Pāvils 
|
Iesūtīts:
2007.01.25 13:51:58
Kā solīju, atvēru jaunu tēmatu, kur varam turpināt LELB un KLB sarunu. Kā jau iepriekš teicu - būtu labi, ja mums izdotos noturēties pie viena noteikta tēmata. Par nākamo tēmatu atvērsim atkal jaunu lodzīņu. |
|
Tālivaldis Skuja |
# Labojis Tālivaldis Skuja: 2007.02.02 13:27:29
a) vai tālis saka ko nepareizi?
- - -
b) vai varbūt tālis saka ko nepatīkamu?
= = =
c) un vai šie abi (a+b) = c ? Mulder (vai diskusija ir par diskutantiem vai par tēmu??) |
Jānis Gaisiņš [81.198.179.45] |
# Iesūtīts: 2007.02.02 13:31:14
Mulderam. Ja nesaproti, tad priekš tevis vienkāršoti: jūsu māsu ``baznīca"ZELB, Zviedrijas "baznīca" un virkne citu ir ķecerīgas kopības (laulā zilos, noliedz ortodokso kristoloģiju u.t.t.) vai ortodoksas baznīcas? Kopības, kur ar sinodes vai līderu lēmumiem akceptētas ķecerības, ir ķecerības, līdzīgas senajiem ariāņiem un citiem ķeceriem. PLF ir pasludinājusi vārda un dievgalda kopību dalībbaznīcās. Ir!Tātad garīgi esat viena baznīca. Sanāk, ka heterodoksa. Saprotu, ka negribat būt heterodoksi, kristiešiem tas ir normāli. Izstāsieties no PLF, disciplinēsiet maldu mācītājus pie sevis un būs jums iespēja būt ortodoksiem. Vai kristietība Latvijā ar to kaut ko zaudēs-drīzāk vinnēs. Izpaliks vienīgi prezentācijas braucieni uz PLF forumiem un diskusijas par pašsaprotamām lietām. |
Ilārs Plūme  |
# Iesūtīts: 2007.02.02 13:47:16
Sveicināti Pāvil!
Paldies par atbildi, bet tā mani nedaudz apmulsināja.
Jūs rakstāt, citēju: Kā jau agrāk minēju, es uzskatu, ka vienprātība visos būtiskajos ticības jautājumos tiek panākta ar Ticības apliecību, kuru mēs vienprātībā katrā dievkalpojumā Dieva un cilvēku priekšā apliecinām.
Pāvil, es ilgi domāju par šiem vārdiem, bet nevaru īsti saprast, ko Jūs ar tiem gribējāt pasacīt. Ja pareizi saprotu, tad Jūs sagaidāt tikai publisku ticības apliecināšanu ar Apustuļu ticības apliecības vārdiem, nerūpējoties par to, kā katrs tos saprot un uzskatāt, ka šāda ATA rečitēšana rada vienprātību visos ticības jautājumos? Vai Jūs tiešām tā domājat, vai arī es esmu Jūs pārpratis? Vai patiešām pietiktu ar to, ja Māris Sants ierastos Ķekavas baznīcā un kopīgi ar visiem apliecinātu Apustuļu Ticības apliecību, lai viņu komunicētu?
Manis minētās Rakstu vietas neapraksta visus iespējamos grēkus un maldus, bet pauž to, ko senās baznīcas tēvi formulēja ticības likumā – „nekādas kopības ar šķeltniekiem un ķeceriem svētajās lietās.” Vai šim principam Jūs piekrītat?
CA XXIV citētos Hrizostoma vārdus es citēju tādēļ, lai norādītu, ka visos laikos baznīca ir pieturējusies pie tādas kārtības, ka mācītāja uzdevums ir piedot grēkus, tiem, kas atgriežas un paturēt tos tiem, kas neatgriežas.
Ar CA VIII artikulu es spēju sadzīvot tīri labi, jo tas nevis atceļ baznīcas disciplīnu mācības un dzīves jautājumos, bet māca, ka tad, ja mācītājs pareizi pārvalda sakramentus un skaidri sludina Evaņģēliju, tad man nav jāuztraucas par viņa iespējamiem slepenajiem grēkiem.
