atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem verdzība nekad nav beigusies
Ingars
Iesūtīts: 2008.01.14 12:22:08
Tikko izlasīju rakstu ebaznica.lv par cilvēku tirdzniecību un atcerējos, ka šeit vienā diskusijā tā vien centās man uzstiept rozā brilles, ka pasaulē kļūst arvien labāk un labāk, verdzība piemēram ir izskausta

un tās meitenes, kuras ar varu pārdotas par prostitūtām, tāpat arī vienkārši kad cilvēkus piespiež ar varu strādāt, kā tas bij senajā Romas impērijā - tas viss nekad nav tā īsti izzudis un reāli notiek arī mūsdienās

Un kā vēl pietiek nekaunības kādam teikt, ka taču nav jau tādos mērogos, kā senos laikos, tagad tas sastopams daudz retāk. Un ja tavu meitu, sievu vai māti pārdotu verdzībā, tad gan tev neliktos "mazāk"

Katra dvēsele ir no svara un kamēr pasaulē būs kaut viens nelaimīgs un apspiests cilēks, tikmēr nav nekāda pamata uzskatīt, ka pasaule kļūst labāka
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
sniegaodzina
# Iesūtīts: 2008.01.14 16:42:41
pilniba piekritu!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.14 16:48:57
Ingars
Neko nebiji sajaucis? Vai tik tai diskusijā tev necentās parādīt, ka verdzība, un ļaunums vispār ir samazinājušies, nevis ka verdzības vairs nav?

Agrāk verdzība bija oficiāli atļauta, bet tagad par to vismaz pie mums Eiropā un Amerikā soda. Tas nav progress?
Briinumsons
# Iesūtīts: 2008.01.14 16:57:05
pa to vai būs labāk nezinu, bet citādāk gan , nu piemēram mākslīgais intelekts , kuborgi, roboti , kurus nevarēs atšķirt no cilvēkiem.
ja nu viņi mums uzbrūk?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.14 17:45:55
Brīnumsons, viņi jau uzbrūk... saucās "Terroristi"
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.15 10:28:14
a_masiks, laimīgs nenozīmē pēc viena ģīmja un līdzības!

un tu tiešām domā, ka cilvēki paliktu bezdarbniekos, ja nebūtu problēmas?

Tu daudz novēroji bezdarbniekus programmētājus 19 gadsimtā?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.15 10:32:15
Mulders
Vāks iestāsies, kad/ja AI visu darīs ātrāk un labāk. Tad cilvēks varēs nošauties aiz nevajadzības sajūtas. Vai nu arī lēnām deģenerēties aiz pārāk taukainas dzīves.
Tātad - AI attīstīšana pēc zināmas robežas ir bīstama.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.01.15 12:39:32
KN, mēs jau nezinām cilvēka iespējas... te pa brīzām uzplaixnī kaut kādi tā sauktie "Indigo bērni" (BTW es tāds esmu). Pat šķiet sci-fi autoriem nereti ir šī fantāzija par to kā cilvēce attīstās uz jaunu kvalitatīvu līmeni!

Tā kā AI attīstība vēl nebūt nav cilvēces gals, drīzāk ļoti strikts evolucionāri selektīvais restrains... ij man ir aizdomas, ka cilvēks ir spējīgs uz visai lielām lietām, ja tik šo pareizi stūrī iedzen!

