atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristīgas vērtības
Aivars
Iesūtīts: 2013.06.13 23:28:03
Kad tevi saņem aiz ausīm
Un izrēķina, cik tevī gaļas,
Kā jūties mana māsa?
Tu vari izlikties nepilngadīga.
Tikpat labi tu vari dziedāt itāliski
Vai uzdoties par speciālisti krustvārdu mīklās.
Tev ir ausis, aiz kurām saņemt,
Un gaļa, ko notaksēt.
2:0 pretinieku labā.
Kā jūties, mana māsa?

/no Knuta Skujenieka "Madrigāls Trusienei"/

Šodien bieži, daudz nedomājot un neatšifrējot, tiek lietots jēdziens "kristīgās vērtības," bet ko tas nozīmē. Kas ir šīs vērtības. Un vai pašā, šķiet, no Nīčes nākušā relativizējošā komercvalodā, kas runā par `vērtībām` nevis `patiesību`, `Dieva gribu`, `Kristus prātu" utt., nav iekodēti tie `trīsdesmit sudraba gabali` no Caharijas 11, vai Mateja 26:15. Kas ko vērtē? Kas par ko iestājas? Kurš ir tas, kas kādu saņem aiz ausīm un noteic taksi?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
Confrater
# Iesūtīts: 2013.06.21 14:10:16
dafne Vispār rodas jautajums..kas tad ir nevērtīgs kristietībā? Ne jau kristietības būtībā, bet līdzejošajā bagāžā šis tas ir diezgan nevērtīgs.

Raimonds , ko tu īsti domā ar piedošanu?
Tāda gaisā pakārta un pakaļ mesta piedošana arī ir vien - gaisā pakārta.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.06.21 14:37:37
Confrater
man jau šķiet, ka saprati Tā kā R.Nīburs

"God, give us grace to accept with serenity
the things that cannot be changed,
Courage to change the things
which should be changed,
and the Wisdom to distinguish
the one from the other.
Living one day at a time,
Enjoying one moment at a time,
Accepting hardship as a pathway to peace,
Taking, as Jesus did,
This sinful world as it is,
Not as I would have it,
Trusting that You will make all things right,
If I surrender to Your will,
So that I may be reasonably happy in this life,
And supremely happy with You forever in the next.
Amen."
Uldis
# Labojis Uldis: 2013.06.21 17:54:19
Raimonds

Cilvēk, padomā, ko tu te saki. Tur runā par Dievu, bet nepiemini Dieva Dēlu, Kristu Jēzu. Žēlastību Dievs tev dod, lai tu varētu pieņemt kaut kādas nemainīgas lietas, kaut kādu drosmi, lai mainītu maināmās lietas, gudrību, lai varētu atšķirt vienu no otra, priecāties par mirkli utt. Tas ir tas, ko tu gribi no Dieva. Bet Kristu tu negribi. Bet Kristus tev dāvā dzīvību. Tas tev nav vajadzīgs. Kristus tevi dara brīvu no trim taviem lielākajiem ienaidniekiem: grēka, nāves un velna. Tas ir tas, ko Viņš ir apsolījis. Pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir - tas nozīmē, ka grēku piedošana tev nemaz nav vajadzīga. te vēl daudz, ko varētu tev jautāt. Ja tev neinteresē Kristus, tad tu neesi Kristietis. Bet ko Dievs saka: "Kam nav Dēla, tam arī nav Tēva."
Aivars
# Labojis Aivars: 2013.06.21 21:37:39
Kādā jaukā amerikāņu kristieša grāmatā uzdūros tekstam, saistībā ar Jēzus Kalna sprediķa svētības vārdiem jeb beatitūdēm, kas sasaucas ar šo tēmu, un varbūt var noderēt diskusijai:

