atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas visiem Foruma lietotajiem Kristīgā radio diskusija par sievietēm un dziesmu svētkiem
Aivars Lapšāns
Iesūtīts: 2014.02.27 20:58:54
Es biju šajos dziesmu svētkos un biju lepns, ka repertuārā tika iekļautas kristīgas dziesmas. Tālivaldis Tālbergs vai nu nezin, vai apzināti melo.

http://www.lkrtv.lv/watch.php?vid=42ea35d91
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .
AutorsZiņas teksts
VairuVaira
# Iesūtīts: 2014.06.03 16:58:26
Ingars Nezinu vai esi piedalījies Dziesmu svētkos. Man bija tā laime piedalīties 20.DzS (tik sen tas bij) - toreiz, biju pavisam pasaulīgs un grēcīgs skuķēns, par Dievu nedomāju un nemeklēju. Nu redz, bet dziedot kopkorī, lielajā estrādē mana sirds un dvēsele atvērās un ilgojās - pēc kā? Es tad vēl nesapratu,ka pēc Dieva slāpu. Tikai atceros to sajūtu ,,ne no šīs pasaules``, ka kaut kur ir kaut Kas, vai Kāds, kas atbilst tām ilgām pēc pārpasaulīga skaistuma un mīlestības. Un lielāka daļa to juta, mirdzēja acis, bija laipnība savā starpā un brālība, par spīti nogurumam. Un, tad,kad Dievs mani satvēra, man jau bija neliels priekšstats par Viņa būtību, par to kas gaidāms pie Viņa.
Par evaņģelizācijas pasākumiem - tai laikā,kad mani Dievs aicināja, es Viņa vēsti saskatīju jebkurā grāmatā, ko lasīju, jebkurā filmā, ko skatījos - piemēram Matrix 1,2 daļā, dažādos trilleros un pat šausmu filmās.
Kā šo svētdien teica mūsu priesteris - Jēzum jau pieder visa vara debesīs un virs zemes, mēs neko nevaram tai pielikt vai atņemt. Mēs varam atklāt pasaulei, ka Viņam šī vara jau ir - ar savu rīcību, domām un vārdiem. Dievs ir patiešām visur un savu bērnu dēļ Viņš nevairās ne no kā. Mūsu cilvēciskā iedomība, ka zinām kā ir pareizi un kā vajag Dieva vārdu sludināt ir milzīga.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.07.09 23:42:56
Aivars

Brāli, vai tu vari nocitēt kaut vienu teikumu, ko esmu rakstījis, vai kā citādi pierādīt, ka es kaut ar netiešu mājienu būtu Kristus Baznīcu par "bābeles mauku" nosaucis?

Bet ko nu par to, ko drīkst, vai ko nedrīkst - viss ir atļauts, bet ne viss der. Nav runa par kādiem likumiem un noteikumiem, ko drīkst un ko nedrīkst (tā būtu ēšana no "laba un ļauna atzīšanas koka", runa ir par to, kas ir Kristus un kas nav. Jāteic, ka visai bērnišķīga ir tava reakcija "visas dziesmas laikam jāvelta tikai un vienīgi Ingaram Visutaisnajam" , jo, ja vien tavs mērķis nav ļaunprātīgi sagrozīt manis teikto, tad ir skaidrs, ka runa ir tikai un vienīgi par Kristu. Ja tu sevi pozicionē citu priekšā kā Kristus mācekli, bet kopā ar neticīgajiem dziedi pērkona un saules pielūgsmes dziesmas un bezkaunīgas dziesmas "par skuķiem", tad tu Viņu liec smieklā pasaules priekšā. Ja tev pašam nebūtu klapes uz acīm, tad tu gan prastu atšķirt 148. psalmu, kur visa radība slavē to Kungu, no buramvārdiem "spīguļo saulīt", kur radība pati tiek pielūgta. Tāpat arī tu prastu jūdu dziesmās par Ciānu saskatīt Kristu un te nav runa par kultūru, bet gan par DIeva autentisku pašatklāsmi.

aivars.lapsans [78.28.194.103]

Vai tad Kristus un pēc tam Viņa apustuļi nemācīja gan iet pasaulē pie pagāniem un sludināt viņiem evaņģēliju, bet pašiem neaptraipīties un nesajaukties ar viņiem? Neticīgajiem ir jātop izmainītiem Kristus līdzībā, nevis kristiešiem jātop līdzīgiem neticīgajiem. Un tieši dēļ šādas samaitātas brīvības izpratnes lielāka ietekme ir pasaulei uz Draudzi, nekā Draudzei uz pasauli. Brīvība nenozīmē brīvību miesai, bet gan brīvību no augšienes piedzimušam garam izpaust paša Dieva godību caur miesu - miesai jākļūst par gara vergu, nevis otrādi.

