atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristīgas vērtības
Aivars
Iesūtīts: 2013.06.13 23:28:03
Kad tevi saņem aiz ausīm
Un izrēķina, cik tevī gaļas,
Kā jūties mana māsa?
Tu vari izlikties nepilngadīga.
Tikpat labi tu vari dziedāt itāliski
Vai uzdoties par speciālisti krustvārdu mīklās.
Tev ir ausis, aiz kurām saņemt,
Un gaļa, ko notaksēt.
2:0 pretinieku labā.
Kā jūties, mana māsa?

/no Knuta Skujenieka "Madrigāls Trusienei"/

Šodien bieži, daudz nedomājot un neatšifrējot, tiek lietots jēdziens "kristīgās vērtības," bet ko tas nozīmē. Kas ir šīs vērtības. Un vai pašā, šķiet, no Nīčes nākušā relativizējošā komercvalodā, kas runā par `vērtībām` nevis `patiesību`, `Dieva gribu`, `Kristus prātu" utt., nav iekodēti tie `trīsdesmit sudraba gabali` no Caharijas 11, vai Mateja 26:15. Kas ko vērtē? Kas par ko iestājas? Kurš ir tas, kas kādu saņem aiz ausīm un noteic taksi?
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2013.11.09 01:22:07
Ingars
reālā pieredze rāda, ka lielākajai daļai politiķu un biznesmeņu ... vērtību principi neko nenozīmē
Nu gan samuldējies! Domāju, ka akurāt šīs kategorijas ir visai principiālas attiecībā uz vērtībām. Grūti iedomāties ilgstoši praktizējošu veikalnieku, kurš neturētos pie izdevīguma un peļņas principiem, un ignorētu prosas, olu, gaļas un šņabja (kā arī lata/euro/rubuļa) vērtības.
Domāju, ka tās būt mēmās šausmas ja "mēs kristieši visupirms sāktu ar sevi" šitajā spēlē piedalīties tikpat principiāli un merkantīli (t.i. visu sarēķinot, cik kas maksā, jeb, kas ko ir `vērts`) Iedomājies, kā būtu ja mācītāji, svētdienas skolas skolotāji, ērģeļnieki, draudžu darbinieki, kristieši savā ģimenē utt, vienā brīdī paziņotu, ka `tas principā neatmaksājas`, un uzstātu uz principu, ka viņu pienesumi ir ne mazāk vērtīgi kā attiecīgās kategorijas menedžeri, pasākumu vadītāji, pedagoģijas, kultūras un sociālajā aprūpē nodarbinātie, kas teiksim normālā Eiropas valstī tiktu novērtēti ar `tik un tik rūpiju vērtu atalgojumu`.
Joprojām esmu pārliecināts, ka visa šī vervelēšana ap `principiem` un `vērtībām` akurāt ir pārņemta no utilitāra relatīvisma vadītas domāšanas, kas vienkārši ir degradē Dieva atklāsmi un žēlastību, mīlestību, pašu dzīvi un cilvēcību. Prātā nāk kāda J. Rubeņa minēta "principiāli vērtības aizstāvoša" ilustrācija par to, cik `vērts` ir cilvēks, ja to izteic daždesmit kilogramos ūdeņraža, skābekļa, oglekļa, slāpekļa, kalcija, un vēl dažu procentuāli cilvēka organismā mazāk sastopamu ķīmisku elementu `vērtībās`. Arī forumā savulaik ganījās tāds visai aprobežots bezdievis ķūlītis, kas `principiāli` turējās pie savām `vērtībām`, pēc kurām divgadīgs bērns bija uzskatāms par tikpat `vērtīgu` kā viens cūķis, jo skaidrs taču, ka ne viens, ne otrs atombumbu japānai neuzmetīs un par atejismu nesajūsmināsies. Pervertam ķūlītim bērni bija mīlami vien `pareizi pagatavoti", kas gan neapšaubāmi ir slimi, tomēr `principiāli" atbilstoši atejistu "vērtībām`
Man nez kādēļ šķiet, ka Skujenieks ir tomēr diezgan forši caur simboliem aizrādījis uz visādu cinisku relatīvismu, kas neizbēgami saistās ar `vērtību`` un `principu` valodu..
Kā cionists Kajafa teicis: "Labāk, ka viens cilvēks...." - Skaidra liecība par `principiem` un `vērtībām`
krake [82.145.208.35]
# Iesūtīts: 2013.11.09 16:41:13
`, un uzstātu uz
„principu, ka viņu pienesumi ir
ne mazāk vērtīgi kā attiecīgās
kategorijas menedžeri, pasākumu vadītāji,
pedagoģijas, kultūras un
sociālajā aprūpē nodarbinātie”
Bet kur šajā pāri plūstošā ideālisma pilnajā tekstā ir vieta, piemēram, baznīcas kantora darbiniekiem,
kas prioritāri (caur draudžu 10% pārskaitījumiem) ir novērtēti ar „tik un tik rūpiju”?
dafne
# Labojis dafne: 2013.11.10 08:40:14
Ctulhu fthagn! [192.157.239.209]
tu veeel slimo!
Ingars
# Iesūtīts: 2013.11.11 18:03:12
Aivars

