atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristīgas vērtības
Aivars
Iesūtīts: 2013.06.13 23:28:03
Kad tevi saņem aiz ausīm
Un izrēķina, cik tevī gaļas,
Kā jūties mana māsa?
Tu vari izlikties nepilngadīga.
Tikpat labi tu vari dziedāt itāliski
Vai uzdoties par speciālisti krustvārdu mīklās.
Tev ir ausis, aiz kurām saņemt,
Un gaļa, ko notaksēt.
2:0 pretinieku labā.
Kā jūties, mana māsa?

/no Knuta Skujenieka "Madrigāls Trusienei"/

Šodien bieži, daudz nedomājot un neatšifrējot, tiek lietots jēdziens "kristīgās vērtības," bet ko tas nozīmē. Kas ir šīs vērtības. Un vai pašā, šķiet, no Nīčes nākušā relativizējošā komercvalodā, kas runā par `vērtībām` nevis `patiesību`, `Dieva gribu`, `Kristus prātu" utt., nav iekodēti tie `trīsdesmit sudraba gabali` no Caharijas 11, vai Mateja 26:15. Kas ko vērtē? Kas par ko iestājas? Kurš ir tas, kas kādu saņem aiz ausīm un noteic taksi?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.06 23:05:42
Taču mērķis ir cits: palenām un nemanot apiet 99 pantu. Banālas varas un merkantīlu iemeslu dēļ.
Ja es (un KLB pārstāvis) kļūdos - ar prieku dzirdētu pamatotu atspēkojumu šīm aizdomām. Tikai bez "tu esi muļkis un tapēc tā nav taisnība"!

Ak, Dievs! Zem ****** ir paslēpies senatnīgs ārpuslaulībā dzimuša bērna apzīmējums! Nav ne jausmas, ko viņš dara zem tik daudz zvaigznītēm?!
turpinot [82.145.209.13]
# Iesūtīts: 2013.07.07 08:21:36
Loki, sazvērestību mīļotāj , piedod, kur tu dzīvo, ka domā ka LR 21.gs. Baznīca reāli tiecas pēc laicīgas varas.

Un neesi naivs(-a), nepatika pret pervertiem kā normāla organisma reakcija tevis pieminētajiem ļaudīm piemīt dēļ kristīgas pārliecības, ne kādas A.Lapšāna runas.
turpinot [82.145.209.13]
# Iesūtīts: 2013.07.07 08:30:01
Nesen nosmējos par Eiroparlamenta *******, kārtējā uzbraucienā Ungārijai tie sava prāta aptumsumā savu glumo lišķēšanos ap pervertiem lepni nodēvē par Eiropas vērtībām.
Kopš kura laika Eiropai šādas „vērtības”?
Vai kopš nesena laika, kad Eiropā valda tml ******.
turpinot2 [82.145.208.102]
# Iesūtīts: 2013.07.07 08:58:12
Loki, lai gan baznīcas vara pār valsti nemaz nebūtu peļama. I dievnamus saremontētu, i darbiniekiem cilvēcīgas algas, i sociālajam darbam diakonijas patronāža, i kapelāni katrā slimnīcā un skolā. Eh, kas būtu , ja būtu. Bet nedrīkst liegt bezdievjiem demokrātiski un sekulāri doties uz elli, vai ne.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.07 09:19:30
paga, paga, brutāla baznīcas vara pār valsti beidzās ar nepieciešamību pēc reformācijas, kas reāli izglāba ne jau valsti, bet Baznīcu.

Varbūt tomēr varētu par tēmu:
1) kā pateikt, kas kristietībā mums ir dārgs (vēlams arī atcerēties, kas Dievam)
2) kas ir tā labā manta, ko kristietībā par labu atzīt varētu vēl nekristīgā sabiedrība
3) vai relatīvās `vērtības` vietā nav tomēr lietojams kāds cits apzīmējums, kas tik ļoti neož pēc tirgus paviljona
Confrater
# Iesūtīts: 2013.07.07 14:02:07
Njā, un sākās četrsimt gadsimtu brutāla valsts vara pār baznīcu, kuras sekas dažā baznīciskā veidojumā vēl joprojām jūtamas.