Pāvil, es Jums uzdevu vēl dažus citus jautājumus. Īpaši mani interesē tas, kā ir iespējams, ka LELB atrodas Dievgalda kopībā ar tādām baznīcām, kas noliedz vai skaidri neapliecina Kristus miesas un asiņu klātieni Altāra sakramenta maizē un vīnā? Viņu vidū ir baznīcas, kas atklāti noliedz Rakstu autoritāti (Rakstu kritika), apšauba daudzas Kristīgas pamatpatiesības (tai skaitā Dieva Trīsvienību) un propagandē amorāla dzīvesveida piekopšanu. Tieši uz šādu kopību, manuprāt, attiecas Jāņa vārdi: „Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos.”
Ar cieņu! Ilārs
|
Jānis Gaisiņš [81.198.179.45] |
# Iesūtīts: 2007.02.02 13:47:39
Pāvilam. Tur jau tā problēma, ka neapliecina šo pašu ticību(sk.iepriekš rakstīto). Protams, mēs ar simpātijām izturamies pret ortodoksiem kristiešiem heterodoksās kopībās, bet apzināmies, ka tas ir tāds pagaidu stāvoklis, bieži balstīts naivos pieņēmumos, ka ortodoksie kaut ko mainīs. Bet baznīcai jau nav jābūt pagaidu. Tāpēc arī esam izdarījuši savu izvēli un pārtraukuši (varētu teikt iesaldējuši) altāra un kanceles kopību ar LELB. Esam vienmēr atvērti sarunām. Starp citu - man iznāca lasīt 2.SR laikrakstus ar aptuveni 10.gadu starpību. Pirmajā ZELB sinode kategoriski noraida zilo precības, otrajā ar absolūtu balsu vairākumu akceptē. Jāsaka, ko tad vērtas ir tās konservatīvo spēlītes par tēmu - kas Svētajos Rakstos, tas pareizi, ja ķeceriem par to nospļauties. Senbaznīca ķecerus ekskomunicēja un tie pamazām vien iznīka. Nedomāju, ka modernajā(t.i.šodienas) pasaulē būtu jārīkojas savādāk. |
juzis  |
# Iesūtīts: 2007.02.02 14:06:22
Varbūt kādu apvainoju, bet liekas, ka vienam otram rakstītājam ir par maz darba. Vai arī klapes uz acīm, ka redz tikai to, kas priekšā, jo paskatoties uz mūsu Latviju, var redzēt cik grūti cilvēkiem dzīvot, un tad loģiski būtu, ka rastos vēlme palīdzēt, atrast savu, Baznīcas un ticības doto iespēju. Gan ģimenēm, kuras bez īstas saprašanas un laulības kopā dzīvojot viens otru un bērnus moka un pat kropļo, gan veiksmīgiem cilvēkiem, kuriem liekas, ka viss no viņu prāta nāk, gan neveiksminiekiem, kam liekas pasaules gals, ja neaizsniedz gribēto..
Nav viegla ceļa pie ticības ne skolā, ne sabiedrībā, tas ir pamatīgi izdangāts, un masu mediji ar Dienu priekšgalā, to turpina padarīt par grūti saredzamu, vajadzīgs Gara aicinājums un drosme, lai šodien meklētu ceļu uz baznīcu. Tas viss ir realitāte, kas kliedz pēc palīdzības. |
Pāvils |
# Iesūtīts: 2007.02.02 14:22:01
Īsa atbilde Ilāram. To, kas notiek dievkalpojumā, es uztveru ļoti nopietni un ne kā rečitēšanu. Mēs no sirds apliecinām savu Ticību. To mēs darām Dieva priekšā. Tā ir mūsu kopīgā Ticības Apliecība un Amen!
Par Santu. Es nevēlos šeit runāt par konkrētām personām, bet mūsu Baznīcas nostāja ir skaidra: mēs nepielaižam pie Dievgalda cilvēkus, kas dzīvo atklātā un nenožēlotā grēkā.