Šķiet, ka tu mani nesaprati - es nerunāju par ekonomiku, finansēm vai uzņēmējdarbību, bet gan par morāli, turklāt, nevis par kādu abstraktu jēdzienu, bet tieši par to, par ko šķiet ir šī tēma - par Dieva morāles standartiem. Kā jau tu pats atzini, tad šos Dieva standartus nonivelējot līdz politkorektas retorikas līmenim vispār zūd jēga pašām šīm "vērtībām". Tieši par to es arī runāju, proti, ka ir bezjēdzīgi censties ieintegrēt Dieva standartus laicīgās pārvaldes statūtos un tikpat bezjēdzīga jebkāda "vērtību" un "principu" kopsaucēja meklēšana starp Draudzi un pasaulīgo sabiedrību. Mūsu, kā Draudzes uzdevums ir evaņģēlija nešana pasaulei, nevis cenšanās padarīt to labāku kādu pozitīvu tekstu ierakstīšanu pasaulīgo pārvalžu statūtos. Ir jāmaina cilvēku sirdis un tad viss pārējais mainīsies līdzi.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.11.11 19:36:01
Ingars
Es Tevi ļoti labi sapratu. Redzi, eknomikā, finansēs, uzņēmējdarbībā `vērtības` ir nodefinētas ļoti skaidri. Bet kā var morāli izteikt `vērtībās`?
Dažs ir nācis klajā ar tādiem paziņojumiem, ka neviena ideoloģija, ne viena revolūcija nav `bērna asaras vētra`. Bet nu kāda tad ir tā bērna asaras `vērtība`?
Te kaut kur bija raksts par vienu muslimu valsti, kur tiešām ir stingri tarifi, kur muhamedāņu vīrieša dzīvība tiek vērtēta ar tik un tik lielu summu, muhamedāņu sievas - ar mazāku, kristīga vīrieša - ar vēl mazāku, kristīgas sievietes - vēl mazāku. Var teikt, ka tur `morālās vērtības` ir visnotaļ taustāmi definētas.
Kad Jēzus runā par acs izraušanu un rokas nociršanu, vai Viņš tiešām liek priekšā `vērtības`, `standartus`, `principus`?
+jean
# Labojis +jean: 2013.11.12 13:52:04
Aivar,
mēs te cenšamies izgudrot divriteni

Levita preambulas piedāvājumā ir pateikts, uz ko šīs kristīgās vērtības ir attiecinātas:

[Latvijas tauta apzinās], ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti, ka sabiedrības pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats;

Būtu tik jautājumi: Vai tiešām apzinās?? -- godīgums, taisnīgums, solidaritāte.

Un: kādas vērtības un kā ir veidojušas tautas identitāti?? Nu, piemēram, vai latviešu skaudīgums uz otra latvieša veiksmi, būtu kā saistīts ar kristīgo vērtību veidoto identitāti?? Vai arī to mēs pieskaitīsim "dzīvesziņai"?

Palīdziet nosaukt kādu mūsu tautas identitātes pazīmi, kas būtu cēlusies no kristīgām vērtībām, un kas nepiemistu teiksim arābu un aziātu tautām??

