atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Aizlūgšana par mirušajiem
Jānis_Bitāns
Iesūtīts: 2007.01.23 17:03:38
Bieži dzirdam vārdus - mirušo pieminēšana. Dažkārt ar to tiek saprasta burtiskā nozīmē mirušā vārda un uzvārda pieminēšana, nereti kopā ar kādu dziesmas pantu. Dažkārt ar to tiek saprasta lūgšana par dvēseles pēcnāves stāvokli. Citreiz skan pilnīgs noraidījums praksei, kas saistīta ar lūgšanu par aizgājējiem. Šis un vēl plašāks mirušo pieminēšanas interpretāciju spektrs ir ieraugāms LELB locekļos. Kāda ir jūsu un jūsu draudzes pārliecība un prakse?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.23 21:02:30
Un tad jājautā tālāk - vai ir un kāda ir LELB oficiālā nostāja šai jautājumā?
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.01.23 22:40:20
Vērīgs un vieds mācītājs par manu dvēseli ir nomodā, tad nu viņš savulaik norādīja, ka pirmā aizlūgšana par mirušo izskanēja pie Jēzus krusta un to izteica pats pēc nedaudz stundām mirušais (jo nebija neviena, kas aizbildina Dieva priekšā par viņa dvēseli) - "Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstibā!" (Lk.23:42). Kā vēl savādāk lai nosauc šo "pieminēšanu", ja ne par aizlugšanu par mirušā dvēseli? Var apiet 2.Makabeja 12:43-46 (Jūda Makabejs, Izraēla valdnieks, "savācis no vīriem divus tūkstošus saudraba drahmu, viņš tās nosūtīja uz Jeruzālemi, lai par grēku tiktu pienests upuris; tā darīdams, viņš rīkojās cēli, tāpēc, ka domāja par augšāmcelšanos. Jo, ja viņam nebūtu bijusi cerība uz kritušo augšāmcelšanos, tad lieki un bezjēdzīgi būtu bijis lūgties par kritušajiem. Tātad viņš ņēma vērā, ka tos, kas aizmieg mūža miegā, sagaida skaists iepriecinājums - tā bija svēta un dievbijīga doma. Tāpēc viņš gādāja apžēlošanas upuri par kritušajiem - lai viņi tiek vaļā no grēka" ), aizbildinot ar deiterokanoniskās grāmatas statusu, taču šo potenciālā aizgājēja sarunu ar Jēzu ignorēt grūti.
Eņģeļu Marķīze
# Iesūtīts: 2007.01.23 22:47:31
Nudien smalkumos nezinu, kāda ir Rakstu nostāja jautājumā par aizlūgšanām par mirušajiem, bet mana dziļi personīga nostāja, ir ka pēc cilvēka aiziešanas, mēs palicēji neko vairs nespējam mainīt viņa "statusā". Viņš ir tur, kur viņam pienākas būt. Neviena mūsu lūgšana (personīga vai draudzes kopībā) nevarēs viņu no elles pārcelt uz paradīzi vai otrādāk. Drīzāk būtu svetīgāk lūgt par palicējiem un dzīvajiem līdzcilvēkiem.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.01.23 23:15:01
Dievs ir dzīvo, ne mirušo Dievs . Ir kāda epizode Evaņģēlijos (Mk 2:5; Lk 5:20), kur četri draugi atnes savu paralizēto draugu uz nestuvēm, uz ko seko "un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: "Mans bērns, tavi grēki tev piedoti." un guļošais piecēlās vesels. Ja reiz Dievs labvēlīgi uzlūko iestāšanos par citiem ( VIŅU ticību redzēdams ) šeit, zemes dzīves laikā, tad kāpēc Viņš, kura priekšā visi ir dzīvi, pēkšņi neņemtu vērā šai zemē dzīvojošo aizlūgšanas par tiem, kas šīs zemes gaitas beiguši un, mūsu ticību redzēdams, neatvieglotu viņu stāvokli tur, kā to darīja te?

Pāvils
# Iesūtīts: 2007.01.23 23:30:29
Es nedomāju, ka mēs ar savām lūgšanām varam radikāli mainīt aizgājušā stāvokli - ja viņš ar neatgriezīgu sirdi ir aizgājis pazušanā, tad mēs ar savām lūgšanām viņu debesu valstībā neiedabūsim. Bet patiesi, ja ticam, ka viņi ir dzīvi Dieva priekšā, tad mūsu laba vēlējumi varētu kādu pozitīvu vēsmu aiznest aizgājējam, it seviški tam, kas ir Paradīzē, taču es domāju,ka visi šie aizlūgumi vairāk palīdz mums pašiem sakārtot savas attiecības ar aizgājēju.
Balss
# Iesūtīts: 2007.01.24 02:03:10
Varbūt liksies smieklīgi, bet ir dzirdētas liecības, ka, lūdzot par mirušiem, mīļiem cilvēkiem, kam aiziešanas brīdī nav bijušas īsti skaidras attiecības ar Dievu, pēc kāda (diezgan ilga laika - pat gadiem) šis cilvēks parādās īpaši spilgtā sapnī, izskatās neticami skaists un jauns, un saka, ka tam klājas tik labi kā nekad...