Dažus gadus pēc Persijas Līča Kara epizodes, es saņēmu ielūgumu uz Balto Namu. Prezidents Bils Klintons satraukts par popularitātes trūkumu evaņģēlisko kristiešu aprindās, uzaicināja uz privātām brokastīm divpadsmit no mums, lai uzklausītu mūsu domas. Mums katram bija atvēlētas piecas minūtes, lai izteiktu visu, ko gribam, lai prezidents un viceprezidents sadzirdētu. Man prātā ienāca jautājums: „Ko gan Jēzus sacītu šādā situācijā?” un es aptvēru, ka to vienīgo reizi, kad Jēzus tikās ar vareniem politiskiem līderiem, viņa rokas bija sasietas, bet muguru klāja sarecējošas asinis. Baznīcas un valsts attiecības arī pēc tam nav bijušas tās vieglākās.
Es pievērsos Beatitūdēm un tiku sapurināts no jauna. Kā būtu, ja es to vēstījumu pārceltu mūsdienu jēdzienos?

Prezidenta kungs, vispirms es vēlētos jums ieteikt beigt raizēties par ekonomiku un nodarbinātību. Zemāks nacionālais kopprodukts, īstenībā, nāk tikai par labu valstij. Vai jūs nesaprotat, ka nabagie ir tie laimīgākie? Jo vairāk nabagu mums Savienotajās Valstīs ir, jo svētīgāki mēs esam. Viņiem pieder debesu valstība.
Un netērējiet tik daudz laika veselības aprūpes jautājumiem. Redziet, Prezidenta kungs, tie, kam bēdas, arī ir svētīgi, jo tie tiks iepriecināti.
Zinu, ka no reliģiski konservatīvajām aprindām esat dzirdējis iebildumus pret pieaugošo sekularizāciju mūsu valstī. Lūgšanas ir aizliegtas valsts skolās, un arestēti top tie, kas protestē pret abortiem. Nesatraucieties, kungs! Valdības represijas kristiešiem dod iespēju būt vajātiem, un tādēļ svētītiem. Paldies jums par sagādātajām iespējām.


Es gan neteicu šādu runu, tiekoties ar Prezidentu Klintonu, tā vietā izvēloties atgādināt par Amerikas kristiešiem aktuālajām tēmām, taču šī pieredze man uzdeva jaunas mīklas. Ko šīs Beatitūdes nozīmē sabiedrībai, kas godā iedomīgos, pašpārliecinātos un bagātos? Svētīgi ir laimīgie un stiprie, mēs taču ticam. Svētīgi ir tie, kas izsalkuši un izslāpuši pēc tīksmām dienām, kas alkst būt numur viens.
Daži psihologi un psihiatri, sekojot Freidam, norāda uz Beatitūdēm kā pierādījumu tam, ka Jēzus bija nenosvērts. Kā teicis viens no ievērojamajiem britu psihologiem, uzrunājot Karalisko Medicīnas Biedrību,

Pašuzupurēšanās gars, kas caurvij kristietību, un ir tik augstu vērtēts kristiešu reliģiozitātē, ir, maigi sakot, mazohisms. Daudz izteiktāka tā izpausme rodama Kristus Kalna Sprediķa mācībā. Šī nabago, lēnprātīgo, vajāto svētīšana mūs mudina nepretoties ļaunumam, bet pagriezt otru vaigu sitējam, un darīt labu tiem, kas tevi ienīst un piedot cilvēkiem viņu pārkāpumus. No tā visa dveš mazohisms.