P.S. Kā skaistiem un patosa un pamācības pilniem vārdiem, man nav iebildumu, ka šī rindkopa būtu Satversmes preambulā.
Tik jautājums ir, kā jau rakstīju iepriekš, vai šie vārdi ir patiesi?

Varbūt patiesāk būtu: mēs vēlamies iedzīvināt, lai latviešu tautas pamatvērtības būtu brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats!!
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.11.12 16:26:36
+jean
Palīdziet nosaukt kādu mūsu tautas identitātes pazīmi, kas būtu cēlusies no kristīgām vērtībām, un kas nepiemistu teiksim arābu un aziātu tautām??
Piemēram, - latviešu valoda, kurā domājam un runājam; tēvs un māte, brāļi un māsas - bērnības atmiņas, kopīgs baznīcas gājums; dziedāta himna, virs galvām mūsu karogs, iedegtās svecītes. Vai tās var sakt par vērtībām jeb to, kas ir vērtīgs - tā vērts?
Kursis
# Labojis Kursis: 2013.11.12 18:26:46
Njā, kas ir īpašā latviešu tautas dzīvesziņa atsevišķi no kristīgajām vērtībām un pa kuru laiku šie to izdomājuši?
Ganos iedami un saviem īstajiem vācu kungiem par kaimiņu stučīdami vai varbūt 1905. gadā muižas dedzinādami?

Varbūt tā ir manu kareivīgo senču, ar kuriem neapšaubāmi lepojos, sirojumu motivācija,
dēļ kuriem dažā skandināvu baznīcā bijusi pierakstīta lūgšana -
Dievs, sargi no mēra un kuršiem!?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.11.12 18:35:41
+jean
Viena lieta ir Levita rakstītais, kur protams arī varētu vaicāt, cik raksturīga Latvijas valstij ir savstarpējā solidaritāte. Taču, manuprāt, jautājums ir daudz plašāks, jo skar pašas valodas kategorijas, kas neizbēgami tālāk jau iespaido pašu domāšanu.
+jean
# Iesūtīts: 2013.11.12 19:32:16
Pats Levits skaidrojot sevis uzrakstīto saka:

"Tālāk šajā ievilkumā ir nosauktas četras manā izpratnē vissvarīgākās sabiedrības pamatvērtības. Piemēram, Eiropas Savienības līgumā ir minētas divpadsmit pamatvērtības, Francijas konstitūcijas preambulā - trīs (brīvība, brālība, vienlīdzība), Polijas konstitūcijas preambulā - trīs (cilvēka cieņa, brīvība, solidaritāte) utt.

Pamatvērtības, kas šeit minētas, nav obligāti tās, kas mūsu sabiedrību patiešām socioloģiski īpaši raksturotu. Piemēram, ievērojot ēnu ekonomikas lielo nozīmi un korupcijas izplatību, būtu grūti teikt, ka godīgums ir tā vērtība, kas mūsu sabiedrībai ir īpaši raksturīga.

Šīs pamatvērtības ir jāsaprot normatīvā kontekstā - preambulā tiek uzrādīts, kādas pamatvērtības ir tās, kuras būtu absolūti nepieciešamas, lai mūsu sabiedrība un valsts funkcionētu, un kurām vajadzētu būt ikviena cilvēka, sabiedrības un valsts rīcības vadlīnijai. "

Tātad tomēr šīs vērtības būtu vēlamais...
+jean
# Labojis +jean: 2013.11.12 20:37:02
Aivar, vai valoda tik ļoti nozīmīgi iespaido domāšanu? Varbūt otrādi: domāšana (un vide) iespaido valodu?

Neesmu manījis, tiekoties ar rietumniekiem (t.sk. ukraiņiem), ka būtu kādas nozīmīgas atšķirības pasaules uztverē un domāšanā. Noteikti, ka tas tā, jo esam nākuši no vienas kultūrvides, kam vēsturiski vienojošais ir bijusi kristietība un ... savstarpēja tirdzniecība un kultūras attiecības.. Bet varbūt, ka savstarpējā izpratnē tomēr svarīgāks ir bijis otrais? un šo otro vienā vārdā varētu apvienot kā -- Eiropa!

