atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Par ticīgā laulības šķiršanu.
dafne
Iesūtīts: 2013.11.14 10:08:25
"...kas šķirtu prec,tas pārkāpj laulību"(Mt.5:32)
..un katrs,kas prec šķirtu no cita vīra,arī parkāpj laulību"(Lk.16:18)
"Ja nu neticīgais šķiras,lai šķiras,šādā gadījumā ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti,jo Dievs jūs aicinajis mieram."(1.Kor.7:13)

Jautājums.
Ko nozīmē "ja neticīgais šķiras,ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti "?
Vai ticīgais var precēties otro reizi,ja viņu atstājis neticīgais?Vai arī tadā gadījumā otra puse pārkāpj laulību,ja prec šķirteni.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2013.11.21 23:19:49
mjā, jāatzīst, ka jūtos mazliet pateicīgs "skatījumam" par to, cik ļoti pēc primitīvas BASIC programmēšanas valodas ar visiem "if` "then" izklausās latviskais tulkojums, kas oriģinālā izklausās daudz evaņģēliskāks bez jebkādas hronoloģiskas kazuālistiskas ēnas :
5Καὶ ἔστιν αὕτη ἡ ἀγγελία ἣν ἀκηκόαμεν ἀπ’ αὐτοῦ καὶ ἀναγγέλλομεν ὑμῖν, ὅτι ὁ θεὸς φῶς ἐστιν καὶ σκοτία οὐκ ἐστιν ἐν αὐτῷ οὐδεμία. 6Ἐὰν εἴπωμεν ὅτι κοινωνίαν ἔχομεν μετ’ αὐτοῦ καὶ ἐν τῷ σκότει περιπατῶμεν, ψευδόμεθα καὶ οὐ ποιοῦμεν τὴν ἀληθείαν· 7ἐὰν δὲ ἐν τῷ φωτὶ περιπατῶμεν, ὡς αὐτός ἐστιν ἐν τῷ φωτὶ, κοινωνίαν ἔχομεν μετ’ ἀλλήλων καὶ τὸ αἷμα Ἰησοῦ τοῦ υἱοῦ αὐτοῦ καθαρίζει ἡμᾶς ἀπὸ πάσης ἁμαρτίας. 8ἐὰν εἴπωμεν ὅτι ἁμαρτίαν οὐκ ἔχομεν, ἑαυτοὺς πλανῶμεν καὶ ἡ ἀλήθεια οὐκ ἔστιν ἐν ἡμῖν. 9ἐὰν ὁμολογῶμεν τὰς ἁμαρτίας ἡμῶν, πιστός ἐστιν καὶ δίκαιος, ἵνα ἀφῇ ἡμῖν τὰς ἁμαρτίας καὶ καθαρίσῃ ἡμᾶς ἀπὸ πάσης ἀδικίας. 10ἐὰν εἴπωμεν ὅτι οὐχ ἡμαρτήκαμεν, ψεύστην ποιοῦμεν αὐτὸν καὶ ὁ λόγος αὐτοῦ οὐκ ἔστιν ἐν ἡμῖν
dafne
# Iesūtīts: 2013.11.22 00:23:52
Aivars
ļoti jau gribētos saprast ka tas izklausās
skatījums [78.84.140.148]
# Iesūtīts: 2013.11.22 10:05:36
Dievs ir uzticams un taisns vienmēr, bet vai tu neesi lasījis, ka Jēzus savā uzrunā sludinot valstības evanģēliju visus aicināja nožēlot un atgriezties no grēkiem?

krake, Jēzus sacīja, ka mēs ļauni būdami mākam dot labas dāvanas saviem bērniem. Kopumā, jāatzīst, ka patiesa kristieša nopūtas ir par savu ļaunumu.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.11.22 10:51:23
skatījums [78.84.140.148]
Diskusija notiek ne par to, ka Jēzus aicina atgriezties no grēkiem, ka cilvēki ir grēcinieki, bet, ka Jēzus tiek padarīts par cietsirdīgu un nežēlīgu dievību, kas ne ar ko daudz neatšķiras no pagāniskajām dievībām.

