atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristīgas vērtības
Aivars
Iesūtīts: 2013.06.13 23:28:03
Kad tevi saņem aiz ausīm
Un izrēķina, cik tevī gaļas,
Kā jūties mana māsa?
Tu vari izlikties nepilngadīga.
Tikpat labi tu vari dziedāt itāliski
Vai uzdoties par speciālisti krustvārdu mīklās.
Tev ir ausis, aiz kurām saņemt,
Un gaļa, ko notaksēt.
2:0 pretinieku labā.
Kā jūties, mana māsa?

/no Knuta Skujenieka "Madrigāls Trusienei"/

Šodien bieži, daudz nedomājot un neatšifrējot, tiek lietots jēdziens "kristīgās vērtības," bet ko tas nozīmē. