atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem verdzība nekad nav beigusies
Ingars
Iesūtīts: 2008.01.14 12:22:08
Tikko izlasīju rakstu ebaznica.lv par cilvēku tirdzniecību un atcerējos, ka šeit vienā diskusijā tā vien centās man uzstiept rozā brilles, ka pasaulē kļūst arvien labāk un labāk, verdzība piemēram ir izskausta

un tās meitenes, kuras ar varu pārdotas par prostitūtām, tāpat arī vienkārši kad cilvēkus piespiež ar varu strādāt, kā tas bij senajā Romas impērijā - tas viss nekad nav tā īsti izzudis un reāli notiek arī mūsdienās

Un kā vēl pietiek nekaunības kādam teikt, ka taču nav jau tādos mērogos, kā senos laikos, tagad tas sastopams daudz retāk. Un ja tavu meitu, sievu vai māti pārdotu verdzībā, tad gan tev neliktos "mazāk"

Katra dvēsele ir no svara un kamēr pasaulē būs kaut viens nelaimīgs un apspiests cilēks, tikmēr nav nekāda pamata uzskatīt, ka pasaule kļūst labāka
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.16 10:29:00
Mulders
Tiešām, pirms kristiešiem nevienā reliģijā nebija tādas Paradīzes - svētlaimes pilnas vietas, kur cilvēks var nokļūt pēc nāves?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.16 10:50:24
KN, runājam par terminu "Paradīze" nevis par vietu, kur cilvēki pēc nāves kaifu ķer Vot ij iebrīnījos ka a_masiks tā dīvaini izprot šo terminu. Man jau arī likās, ka Paradīze ir kaut kas tuvāk tevis teiktajam nevis leiputrijai!
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.16 11:11:20
Protams, ka paradīzē neviens nav tā padzīvojies un uzrakstījis raportu. Tomēr ir diezgan labas norādes, kā cilvēkam var klāties Dieva tuvumā.
Masiks raksta: Un nedod dies ja pienāks brīdis kad kļūsim pašpietiekami /aka- paradīzē/. Mums neviens nebūs vajadzīgs un attiecīgi arī mēs nevienam.
Tu savādi izproti paradīzes jēdzienu, drīzāk - pārproti. Nevis pašpietiekamība ir paradīze, bet perfekta kopība, saskaņa un harmonija. Diez kāpēc Dievs tik ļoti pūlas gar cilvēku izglābšanu no pazušanas, uz kurieni viņi savā pašpietiekamībā maršē, ja jau cilvēks paradīzē nevienam nebūs vajadzīgs?
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.16 21:41:27
a_masiks
Vai mūzikā harmonija nozīmē, ka skan tikai viens vienīgs identisks tonis?? No Jēzus un citās Bībeles vietās sniegtās info par to, kā Debesu valstībā būs, nu gan nekādi neparādās personības nonivelēšanas ideja! Tieši otrādi - tiek pat stāstītas līdzības, kurās darbojas virs zemes dzīvojušu cilvēku tēli, kuri pat raizējas par saviem mīļajiem, kas vēl atrodas virs zemes.
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.17 15:59:02
a_masiks
1) parastie cilvēki nestāstīja par Debesu valstību;
2) Jēzus stāstīja par sarunu, kuru uzsāk ellē atrodošamies bagātnieks. Viņš ir tas, kurš lūdz Dievu, lai tas sūta atpakaļ uz zemi mirušo ubagu, kurš jau atrodas Debesu valstībā, un lai augšāmceltais ubags brīdina bagātnieka vēl dzīvos brāļus, lai viņi nedzīvo tā kā viņš un nenonāk tajā pašā nelaimes vietā kā viņš. Tātad raizes, sāpes, izmisums un bēdas ir elles, ne Debesu valstības izpausme.
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.17 16:03:48
Ctulhu
Palasi Bībeli, tur redzēsi, cik morāliska un nesavtīga ir bijusi bagātnieka miesiskā dzīve. Ellei jau ir raksturīgs, cik saprotu, nožēla un izmisums un dusmas un sarūgtinājums, u.t.t.
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.17 16:12:54
Balss
parastie cilvēki nestāstīja par Debesu valstību;
A kas tad šodien to dara?