Pagāniskajās reliģijas komunikācija ar dievībām ir pēc vienkārša garīgi psiholoģiska līdzsvara - atalgojums vai sods. Reliģijas valoda ir ļoti vienkārša - faktiski tirgošanās t.i. kā pielabināties dievībai, kā no tās panākt maksimālu izdevīgumu? Šādu valodu mēs pazīstam no bērnības, tas ir iesūcies caur caur. Tāpēc jau ir šis daudzās problēmas ar mīlestības deficītu bērnībā. Pagāniskās reliģijas ar bailēm un māņticību spēj ļoti veiksmīgi manipulēt un noturēt savā varā.
Savukārt Jēzus atklāj Tēvu kā žēlsirdīgu un mīlošu, kā Dievu kurš cilvēku bezgala mīl un par mums upurējas. Ja var tā sacīt, tā ir pilnīgi jauna valoda, kurā Dievs uz mums runā un komunicē. Es pilnīgi piekrītu, ka pirmo valodu (atalgojuma un soda) ir daudz vieglāk saprast, pieņemt un savu dzīvi pēc tās mēģināt jēgpilni skaidrot, jo žēlastības un mīlestības valoda liek mums ļoti, ļoti mainīties... un faktiski te ir runa par īstu atgriešanos.
Aivars
# Labojis Aivars: 2013.11.22 12:44:54
dafne
Tur vajadzētu labu valodnieku, lai to poēziju saglabātu, bet tā brutāli tulkojot, taču mēģinot uzrādīt tās būtiskākās nianses, tas varētu skanēt apmēram tā:

Un ir tāda tā vēsts, ko esam dzirdējuši un sludinām jums, ka Dievs gaisma ir un tumsas nav viņā nemaz.
Ja sakām, ka sadraudzība/savienība/kopība mums ar viņu un tumsā staigājam, mums jāmelo un nedarām/nepraktizējam patiesību.
Taču ja gaismā staigājam, kā viņš ir gaismā, sadraudzība/savienība/kopība mums ir citam ar citu, un Jēzus, viņa dēla, asinis šķīstī mūs no ikkatra grēka/šķērsenības/neatbilstības/iz.. gāšanās.
Ja sakām, ka grēka/šķērsenības/neatbilstības/iz.. gāšanās mums nav, paši sevi mānām/aizvedam-neceļā patiesība nav mūsos.
Ja piekrītam/atzīstam grēkus mūsu, uzticams (viņš) ir un taisns, lai varētu-atlaist/aizsūtītu-prom/piedotu mums grēkus/šķērsenības/neatbilstības/i.. zgāšanās un šķīstītu mūs no katras netaisnības.
Ja sakām, ka neesam grēkojuši/izgāzušies/salaiduši-visu-grīstē, par meli darām viņu, un viņa vārds/logos/paudums/pieteikums/atklāš.. anās* nav mūsos.


*Logos ir tāds interesants grieķu vārds, kas ietver attieksmes paušanu, un ir lietots Jāņa evaņģēlija sākumā, attiecībā uz pašu miesā Vienpiedzimušo Dievu


Katrā ziņā presbitera Jāņa rakstītajā neparādās tas programātiskais " ja mēs atzīstamies, tad Viņš ir uzticams"
Jāņa tekstā visi šie "ja" veido savstarpēju saspēli starp alternatīvajiem scenārijiem, ko iemieso dažādie teikumi.
Proti, vienkāršā valodā teksta loģika būtu tāda: "Ja noliedzam savu izgāšanos, mēs tikai čakarējam paši sevi, bet Ja piekrītam Dieva viedoklim, varam nešaubīties par Viņa spējām mūs izglābt, jo Viņš ir uzticams un gana taisns, lai spētu arī mūs taisnot."
Aivars
# Iesūtīts: 2013.11.22 12:48:15
nesaprotu foruma programatūras īpatnības, kādēļ izgāšanās un atklāšanās parādās ar punktiem pa vidu, bet novērst to nemāku, vien lūdzu nemeklēt tajā kādu apslēptu jēgu
dafne
# Iesūtīts: 2013.11.23 10:39:31
Aivars
Paldies!