Kas tas ir, - mazohisms vai dziļa gudrība? Jebkurš, kas dod ātru un vieglu atbildi, iespējams nav uztvēris Beatitūdes gana nopietni.
Jeb vienkāršojot – vai Beatitūdes ir patiesas? Ja tā, tad kādēļ baznīca neiestājas par nabadzību, bēdām, pakļāvību un vajāšanām, bet gan pretojas tām? Kāda ir Beatitūdu, šo šifrētā Jēzus mācības ētiskā kodola, patiesā nozīme?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.21 22:29:55
Uldis
Nav jau tā, ka Raimonds nepieminētu Jēzu, un pat viņa citētais Nīburs to piemin. Ja nemaldos tad tā ir pat uzskatāmi kristianizēta vēl no zoroastriešiem nākusi lūgšana, ko iemīļojis ne tikai K. Vonnegūts bet arī Anonīmie Alkoholiķi, taču Nīburs nedaudz pārbīda uzsvarus kristīgas soterioloģijas virzienā. Savā ziņā Raimonda pieminētais citāts sasaucas ar Jēzus teikto par lēnprātīgajiem aka pakļāvīgajiem, padevīgajiem, nepretenciozajiem, samiernieciskajiem, ko iespējams modernā pasaule sauktu par bremzētajiem, verdziskajiem un nīkuļiem.
krusta nesējs [82.145.209.27]
# Iesūtīts: 2013.06.22 12:47:38
Aivar, uz papildus krustu Kungs Baznīcai un ticīgiem uzprasīties nepavēl pāri par to pašu jau nesamo.
Un lai cik pārlaicīgi krāšņi ir Jēzus svētlaimes vārdi Kalna sprediķī, mēs labprātāk iztiekam ar mazākām, bet uz zemes noderīgākām svētībām- labklājību, prieku un patstāvību.
Tās ne tik labās „svētības”tāpat uzglūn reizi pa reizei...
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.22 12:55:09
krusta nesējs [82.145.209.27]
Nav jau runa par uzprasīšanos vai neuzprasīšanos, bet gan par "vērtībām", kurās ielocīt Kristus vēsti un notirgot sabiedrībai.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.06.22 16:20:51
AivarsUldis
Šī lūgšana nav sveša kristiešiem t.sk. kristīgajiem skautiem, kuri šur tur pie mums Latvijā darbojas un visai svētīgi.
Nīburs bija amerikas luterānis. Protams, viņa idejas savā ziņā atgādina visas lielaās kustības par nevardarbīgu pretošanos. Kā Tu, Aivar, sacīji: "Aka pakļāvīgajiem, padevīgajiem, nepretenciozajiem, samiernieciskajiem, ko iespējams modernā pasaule sauktu par bremzētajiem, verdziskajiem un nīkuļiem." Bet nemaz nevajag arī tik tik asi, piemēram, ja vesels slānis cilvēku dara visu iespējamo, lai celtu savu labklājību - ignorējot jeb kādu morāli, zaudējot savu labo vārdu kā godavīri, noliekot zem sitiena savus padotos utt. Ko darīt? Iesaistīties strīdos, apsūdzībās, taisnoties, ka strīdoties paši neesam mantkārīgi un mums skauž? Ko darīt? Strīdos ar bagāto slāni, ar tiem kuriem ir resursi aizstāvēties un uzvarēt, mazajiem nīkuļiem bez savas cieņas zaudēšanas nav iespējas uzvarēt. Nabago "ieroči" ir ticība, pašcieņa un spēja piedot. Kāpēc turēt naidu, kāpēc netaisnībai jāļaujplosīt manu iekšējo paļāvību un mieru ar Dievu? Un kas ir, varbūt šī nabadzīgā piedošana kādam palīdzēs atgriezties?

Uldi, nenoliedzot Kristus vietniecisko upuri, taču ne mazāk uzrunājošs ir Viņa dzīves un kalpošanas piemērs (nabago un grēcinieku draugam) un vieni no Viņa pēdējiem vārdiem: "Tēvs piedod tiem!"
Drusku jau izskatās pēc latīņamerikas nabago stāstiem, bet uz piedošanu, vai tā nevar paskatīties?

Confrater
# Labojis Confrater: 2013.06.22 16:31:15
Raimonds, man laikam tuvāka būs heiniskā, nevis nīburiskā kristīgās piedošanas koncepcija.