Par sadraudzību ar citām Baznīcām: mēs neesam kanceles un Dievgalda kopībā ar tādām Baznīcām, kas neapliecina to pašu Ticības Apliecību. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.02.02 14:52:05
Ilārs, nu jums nostāja izskatās - "nepielaist, kāmēr nav pierādījis ka ir vienprātībā". Nu LELB acīmredzot ir otrādi "pielaist, kāmēr nav pierādījis, ka nav vienprātībā". Līdz ar to M. Santa netiks pielaists, jo ir skaidri zināms, ka viņš tā nemāca kā tic tie, kas iet pie dievgalda. Tas ir, jūs uz cilvēku kas izsaka ticības apliecību un nāk uz baznīcu skatāties kā uz potenciālo maldu mācītāju un kāmēr šis neiziet jūsu pašu testu, tikmēr nepielaiž. Kamdēļ gribat Dieva vietā nostāties? Kamdēļ nepielaist tikai tos, par kuriem ir zināms, ka tie ir maldu mācītāji, bet pārējiem uzticēties, ka tas ko viņi saka TA, tam arī tic? |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.02 14:52:35
Pāvil!
Paldies par atbildi. Es piekrītu, ka Ticības Apliecība tiek no sirds sacīta, bet tā var un tiek arī no sirds pārprasta. Mācītāja uzdevums taču ir rūpēties par to, lai tā tiktu pareizi saprasta. Ticības apliecības jau ar tādu nolūku ir radītas.
Mēs visi zinām, ka pie Dievgalda LELB diemžēl tiek laisti cilvēki, kas dzīvo gan atklātos grēkos, gan tādi, kas klaji pauž maldīgus uzskatus mācības jautājumos. Viņu vidū ir arī mācītāji. Tā, protams, ir jūsu pašu lieta, bet tā ir arī mūsu rūpe, uz ko esam ne vienreiz vien aizrādījuši, jo tā rada šķelšanos baznīcā. Piekrītu tam, ka te nevajadzētu runāt par konkrētām personām, bet nevajadzētu arī runāt tik abstraktā veidā, ka nekas vairs nav saprotams. Pāvil, lūdzu nedusmojieties, bet mūs šīs lietas patiesi uztrauc un mēs gribam jums palīdzēt. Es gribu būt ar Jums kopā vienā baznīcā, bet nevaru to darīt, ja Jūs vienlaicīgi esat kopā ar tādiem mācītājiem, kas noliedz pat Kristus vietniecisko upuri. Kristiešu jā, taču ir jā, un nē, ir nē. Par to taču mēs varam vienoties?
Par citām baznīcām - tieši to jau mēs sakām, ka kopīgi svinot Vakarēdienu ar anglikāņiem, EKiD, Zviedrijas baznīcu utt. tiek noliegtas kristīgās baznīcas ticības apliecības. Tās ir baznīcas, kas atklāti proponē Rakstu kritiku, māca maldus un vajā patiesi ticīgos. Ja Jūs uzturat ar viņiem Dievgalda kopību, tad ņemat līdzdaļu viņu ļaunajos darbos. Mēs to negribām darīt. Vai par to mūs būtu jānosoda? |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.02 15:16:40
Par Tāli and Co,
Tālis ir KLB loceklis un es esmu viņu lūdzis rakstīt un izteikties ar cieņu pret savu oponentu. Es tomēr viņa reakciju saprotu, jo mūsdienu eikumeniskā gaisotne ir iemācījusi cilvēkiem runāt tik abstrakti un mēģināt tā sagrozīt lietas, ka Ārijs te nobālētu. Tas var satracināt ne vienu vien mazāk pieredzējušu kristieti. Es labprāt lūdzu Jūsu sapratni un piedošanu Tāļa vietā un lūdzu arī viņu būt draudzīgākam un apdomīgākam savos izteikumos. Tāli, LELB nav mūsu ienaidnieki, lai arī kādi no LELB administrācijas Tevi ir personiski aizvainojuši. LELB ir mums teoloģiski vistuvāk stāvošā baznīca Latvijā! Mūsu uzdevums ir runāt, nevis kauties. Es ļoti vēlētos, kaut mūsu attiecības ar LELB būtu tuvākas un sirsnīgākas, bet tas nav panākams šādā ceļā. Man bieži ir nācies dzirdēt, ka KLB un LELB ir atškirīgas baznīcas tādēļ, ka man ar Arhibīskapu ir personiskas nesaskaņas. Tā nav patiesība. Mūsu starpā nav nekādu privātas dabas domstarpību. Es cienu un daudzējāda ziņā pat abrīnoju Jāni, bet mūsu uzskati par dažiem mācības jautājumiem atšķiras. Par to arī te lūdzu runāsim! |
Tālivaldis Skuja |
# Labojis Tālivaldis Skuja: 2007.02.02 15:31:41
mkay, sory 4 zat
un vēlos publiski atvainoties, apvainojušamies
protams, Ilār, ka tu redzi skaidrāk, esi prātīgāks un spēj pasniegt skaidro mācību lēnprātībā. es savukārt savā jaunības degsmē aizvien vēl cenšos kādam iezvetēt pa viepli (kaut slēptu aiz
jaukjaukām liekulības maskām)... ko nu? ... drīkst taču
šādu nemiera cēlāju ignorēt, drīkst pārmācīt
drīkst tiesāt, drīkst apsmiet, drīkst...
