Voldemārs 
|
Iesūtīts:
2008.01.08 14:41:02
Pie raksta par arhibīskapa sprediķi Rīgas Domā izveidojās diskusija (http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=319&sta.. rt=&open=1&cmst=1), kuru bija ieteikums pārnest uz forumu. Ieteikuma pamatā ir loģisks spriedums, jo komenti (sākot ar manējo) bija par, manuprāt, nepamatotu Doma nosaukšanu par "Rīgas Sv. Marijas Domu".
Jautājuma būtība skāra Marioloģijas vietu Latvijas luteriskajā kristietībā. Manuprāt, Latvijas kontekstā ar marioloģiju būtu jābūt divkārt uzmanīgam, jo Latvija ir izsenis uzskatīta par "Marijas (Māras) zemi", Latvijā ir aktīva pāvestiešu Marijas kulta praktizēšana (uzskatāmākais piemērs - 15.augusts).
Daži atsaucās uz citiem svētajiem, taču, atkal jau, manuprāt, neviens cits svētā/s kults nav spējis tik plaši un dziļi ietekmēt kristietību, kā Marijas kults.
Te pienākas atkāpe, ka ir bibliska marioloģija, kuru ikvienam kristietim nāktos aizstāvēt, jo tā skar mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus patieso cilvēcību. Taču, ar to būtu jābūt precīzi uzmanīgiem. |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.05.12 12:56:28
vai-vai, Voldemārs pateica, valdošā Baznīca ir tā, kurai ir Dieva Vārda patiesība... Visas pārējās ekleziālās kopienas, lai cik laicīgi varenas tās nebūtu, Dievam nav saistošas!
Dieva Vārds nosaka un definē baznīcu, nevis es, tu, cilvēki, majoritātes princips vai kas cits. Ir Dieva Vārds - ir Baznīca. Ja nav Dieva Vārda - nav Baznīcas, pat ja uz durvīm tā stāv rakstīts!
Vēsturē jau arī skatāmies... Dieva Baznīca nereti ir bijusi minoritāte, ja skatās pēc locekļu skaita... "piekritēju skaits" neko nenozīmē, un drīz vien (ja ne jau tagad) RKB būs mazākumā salīdzinot ar IslāmU! |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2008.05.12 15:44:52
Par to atšķirību starp Dieva Dzemdētāju (Theotokos) un Dieva Māti (Mētēr Theū).
Jau Efezas koncils norādīja, ka Marija ir Dieva Dzemdētāja tikai attiecībā uz Kristus cilvēciskumu (Anthropotheta). Ja to mēs ticībā pieņemam, kur ir problēma pieņemt, ka Marija ir Dieva Māte tādā pašā veidā - Anthropotheta.
Nezinu, kur kādi koncili vai Baznīcas tēvi, vai Reformācijas un luteriskās ortodoksijas tēvi vai atzīti ortodoksi dogmatiķi šādu atšķirību starp Dieva Māti un Dieva Dzemdētāju būtu pamanījuši un izcēluši. Ja man šādus citātus iepeistos, tad OK. Citādi minētais apgalvojums ir tikai Voldemāra privātais viedoklis, kas nav man saistošs. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2008.05.12 20:05:41
Kristofer!
Voldemāra diskusija arī ir Voldemāra privāts viedoklis, kas ir par tik pamatots, par cik tas balstās uz vienīgās normas un avota - Vecās un Jaunās Derības svētajiem Rakstiem 
Taisnība ir arī par to, ka Dievmāte - Dieva Māte, ja pareizi nošķir Kristus Dieva un cilvēka dabu un būtību, ir termins bez īpašām pretenzijām. Tomēr, diemžēl, prakse rāda, ka rietumos marioloģija kā theotokos tulkojumu izmantojot Mater Dei, nevis (Deipara vai Dei genetrix, kas būtu tuvāks oriģinālam), marioloģijā ir krietni tālu aizgājusi no Kristus. Bet tas nu tā, mani tas dara piesardzīgu, katrs lai izspriež pats. |
indriķis  |
# Iesūtīts: 2008.05.13 10:09:30
Voldemār, Tomēr, diemžēl, prakse rāda, ka rietumos marioloģija kā theotokos tulkojumu izmantojot Mater Dei, nevis (Deipara vai Dei genetrix, kas būtu tuvāks oriģinālam), marioloģijā ir
krietni tālu aizgājusi no Kristus.