Palasi Bībeli, tur redzēsi, cik morāliska un nesavtīga ir bijusi bagātnieka miesiskā dzīve.
Šajā aspektā tas mūs MAZ interesē. Te mūs vairāk interesē, kā tiek parādīts bagātnieks un tas pats ubagais Lācars jau viņsaulē. Bagātniekam savu tuvinieku liktenis nav vienaldzīgs, bet kā tur ir ar Lācaru?
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.17 16:37:40
Sheksna
Ja tu nebūtu ņirga (skat. tavu vizītkarti Forumā), tad varētu par to parunāt.
Ctulhu
Normaalos apstaakljos mees visi esam nesavtiigi un domaajam par citiem,
Tieši otrādi - normāli mēs visi esam savtīgi un domājam vispirms par sevi, un tikai pēc tam kādreiz arī par citiem. Bet pirmais reflekss un ne tikai pirmais - parasti ir savtīgs. Retos izņēmuma gadījumos - kad vecāki aizsargā savus bērnus vai vienkārši - kāds glābj vājāko vai nelaimē nonākušo, tad mēs spējam savu savtīgumu atstumt malā un rīkoties dievišķi.
Šajā līdzība galvenais uzsvars bija uz to, ka post factum neko vairs izmainīt nav iespējams un ka tie, kas nevēlas pieņemt Dieva infu un saskaņā ar to dzīvot, neticēs arī nekādiem, ne vislielākajiem brīnumiem.
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.17 17:36:24
a_masiks
TU nesaprati MANU domu. Šīs citas emocijas - bažas, bēdas, raizes - nav minētas paradīzes, bet gan elles sakarā.
Jā, arī es esmu domājusi par to, ko tu saki - vai tad tiešām tiem, kas ir pie Dieva, itin nemaz neinteresē šait virs zemes palikušie. Katoļu Baznīcai šai sakarā ir pat svēto kults ar aizgādņiem u.t.t. Neņemos spriest, cik tā ir elkdievība, cik un kur pamatota šāda dogma. Tomēr no tuvās nāves stāvokļu liecībām ir lasīti gadījumi, ka kādreiz mirstošo cilvēku sagaida - kā pavadonis - kāds no mīļiem viņa mirušiem tuviniekiem. Varbūt ka kāda saite tomēr vēl pastāv, jo mīlestība un gādība jau tomēr ir arī Dieva īpašības. Kāpēc šo īpašību izpausmes lai būtu liegtas arī Viņa tuvumā esošiem cilvēkiem?
Debils, statisks stāvoklis radoša, ģeniāla Dieva tuvumā vienkārši nav iedomājams!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.17 17:36:55
a_masiks
Kristiešiem taču paradīze tā pa īstam atvērsies tikai pēc Tiesas, un tāpēc nekādi palikušie radinieki vairs nebūs.
Tas gan neglābj no cita jautājuma: kā var kaifot paradīzē, ja zini, ka kāds tavs radinieks cepās ellē?
Bija divas atbildes: viena, ka nekādu atmiņu par radiniekiem nebūs, un otra, ka tad būs labi redzams, ka radinieki saņem, ko pelnījuši un viss taisnīgi. Manuprāt, abas atbildes ir nepieņemamas.

