Aivars 
|
Iesūtīts:
2013.06.13 23:28:03
Kad tevi saņem aiz ausīm
Un izrēķina, cik tevī gaļas,
Kā jūties mana māsa?
Tu vari izlikties nepilngadīga.
Tikpat labi tu vari dziedāt itāliski
Vai uzdoties par speciālisti krustvārdu mīklās.
Tev ir ausis, aiz kurām saņemt,
Un gaļa, ko notaksēt.
2:0 pretinieku labā.
Kā jūties, mana māsa?
/no Knuta Skujenieka "Madrigāls Trusienei"/
Šodien bieži, daudz nedomājot un neatšifrējot, tiek lietots jēdziens "kristīgās vērtības," bet ko tas nozīmē. Kas ir šīs vērtības. Un vai pašā, šķiet, no Nīčes nākušā relativizējošā komercvalodā, kas runā par `vērtībām` nevis `patiesību`, `Dieva gribu`, `Kristus prātu" utt., nav iekodēti tie `trīsdesmit sudraba gabali` no Caharijas 11, vai Mateja 26:15. Kas ko vērtē? Kas par ko iestājas? Kurš ir tas, kas kādu saņem aiz ausīm un noteic taksi? |
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.08.30 21:48:53
koments [82.145.209.162]
bet tā nosodīšana-
veselīga attieksme pret lietām.
Neatkarīgi no spējas Dievu mīlēt intensitātes.
Akurāt tu te mēģini lietas relativizēt, kā redzu.
Ieciklēšanās uz nosodījumu mēdz būt ne tikai neveselīga attieksme pret lietām, bet arī uzskatāma parodija par ticību
Ja kā tu saki, mīlestība pret Dievu ir maznozīmīga, galvenais ir klapēt zilos līdz tie kļūst violeti melni zaļi, tad steigšus joz pie daktera un pēc tam uz Lutera Akadēmiju mācīties Bībeli lasīt, jo ar `veselīgu attieksmi` šādai tavai pozīcijai nav ne mazākais sakars. |
Ēvalds Bērziņš  |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2013.08.30 22:08:07
Aivars
Nu ja Tev tādi ieskati par Bībeli... nebrīnos, ka tā putrojies. Vai tikai Tu pats to negribēji izprovocēt? Ja nē, paskaidro, ko nepareizu es pateicu.
Bet nu pamēģini tomēr lasīt, un, kas zi, pamanīsi, ka Kristus Evaņgēlijs tomēr ir kas vairāk nekā pamācības, ka bāleliņam nebūs jāt bāleliņu Es lasu, lasu... Un esmu pamanījis gan pamācības, gan kaut ko vairāk. Bet kāpēc Tu vienu (arī Evaņģēlija) izteiksmes veidu gribi izslēgt ar citu?
No tā jau laikam arī vairums nepatikšanu rodas, ka cilvēkos ir par maz patiesas kaisles, un šie ir pārāk apātiski, samiernieciski žļembājot pirmo zaļo plūmi, kas ceļā pagadās, pēc tam nolienot Ēdenes krūmos lapas braukot, tā vietā iekārotu tās vislabākās lietas. Tad nu sanāk tā, ka trūkstot kaislei mīlēt Dievu no visas sirds, prāta, gribas un spēka un mīlēt tuvāko un mīlēt sevi, beigu beigās vieni ļautiņi mēdz niekoties ar parodiju par seksu, bet otri - ar šausmināšanos par šo nejēdzību.
Nu tad, Rakstu mācītāj, parādi kaut vienu Sv. Rakstu mācību, kas cildinātu kaisli, kā Tu to dari. Viedais Salamans par to izteicās, ka laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.
|
koments [82.145.209.162] |
# Iesūtīts: 2013.08.30 23:25:28
Aivars, ja kā es saku, mīlestība pret Dievu ir maznozīmīga???
Ēvalds Bērziņš, neņem viņu nopietni, viņš vnk kaut ko raksta, kas nu ienāk prātā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.08.31 08:48:44
Ēvalds Bērziņš
parādi kaut vienu Sv. Rakstu mācību, kas cildinātu kaisli, kā Tu to dari
Es gan nesaprotu, ko tu domā ar Rakstu "mācībām"(daudzskaitlī), bet nu dažus piemērus tekstiem jau tev devu. Un jautrākais, ka pats jau tu izvēlējies to vārdiņu kaisle, lai šķaudītu pret to, ko Kristus sacījis un darījis.
Kas attiecas uz grēcinieka Salamana izteikumiem, tad tos nu gan nevajag paaugstināt pāri Dzīvā Dieva vārdiem.
kāpēc Tu vienu (arī Evaņģēlija) izteiksmes veidu gribi izslēgt ar citu? - vai nepaskaidrosi, no kurienes tev tādas domas?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.08.31 08:49:48
koments [82.145.209.162]
kā es saku, mīlestība pret Dievu ir maznozīmīga???
paņem acis rokās, deguns parādīs:
nosodīšana-
veselīga attieksme pret lietām.
Neatkarīgi no spējas Dievu mīlēt intensitātes |
koments [82.145.211.102] |
# Iesūtīts: 2013.08.31 14:42:38
Aivars,
kopš kura laika intensitātes stiprums (vai arī ne tik stiprums, kā nu kuram) ir sinonīms maznozīmīgumam?
Cik stipri mīli Dievu, kad stiprāk-pēc laba sprediķa uzklausīšanas vai kārtējās dzīves likstas? |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2013.08.31 22:12:07
dažus piemērus tekstiem jau tev devu Nekā Tu nedevi. Rakstos vārdam kaisle ir ļoti skaidrs saturs. Tu gribi apgalvot, ka kaisle bibliskajā izpratnē ir tikums?
. Un jautrākais, ka pats jau tu izvēlējies to vārdiņu kaisle, lai šķaudītu pret to, ko Kristus sacījis un darījis. Es to neizvēlējos, lai šķaudītu. Es to izvēlējos, lai pateiktu, ka Jēzus nebija kaislīgs (bibliskā izpratnē) cilvēks. Tu piešķīri vārdam kaisle citu nozīmi, nekā es par to runāju, un uztaisīji mani par šķaudītāju.
Kas attiecas uz grēcinieka Salamana izteikumiem, tad tos nu gan nevajag paaugstināt pāri Dzīvā Dieva vārdiem. Kopš kura laika grēcinieka Salamana izteikumi nav Dzīvā Dieva vārdi?
kāpēc Tu vienu (arī Evaņģēlija) izteiksmes veidu gribi izslēgt ar citu? -
vai nepaskaidrosi, no kurienes tev tādas domas?
No tavas nicīgās attieksmes pret ikonām. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.08.31 22:41:24
Ēvalds Bērziņš
nu moins ..... |
dafne  |
# Iesūtīts: 2013.09.01 00:30:16
Evangeliji...burtu konservi??? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.09.01 09:24:34
dafne
Jā, mani arī tie burtu konservi apbēdināja, bet ... nu ja cilvēks izvēlas Salamanaa 14:30 lasīt tikai un vienīgi 1965 gada tulkojuma variantā, kur tulkotājs nezkādēļ ir ietučījis `ātrs un kaislīgs" tur, kur runa ir drīzāk par niknumu vai dusmām, tad var sanākt visādi ...
Ja interesē, kur vēl lietots tas vārdiņš ārpus Salamana pārspriedumiem, vari ieskatīties - http://www.studylight.org/lex/heb/hwview.cgi?n=7068
Tas tā, lai daži neaizrautos ar teoloģisko lobotomiju. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2013.09.01 18:56:18
ja cilvēks izvēlas Salamanaa 14:30 lasīt tikai un vienīgi 1965 gada tulkojuma variantā, kur tulkotājs nezkādēļ ir ietučījis `ātrs un kaislīgs" tur, kur runa ir drīzāk par niknumu vai dusmām, tad var sanākt visādi ...
Nav runa par tulkojumu variantiem. Turklāt niknums un dusmas ietilpst tais pašās grēcīgajās kaislēs, par ko runā Pāvils. Kaisle Rakstos ir grēcīga lieta. Tas, ka to mēdz izmantot kā sinonīmu degsmei, nenozīmē, ka kaisle tūlīt ir laba un Dieva pavēlēta, kā Tu apgalvo. Es runāju par kaisli, kas tulkota no grieķu pathos, bet tu par grieķu zelustai. Tāpēc es iepriekš teicu, ka kaisle un kaisle ir divas dažādas lietas. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.09.01 20:28:49
Ēvalds Bērziņš
vai ne...
citējot Raini: "ko nu niekojies... |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2013.09.01 23:09:08
Aivars
Var jau lietas atstāt vienā kaudzē, bet pienāk laiks, kad tas liek sevi manīt. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2013.09.01 23:17:40
Aivars
mani arī tie burtu konservi apbēdināja Es tev vienkārši iedevu arī pašam pagaršot to, ar ko tu mani apveltīji. Bet labā ziņa ir tā, ka no šiem konserviem mēs varam iztikt un izdzīvot, paldies Dievam. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.09.02 08:18:15
Ēvalds Bērziņš
Ko tad Tu man tādu iedevi?
