anasatsia 
|
Iesūtīts:
2008.04.20 12:02:51
Kāds tavuprāt ir Lāčplēsis? |
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.04.20 18:20:12
nezinu, neesmu viņu saticis |
sniegaodzina  |
# Iesūtīts: 2008.04.20 20:22:55
Lāčplēsis simbolizē latviešu spēku cīņā par brīvību no vāciem. tēls ir pozitīvs Raiņa lugā ``Uguns un Nakts". tāpat kā pozitīvais varonis Lāčplēsis ir Pumpura eposā, kur vijnš cīnās pret launajiem gariem. Lāčplēsis simbolizē varonību un nevajag meklēt labajā slikto, jo šajā gadijumā tā tur vienkārši nav. vajag uztvert pamatdomu nevis piekasities sikumiem. |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2008.04.20 22:56:24
Raiņa Lāčplēsis, starp citu, cīnās pret krieviem (Rainis lieto vārdu - tatāri), bet tiešām būtu jāprecizē, par kādu Lāčplēsi iet runa.
Man vissimpātiskākais ir glorificētais Lāčplēsis, kura vārds piešķirts Pirmā pasaules kara latviešu varoņu piemiņai.
Par teikās minēto Lāčplēsi runāja 1987.(88.?) gada Latvijas inteliģences kongresā. Lāčplēša vārda nozīme teiku aspektā tika skaidrota apmēram tāpat kā gailīša un kumeliņa nozīme latviešu tautasdziesmās (kur tu teci, gailīti mans; kumeliņ(i), kumeliņ(i), tu man kaunu padarīji). Sīkāk neskaidrošu, ceru, ka saprotat. Starp citu, attiecīgās tautasdziesmas, ņemot vērā šo vārdu nozīmi, BEIDZOT iegūst skaidri saprotamu jēgu!
Pumpura Lāčplēsi īsti neatceros.
Raiņa Lāčplēsis gan ir skaidri attēlota personība  Principā viņš ir puisis no laukiem, kas nonācis lielpilsētas bohēmā. Sākotnēji viņu uz mežonīgu baļļuku savāc vietējā centrālā tusētāja Spīdola, šķiet ar mērķi nedaudz apcelt. Taču kaut kādā brīdi Spīdola nemanot nonāk psihoseksuālā atkarībā no Lāčplēša - puisim ir iekšā, tā sacīt. Taču Lāčplēsi kaut kādas bērnības traumas dēļ vairāk saista seksuāli pasīvā un vēsā Laimdota. Taču Spīdola tā arī nevar atbrīvoties no savas lāčplēsiskās atkarības, tāpēc turpina visu laiku grozīties viņam tuvumā (detaļās neiedziļināšos, bet Lāčplēša vispārējais apraksts vedina domāt, ka viņš spēj apmierināt arī vairākas sievietes). |
juzis  |
# Iesūtīts: 2008.04.20 23:23:03
Var jau arī īsi iemest skatu tekstos, tikai no 1. un 6.dziedājuma, t.i., no Pumpura sarakstītā eposa sākuma un beigām. -
DIEVU SAPULCE
Zilajā debesu velvē,
Pērkona brīnišķā pili,
Kur mājo mūžīga gaisma,
Kur nemitas priecība jauka,
Sabrauca Baltijas dievi
Klausīties Likteņa tēvu,
Kurš baltas, nebaltas dienas
Gan nolēma raibajā mūžā.
***
"Aizmūžā notika brīnums!
Dzemdēja jaunava Gaisma,
Un varens dieva dēls nāca
Virs pasaules noliktā laikā!
***
Varenais cēlās no nāves,
Uzbrauca godībā augšām!
Tā vārds gan zināms jums visiem,
To pasaulē nosauca – Kristus.
***
Nolemts ir Baltijā arī
Kristīgo ticību ievest,
Bet dieviem atļauts ir locīt
Pēc iegribas cilvēku prātu!"
***
Bet apsolos tomēr pie sevim
Apsargāt latviešu tautu.
Mācības atvēlu labas.
Nav Kristus mācība jauna,
Iz austruma pamati viņai.
***
Līdz šim viņi līvu zemi
Gluži postā likuši;
Viņu ciemus dedzināj`ši,
Viņu mantas laupīj`ši;
Nokāvuši vīrus, sievas,
Kuri pretim turējās,
Citus atkal piespieduši
Pieņemt svešu ticību.
***
Sūtīts tas no bīskapa
Ieņemt savu nomas vietu,
Veco pili Lielvārdi.
***
Ņemšot tas no saimniecības
Sevim daļu desmito
Un priekš saviem baznīctēviem
Podu visas labības -
***
Kaupa pats no Turaidas.
Tas par postu visai zemei
Bija licies kristīties
***
Romas lielais pāvests esot
Sūtīj`s savu vietnieku,
***
Dzird, jau lielus kara pulkus
Bīskaps atkal rīkojot.
***
Pavadīts no gavilēm,
Lāčplēs`s līdz ar saviem biedriem
Svētā birzē iegāja.
***
Pilīm blakus bija celtas
Svešinieku baznīcas.
Priesteri un mūki viņās
Ļaudis dzina, kristīja.
Kristītos par kalpiem sevim
Svešinieki darīja
Un no viņiem nodošanas
Katrā gadā iedzina.