ja ir iespējamas nedaudz negatīvas vai nedaudz nepozitīvas emocijas - kas gan tad var kavēt eksistēt arī stipri negatīvām vai galēji negatīvām emocijām un dvēseles stāvokļiem? Nāvi ieskaitot
Nu, var būt saveidoti tādi apstākļi, vai tāda notikumu kontrole, lai negatīvākas emocijas par zināmu līmeni neveidotos.
Nāve savukārt nav iespējama paradīzē.
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.17 17:37:36
KarotesNav
Izlasi savu meilu!
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.17 17:50:28
a_masiks
Materiālā dialektika, zinies.
Tur jau tas joks, ka materiālā!!! Kāpēc lai tā attiektos uz garīgo dialektiku? Es domāju, ka mūsu tuvošanās Dievam ir bezgalīgi iespājama. Ja mēs no sākuma atrodamies Saules sistēmas gravitācija lokā, pašā tālākajā tās nomalē, tad ar savu garīgo izaugsmi, attīstību mēs tuvojamies Dievam, Viņu nekad nesasniedzot, jo Viņš vienkārši ir kaut kas tik daudz svētāks par mums... Bet varbūt arī ka kaut kad bezgalībā sasniedzam - ej nu sazini, ko tu nezini! Šīs jau ir tikai manas spekulācijas.
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.17 17:55:31
a_masiks
1)Ir paradīze - pirmais cilvēku stāvoklis pirms novēršanās no Dieva, un Debesu Valstība - tas stāvoklis, kurā mums vēl ir iespējams nonākt.
2)Šī dilemma diezgan labi parādās Klaiva Steipla Lūisa grāmtā Svarīga izšķiršanās.
3)Ko nozīmē - afigenno?
Balss
# Labojis Balss: 2008.01.17 22:15:44
a_masiks
1. Ja viens cilvēks gan remontē automašīnu, gan stāda puķes, vai viņš lieto vienus un tos pašus darba rīkus, tās pašas metodes? Aplaista, apmēslo automašīnu un ieskrūvē sīpolu zemē ar uzgriežņu atslēgu?
2. Tos mēdz lietot kā sinonīmus, lai gan, cik saprotu, tie tomēr ir divi atšķirīgi stāvokļi. Paradīze ir pirmā cilvēku lokācijas vieta, kur tie līdz novēršanās no Dieva atradās perfektā kopībā. Arī daba tobrīd bija nesapostīta, cilvēki un dzīvnieki bija veģetārieši, nepastāvēja slimības, parazīti un nāve.
Debesu valstība ir tā pasaule Dieva klātbūtnē, kurā ir jeb nonāk tie, kas ir Viņa, pieder pie, tā teikt, Dieva ģimenes. Kas ir izvēlējušies piederēt Dieva pasaulei.
3. Apskati savu meilu!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.18 09:14:09
a_masiks
Nāve savukārt nav iespējama paradīzē.
Tas ir pašizdomāts neloģiskums, kas atspēkots bībeles pašās pirmajās lapas pusēs. Izlasi.

JD vairākās vietās ir teikts, ka nāves vairs nav, nāve uzvarēta un miršanas vairs nebūs.
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.18 10:08:50
a_masiks
Tiek uzvarēta mistiska "gara nāve" vai "dvēseles nāve".
Kura izpaužoties kā `atšķirtība no dieva`. Uzvarēt `gara nāvi` - atjaunot vienotību ar dievu (vai iespēju nonākt tādā).
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.18 14:56:55
Paldies, Sheksna!
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.18 15:01:01
a_masiks
JD ir sāga arī par tavu nemirstību - un kur tu būsi mūžībā...
Aiz šīs materiālās, miesīgās pasaules, kas beidzas ar miesisko nāvi, paveras bezgalīgs apvārsnis. Kurp dosies TU?
Baigi žēl, ka tev ir dziļi vienaldzīga tava un tavu mīļo cilvēku, un visu citu cilvēku nākotnē... ka vienīgais rezultāts ir primitīva kārtēja pasvinēšana...
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.18 15:57:42
Ctulhu
Nu, nav Dieva pasaule tavs sci-fi romāns vai filma... Mosties!
Balss
# Iesūtīts: 2008.01.18 16:32:29
Ctulhu
Ir nesalīdzināmi lielāks un reālāks - kā smilšu graudiņš pret okeānu!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 46 , pavisam kopa bijuši: 34951