Tu vienkārši uzklupi Jēzum, kurš Sevi, kurā atnāk Dieva Valstība, pieteic kā azartisku pērļu tirgoni, un kurš tik kaislīgi mīl tevi pašu, ka atsakās no visa uz Krusta Golgātā.
Tu nāci klajā, ka tā dara tikai kaislīgi cilvēki (un tur tev var piekrist), bet Jēzus ņihrena neesot bijis kaislīgs, jo kaisle esot grēks. Pēc tam pats biji spiests atzīt, ka tomēr Rakstos viennozīmīgi nav teikts, ka kaisle ir grēks, jo tā var būt dažādi orientēta.
Tu nemani, ka vienkārši pats sev kājā šauj? Ne jau velti tās pašas Reformācijas laikā vīri tomēr secināja, ka jābeidz niekoties ar Platonisko Dieva stīvumu un atzina, ka ja Dievs nespētu dusmoties, viņš arī nespētu mīlēt, kā arī Raksti VIŅU portretē.
Zinu ļaudis, kas ieraugot salātos sīpolu vai olīves uzreiz sarauc degunu un paziņo, ka salāti ir draņķis vai arī tad nu ķērnājas un šņakājas pa šķīvi, ka tikai tā `nešķīstība` viņu mutē nenonāktu. Tu redzi, kā cilvēks mocās, cienastu nevis izbaudīdams, bet uztverdams kā eksekūciju. Un tikai tādēļ, ka galvā ieņēmis, ka sīpols ir ļaunuma sakne, un nav gatavs domas mainīt, izbaudot pilnasinīgāku garšu.
Neņem ļaunā, bet man Tava pieeja liekas līdzīga, ja Tev svarīgākais ir meklēt Rakstos (kaut vai aiz matiem tos pievelkot) argumentus, lai nosodītu kaislību, ka beigu beigās esi gatavs uzklupt tam Jēzus pašportretam, ko Viņš Rakstos piedāvā. Es saprotu, ka plakanā ikoniņā nedabiskā formā statiski iekonservēts Jēzus ir krietni parocīgāks, bet es tomēr priekšroku došu tam dzīvākam portretējumam, ko Nācaretes namdaris pats uzskicējis. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2013.09.02 09:24:44
Interesants pavērsiens. Pravoslavu askētu rakstītajā diezgan izteikta ir pārliecība par labajām un ļaunajām emocijām (šoreiz noreducējot līdz kaislībām). Tāpat arī Romas katolicismā ir skaidri pateikts par 7 nāves grēkiem (kas arī ir ļoti spēcīgas emocijas). Bet jautājums, vai emocijas pašas par sevi ir kaut kas slikts? Vai emocijas nav vienīgi "degviela", iekšējs resurss? Nu, ja, kā to tērē! |
dafne |
# Iesūtīts: 2013.09.02 10:09:30
Nez vai Jēzus pātagu švitināja tādā vienaldzīgā vēsā mierā..bez dusmām |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2013.09.02 10:35:35
Aivars
Ko tad Tu man tādu iedevi?
Kas tad Tevi apbēdināja? |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2013.09.02 16:02:37
dafne
Nez vai Jēzus pātagu švitināja tādā vienaldzīgā vēsā mierā..bez dusmām
Vēsais miers būs pārspīlējums, tāpat kā dusmas (kā afekta stāvoklis, kā grēks). Tur arī nav minētas dusmas, bet karstums Tava nama dēļ (karstums - zelos - vārda sakne nozīmē "par maz, lai vārītos" ) Jņ 2:17. Jēzus deg, bet nesadeg kā ērkšķu krūms VD. Bet es runāju par kaisli - patos - samaitātu aizraušanos, tai skaitā dusmām, kas iznīcina cilvēku, ja cilvēks to pats sevī neiznīcina (Kol 3:5). Tāpat kā Jēzu nevar raksturot kā dusmīgu cilvēku, tāpat aŗī ne kaislīgu. Tas ir prikolīgi, ka Jēzus ir kaislīgs, bet tas neatbilst patiesībai. Jēzus vienmēr gan kontrolēja situāciju, gan sevi neiznīcināja. Viņš bija patiess cilvēks, atšķirībā no mums. Un patiesums nozīmē atbilstību Dieva radītajam, nevis grēcīgas vai sabojātas īpašības. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2013.09.02 16:28:47
Aivars
Sevi, kurā atnāk Dieva Valstība, pieteic kā azartisku pērļu tirgoni, un kurš tik kaislīgi mīl tevi pašu, ka atsakās no visa uz Krusta Golgātā
Лишбы приколоться... Vai tas nav lēts patoss? Nu labi, pajautāsim vēlreiz, bet kas ir tas viss, no kā Tu saki, Viņš atteicās? |
:: Pievienot komentāru
|
