*Duksis 
|
Iesūtīts:
2008.03.25 11:29:20
Latvija 25. martu atzīmē kā Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu. Kaut kā nav dzirdēts, ka bezdievīgā komunistu vara kādu luterāņu mācītāju būtu ierindojusi "sociāli kaitīgo elementu skaitā" un deportācijas rezultātā kāds būtu sācis pievērst kristietībai baltos lāčus. Vai starp deportētajiem ir bijuši arī garīdznieki? |
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.25 11:29:29
Latvija 25. martu atzīmē kā Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu. Kaut kā nav dzirdēts, ka bezdievīgā komunistu vara kādu luterāņu mācītāju būtu ierindojusi "sociāli kaitīgo elementu skaitā" un deportācijas rezultātā kāds būtu sācis pievērst kristietībai baltos lāčus. Vai starp deportētajiem ir bijuši arī garīdznieki? |
S.Rrrr....  |
# Iesūtīts: 2008.03.25 11:40:36
cik zinu, tad jau mūžībā aizgājušais tēvs Pentjušs ir pabijis Sibīrijā - vai turp tika aizsūtīts savas kristīgās ticības dēļ, neņemos apgalvot. |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.03.25 11:45:49
1941.g. 14. jūnija deportācijā ir izsūtīti divi LU Teoloģijas fakultātes pasniedzēji, bet par pārējiem šīs fakultātes pasniedzējiem padomju varai nekāda interese nav bijusi un šī fakultāte sekmīgi varēja turpināt savu darbību fašistiskās Vācijas okupācijas laikā. Ka 1949.g. 25.03. būtu izsūtīts kāds garīdznieks, ziņu nav. |
S.Rrrr.... |
# Iesūtīts: 2008.03.25 11:58:30
no kurienes tāda informācija?
>>>
nu, manu krusttēvu izsūtīja, bet viņš gan nebija garīdznieks - tikai aizsargs un muzikants - saimnieka dēliņš. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.25 12:00:22
Informācijas neesamība arī ir informācija. |
juzis  |
# Iesūtīts: 2008.03.25 12:36:19
Sāk uztraukt šī foruma attieksme pret garīgām lietām, kas šeit liekas pavisam dīvaini. Tas parādās gandrīz katrā diskusijā, kur esmu ielūkojies, varbūt tādēļ arī te nāk tikai kāda viena cilvēku daļa.
Tie, kas ir draudzēs, kas kaut ko ir lasījuši par Latvijas baznīcas vēsturi, uzreiz pateiks, ka izsūtīti un apdraudēti tika ļoti daudzi, ja ne katrs mācītājs, tādēļ arī liela daļa emigrēja. Tikai pavirši ieskatoties Gogles meklētājā "izlec" ziņas:
- Mežaparka baznīcas mācītāju Edgaru Rumbu izsūta.
- Mūsdienu sabilniekiem cieņā un mīlestībā minami: mācītājs Jānis Lābans (kalpojis 1946-1947.g., izsūtīts uz Sibīriju)
- Konsistorijas locekļu – Irbes, Siļķes un Rozenberga apcietināšana 1947. g.
- Nīcas mācītājs tika arestēts un izsūtīts. Viņa liktenis nav zināms.
- Jundzis Edgars bija mācītājs Gulbenē no 1944.gada, 1951.gadā izsūtīts
- Pauls Gailītis, Lielvārdes mācītājs - 1941. gada 14. jūnijā 72 gadus veco mācītāju kopā ar dzīvesbiedri un dēliem izsūtīja uz Sibiriju. Tēvu atšķīra no ģimenes. Tuvinieki saņēma ziņu par viņa nāvi Vjatlaga nometnē. 1991. gadā dēls Gundars atveda tēva piemiņas plāksni, to novietoja Lielvārdes baznīcā: "Tēva kapu nezinām, bet tagad mēs, viņu pieminēdami, domāsim par Lielvārdes baznīcu, kur viņš ar godu un cieņu kalpoja".
- Roberts Feldmanis: Līdz manai apcietināšanai 1950. g. strādāju par mācītāju Rīgas Jēzus draudzē.
Sāka atgriezties brīvlaistie lēģernieki un cietumnieki (Staļins bij miris). Paulis Birzulis, atgriezies no lēģera, iegriezās pie manis.
1946 – pagāja samērā “mierīgi”. Apcietināšanas bij parasta parādība, bet Ev. Luteriskās Baznīcas vadības darbs, saņemot un pildot rīkojumus, visumā ritēja kā parasts. Bija mācītāju apcietināšanas. To rindas kļuva retākas. ...... 1946. gads. – Mani tas smagi skāra. Kādā tumšā rudens dienā, jau vakarā biju atnācis no baznīcas, jau krietni noguris. Te māmuļa saka – mani meklējuši no milicijas kara klausības lietās. Savādi. Tikko pirms dažām dienām savas kara klausības lietas biju vietējā milicijā nokārtojis.