Kāpēc turēt naidu, kāpēc netaisnībai jāļaujplosīt manu iekšējo paļāvību un mieru ar Dievu? Un kas ir varbūt šī nabadzīgā piedošana kādam palīdzēs atgriezties?
A` kāpēc īpaši iespringt par tāda vesela slāņa cilvēku atgriešanos.
Vai lai pie sava laicīgā netaisnīgi (ja tā ) gūtā labuma šie pieplusotu vēl mūžīgo?
Būtu vinnētāji te un tur?
Evaņģēlijs 21.gs. Latvijā ir pieejams visiem interesentiem, tāpēc kādu tādu vēl piedošanu šiem lai mestu no pakaļas pilnīgai omulībai?
Piedošanu cilvēki prasa un lūdz par saviem konkrētiem nodarījumiem, nevis avansā tāpat vien tiem to piespēlē.
Lai tik gādā par savām dvēselēm kā paši māk.
Neviens šīem īpašu servisu nenodrošinās.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.06.22 16:53:02
Confrater
Protams, uz piedošanu var dažādi paskatīties, bet šajā gadījumā es biju domājis: ko darīt tiem, kuri dzīvo un staigā ar dusmām, ar rūgtumu par pāridarījumiem, tiem kuriem joprojām jāsaskaras ar to, ka viņi citādi nevar manīt situāciju. Visbiežāk jau šie paši stiprie, drošie un uzņēmīgie saka, ka nabagi paši vainīgi un vajag trennēties paklausību un pazemību, ko nosaka likumi un morāle.

Bet piemēram, vai darbavietā, kolektīvā, kur zeļ un plaukst koruptīvas attiecības (kas Latvijā ir ļoti raksturīgi), atrodoties šadā kolektīvā ir iespējams palikt ar tīru sirdsapziņu? Piemēram grāmatvedei? Tik labi var vispārināt, vai Jēzum bija iespējams šajā grēcinieku pasaulē palikt tīram?
Tā ir šī Nīburiskā pieeja - pasīva, piedodoša utt., bet vienlaikus nevienaldzīga, malā nestāvēšana, nebēgšana iedomātā.
aivars.lapsans [83.187.154.43]
# Iesūtīts: 2013.06.25 16:45:48
Uldis

Uldi, kristīgās vērtibas ir diezgan ietilpīgs dzīves veids. Izejas pozīcija, atšķirībā no citām reliģijām ir tā , ka kristieši šo dzīves veidu sāk no izpratnes par Tēvu Dēlu Svēto Garu.
Lūgšanas ir Jēzus vārdā = tā ir kristīgā vērtība
Gadu skaitīšana no Jēzus dzimšanas = kristīgā vērtība
vardarbības un soda principu neizmantošana = kristīgā vērtība
Evaņģēlija pasludināšana =kristīgā vērtība
neatbalstīt karus un dumpjus=kristīgā vērtība
konflikta laikā lūgt Dievu jēzus vārdā = kristīgā vērtība
bērnu audzināšaana pret rupjību, sliktiem vārdiem , domām ///
Uldi, var rakstīt un rakstīt kristīgās vērtības.
dafne
# Labojis dafne: 2013.06.25 16:56:36
Dzivibas vertiba,cilveks ka vertiba...
aivars lapsans,aizmirsi pieminet pareizu Rakstos balstitu kristigo macibu...ka kristigo vertibu,kas cerams no luteranu aprindam neizzudis...ekumenisma vardaa
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.25 19:28:39
bērnu audzināšaana pret rupjību, sliktiem vārdiem , domām ///

Kur tur tā dižā "kristīgā vērtība" slēpjas? Man nu gan šis paziņojums izklausās pēc muldēšanas. Pēc šitā beigās sanāks, ka homofīļu propogandisti būs kristīgāki nekā lapšāns
Confrater
# Labojis Confrater: 2013.06.26 15:12:41
Aivars , škiet ka tevis citētajam jeņķim ir kompekss pret laicīgās varas pārnēsātājiem.
Kaut ko savā galvā izdomājis,
Bilam to pateikt bijājas,
jo īsti nav pārliecināts ko ar to grib pateikt,
bet kā kārtīgs jeņķu evaņģelikālis,
vienmēr gatavs atziņās dalīties ar pateicīgajiem lasītājiem...

mazohisms vai dziļa gudrība? Laikam ne viens ne otrs.
Tad jau vārds u t o p i j a šķiet piemērotāks.
Un vispār - svētīgi tie, kam Dievs devis iespēju nelauzīt galvu par šīm lietām.