Vai teiksiet, ka tā ir tikai vēlmju domāšana? Protams, zinu, ka nekur Bībelē pamatojuma šādiem piedzīvojumiem nav. Ko saka teologi?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.24 09:09:33
Piekrītu Pāvila pamatotajām šaubām par to, ka diez vai mūsu lūgšanas kādu mirušo varētu ielūgt paradīzē. Kaut kā īpaši praktizēt mirušo aizlūgšanas, zinot šo faktu, manuprāt, ir liekulība.
Domāju, ka ir labi un pareizi pateikties Dievam par Viņa žēlastību šim cilvēkam un mirušā dzīves laikā svētīgi padarīto, kā arī aizlūgt par aizgājēja piederīgajiem.
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.24 14:55:11
nu tas ir jautājums par šķīstītavu. Manuprāt, nekādas lielas jēgas par mirušiem lūgties nav, bet, ja paklausās katoļu stāstus, taisni šermuļi metas pa kauliem, un nesaprotu, vai tiešām katram notiek pēc ticības- mums nespokojas, visi dus mierā, bet katoļiem kaut kādas šīs dvēseles klimst apkart, jo pašas par sevi aizlūgt nespēj, bet dzīvajiem ir pienakums to darīt viņu vietā, lai saīsinatu viņu šķīstītavas laiku..
tumša būšana (neskaidra, t.i.). Mana pārliecība, ka jālūdz par dzīvajiem, jo par mirušiem neko droši nevar zināt.
Par draudzes praksi runājot- viņus piemin ar vardiem: lai dus mierā vai kaut kā tamlīdzīgi "katram gadījumam", bet lielākoties tāda pieminēšana ir palicēju labad, lai viņiem tas miers, lai Dievs palīdz pārdzīvot sāpes, nav mums tiešām nopietnu lūgšanu par mirušiem.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.01.24 15:27:29
Pāvil, Voldemār un vilksun!
Tieši mūsu LELB mācītāju rindās mēs atrastu neskaitāmu daudzumu liecību, kā tuvinieku lūgumi iestāties par aizgājējiem un aizlūgumi par viņu dvēselēm ir atbrīvojuši tos no uzmācīgiem sapņiem, aizgājēju klātbūtnes sajūtas u.tml. lietām. Nevis aizlūgums par palicējiem, bet tuviniekiem. Nedomāju, ka te būtu jāatklāj "gadījumu" rinda, zinu daudzus amatbrāļus. Vai tie būtu pēc bēru sindroms, vellu joki? Varbūt tas ir šī jautājuma iztirzājuma iztrūkums mūsu teoloģijas grāmatās?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.24 17:17:06
Jānis_Bitāns
Piedod, bet vai ticības lietās ir labi argumentēt ar pieredzi? Manuprāt, ticības lietās ir jāargumentē tikai ar Rakstiem.
Bet, es varētu piekrist tam, ka tiek aizlūgts par to, lai ticīgo sirdīs iemājo miers pēc tuvinieku zaudēšanas, arī pēc miera no uzmacīgiem sapņiem, vienalga lai arī kas tur parādītos.
interese [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.01.24 17:25:03
Ļoti god.Jāni_Bitān jums mans jautājums nepatiks, bet kur tas rakstīts Bībelē? (zinu, ka iešana uz toleti nav rakstīta Bībelē, bet... fizioloģiskas lietas nevajag jaukt ar teoloģiskām, tātiekt tās ir 2 dažādas dimensijas) Tas ka es ko izjūtu vai redzu sapnī nenozīmē ka tas rada jaunu teoloģiju vai papildina Bībeli!
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.01.24 18:41:48
Interese! Man patīk Tavs jautājums! Dzirdu to bieži, no baptistiem, adventistiem, pentakostiem, bet visvairāk man to uzdevuši jehovas liecinieki. Tā kā jautājums ne vien patīkams, bet pat ļoti pierasts! Arī es Tev ko jautāšu. Kur Bībelē rakstīts, ka to nedrīkst darīt?
Ir cilvēki, kuriem tik pat saprotami, kā tev fizioloģiski procesi, tā tiem tuvākmīlestība. Tam, kurš mīl, aizlūgšana par tuvāko ir tuvākmīlestības daļa. Vai vari iedomāties, ka var mīlēt tik ļoti, ka nāvi neuztver par šķērsli ne vien lai turpinātu mīlēt, bet arī lūgtu par cilvēku. Tevi kāds tā mīl? Tad būs arī, kas aizlūdz!
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.01.24 18:48:46
Piedod, bet vai ticības lietās ir labi argumentēt ar pieredzi?