Vai kāds pārpratums? ... Aizsteidzos uz netālo milicijas iestādi līdz ar zīmīti, kur atzīmēta istaba, kurā jāiet. ..– Izrādījās, ka šo cilvēku manas kara klausības lietas nemaz neieinteresēja. – ... Runas nu bij par laikiem un uzskatiem... Noskaņojumi un attiecības pret Padomju varu... .. Tad izsauca mašīnu. Man katrā pusē sēdēja pa bruņotam vīram. Domāju, ka uz apcietinājumu. Bet piebraucām (nu jau ap pusnakti) pie “lielās mājas” – Stabu ielā... Lika izkāpt un veda kaut kur uz augšstāvu. Kur?
Būtu pateicīgs, ja kāds pievienotu savas draudzes izsūtīto mācītāju vārdus un vēl vairāk būtu nepieciešams, lai šeit savāktu un Rīgas Domā ieliktu plāksni ar visu represēto mācītāju vārdiem.
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.25 12:46:41
Nu re... . Kaut kas tomēr ir. ... . Dekabristu sievas brīvprātīgi devās līdzi saviem vīriem uz Sibīriju. Labs gans dotos līdzi arī savām svešumā aizdzītajām aitiņām, bet tas nu tā... . ... . Poļu rakstnieks un pedagogs Janušs Korčaks devās kopā ar saviem audzēkņiem gāzes kamerā kaut gan it kā viņam esot bijusi iespēja to nedarīt. ... . Jā, arī Dievam ir sava elle - viņa mīlestība uz cilvēkiem! |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.03.25 12:51:29
Ja mees pieminam izsuutiitos maciitaajus, mums jaapiemin arii sadedzinaataas raganas.
Kāpēc? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.25 13:02:07
Ctulhu... eeee... a ko Raganas arī dedzināja komunistu terroristi? |
Pērs Gints  |
# Iesūtīts: 2008.03.25 13:04:40
Duksis Mazliet jāpaskaidro vēsture. LR atzīmē 2 boļševiku upuru piemiņas dienas 25 marts un 14 jūnijs. Atšķirība starp viņām ir ne tikai gados kuros tās notika, bet arī mērķa grupas uz kurām tās bija virzītas. Ja 14.06 galvenokārt skāra pilsētas iedzīvotājus tad 25.03 galvenokārt lauku. Jāsaka ka izsūtīja un citādi represēja arī citās dienās, šajās tas notika masveidīgi. Lai Dievs stāv klāt to cilvēku dvēselēm kuri nepiedzīvoja atgriešanos dzimtenē.
Ps. Var ironizēt par daudz ko, bet ši nu būtu tā reize, kad vajadzētu pieklust un tāpēc izteikums par balto lāču atgriešanu ir nevietā. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.25 13:08:25
Ctulhu, tad moš palīdzi man muļķadesam ieraudzīt to līdzību starp "Komunistiskā terrora piemiņas dienu" un "Teokrātiskā terrora upuru piemiņu"?
Kopīgais ir "terrors", nu a tad tā liste būs ui ku liela... tad tur jāskaita arī visi Islāma terroristu upuri, visādu Kurdu separātistu, ETA, Īru republikāņi etc. etc. etc.
Tātad... nafig jaukt kopā visu vienā rosolā? |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.03.25 13:13:04
Pērs Gints Nu redzi... nekādā īpaši lielā cieņā un godā melnsvārči latviešu tautas acīs nekad nav bijuši... . Pirmkārt, gadsimtu gaitā nospiedošā vairākumā viņi visi bija vācieši. 1905.g, kad tauta dedzināja baronu muižas un pilis, arī mācītāji uzskatīja par labāku laist ļekas valā. Neko vairāk, kā stiprinājuši gadsimtu gaitā valdošo sociālo netaisnību viņi nebija. Tā, ka, ja kādu no viņiem pagāns baltais lācis uzliktu uz zoba, tauta īpaši nepārdzīvotu. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.03.25 13:19:20
Duksis... "Latviešu Tautai" nekad cieņā nav kāds, kas viņiem ko labu iedod... paņemt jau latviets paņems, tak nākamajā mirklī devēju pasūtīs bekot jo gan jau ka deva tamdēļ, lai uzmestu...
Vāciešus nīda, bet šamo ieviesto Rietumu kultūru gan visai labi gan pieņēma, gan lietoja, lai savu naidu arī implementētu!  Ko var gribēt... kalpu tautiņa, kas sevi neieredz par to, ka ir kalpu tautiņa, bet ikvienu, kas no kalpiem par kungu uzdienējas, to šī kalpu tautiņa ātri nospārda... Tā nu vot... nīstam sevi nīstam citus un nīstam ikvienu, kas mēģina sevi vai citus mīlēt, jo kurš gan mīl neprasot pretīm kaut ko, kā dēļ vien tāds "mīlētājs` ir jānīst vēl vairāk!