drīst būt gudrākam par šo
- - -
mans mērķis nekad nava bijis kādu aizskart aizskaršanas pēc
(redz šoka terapija tiek pielietota kā galējais līdzeklis...
... un nevis dzīvo nokaušanai... bet mirstošo(rušo)
atmodināšanai-uzcelšanai)
- - -
redziet, cik interesanti sanāk, ka tas, kas dzīvajam var atnest nāvi
mironi var uzcelt augšām [ja es esmu kādu sitis, tad tikai norādot tam tā vājās vietas (ne lai nosistu) un tamdēļ, lai tas (savu kroplību pamanījis) varētu tapt Kristus dziedināts.
:/
pateicoties pacietīgajiem, patiesā brāļu mīlestībā
talis 
|
Aigars Dāboliņš  |
# Labojis Aigars Dāboliņš: 2007.02.02 15:32:59
Prieks, ka tomēr diskutējam!
Esmu vienu extra atbildi parādā Mārcim. Piedoiet, Mārci, ka izlaidu (es reizēm nesaprotu, kur tās lapas atverās un kad tās pieņem tekstus). Es izlasīju Jūsu teikto, visu pārdomāju un sapratu jūsu message .
Jūs kopumā rakstāt, ka vienotība ir tikai fikcija, un visi tās meklēšana teoloģijā tikai subjektīvs mēģinājumu uzspiest otrai pusei savu domāšanas veidu etc. Man Jums, Mārci, viens jautājums: vai pasaulē vispār ir kaut kas ne-subjektīvs resp. objektīvs? Jums būs grūti to pierādīt, ja es Jums pretī lietošu veco viltīgo sofistu objektīvā dekonstruēšanas metodes: viss, pilnīgi viss ir subjektīvs, arī pasaules, citu cilvēku un Dieva (dievu) esamība. Tai skaitā arī Vakarēdienā dotā grēku piedošana un tas mierinājums, kuru Jūs un arī es plus visi pārējie tajā saņem.
Bet sofistus gandrīz jebkura nopietna senās Grieķijas filozofu skola uzskatīja par viltvāržiem un salašņām un negribēja neko kopīgu ar viņiem. Īsāk - sofists tas bija lamuvārds viņu starpā.
Mārci, viss ir subjektīvs, ja nav objektīva pamata resp. ja cilvēks netic, ka Dieva vārds (tā saturs) ir objektīvs, tātad Dieva paša iedvests, bet uzskata, ka tas ir cilvēka vārds, laikmeta situācijas noteikts. Mēs esam ļoti atšķirīgas filzofiskās resp. teoloģiskās kultūras pārstāvji. Luterāņi tā uzstājās tāpēc, ka viņi ir pārliecināti - tic, māca un apliecina , ka Dieva vārds tomēr ir tas objektīvais. Tāpēc ir iespējama patiesība un ir iespējama arī vienošanās par to.
Plus vēl mani paskaidrojumi Jūsu pārmetumam, Mārci (un Muldera arī): luterāņi starp citu nekad nav uzskatījuši, ka ir vienīgie pareizie. Arī tas ir sen atspēkots pārmetums no ļoti senām dienām, Mārci. Ja jūs lasītu labu luterisko literatūru, Jūs par to varētu pārliecināties ar uzviju. Roma ir pretendējusi uz to, varbūt arī musulmaņi, jehovieši un tamlīdzīgs sektas arī šodien pretendē. Luterāņi tic Dieva vārda objektivitātei resp. vienai patiesībai un apliecina to, neapgalvodami, ka ir vienīgie pareizie.
