomira.
28 Un Lameham bija simts astoņdesmit divi gadi, kad tas dzemdināja dēlu.
/1. Mozus gr./ |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:46:29
Ctulhu, nu kā... Dieva Gars jau tika paņemts prom! Te arī skat atbildi Rausītim. Pēcpludu pasaule būtiski atšķirās vismaz savā klimatā un atmosfērā (un gan jau ka citos parametros) kas arī noteikti spēlē lomu dzīvošanas procesos!
Nezinu klāt nav sanācis būt, bet Rakstu ziņas ir paskopas! Tur lai zinātnieki rok! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:47:05
Duksis, nuja, tas viss ir pirmsplūdu laiks! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:49:46
Mulders Pirms plūdiem Sv. Gars bija krietni štramāks... . |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.05.27 16:50:19
Mulders
bet Noa jau bij pirms tam dzimis ne?
pēc Bābeles torņa sabrukuma arī ir doti cilts raksti, kuros minētais dzīves ilgums grozās no 500-300, Ābrahāma tēvs 200gadi ... nu ilgi ... es saprotu "Pēcpludu pasaule būtiski atšķirās vismaz savā klimatā un atmosfērā", bet nesaprotu domu par "Dieva Gars jau tika paņemts prom" un tāpēc mēs dzīvojam īsāku dzīvi |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.05.27 16:51:49
Ja panjemts prom - tad dziives ilgumam jaabuut 0 sek. Peec juusu logikas.
Nebūt nē... Ja es mašīnai uz ceļa izslēdzu motoru, tā vēl var noripot visai garu ceļu! Un ja no mašīnas tai laikā izmet kādas citus mazs mašīnītes, tās jau arī iegūst to pašu oriģinālo sākuma paatrīnājumu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.27 16:52:48
Rausīts, neuzstāju uz vienu vienīgu interpretāciju... |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.05.27 16:56:47
Mulders
nu labi tad paskaidro, kas ar to "Dieva Gars jau tika paņemts prom!" ir domāts.
Ja tas ir pirms plūdiem teikts un tas ir aptuvenais laiks līdz plūdiem, tad to es vēl saprotu. Daudzi aizgāja bojā. Bet es nesaskatu sakarību starp šo Rakstu vietu un mūsu dzīves ilgumu. Vai tas nozīmē to, ka pirms plūdiem visi bija tik samaitāti, Dievs Garu noņēma un tagad mēs ripojam "pēc inerces" visi tos 120 gadus? Bet psalmos Mozus jau min 70 gadus... |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.05.27 17:00:27
Rausītis... jā bez Dieva Gara dzīve ir faktiski lēna izdzišana...
Augustīns par to ilgi un dikti funktierē, par to, ka Gars ir dvēseles dzīvība bet dvēsle ir miesas dzīvība... un bez Gara... sanāk tāda surogātdzīvošana!
Aceries rakstu vienu no vietām... kur teikts - "Viņas dzīvas būdamas ir mirušas"! Tur par atraitnēm runāts...
Tas ir līdzīgi kā noplūkts zieds... vēl kādu laiku tas it kā "dzīvo" bet faktiski lēnām mirst! Viņš var pat smaržot, izskatīties skaists... bet beigās... čušs
Vēl arī ar Dāvidu, šķiet kaut kur kaut kādā Psalmā, kur viņš raud par savu grēku - kad nomaitāja karavīru lai dabūtu viņa sievu - tur arī viņš lūdz par to, lai Dievs atdod savu Garu vai kaut kā tā... |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.05.27 17:21:33
Šeit visur tulkojumos ir "dvesa"? ;-)
Jo var būt, ka Gars un dvešana ir divas lielas starpības.
Piem, iedvestais = dvēsele (kas dzīvo, izmantjot cilvēka miesu), bet Gars - pavisam cita Būtne, paredzēta interfeisam ar Dievu. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.05.27 21:34:56
KarotesNav
Piem, iedvestais = dvēsele (kas dzīvo, izmantjot cilvēka miesu), bet Gars - pavisam cita Būtne, paredzēta interfeisam ar Dievu.
Tāda vēlreiz noformulēta interesanta ideja. Izklausās plausibla. Kā tas būtu pareizi - loģiska, sakarīga?
Tikai kāpēc uzreiz - gars - pavisam cita Būtne? Neesam mēs taču šiziķi! Nu, ne visi! Tas ir it kā cits mūsu būtības aspekts, tā teikt - gabaliņš no Dieva mūsos?
*Duksis atkal ielicis interesantu citātu (kas gan laikam nesaskan ar viņa kopējo nostāju):
Pieņemt, ka dzīvība rodas no nedzīvā, ir tikpat muļķīgi, kā domāt, ka Prātu var radīt tāds, kam Prāta nav. Pilnīgi piekrītu Platona skolniekam! |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.05.28 08:49:02
Viens un tas pats pats spriedums, piemērām Plotīna pārdomas, var būt saprātīgs vienā laikā laikmetā, bet nesaprātīgs, piemērām Balss&Co pārdomas, kas sasaucas ar Plotīna pieņēmumiem, citā laikmetā. ... . Katra ideja uz vēstures skatuves parādoties divreiz: pirmo reizi kā traģēdija, otro - kā komēdija. Vot tā, dārgie kristiešu komedianti! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.05.28 09:08:35
a_masiks Bībelē Bābeles tornis ir pieminēts 1. Mozus grāmatas 11. nod., plūdi - tās pašas gr. 10. nod. Tad jau laikam pēc plūdiem. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.05.28 09:30:11
Balss
Tikai kāpēc uzreiz - gars - pavisam cita Būtne?
Dvēsele esam mēs paši, bet Gars ir daļa no Dieva - tā teikt, Dieva acis, ausis, mēle - vērsti tieši uz mums.
Tas ir it kā cits mūsu būtības aspekts, tā teikt - gabaliņš no Dieva mūsos?
Par aspektiem var aizrunāties līdz "viss ir Viens". :-) |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.05.28 09:34:42
domāju, ka dzīvības dvaša un Svētais Gars tomēr ir atšķirīgas lietas. mēs sakām ,cilvēks, kurš nav "atdzimis"no Dieva, tas ir, nav saņēmis Svēto Garu, tāds ir garīgi miris. tātad dzīvības gars - tas, kurš uztur mūsu miesu dzīvu nav gluži tas pats kas Svētais Gars, kurš mums dod ticību Dievam un apliecina, ka Jēzus ir Kristus. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.05.28 09:39:19
ko tad līdz tie 700 vai vairāk gadu miesā, ja gars nav dzīvs? ja dvēsele aiziet pazušanā? |
:: Pievienot komentāru
|