Varētu jau lietot - kristīgais mantojums, tradīcijas etc., bet tam atkal tāda `reiz bija` piegarša. Relatīvās `vērtības`?
JD bieži lietots jēdziens- mantojums, līdzmantinieki etc. Diez vai tas ož pēc kristieša gaidām uz bagātā onkuļa mantojuma saņemšanu, tam nomirstot?
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.07 19:30:22
turpinot [82.145.209.13]
Dzīvoju Latvijā. Un esošo baznīcu tiekšanās pēc laicīgās varas, šeit nav nedz kaut kas ārkārtējs, nedz neesošs. Tikai aklais un smagi galvu sasitušais to var neredzēt. Jūs pat pats ar sevi nespējat vienoties - vajag vai nevajag baznīcas varu pār valsti! Itkā gribās, bet pēkšni Jūs pats sev izdomājat kaut kādu aizliegumu, kurš objektīvi ņemot, Jums būtu jābūt pilnīgi vienladzīgs un ignorējams. Varbūt izdomājat, kādas tad ir jūsu vēlmes, vērtības un vajadzības? Un tad pie tām arī pieturaties un par tām cīnaties? Pretējā gadījumā te sanāk spēlet tādu kā liekulības teātri, cerībā ka visi to saprot jo ir tādi paši liekuļi...
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.07 19:39:24
Aivars
Taisnība. Baznīca sastāv no grēcīgiem cilvēkiem, kas tikai gaida un cer uz pestīšanu. Un tapēc pārbaudīt un kārdinat baznīcu ar varu un bagātību, būtu iepriekšparedzami kļūdaini.

šķiet ka es minēju variantu, kas kristietībā kristiešiem ir dārgs. Varbūt var minēt vēl "tradīciju". Arī tā ir dārga kristiešiem. Gan vairāk katoļiem, nevis luterāņiem. Te gan arī ir iespēja katram zem "tradīcijas" iedomāties ko savu, bet es ceru ka domu sapratāt.

tas attiecas uz kristīgo sabiedrību, bet kā to pasniegt nekristīgajai sabiedrībai, un vēl tā lai šī nekristīgā sabiedrība to atzītu par labu - nav ne jausmas!
Rādās ka šis mēģinājums būs tikai eksluzīvi kristiešu demarš, mēģinot ietūcīt Satversmē kaut ko tikai sev vajadzīgu un tikai sev svarīgu...
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.07 20:37:34
_Loki_ [87.99.74.216]
Demaršs vairāk ir atkāpšanās. Sinodē šai jautājumā drīzāk redzēju noskaņu, ka apnicis diegiem art. Allaž aktuāls ir jautājums, vai tas ir kārdinājums runāt no varas vai liecinieka pozīcijām.
Bet nu neatkarīgi no tā būtu vēlams tikt skaidrībā, vai lietot jēdzienu `kristīgas vērtības` un, ja lietot, tad kas ar to būtu apzīmējams
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.07.07 21:04:56
Aivars
tas ir kārdinājums runāt no varas vai liecinieka pozīcijām
Tas gandrīz kā no šodienas Ev-ja - kā un kur tad Dieva valstība atnāk?
Herberts Girgerzons Lutera Katehisma skaidrojumā II tic.artikulā (131.lpp.) tik trāpīgi pieskaras tam, kā tad Kristus kalpoja un kāda bija Viņa vara? Respektīvi, viņš to skata kristoloģiski un, iedomājies, trinitāri. sic!