Raimonds Tā ir šī Nīburiskā pieeja - pasīva, piedodoša utt., bet vienlaikus nevienaldzīga, malā nestāvēšana, nebēgšana iedomātā.
Esmu pārliecināts ka vēsa vienaldzība (lai arī pilnību tajā nav iespējams sasniegt ) ir labākais risinājums lietās, kuras nespēj ietekmēt. Un šādās lietās nevar būt ne runas par pasivitāti un piedošanu, jo ko gan piedot šādās lietās.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.26 16:20:15
Confrater
"Do not be too eager ... in judgment. Even the very wise can not see all ends." (J. R. R. Tolkien "Lord of the Rings"
Dažas diagnozes vairāk raksturo to uzstādītājus, ne tos, kam tās pierakstītas
Ir tāda māksla kā retorika, kas nenozīmē vienmēr atgremot vispāratzītus viedokļus, bet arī provocēt uz domāšanu. Tas ir tas ar ko tas jeņķis nodarbojas. Un tas skar jautājumu, kādās vērtībās tad to kristietību var iztaksēt.
Redzi - kādi to "vērtē" kā mazohistisku un sabiedrību degradējošu.
Tu tātad to vērtē kā "Utopiju", bet ar ko tad tā ir labāka/sliktāka par Plātona "Valsti" vai Kampanellas "Saules pilsētu"?
Confrater
# Labojis Confrater: 2013.06.26 17:18:53
Aivars Ne vienmēr atgremot vispāratzītus viedokļus patīk ne tikai jeņķim.
Bet vidēji statistiskais latvietis tādā gadījumā gatavs piesaukt diagnozes pār citādi domājošajiem.

Kaut kur lasīju atziņu, ka kristietības asos stūrus nogludina elementāra cilvēku nespēja pildīt tās maksimālos uzstādījumus, visas šīs otra vaiga pagriešanas vai ienaidnieka mīlēšanas.
Līdz ar to tā nekādi nevar būt degradējoša vai mazohistiska, jo kaut kas no tuvākā mīlestības vēsts vai laba darīšanas ja ne ienaidniekam, tad vismaz draugam , aizķeras un paliek.

U t o p i j a - nav mans gala vērtējums, bet spontāni izskanējis vārds, uzklausot Jēzus kalna sprediķī, ja to attiecinu uz tagadnes realitāti, ne eshatoloģiju, uz kuru tik ērti ir visu norakstīt.

Dzirdēju kaut kur šādu - svētīgi tie, kas pazemo, jo tie top paaaugstināti - un šķiet, ka tas vairāk atbilst realitātei...
Un lēnprātīgie joprojām var gaidīt uz zemes iemantošanu tāpat kā varenie nogāšanu no augstiem troņiem vai zemie paaugstināšanu.

Bet pateicība Dievam,
ka kristietības būtība ir nevis katrs Viņa mazāk saprotams izteiciens,
bet Kristus Glābējs Pats.
dafne
# Iesūtīts: 2013.06.26 17:51:58
tam britu psihologam jau ir taisniba,kristietiba ta ari izskatas kaa mazohisms,ja nav ticibas muzigai dzivibai,augsamcelsanai...
Confrater
# Iesūtīts: 2013.06.26 17:55:23
dafne, ja par daudz krusta teoloģijas, tad uz to velk.
Godības perspektīvu nedrīkst piemirst.
dafne
# Iesūtīts: 2013.06.26 18:06:38
confrater,uz ko velk...uz mazohismu?
Confrater
# Iesūtīts: 2013.06.26 20:02:43
dafne Uz bezcerību, ko izraisa bezjēdzīgas ciešanas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 58 , pavisam kopa bijuši: 34285