Vai tā nu būs, ka dēļ tulkojuma marioloģija tālu ir aizgājusi no Kristus? Vai ne drīzāk tāpēc, ka , pirmkārt, cilvēki pēc savas dabīgās reliģiozitātes, kuras avots ir iedzimtais grēks, ilgojas pēc sieviešu kārtas dievietes mātes jebkurā iesaiņojumā un, otrkārt, daža baznīca pati ir apzināti un mākslīgi veicinājusi un izplatījusi Marijas kultu, lai intensificētu cilvēkos šo pašu reliģiozitāti. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2008.05.13 21:23:53
Labojums. Protams, ka ne jau vienmēr pārāk plašs tulkojums ir liktenīgs. Tulkojumu izmantoju kā ilustrāciju, jo gan tulkojums, gan marioloģijas vēsture Rietumos rāda daudz iedzimtā grēka radītās problēmas. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2008.05.14 00:53:15
Bet par to Zelnekeru un viņa semper virgo paldies! Bet tā kā Zelnekers ir viens no Konkordijas Formulas tēviem, man grūti pieņemt, ka viņš būtu bijis kriptokatolis. Tāpat nav saprotams, kāpēc citi ortodoksijas teologi nesacēla trauksmi, un neizņēma šo iespraudumu ārā.
Man izskaidrojums te ir tikai viens - ortodoksijas laikmeta teologu skatījumā semper virgo doktrīna nav pretrunā ar luterisko ticības mācību. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2008.05.14 19:23:58
īstenībā te ir runa par faktu interpretāciju, tādēļ arī ir svarīgi tiks skaidrībā ar terminiem.
Par tik, par cik man ir bijusi izdevība apskatīt šo jautājumu, luteriskie tēvi:
1) bija nekonsekventi savā uzskatā par Mariju lielākā teologijas kontekstā. Proti, lai gan ar Kristologiju viņiem viss bija ok, Marija viniem bija mīļa, par spīti tās ārpusbibliskajam fonam.
2) bija tik Kristo-centriski, ka Marija viniem netraucēja un vini pie tās atgriezās Kristus cilvēcības sakarā, bet citādi ar viņas jautājumu nenodarbojās. (piemēram, Hemnics savā De duabus naturis...)
Īsi sakot, diez vai var likt vienādības zīmi starp mūsdienu mariānistiem un luteriskajiem tēviem.
Bet semper, tas ir katra paša jautājums. Ārpus Rakstiem, tas tomēr nav pret Rakstiem. Ja kādam ir vajadzīgs Rakstu nedots gods (varbūt tomēr nasta) Marijai, lai, bet pēc būtības, Rakstu sacītais (arī Mt. 1:25 kontekstā) par Marijas normālu laulības dzīvi ne Marijai ne (vēl mazāk, Kristum) nekādu ļaunuu nenodara. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2008.05.15 21:33:49
Teoloģiskajiem argumentiem šajā jautājumā drīzāk jums piekrītu, taču ir kāda nianse. Un šeit diskusijā par Marijas apzīmējumu Dieva māte vai Dieva dzemdētāja tas spilgti parādās. Pirmais apzīmējums ir cilvēcisks, emocionāls, gribētos teikt īsts. Otrais - sauss, fizioloģisks, funkcionāls, pat nedzīvs. Jēzus nāca pie mums kā dzīvs cilvēks un dāvāja (un dāvā) ticību dzīvajam Dievam. Jēzus un Viņa zemes dzīve ir apliecinājums dzīvai, īstai, piezemētai ticībai un praksei pretstatā farizeju & co juridiski falšajai, gaisīgi neīstajai. Dievs mums ir devis valodu visā tās bagātībā un specifiskajās atšķirībās, un latviešu valodā jēdziens māte nes šo būtisko informācijas devu, kas Marija tiešām bija. Dzemdētāja ir nedzīvs vārds, tas netiek ikdienā izmantots. Grieķu valodā, pieļauju, ir savādāk, taču, manuprāt, nav mums vajadzīgs pārliekais burtiskums. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2008.05.15 22:31:33
mūsu īstuna izpratne ir atkarīga no avotiem. Ja mēs liekam uzsvaru uz emocijām, tad ātrāk vai vēlāk mums nāksies šķirties no bibliskās patiesības.
Savukārt, termini, kas šodien ir "sausi, funkcionāl, pat nedzīvi", ar to lietošanu ieietas un nākamās paaudzes vairs nesaskata pat emocionālas grūtības |
:: Pievienot komentāru
|