Savukārt, kristietība nav nākusi no Eiropas, bet no Tuvajiem Austrumiem, ko Tu caur Beiliju centies iepazīt vairāk. Mūsu kristietība ir Eiropas modificētā kristietība, kas mūsu uztverē teju izpaužas kā vienlīdzības zīme -- Eiropas baznīcu torņi=kristietība. Ieraugot baznīcu torņus Eiropā, pirmā doma, kas iezogas prātā: šī ir kristīga zeme!

Starp citu par pārmantojamību. Biju pārsteigts, ka jaunajā tulkojumā pazudis tik ierastais tūkstošais augums pie bauslības (sk. 2. Moz. 20). Tagad tas skan šādi:
es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst, bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.

Tas droši vien ir precīzāk, vai ne? Ko tas nozīmētu šīs diskusijas sakarā par kristīgām vērtībām, kas it kā veido tautas identitāti?
+jean
# Iesūtīts: 2013.11.12 21:05:55
Raimond, kāds Tevis pieminētajām lietām ir sakars ar kristīgajām vērtībām? Tevis nosauktās lietas tikpat labi piemīt arī tibetiešiem..

Paliek vien latviešu valoda ...
Aivars
# Iesūtīts: 2013.11.12 21:23:36
+jean
par to kā valoda ietekmē domāšanu -
nu ir taču atšķirība vai tiek teikts `bērna noslepkavošana" vai "sievietes izvēles tiesības", "grūtniecības pārtraukšna". Ir taču atšķirība, vai saka `bērns mātes miesās" vai "auglis", "embrijs".
Vai, pievēršoties dažiem mīļām tēmām - ir atšķirība vai saka `sodomists, pederasts` vai `gejs, citādi orientētais"
Vai teiksim "ārlaulības sakari" un "civillaulība"
Tāpat ir atšķirība starp "Dieva griba" un "kristīga vērtība"

Neadekvāta kategorija, jeb jēdziens, momentā kropļo domāšanu. Tas ir kā nošu augstumus izteikt kilogramos, un cilvēkbērnu - kalorijās.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.11.12 21:38:16
Cita starpā, nupat fonā interesanti attīstās kaislības ap Rīgas domes deputāta Jāņa Šmita paziņojumu, ka Latvijā nav pieņemami bodīšu nosaukumi, kas saistās ar raganām un mošķiem. Es saprotu, ka fonā ir Jāņa priekštats par `kristīgām vērtībām", ko noteikti dala arī vēl kādi citi kristieši. Taču kā ar `kristīgām vērtībām` kopā iet attiecīgā saraksta šmucīgās rebes un vēsturiskās patiesības noliegšana?
Var jau paskatīties arī 95 gadus vecā pagātnē ap Latvijas proklamēšanu, un īpaši pakavēties pie A. Niedras, kuram arī bija sava vīzija par Latvijas nākotni, un savi iebildumi pret 7. baušļa pārkāpšanu, kur tiek pārkāptas krievijas impērijas vai baltvācu muižniecības vakardienas īpašumtiesības.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.11.13 14:11:59
+jean
nosauktās lietas tikpat labi piemīt arī tibetiešiem.

Ja līdzīgas vērtības ir tibetiešiem, tad latvieša kristieša skatījumā tam vairs nav vērtība? Piekrītu, ka latviešu vērtība ir mēģināt uzlēkt augstāk par savu pakaļu .
+jean
# Labojis +jean: 2013.11.13 20:31:01
Aivar,
tas ir labs: Dieva griba vs. kristīga vērtība.

un tad arī tas "preambulas" teksts top pārdomu vērts no cita aspekta. Jo tad sanāk -- apzinoties, ka latviešu tautas dzīvošana saskaņā ar Dieva gribu ir veidojusi latviešu tautas identitāti.