Pēdējās dienās ir grūti domāt par ko citu,kā vien par notikušo traģēdiju.Bet šis ir vietā "Ja noliedzam savu izgāšanos, mēs tikai čakarējam paši sevi, bet Ja piekrītam Dieva viedoklim, varam nešaubīties par Viņa spējām mūs izglābt, jo Viņš ir uzticams un gana taisns, lai spētu arī mūs taisnot."
dafne
# Labojis dafne: 2013.11.24 17:35:07
skatījums [78.84.140.148]

tas joprojām nemaina to, ka Dievs grib, lai mēs dzīvojam svēti. Domāju, ka, ja nenotiek šī svētuma pārmaiņa mūsu ikdienā ( domās, apģērbā, attieksmēs, runā, dzīvesveidā, uzupurēšanās, sevis aizliegšana utt.), tad mūsu ticība ir velta un tā nenes augļus.

ja mēs katru dienu nemitīgi domājam par to cik svēti esam,dzīvojam,uzvedamies,ģērbjamies..tā ir nemitīga rotēšana ap savu svētumu..nevis Kristu
Kursis
# Labojis Kursis: 2013.11.25 23:46:33
Uzrunājot sabiedrību par traģēdiju, varbūt der atgādināt arī Jēzus sacīto:
"Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita,
bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?
Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu."

Un ļoti simboliski - bērnu sargeņģeļi par saviem pieskatāmajiem bija parūpējušies.

skatījums [78.84.140.148]
# Iesūtīts: 2013.11.26 09:32:46
Vai rotēšana ap Kristu nenes līdzi dzīvē šīs svētuma izmaiņas? Un es domāju, ka ir jāpārbauda sevi vai Kristus ir mūsos? Vai mūsu dzīves un mēs paši kļūstam svētāki? Vai mums nav jānodod savi miesas locekļi par kalpiem taisnībai, lai kļūtu svēti? Vai mums nav jāšķīstās, lai kļūtu pilnīgi svēti Dieva bijībā, un jāgādā ar bailēm un drebēšanu, ka topam svēti? Un sekodami Svētajam, jātop svētiem arī pašiem visā dzīvošanā...Tāpēc ir rakstīts esiet svēti, jo es esmu svēts.
Kursis
# Iesūtīts: 2013.11.26 10:21:34
skatījums [78.84.140.148]
Pats svarīgākais ir lūgt Dievu, lai dod iespēju pirmsnāves grēksūdzei un Vakarēdienam.

Bet par svētumu ir iespējama retorika bez gala un malas.
Dievs sit kristieti tāpat kā bezdievi.
Brīžam pat jābrīnās ka iekš tā visa vidusmēra kristietis vēl ir svētāks par vidusmēra neticīgo.
skatījums [78.84.140.148]
# Iesūtīts: 2013.11.26 13:06:59
Par pirmsnāves grēksūdzi un vakarēdienu, pilnīgi piekrītu. Bet ikdienā jādzīvo kā Dievs aicina. Domāju, ka Dievs pārmāca ( tavā retorikā sit), un pareizi dara. Jo bez svētas dzīves neviens neredzēs to Kungu ( ja par svētuma kontekstu)
Kursis
# Labojis Kursis: 2013.11.26 14:19:46
skatījums [78.84.140.148]
Kā Tu domā, cik svētai ir jābūt dzīvei, lai redzētu to Kungu?
Ar desmit baušļu vadlīnijām pietiek, jeb tas ir par maz?
skatījums [78.84.140.148]
# Iesūtīts: 2013.11.26 16:34:20
Es jau nerunāju par to. Dzīves svētums, nāk kā izmaiņa ticīgajiem Kristum. To piešķir Dievs, mēs sadarbojamies. Šai svētuma pakāpes izmaiņai mūsu dzīvēs jābūt pēc tam, kad esam kļuvuši ticīgi. Ja tas tā nav, tad bez šīs svētās dzīves mēs neredzēsim to Kungu.
Kursis
# Iesūtīts: 2013.11.26 16:48:58
skatījums [78.84.140.148], tas ir pareizi.
Bet tā ir norma, ka notiek šī svētuma pakāpes izmaiņa.
Vēl vairāk, daudzi ticēt uzsākušie jau īpaši ļauni nav bijuši arī pirms tam.
skatījums [78.84.140.148]
# Iesūtīts: 2013.11.26 17:09:47
"Vēl vairāk, daudzi ticēt uzsākušie jau īpaši ļauni nav bijuši arī pirms tam. "