Evaņģēliski luteriskā baznīca noraida jebkādu baznīcu sadraudzību vai baznīcisku kopību ar tiem, kuri – pilnībā vai daļēji – noraida tās ticības apliecību rakstos skaidri pausto Bībeles mācību. Mēs tā darām nevis tāpēc, ka vēlamies nošķirties no pārējās kristīgās sabiedrības, bet tāpēc, ka vēlamies ņemt vērā un sekot tam, ko Dieva Vārds skaidri un nepārprotami māca. Neņemt to vērā nozīmētu - ignorēt Dieva vārdu: it kā cilvēki tomēr varētu zināt labāk, it kā Dieva vārds paustu kādu seno laiku patiesību, kas modernajā pasaulē būtu izmainījusies. Dieva vārda patiesība ir absolūta un nemainīga, tā stāv pāri visiem laikiem un laikmetiem, modei un politiskai konjuktūrai.
Mēs meklējam sadraudzību ar citiem kristiešiem un nekad to nenoraidītu , ja vien tā būtu saskaņā ar Bībelē atklāto skaidro Evaņģēlija doktrīnu. Ja mums nāktos konstatēt, ka kāda cita baznīca vai kristiešu kopība šajos laikos vai nākamajos apliecina skaidrā Evaņģēlija mācībā balstītu (ortodoksu) ticību, tad mēs uzskatām, ka sadraudzība mūsu starpā jau pastāv Dieva priekšā (manas tēzes Nr.1) un mums nekavējoši tā būtu jāpasludina arī cilvēku priekšā (manas tēzes Nr .4&6).
Mums bieži pārmet, ka mēs mācot, „ka vienīgi evaņģēliski luteriskā baznīca ir izredzēta , ka vienīgi mūsu luteriskās ticības apliecības ir pamats sadraudzībai, ka mēs ticam Konkordijas grāmatai” utt. Šādi pārmetumi ir kategoriski jānoraida. Tāda nekad nav bijusi Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācība un tāpēc vēl jo mazāk konfesionālā luterisma nostādne. Mēs ticam Rakstu patiesībai (Kristum), skaidras tās mācīšanas un apliecināšanas nozīmei. Bet apliecināt nozīmē – īstenot praksē, veidot saskaņā ar to arī draudzes dzīvi. Ja kāda kristiešu kopība tic tāpat, skaidri mācīdama un apliecinādama šo ticību savos objektīvi pastāvošos konfesionālajos dokumentos, t.i., arī ārpus Konkordijas grāmatas un īsteno šo savu ticības apliecību praksē, tad tā nevar būt pretrunā ar mūsējo Konkordijas grāmatā ietverto un nekas nekavētu mūsu sadraudzību. Tādā gadījumā mēs ar vislielāko prieku stātos baznīcu sadraudzībā ar tādu draudzi vai draudžu savienību, neatkarīgi no tā, vai viņu tradīcijas un ceremonijas saskan ar mūsējām, vai nē. Tāda ir mūsu ticība.
|
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.02 15:57:27
Pāvil!
Vai mēs varētu izveidot jaunu tēmu - "sprediķi", kuros varētu ievietot vienu otru sprediķi, kas lasītājiem varētu kalpot celsmei un stiprināšanai? |
Mārcis  |
# Iesūtīts: 2007.02.02 17:27:15
Man šobrīd diemžēl nepaliek daudz laika diskusijām. Grūti šobrīd arī atrast laiku dziļākām pārdomām. Viena no šodienas atziņām ir tā, ka daudz laika aiziet ļoti neauglīgām sarunām par to, ko un kas ir saprasts no kāda teiktā, kamēr laiks tiek atņemts ļoti praktiskām vajadzībām tam, kam esam aicināti. Kāds reiz šeit runāja par teoloģijas praktiskumu. Virspusēji pārlasot dažas augstākminētās rindas nākas secināt, ka ir kaut kādi vārdi, kas ir ielikti manā mutē, un dažs labs apstiprina manus izteiktos novērojumus. Es gribētu nodalīt to izmisumu, kas iznīcina, izsmej un nievā un to, kas dzenas un ilgojas pēc miera kristiešu vidū. Man tiešām nav daudz laika, tāpēc lai miers ar jums! |
Aigars Dāboliņš |
# Labojis Aigars Dāboliņš: 2007.02.02 17:58:06
Ir jau labi Mārci, metam mieru. Nav ko. Isām, asām frāzītēm durstīties mani nesaista, mazliet garāku tekstu, kurā visamz kaut kāda refelksija manāma, atkal nav kas lasa. Nevaļa, tas arī skaidrs. Kas vēl? Jā, praktiska ir teoloģija - to saku arī tagad, un tas arī katru dienu un tā gadu no gada jāpaliecina kalpošanā. Lai tad Dievs arī dod, ka vārdi sakrīt ar dabiem. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.03 16:01:16
Mīļie, brāļi!