Nejūties vainīgs! Es tev piedodu
Pirmkārt ticības lietās argumentē ar Baznīcas mācību un Rakstiem. Pieredzes lietošana nav slikta. Tas lielā mērā atšķir no rakstu mācītāju pieejas Rakstiem.
interese [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.01.24 19:00:26
Ļoti god.māc. Jāni_Bitān!
(Es atkal domāju, ka Jums patīk kā es jūs uzrunāju!Mums laikam gaumes nesakrīt )
Diemžēl neesmu nevienā no Jūsu minētajām grupām
Marka 12:27 Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs! Jūs ļoti alojaties.(palasiet kontekstu pats )
Tad jau sanāk tāda darba teoloģija! Es ar savu darbu(kas ir lūgšana) var glābt citu, kā Kristus ir glābis mani pie krusta Golgātā mirstot! Un TICĪBA KRISTUM UN VIŅA NOPELNAM NEMAZ NAV VAKADZĪGA?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.24 19:28:12
Interesei - par Rakstiem
"Bet, ka mirušie celsies augšām, uz to arī Mozus aizrādījis stāstā par ērkšķu krūmu, kur viņš Dievu sauc par Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu. Tātad Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņa priekšā visi ir dzīvi ." Lk.20:38 Arī tie, kas mums miesā miruši.
To, kas dzīves laikā nav izvēlējies piederēt Kristum (nav kristīts), izlūgt un izglābt nevar! Nez kāpēc gan mēs lūdzam aizlūgšanas saviem draugiem, draudzei, mācītājam un arī paši aizlūdzam par citiem, ja ne tāpēc, lai, izrādot savu mīlestību, Dievam lūgtu pie viņiem (mums) parādīt savu žēlastību? Dieva priekšā visi ir dzīvi , kāpēc lai mūsu lūgšana par kāda aizgājēja dzīvo dvēseli neliktu Dievam par to iežēloties tāpat, kā tas notika, kad tā vēl mājoja miesā un uz zemes? Vai tas nevar būt tikai tāpēc, ka es tam vienkārši neticu?
Ivo Odītis [85.124.233.197]
# Iesūtīts: 2007.01.24 19:46:48
Saulespuķe Var jau būt, ka es katehēzē apgūto lāga neatceros, bet tur bija atsauce uz rakstu vārdiem no Marka 16:16 "Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts". Tātad pazudināts taps taš, kurš netic vai nav kristīts?

Ar to es negribēju teikt - aizlūgsim par visiem mirušajiem. Nebūt, ne. Es drīzāk piekrītu Voldemāram, ka mūsu lūgšanas tur vairs neko nevar iespēt (Lūk.16:26).
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.24 20:19:08
Jāni Bitān!
Sektās nereti redzamas novirzes Baznīcas rīcībā. Varbūt ir vērts ieklausīties Tevis minēto novirzienu jautājumā.
Vai es pareizi sapratu, ka Tev baznīcas mācība UN Raksti ir ticības norma?
Eņģeļu Marķīze
# Labojis Eņģeļu Marķīze: 2007.01.24 20:30:04
Voldemār!

Pilnīgi pareizi tu jautā! Visur diskusijās apgalvo, ka Raksti ir vienīgā norma un te pēkšņi viens mācītājs piešķiņķo klāt arī baznīcas mācību. Pēc tam pieliks arī tradīciju, herēzes un visu pārējo. Sanāks baigais kokteilis...
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.25 08:42:01
Saulespuķe loģika vai neloģika, bet LELB nav skaidras mācības par daudzām lietām, ieskaitot šo, un tādēļ no vienas puses ir spoku stāsti, no otras- racionālisms (neticība?). Paldies Dievam, ka man neviens mirušais vēl nav atklāti parādījies.
Dus mierā- tas ir- gaida uz mirušo augšāmcelšanos (miesa dus kapos), kā viņi tur nokļuva ar ratiem, ne ratiem, savā gultā vai sašķaidīti gabalos, tas jau Rakstu vietā par Lācaru Ābrahāma klēpī netiek apskatīts. Un šai pašā Rakstu vietā ir diezgan skaidri pateikti tie divi modeļi, kā tad dzīves izskatās pēc nāves, bet kādēļ tad ir visi tie, kas spokojas, rēgojas?? (iespējams, ka tie ir ļaunie gari nevis mirušu cilvēku dvēseles).
Jānis_Bitāns kad es sacīju palicēji, es domāju tuviniekus, taču neizslēdzot vēl kādu cilvēku kopu, kas varbūt nebija ne tik tuvu stāvoši. (lai gan vai tam ir nozīme?)
interese [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.01.25 10:49:13
Saulespuķe
Labi!
Vai miris cilvēks var grēkot?
Atbilde:Nevar. To kas r paveikts virs zemes tas ir punkts un beigas, tur vairs neko nevar mainīt, bet šeit var visu mainīt. Nevienu nevar izglābt ar lūgšanām, ja Dievs viņu neuzrunā un viņš neatsaucas pats. Vai es kļūdos?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 152 , pavisam kopa bijuši: 36856