TRUE/FALSE

iekļaujot pārveidotā formā dzīvesziņu, vispār sanāk labs kalambūrs:

apzinoties, ka latviešu tautas dzīvošana gan pretēji Dieva gribai, gan saskaņā ar Dieva gribu abas ir veidojušas latviešu tautas identitāti...
+jean
# Iesūtīts: 2013.11.13 20:46:01
Raimond,
ir visādas vērtības: personiskas vērtības, ģimenes vērtības, valstiskas vērtības. Un tiešām daudzi nekristieši daudzējādā ziņā dzīvo pareizi, tas ir, saskaņā ar Dieva gribu, kas atklāta bauslībā. Un dažs labs pat pasaka: esmu savu dzīvi nodzīvojis godīgi, tāpēc, ja Dievs ir, Viņš mani pieņems, jo neesmu nekā ļauna izdarījis. Bet vai tā ir Kristīga vērtība? Ko Kristus teica Nikodēmam?
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.11.13 22:58:27
+jean
Vai tas nozīmē, ka kristīgās vērtības ir saistāmas vienīgi ar pestīšanu un ne ar ko citu?
Jo tādā gadījumā par kristīgām vērtībām var saukt vienīgi šauri konfesionālas vērtības vai pat tās reducēt līdz Žēlastības līdzekļiem. Kas pats par sevi nav nepareizi.

Bet šajā Preambulas piedāvājumā ar vērtībām ir domāts kaut kas plašāk: kopīgais, kas ir ietekmējis sabiedrību un katru atsevišķo cilvēku. Tad kā uz to skatīties un vērtēt? Jā, var teikt kā Jānis: "Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē! Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības." (1.Jņ.2:15) Bet var arī kā Pāvils, kurš sacīja, ka Dievs "nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu". (Ap.d.17:27). (tas vēl nenozīmē, ka divi apustuļi bija opozicījā)
Kā draudzei, vienā vai otrā veidā, labāk liecināt par Kristu? Nebūt visi ir un būs kristieši. Tādā gadījumā, vismaz var mēģināt sarunāties par kopīgām vērtībām? Jo abos gadījumos tas pašus kristiešu neatbrīvo ievērot savas vērtības.
Kursis
# Labojis Kursis: 2013.11.14 12:19:19
Raimonds tas labais no vērtībām,
kam tic šā brīža nekristietis LV,
jau ir vnk pārpalikums no kristietības,
kas mācīta iepriekšējās paaudzēs.

Un tad vēl to grib atšķaidīt ar kaut kādu šaurās aprindās salīdzinoši nesen parādījušos jaunmodīgu terminu - "latviskā dzīvesziņa".
Kas tā tāda vispār ir ja ne - tautas kristietības vidē radušos folkloras tekstu kristīgās ētikas kopsavilkums?

Tā vnk ir - latvieša paglaimošana sev ka viņam, lūk, ir kāda sava īpaša dzīvesziņa.

Bet tas reālais,
ko gan varētu ierakstīt preambulā ir - money, sex, freedom.

Jā , latvietis mīl paša brīvību ,
godīgums un taisnīgums tam raksturīgs mazāk,
ja runa neiet par paša interešu neievērošanu,
solidaritāte - jāsmejas, kur tāda latvietim pret latvieti,
ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība
it kā ģimene jau nebūtu Dieva iedibināta vienība par sevi,
arī mainoties dažādajiem sabiedrības tā brīža modeļiem un ideoloģijām,
darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats -
jā, darbs vismaz vārdos ir latvieša gandrīz elks,
nevar gan teikt, ka Dievs latvieša kalpošanu šim elkam ir labi novērtējis ar tautas labklājību.

Jo realitātē - darbs LR pašā paliek par haltūru,
atbilstošu nožēlojamai samaksai.

Objektivitātes labad gan jāpiebilst,
ka Eiropā, kur latvietim maksā labi,
viņš strādā patiesi čakli.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.11.14 12:45:39
Kursis
Protams, neba man vienam šķiet, ka "latviskā dzīvesziņa" nav nodalāma no kristīgā un piedevām - vācu evaņģēliski luteriskā. Tur vēl mums pašiem - luterāņiem, var būt daudzi interesanti atklājumi.

Iespējams, ka mūs nedaudz ir atsituši diskutēt un lēnprātīgi argumentēt karojošie viedokļu cilvēki un visa tā sabiedrisko mēdiju info šļura. Bet citādi, tiekoties aci pret aci, ja arī konkrētais cilvēks nav kristietis un nepieder nevienai draudzei, ir jārunā un kopīgas lietas jāmēģina atrast. Un nebūt kristietim vienmēr ir kaut kas gudri jāsludina, pietiek ar to, ka viņš vai draudze dara, kas katram jādara. Tā arī ir vērtība.
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 47 , pavisam kopa bijuši: 962