Girgerzons īsi skar kristus kārdināšanas stāstu un, lūk, kas tad Jēzu kārdina ar varu jeb pārņemt varu? Kā Girgensons turpina - Jēzus savā mīlestībā pret Tēvu ir gājis pilnīgas varas trūkuma ceļu. Viņš varu saņem no Tēva ne no ļaunā rokas. Turpat Girgenzons vēl raksta - šajā stāstā Jēzus mūsu priekšā nostājas ne tikai kā Dieva Dēls, bet arī kā patiesais, pēc Dieva tēla radītais cilvēks, jaunas cilvēcības aizsācējs.
Nav runa, ka šis teologs būtu naivs dzīvi neredzējis cilvēks.
Jā, to, nekad nevarēja gaidīt no 100 gadu veca teoloģiska darba!
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.07 21:14:42
Raimonds
Ja es pareizi saprotu baznīcas vēsturi, tad daudzi citi Jēzus sekotāji ir padevušies tiem pašiem kārdinājumiem, ko Jēzus atraidīja. Dostojevskis asprātīgi pārceļ Kārdināšanas ainu lielās inkvizīcijas moku kambarī. Kā tas varēja notikt, ka baznīca, ko dibinājis Tas, kurš izturēja Kārdināšanu, radīja uzspiestas ticības Inkvizīciju gandrīz piecu gadsimtu garumā? Tikmēr tās maigākajā protestantu versijā Ženēvas amatvīri noteica, ka baznīcas apmeklējums ir obligāts, bet atteikšanās no Vakarēdiena ir noziegums. Arī tur herētiķi tika dedzināti uz sārta.
Pašai par kaunu, kristīgā vēsture uzrāda nemainīgus centienus uzlabot Kristus izvēlēto kursu. Dažreiz baznīca sadodas rokās ar valdību, kas piedāvā īsceļu pretim varai. „Panākumu pielūgšana savā būtībā ir tieši tas elku pielūgsmes veids, ko velns kultivē visuzcītīgāk,” rakstīja Helmuts Tīlike (Helmut Thielicke) attiecībā uz Vācijas baznīcas agrīno apmātību ar Ādolfu Hitleru. „Pirmajos gados, kas sekoja 1933., mēs novērojām gandrīz nepārvaramu spiedienu, ko izstaro lieli panākumi, un kā šo panākumu ietekmē cilvēki, pat kristieši, pārtrauca jautāt, kā vārdā un par kādu cenu...”

no kāda jeņķu evaņģelikāļa teiktā ...
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.07.07 21:33:37
Aivars
Kristieši neatkarīgi no denominācijām par to ir nopietni domājuši. Ir jau citreiz jūtams risks palikt salakanam un didaktiski pamācošam. Tādā ziņā manis pieminētā Girgerzona priekšrocība ir tā, ka viņa teoloģiskā argumentācija ir tipiski luteriska.

Nu, ja viņš ir no, tā saucamās, aizmirstās Latvijas luteriskās Baznīcas spilgtākajiem teologiem un skolotājiem. Un otrs, parasti luterisms mums ir bijis saistīts ar visai stīvu un rigorozu polemiku, kas attiecās uz valsti un varu.
turpinot [82.145.209.141]
# Iesūtīts: 2013.07.07 21:41:51
Loki, baznīca no valsts ierēdņiem pat līdzekļus dievnamu-kultūras pieminekļu, kam šo statusu uzspiedusi pati valsts, izremontēšanai nevar saņemt, bet tu fantazē par baznīcu tiekšanos pēc laicīgas varas...
Tad jau papriekš būtu jānāk totālam bardakam kā Romas impērijas sabrukuma laikā, lai baznīca kā organizēts spēks glābtu sabiedrību no anarhijas un haosa.
Jo, protams, baznīcas vara pār valsti ir vēlama, vnk diemžēl nav mehānisma, kā šo varu panākt.
turpinot [82.145.209.141]
# Iesūtīts: 2013.07.07 21:50:46
Loki, atceries, tas ko mēs saucam par baznīcas mantojumu-krāšņie romānikas un gotikas dievnami, globālā kristīgā misija etc. ir sasniegumi no laikiem, kad pastāvēja zināma baznīcas dominance sabiedrībā.
Diemžēl, man nav ko likt pretī tam tik pat vērtīgu ekvivalentu no sabiedrības sekulārākiem modernajiem laikiem.
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.07 22:51:56
Aivars
Kā redzi, pašiem brāļiem un māsām nav viegli tikt skaidrībā kas ir "vērtības" un vai tas ir tas, ko vajag valstij. Maigi izsakoties. Bet pasniegt šīs neskaidrās vērtības kā kaut ko labu un vajadzīgu pārējai publikai (visādiem citādi (ne)ticīgajiem nekristiešiem) - tā vispā šobrīd rādās kā utopija. Ja nekas netiks darīts lietas labā, brāļi kristieši var izrādītes vieni paši ar savām vērtībām un vēlmi tās ierakstīt kaut kur...
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.07 23:00:43
turpinot [82.145.209.141]
Jūs esat cieti apņēmušies : ja valsts par dievnama remontu nedod ne kapeiku, tad lai tā nolapītā būda sagrūst, valstij par spīti un par skādi? Tā teikt, parādīsim tai derdzīgajai liberastu un sekulāristu valstij savu cieto mugurkaulu? Gadījumā neesat nomērķējuši akurāt sev kājā?
Baznīcas vara pāar valsi ir vēlama kam? Baznīcai? Valstij? Lajiem? Valsts pilsoņiem? Vai dažiem, atvainojos - cūkām, kas arī vēlas tikt pie Lielās Siles?