Šim gan nepiekrītu. Jēzus sauca mūs par ļauniem. Ja jūs ļauni būdami...Mēs pēc kritušās dabas esam ļauni. Tik ļoti, ka esam pelnījuši nāvi. Visi bez izņēmuma. Žēlastībā mēs esam izglābti, un tas nav no mums, tā ir Dieva dāvana.
Kursis
# Labojis Kursis: 2013.11.26 18:13:02
skatījums [78.84.140.148]
Daudzu vēl joprojām neticīgu cilvēku morāli ētiskais kodekss mūsu reiz kristianizētajās zemēs ir visai līdzīgs kristiešu - neslepkavo, nezodz etc.




dafne
# Labojis dafne: 2013.11.27 10:28:20
skatījums [78.84.140.148]
svētumu mūsu dzīvei piešķir Kristus,ja mēs ticam un paļaujamies uz Viņu,jo Viņš ir svēts.Tas,ka mums ik dienas jācīnas ar savu grēcīgo veco miesu ir tikai dabīgi..jo, miesa ir naidā ar Garu.Un es nezinu vai tam ir kāds sakars ar svētumu,jo ticībā uz Kristu mēs esam svēti..jo samainam savus grēkus pret Kristus svētumu.Es saprotu,ka pieaugt svētumā,nozīmē pieaugt ticībā uz Kristu un ne vienmer ta būs frizūras,apģērba,runas,ēdiena vai izturēšanās izmaina.Nedomāju,ka Dievs no mums prasa palikt par bezpersoniskam pelekām pelēm,kas staigā ar nodurtu galvu un ļauj,lai katrs,kuram nav slinkums kapj mums uz tās galvas.
Ir labi vēst.Galatiešiem palasīt un man šorīt nācās to "apēst" un mani nepamet sajūta,ka Evangelijs tomēr ir prieka vēsts..nevis trīcēšana un drebēšana,ka tik nepaslīd kaut kur kāja.Un ja es mīlu savu Kungu vai vēlos Viņu mīlēt,bet reizēm nespēju tik cik vajadzētu....tad kaut kadas lietas dzīvē nostajas savās vietās pasas no sevi,mainās vērtības,intereses..draugu loks,jo nu savādāk nema nevar būt.Bet mēģināt tagad izkopt pareizu runu,apģērbu,frizūru,izturešanos,lai Dievam patiktu..man šķiet ir nedaudz jocīgi...
skatījums [78.84.140.148]
# Iesūtīts: 2013.11.27 12:16:02
Es jau nerunāju par to, ka jāmēģina izkopt "svētumu" pašam saviem spēkiem, jo tad tie ir bauslības darbi, bet ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar tikt taisnots. Mēs nesaprotamies. Visu pārējo gan tu pareizi un labi uzrakstīji.
dafne
# Iesūtīts: 2013.11.27 13:15:27
skatijums,iespejams,ka esmu tevi parpratusi,tad atvaino
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 29 , pavisam kopa bijuši: 1979