Arī tavā textā parādās "vidējā latvieša" inteliģence... Nīst savu tautu un senču piemiņu ir "stilīgi" |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.25 13:22:29
Mulders Nav taisnība. Cilvēks, pat latvietis (!), nav muļķis - viņs zina, kas viņam dara labu, un, kas viņam dara sliktu. Un labu cilvēks, pat latvietis (!), parasti ir atmaksājis ar labu. |
Pērs Gints |
# Labojis Pērs Gints: 2008.03.25 13:24:30
Duksis Ā nu sapratu tavu domu gaitu. Tātad ja boļševiki nokāva un izsūtija "tikai" dažus desmitus melnsvārčus tad tas liecina ka viņi nav bijuši pietiekami nozīmīgi latviešu tautas acīs. Tātad ja tikka represēti sētnieki un to skaits bija lielāks tad tas nozīmē ka viņi ir bijuši lielākā godā un cieņā nekā melnsvārči. Tāda glupa muldēšana tā ir. Un priecāties par cilvēka, jebkura, ciešanām sibīrijā manā izpratnē ir necilvēcīgi. šķiet ka neesi savā Dukša dzīvē saskāries ar tuvinieku zaudējumu un ģimenē tev nav neviens gulagā palicis. Ar to arī tevi apsveicu. Manā ģimenē savukārt tā nepaveicās... |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.03.25 13:30:29
Mulders Duksis augstu vērtē savu senču piemiņu. Bet nav viņa spēkos mainīt notikušo. Mani senči ir dedzinājuši barona pili. Piemērām S-----s pili. Par to kāds mans radinieks pat tika notiesāts ar nāves sodu, bet tas netika izpildīts, jo viņam bija tikai 17 gadu. Vajadzēja tomēr nošaut! Jo vēlāk šis cilvēks bija pirmais, kas tulkoja japāņu tankas latviešu valodā un bija urbānistikskās dzejas aizsācējs latviešu valodā, rakstnieks, un arī liels zinātnieks, sabiedrisks darbinieks, Konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors un LU mācību spēks, privātdocents. Vot, nedrīkst taču dot tiem bauriem izvērsties! |
Pērs Gints |
# Labojis Pērs Gints: 2008.03.25 13:33:14
Ctulhu Tev to atšķirību Mulders pietiekami labi parādīja. Ja lasi un nesaproti, pats vainīgs
Ps vispār ja tu runātu par RKB pagātnes noziegumiem tad vēl varētu diskutēt, bet LELB nezinu vai to gadījumu ir bijis gana.
Lai gan ja tā padomā tad krievu laikos, daži labi melnsvārči bija čekas stukači, kuru darbus LELB nav izvērtējusi. Taču ceru ka tas laiks pienāks. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.03.25 13:39:06
Jautājums šķiet bija - kāpēc tik maz luterāņu mācītāju izsūtīti uz Sibiriju? |
Pērs Gints |
# Labojis Pērs Gints: 2008.03.25 14:12:27
KarotesNav Jautājums šķiet bija - kāpēc tik maz luterāņu mācītāju izsūtīti uz Sibiriju?
Lut. mācītāju skaits nekad nav bijis īpaši liels. 1941 izveda apm 14.500
ļaužus. Tas ir apm 0,5% no iedžīvotāju kopskaita. Cik tolaik bij mācītāju ap 200 -250? Iepriekš te tikka norādīts ka 14 jūnijā izsūtīja Rumbu un Gailīti, varbūt vēl kādu tas ir apm 1% no kopskaita. Kara laikā daudzi mācītāji emigrēja. Cik palika- 100, no tiem vēl pēc Juža datiem septiņus izsūtīja. Man domāt ka vairāk. Var pieņemt ka no kopskaita tas ir vismaz 7%, savukārt pēckara izsūtīšanās cieta atuveni 50000 kas bija 2% no pirmskara skaita (nezinu iedz skaitu pēc kara) Tātad procentuāli izsūtītu skaits nemaz tik mazs nebija. Turklāt nerēķinam nošautos. Vispār LELB arhivārs varētu šo lietu papētīt un dot pārskatu cik un kā tieši ir bijis. Varbūt kāds LELB virsvaldei tuvāk esošs varētu to ieteikt izdarīt. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.03.25 14:17:57
1949. g. 25.03. izsūtītie:
zemnieki - 32249
strādnieki - 1617
kalpotāji - 879
skolnieki - 7080
studenti - 229
tehnikuma audzēkņi - 125
Pārsvarā (70% un vairāk) tās bija sievietes ar bērniem.
|
:: Pievienot komentāru
|