Diemžēl asfaltētie ceļi, kanalizācija, dzelzceļi un aviolīnijas nav radušās laikos kad pastāvēja zināmā baznīcas dominance. Jūs nomoka romantiskas ilgas pēc ikdienas došanās uz darbu ēzelīša mugurā?
turpinot [82.145.209.146]
# Iesūtīts: 2013.07.08 00:09:21
Loki, draudzes visādi pūlas atrast līdzekļus dievnamu uzturēšanai...

Un , paradoksāli, ceļojumos ar moderno ēzelīti - auto dodamies aplūkot ne jau stikla, metāla un betona veidojumus, bet pieminēto mantojumu no dominances laikiem.
Tātad, pie Lielās Siles esošie tev ir OK, bet tie citi-cūkas. Man atkal riebj bezdievji pie varas.
turpinot [82.145.209.146]
# Iesūtīts: 2013.07.08 00:21:39
Attiecībā uz to, vai LR ir valsts man, jāsaka, ka joprojām ir. Jo tās oficiālā vara joprojām respektē kristīgas vērtības - laulību, ģimeni un ieklausīsies baznīcas balsī.
Mans kritērijs ir vienkāršs, ja šeit, nedod Dievs, reiz tiks legalizēta nešķīstība, ko Eiroparlaments sauc par Eiropas „vērtībām”,
manis pēc tāda LR varēs iet pa pieskari ar visu savu atkarību/neatkarību. Apdzīvojamā teritorija.
Bet nesteidzoties norikumiem pa priekšu, kristīgās vērtības ir jāatbalsta.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.07.08 01:58:17
_Loki_ [87.99.74.216]
Taču mērķis ir cits: palenām un nemanot apiet 99 pantu. Banālas varas un merkantīlu iemeslu dēļ.
Ja es (un KLB pārstāvis) kļūdos - ar prieku dzirdētu pamatotu atspēkojumu šīm aizdomām.


Kāpēc tā domā? Kāds pamatojums šīm aizdomām?

Tikai bez "tu esi muļkis un tapēc tā nav taisnība"!

Dzīvoju Latvijā. Un esošo baznīcu tiekšanās pēc laicīgās varas, šeit nav nedz kaut kas ārkārtējs, nedz neesošs. Tikai aklais un smagi galvu sasitušais to var neredzēt.


?
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2013.07.08 02:03:02
turpinot [82.145.209.13]
piedod, kur tu dzīvo, ka domā ka LR 21.gs. Baznīca reāli tiecas pēc laicīgas varas.

Un kas tev liek tā domāt? Un par kuru Baznīcu tu runā?

lai gan baznīcas vara pār valsti nemaz nebūtu peļama. I dievnamus saremontētu, i darbiniekiem cilvēcīgas algas, i sociālajam darbam diakonijas patronāža, i kapelāni katrā slimnīcā un skolā.

Par tam algām - tiešām? Kuras baznīcas vara tā būtu?

Bet nedrīkst liegt bezdievjiem demokrātiski un sekulāri doties uz elli, vai ne.

Šis viedoklis - kā tas saskan ar Kristus mācību un darbu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 30 , pavisam kopa bijuši: 1980