Protams mans riebīgais paredzējums būs tāds, ka AI tuvākā nākotnē (gadi 50-100) neuzzīmēsies... Būs roboti kas spēj visādus tāskus veikt, tak reāls AI būs aiz kalniem... kaut vai tā iemesla dēļ, ka, cik zinu, nevienam pat idejas nav kas tas "I" tāds ir! Tādējādi jebkurš AI vienmēr būs funkcija no šīs definīcijas, pamainīs definiciju un izrādīsies ka tas AI nekāds I nav...
Un teikt, ka Intelekts ir permutāciju ģenerators ir par vāju, tādas lietas kā emocijas, māxla, mūzika, dzeja neizbēgs no šīs definīcijas apgabala... un tas nozīmē, ka te darāmā ir līdz tomātiem...
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.15 13:22:01
Ctulhu
No sjitaam briesmaam glaabj cilveeka un AI sapluusanas variants. Kiborgizacija.
Ja AI ir jaudīgāks, tad tava ieplūšana viņā viņam nav vajadzīga.
Un kā tu saplūstot saglabāsi savu personas identitāti?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.15 13:41:45
Ctulhu, izmaina gan...

Kurls cilvēks principā nevar apgūt abstraktas lietas. Tas neizbēgami atstāj iespaidu uz viņa personību un identitāti!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.15 13:53:05
Ctulhu
Brilles un dzirdes aparāts neko daudz neizmaina, taču ar pastiprinātājiem var nepietikt.

Tas varētu būt līdzīgi kā datoru pasaulē: veca modeļa datoru var pastiprināt tikai līdz zināmai robežai, bet jaunais viņu vienalga pārspēs. Tur pārāk daudzas komponentes mainās.

Labāk tam AI ieprogrammēt 3 robotikas likumus.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.15 13:55:38
KN, "Es Robots" redzēji... kur ir problēma ar šiem likumiem!

Tāpat visa tā padarīšana ar "Foundation" sāgu arī ir šī problēma ar 1o likumu. Tāpat, likumi ir apejam pārdefinējot "cilvēks" jēdzienu! Šaize te ir tāda, ka nav skaidrs kas ir cilvēks, lai robots to spētu identificēt un tai pat laikā nesajaukt ar advancētu robotu!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.15 14:56:02
Ctulhu
mees taccu varam palaist uz jauna, jaudiigaaka datora veco softu `ctulhu personiiba`
Nu ... varbūt, ka varam. Tomēr resursi tiks izmantoti nepilnīgi.
Tas būtu līdzīgi, kas palaist uz moderna datora kaut kādu tur Windows 3.1
Jāmaina visa sistēma.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.01.15 19:45:04
karotesnav - un kas tev dod pamatu domāt, ka verdzība ir samazinājusies?
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.15 19:56:25
Ingars
karotesnav - un kas tev dod pamatu domāt, ka verdzība ir samazinājusies?
Cik var atkārtot. Tas fakts, ka vēl pāris gadsimtus atpakaļ verdzību pieļāva pastāvošā likumdošana, un vergturis vergus turēja atklāti un bija cienījams sabiedrības loceklis. Šobrīd verdzība ir aizliegta ar likumu, un ja kāds arī paverdzina cilvēkus, tad tas ir noziegums un nenotiek atklāti, nu tipa neviens neraksta savā CV `esmu vergturis`.
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2008.01.15 21:29:44
Lai varētu runāt par verdzību senatnē un mūsdienās ir nepieciešams ievērot atšķirību starp verdzību un dzimtbūšanu.
Vēlams kaut uz brīdi atlikt malā B. Stovas „Krustēva Toma būdā” un G. Merķeļa „Latviešos” smeltos iespaidus par verdzību/dzimtbūšanu un pievērstie verdzības klasiskajam modelim – apmēram tādam, ar kādu bija pazīstams apustulis Pāvils.

Verdzības institūts ir viens no Romas tiesību pamatiem, kas detalizēti aprakstīts „Gaja institūcijās” (Gai Institutionum; apm. 170 AD.), kuru 9. pantā dota tās pamat definīcija:

Galvenā cilvēku atšķirība tiesībās ir tā, visi cilvēki ir vai nu brīvie, vai vergi.