***
Danijelu uzlika
Augšpēdu uz biezā dēļa
Un ar virvēm piesēja;
Pēc tam viņu apsmiedami
Iestumdīja Daugavā:
"Brauci nu uz savu zemi,
Savu brāļu meklēdams!
Līdz ar tevi projām aizbrauks
Arī svešā ticība."
***
Meklēja tur paglābšanu
Domas mūros stiprajos.
Bet ir še pats bīskaps Alberts
Nejutās vairs drošumā,
Redzēja, ka viņa vara,
Baltijā drīz iznīcīs,
Ja tas vēl iz vācu zemes
Kara pulkus nedabūs.
Tādēļ tas ar kuģi brauca
Atpakaļ uz Vāczemi,
Gribēja tur lielus pulkus
Bruņenieku saderēt
Un tad jaunā pavasarī
Karu atkal atjaunot.
|
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.04.21 08:53:21
manuprāt Lāčplēsim Laimdota ir vairāk piemērota - ko tas lempis iesāks ar Spīdolu? netiks galā. |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.04.21 08:59:03
Nahren Lāčplēsim tā ragana Spīdala, kas nemitīgi jaucas viņa personīgajā dzīvē, kas pat nopietni kaitē gan Lāčplēsim, gan Laimdotai, vispār ir vajadzīga? Būtu ņēmis to Spīdalu aiz kājām, pamatīgi ievicinājis un triecis ar galvu pret kādu bluķīti! |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:05:21
pareizi - nafig tautai gudrību? šķiet, tieši to Spīdala personificē? Laimdotiņa - tiklā, biklā tautumeita būs laba diezgan |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:10:11
S.R... Kāda tur gudrība? Rainim Spīdola simbolizē daili (mākslu, estētisko dzīves pusi). Vismaz tā Spīdola pati sevi pozicionē Raiņa "Uguns un Nakts" sakot Lāčplēsim: "Tu - spēks, es - daile!" Pumpuram Spīdala ir prasta korumpēta ragana. Pa gara mantām tā vairāk Laimdota čabinās Burtnieku pilī. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:22:21
*Duksis
nu jā, gaumes lieta. tādēl jau Lāčausis to Laimdotu arī izvēlās - čubinās savā aizkrāsnē...nu, lai čubinās ar. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:25:46
Papucs kā parasti dedzina un stūrē...  |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:31:40
"Aizmūžā notika brīnums!
Dzemdēja jaunava Gaisma,
Un varens dieva dēls nāca
Virs pasaules noliktā laikā!
Mācīja vareni, jauki
Cilvēkiem dievību atzīt
Un pašiem tikumos augstos
Kā dievībai līdzīgiem dzīvot.
>>>
bet te takš par Jēzu ir runa. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:37:43
Aleluja! tad jau lāčplēsis cīnījās par Kristus patieso mācību! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:39:35
S.R...
Lāčplēsis samācījās zinības Burtnieku pilī. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:41:26
Trilobīte
āāā... s..a būšana. tad viņam ausis nost uz daugavā iekšā! |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.04.21 09:45:06
Ja kādam interesē Spīdolas prototips, lai ievada meklētātā vārdu [Līze?] Rātmindere. Bija tāda Piebalgas saimniekmeita, kas, izrādas, nospēlēja liela lomu latviešu Atmodā. ... . Pumpurs jauns un šprauns būdams strādāja par mērnieku, apmērījis arī Piebalgu. Starp citu, brāļu Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiku" Pumpurs esot kalpojis par visnotaļ nepievilcīgā mērnieka palīga Zaļgas (slepkavnieks ar`!) prototipu. Nu i vot, viņš un Matīss Kaudzīte to Rāminderi savulaik nav varējuši sadalīt. Matīsam tomēr viņa ir tikusi, bet ne pirmā svaiguma un labuma. Bet varbūt Andrejam, bez problēmām pie citas sievas tikušam, tomēr kaut kas kremta. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:56:46
*Duksis
Bet varbūt Andrejam, bez problēmām pie citas sievas tikušam, tomēr kaut kas kremta.
kā vienmēr - meklējiet sievieti! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.21 09:58:10
Kas gan vietējām kristiešu mutes dzesētājām ir kopējs ar latviešu tautas gara mantām? Laikam jau nekāds. Viņas pieder citai kultūrai. Cilvēki, kuru saknes ir debesīs. |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.04.21 10:03:02
*Duksis
nu, mans pienākums ir cienīt tautu, kuras zemē kādu man nezināmu iemeslu dēļ es dzīvoju. labrāt aizbrauktu - tikai saknes debesīs - jāuzgaida. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.04.21 10:07:46
*Duksis
Latviešu tautas gara mantas? Vai Lāčplēsi neizdomāja Pumpurs - kristīgs cilvēks? Pie kādas kultūras tad tas Pumpurs piederēja? ;-)
Ir vēl viens joks par Pumpuru - ka latviešu nacionālo varoņteiku autors ir krievu opkupācijas armijas virsnieks! |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.04.21 10:13:02
KarotesNav Neviens Tev neliedz pašam padomāt un pašam rast atbildes uz savien jautājumiem. Priekš kasīšanās šeit ir Mulders un Ctulhu. |
:: Pievienot komentāru
|