Svēto Rakstu vārdos Rom. 16:17 un 2. Jņ. 9-11 Svētais Gars runā par baznīcas sadraudzību. Senbaznīcas tēvi šo mācību īsi formulēja ticības likumā: „Nekādas kopības ar šķeltniekiem un ķeceriem svētajās lietās.” Arī luteriskās baznīcas tēvi ne tikai ar lielu bijību un nopietnību attiecās pret patiesās mācības apliecināšanu, kā to liecina priekšvārdi Vienprātības grāmatai un Konkordijas formulai, bet arī ļoti uzsvēra nepieciešamību cīnīties pret maldiem un tos izskaust no skaidra Evaņģēlija draudzēm. Dzīva liecība tam, ka šis likums ilgu laiku ir bijis spēkā arī Latvijas luterāņu starpā, ir sētiņas, kas apjož baznīcu altārus. Iespējams, ka daudziem vairs nav zināms, ka šīs sētiņas kalpoja nevis tamdēļ, lai altārī neiemaldītos bērni vai veciem cilvēkiem būtu, kur pieturēties, bet tādēļ, lai liecinātu, ka ne katram ir brīva pieeja pie luterāņu altāra. Tā šī sētiņa simbolizēja seno baznīcas sadraudzības likumu. Dievs šo mācību ir devis baznīcai par svētību, lai tā kā žogs sargātu tās altārus un kanceles no maldiem un svešas ietekmes.
Jūsu Arhibīskaps kādā no komentāriem izteicās, ka KLB nav nekādas ietekmes LELB. Es domāju, ka viņš to teica dusmās, neapdomājoties. Ikvienam ir zināms, ka KLB ir ietekme uz LELB, tāpat kā Romas baznīcai, Austrumu pareizticīgajiem, Anglikāņiem, baptistiem un visu veidu harizmātiem. Jūs esat atmetuši Dieva doto sadraudzības mācības žogu, un tagad baznīca ir pakļauta visiem mācību vējiem. Tā ir traģiska un ļoti bīstama situācija. Tā ir novedusi pie tā, par ko liecina arī šī diskusija, ka jums nav skaidras un noteiktas mācības izpratnes. Kādreiz mēs mēdzām ironiski jokot, ka dogmatiķa Voldemāra Maldoņa vārds labi raksturo viņa dogmatikas grāmatu. Varbūt tas nemaz nav nejauši, bet dziļi simboliski, ka lielākais runātājs no LELB puses šajā diskusijā bija Mulders. Vai tas neliecina, ka bez skaidras nostādnes mācību jautājumos, viss kļūst tikai par tādu tukšu runāšanu, kur katrs var griezt ratus savā virzienā, kā vien vēlas? Brāļi, es negribu jūs izsmiet, ja es to vēlētos, es to būtu daudzkārt varējis izdarīt, bet man ir skumji, kauns un arī sāpīgi žēl.
Nomainījuši baznīcas sadraudzības mācību ar tai svešu ietekmēšanas mācību, jūs esat nokļuvuši ļoti bīstamā situācijā. Velnu ietekmēt nevar. Viņš nepakļaujas cilvēka spiedienam, bet vienmēr notiek otrādi. Tas padara jūs viegli ievainojamus un draud ar lielu postu visai jūsu baznīcai.