Kā tad nu bija, brāli, Kristus kļuva līdzīgs padibenēm vai otrādi - padibenes kļuva līdzīgi Kristum? Vai Pāvils priecīgs gāja Artemīdas templī kopā ar pagāniem dziedāt dziesmas - kristīgas un artemīdiskas - vai tomēr notika tā, ka Artemīda masveidā zaudēja savu popularitāti?
Aivars
# Iesūtīts: 2014.07.10 00:31:09
Ingars
nu par to bābeles emku, tu ne vienreiz vien esi rakstījis
Bet kas attiecas uz meičām, pērkonu, sauli utt... es tev tomēr ieteiktu atbrīvoties no cionisma žņaugiem, un saprast, ka `ciānas meitas` ne ar ko nav svētākas par `latvju meitām`, pērkons, kurā žīdi saklausa Dieva bāršanos vai arī Dieva goda paušanu ne par ko nav labāks par latviešu vai īpatnejā asīzes franciska apdziedāto pērkonu, un saule ir un paliek tikai saule, vienalga, vai dāvids (iespējams pārfrāzē pagānisku himnu saulei) apcerot, kā Dievs to ved teltī kā līgavainis līgavu, vai arī tai kādu dziesmu veltī Latvieši, francisks vai Pauls un Brauns.
Varbūt mēģini Kristu saskatīt ne tikai žīdu dziesmās par Ciānu, bet kā žīds Sauls (aka apustulis Pāvils) to darīja, pamanot arī ko pagānu `dziesminieki sacījuši par dzīvošanu un rosīšanos`
Ingars
# Iesūtīts: 2014.07.10 01:08:52
Aivars

Par netikli bābeli gan tiku rakstījis (arī Bībelē par to ir rakstīts, starp citu), bet Kristus Baznīcu par "bābeles m...ku" gan neesmu nosaucis.

Un atkal tu jauc kultūru ar Dieva atklāsmi caur Kristu. Dievs sajauca valodas nejau tādēļ, lai cilvēki varētu bābelisko mantojumu transformēt dažādu tautu kultūrās, bet tieši otrādi - lai to atmestu un meklētu Dievu. Dievs aicināja Ābrahāmu ārā no bābeliskās kultūras vides ne tāpēc, lai radītu "labāku (ebreju) kultūras vidi", bet gan, lai caur viņa pēcnācējiem pasaulē ienestu Kristu. Dievs ebrejiem nemācīja pārfrāzēt vai transformēt pagānu tautu kultūras mantojumu ebrejiskā manierē, bet pilnībā norobežoties no tā visa. Arī vēlāk ticīgajiem no visām tautām un valodām Dievs nemācīja trasnformēt un pielāgot dažādas kultūras kristietībai pieņemamā formā (kā tas tika izdarīts Konstantīna laikā), nedz arī konvertēties jūdaisma reliģijā, pat ne kristietisma reliģijā, bet gan pievērsties dzīvajam Dievam un kļūt par Viņa Valstības pilsoņiem.

Tāpēc te nav runa par ebreju kultūru VS neebreju tautu kultūrām, bet gan Dieva Valstība pretstatā pasaulei, Īzāks pretstatā Išmaēlam un Kristus Miesa pretstatā kristiānisma reliģijai un reliģijai kā tādai vispār.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.07.11 20:24:28
Kursis

Īstenībā ne pret reliģiju kā tādu boļševiki cīnījās (ateisms savā ziņā arī ir reliģija), bet gan tieši pret dzīvu un patiesu ticību Dievam.

Šķiet, ka kristiešu vajāšanas nebeidzās līdz ar kristietības atzīšanu valstiskā līmenī Romas impērijā - nevajāja tikai reliģijas piekritējus, bet patiesus ticīgos vairāk vai mazāk turpināja vajāt arī pēc tam. Turklāt, kas ir visbriesmīgākais, tieši tas veidojums, ko mūsdienās dēvē par "romas katolisko baznīcu", kristiešus vajāja ne mazāk kā Nerona laikā. Arī tagad kā vienmēr agrāk - Išmaēls vajā Īzāku, miesīgais pret garīgo, "kristietība" pret Kristus Miesu un netikle bābele pret Kristus Līgavu.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.07.13 23:36:52
Kursis

bet tas "patiesi ticīgais" Servets ar saviem maldiem labticīgas dvēseles no ceļa noveda... nemaz nerunājot par to, cik labticīgu dvēseļu no ceļa ar saviem maldiem noveda pats Kalvins un oficiāli atzītā kristietība, kuru acīs daudzi patiesi ticīgie bija bīstami musinātāji un sektanti ne tāpēc, ka viņu mācība būtu bijusi pretrunā ar Bībeli, bet gan tāpēc, ka uz viņu fona atklājās oficiālās baznīcas liekulība. Viņi bija bīstami musinātāji klerikālās varas parazītiem, jo ar savām dzīvēm apliecināja un izpauda Kristu. Oficiālā baznīca pati sekta būdama apvainoja par sektantiem tos, kuri palika uzticīgi Kristum un nesekoja nikolaītiem, kuru darbus ienīda Pats Kungs un uz kuru darbiem balstīta visa klerikālā sistēma.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.07.15 00:01:40
Kursis

Kā tu vari zināt, kurš ir un kurš nav Kristum uzticīgs?
Gunars
# Iesūtīts: 2014.09.27 23:21:27
Ja Dievs ir "bezgalīga mīlestība" utt. tad kā viņš var kādu vai kaut ko ienīst?
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.09.28 13:07:51
Dieva dabas/rakstura šķautnes ir daudzveidīgas! Ja uzsver vienu galēji pretēji otrai, tad rodas tāds jautājums kā tavējais. Ja balansēti uzlūko Dieva dabu, kas ir atklāta Viņa Vārdā-Bībelē un arī viņa darbos, kas tur aprakstīti var redzēt, ka tas ir Dievs kas mīl un kas ienīst, Dievs kas ir mīlestība un rijēja uguns vienlaicīgi.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 22 , pavisam kopa bijuši: 4642