Tālāk Gaja institūcijas paskaidro, ka brīvie ir Romas pilsoņi un kurām nebrīvo/vergu grupām ir iespējams kļūt par Romas pilsoņiem un kurām nē. Konstatējot, ka Gaja institūcijās vārds <brīvais> ir sinonīms <Romas pilsonim>, bet <vergi> ir <ne-pilsoņi> , var viegli nonākt pie atklājuma, vai nu tas kādam patīk, vai nē, nekur jau bēdīgi slavenais verdzības institūts nav pazudis .. tas ir tikai pārdēvēts un tagad saucas par „Pilsonības likumu”.
Citiem vārdiem – kamēr vien cilvēce sevi organizēs grupās-valstīs, tik ilgi pastāvēs cilvēku atšķirība tiesībās šo grupu priekšā .. noteiktai valstij piederīgie indivīdi (pilsoņi) būs pilnīgi tās tiesību subjekti, tai nepiederīgie (nepilsoņi) – daļēji ..
Vai nepilsoņi savas ierobežotās tiesības realizēs caur individuālu pilnu tiesību subjektu (vergs caur savu brīvo īpašnieku), vai caur sabiedrisku institūciju (ārvalstnieks caur Naturalizācijas pārvaldi) .. vai verga darba augļi piederēs saimniekam, jeb nepilsonim netiks atļauts strādāt vispār ... tas viss ir tikai detaļas, kas neatceļ galveno principu: cilvēku atšķirība tiesībās ir tā, visi cilvēki ir vai nu pilsoņi, vai nepilsoņi.

Savukārt dzimtbūšana ir verdzībā balstīts sociālekonomisks modelis, kad tiesību ierobežojumi tiek papildināti ar ekonomiskiem ierobežojumiem – vergs tiek piesaistīts noteiktiem ražošanas līdzekļiem, visbiežāk lauksaimniecībai. Bibliskais piemērs – izraēlieši būdami vergi Ēģiptē tika galvenokārt nodarbināti būvmateriālu ražošanā, specifiski ķieģeļrūpniecībā. Mūsdienām tuvāks piemērs – profesionālie ierobežojumi nepilsoņiem.
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.15 21:55:39
Juris Saivars
Tālāk Gaja institūcijas paskaidro, ka brīvie ir Romas pilsoņi un kurām nebrīvo/vergu grupām ir iespējams kļūt par Romas pilsoņiem un kurām nē. Konstatējot, ka Gaja institūcijās vārds <brīvais> ir sinonīms <Romas pilsonim>, bet <vergi> ir <ne-pilsoņi> , var viegli nonākt pie atklājuma, vai nu tas kādam patīk, vai nē, nekur jau bēdīgi slavenais verdzības institūts nav pazudis .. tas ir tikai pārdēvēts un tagad saucas par „Pilsonības likumu”.
Tu nu gan zavernul... 8-O
Nepilsonim to tiesību apdalījumu ir stipri maz, pie kam viņam neviens neliedz naturalizēties (vismaz ILGGADĪGAM nepilsonim). Katrā ziņā nepilsonis ar vergu ir 2 pavisam dažādas kategorijas.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.15 22:44:46
a_masiks, a kur tu tādu Paradīzi esi redzējis?
vilks
# Iesūtīts: 2008.01.16 01:08:51
Es esmu redzējusi.
Balss
# Labojis Balss: 2008.01.16 01:12:09
Piekrītu vilkam.
No Ingara teksta sadaļā par maģiju: kristiešiem debesīs ir garīga svētlaime, kas ir daudz pārāka par miesīgām baudām. Tu spried pēc savas samaitātības, jo neko vairāk par fizisku baudu neesi piedzīvojis. miesīgam cilvēkam nospļauties par garīgu svētlaimi, ka tik miesai labi
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.16 10:23:47
a_masiks, vispār nē neesmu... tak čista interesanti aiz ko tu tā dīvaini lieto terminu "Paradīze", manuprāt uz šo terminu prima nokta tiesības ir kristiešiem
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 145 , pavisam kopa bijuši: 2736