Jūs esat aizmirsuši vēl divas būtiskas lietas. Pirmkārt, patiesības mīlestību. Tas ir traģiski, jo šā vārda burtiskā nozīmē mēs dzīvojam no patiesības un mirstam no meliem. To zināja mūsu ticības tēvi, to ir atkārtojis Hermanis Zasse, un visu savu dzīvi par to ir rakstījis dižais krievu rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins. Svētie Raksti baznīcu sauc par patiesības balstu. Bez patiesības nav baznīcas. Tas attiecas ne tikai uz morāles, bet vispirms uz mācības jautājumiem. Otrkārt, jūs esat aizmirsuši, ka mums cilvēkiem patiesība rokā nedodas viegli. Tā mēdz izslīdēt starp pirkstiem pat visgudrākajiem un apdāvinātākajiem. Tādēļ patiesība arvien ir polemiska, vai citiem vārdiem sakot – patiesība dzimst strīdos! Tas, kas rada šādu svētīgu strīdēšanos, ir Svētais Gars, kurš uz mums runā Svētajos Rakstos. Ja cilvēki pazaudē alkas pēc patiesības, tie iegūst relatīvu mieru, bet līdz ar to arvien vairāk zaudē Svēto Garu un nemanāmi slīkst melos un garīgā nāvē. Luters ļoti daudz par to ir rakstījis.
Brāļi, es esmu centies kalpot jums šajā nedēļā lūdzot, domājot un rakstot. Diemžēl mans laiks ir ierobežots, un man jāķeras pašam pie savām lietām. Esmu arī nonācis pie atziņas, ka jūs nevēlaties runāt atklāti un spriest teoloģiski. To es nesaku, jūs tiesādams. Tāda tā situācija vienkārši ir.
Jūsu baznīcā esmu saņēmis Svētās Kristības sakramentu, ticis ordinēts mācītāja amatā un kopā ar daudziem no jums cīnījies pēc patiesības. Tas man nozīmē daudz. Palieku mīlestībā pret jums un lūgšanās, Jūsu Jāzeps.
|
interese [193.41.33.65] |
# Iesūtīts: 2007.02.03 17:34:31
viens no iemesliem, kāpēc cilvēki netic ir, ka viņi negrib ticēt 
un
man secinājums, ka cilvēkiem ir labi tāpat, kura pamatā ir kūtrums un slinkums meklēt patiesību.
Jo kas nemeklē, tas neatrod! |
Samuēls  |
# Labojis Samuēls: 2007.02.03 22:47:54
Oi, Oi Oi, nu gan Plūmes kungam ir sakāpis galvā!!! Liekas, ka viņa iepriekšējo apceri, nevar nosaukt citādi kā par lieluma māniju vai vispār no prāta šķīrušās cilvēka murgiem! Vai gan pie skaidra prāta esošs cilvēks var VIENĪGI KLB identificē ar patieso kristīgo (katolisko) draudzi, kamēr visi pārējie luterāņi, par citiem kristiešiem nemaz nerunājot, ir ķeceri un šķeltnieki! Vai gan Plūme nav pamanījis, ka visai KLB kopā ir vismaz reizes 7 mazāks locekļu skaits nekā vienai Torņakalna Lutera draudzei vien! Pie tam mums vēl jābūt pateicīgiem, ka iepriekšējā nedēļā Plūme ir noliecies līdz mums un mums pazemīgi kalpojis, to darot kopā ar altāra un kanceles un lūgšanu kopībā esošo Galvānu u.c. tik pat "konfesionāliem" domātājiem. Tā vien gribas pārfrāzēt Veidenbaumu "Mums latviešiem, konfesionālo mācītāju vesels bars..." Tikai kur tie rezultāti? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.02.03 23:09:47
> Samuēls
Nu tu gan mani sasmīdināji. Plūmem ir lieluma mānija? Varbūt. Tomēr viņš netiek tev līdzi. Jo tu taču esi Samuēls, kas, starp citu, latviski nozīmē: Viņa vārds ir Dievs. Ilārs nāk atklāti un atklāti runā, bet tu aizslēpies aiz Dieva vārda un izsaki pārmetumus. Nu, labi, pārmetumus esi izteicis, bet tagad pamēģini argumentēti atbildēt uz to, ko viņš ir teicis, ja jau tu nesi tik augsti godājamu vārdu, kā Samuēls. Parādi,ka aiz šīs maskas neslēpjas kāds liekulis, bet gan tāds, kam patiesi rūp kristietība mūsu zemē un visā pasaulē! |
interese [193.41.33.65] |
# Iesūtīts: 2007.02.04 11:19:13
eh.. tie latvieši ir viena kašķiga tauta kas baļķus neredz! |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.04 14:53:35
Samuēl!
Jūsu vārdi manās ausīs skan kā visskaistākā mūzika. Paldies un visu labu Jums!
Ar cieņu! Ilārs |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
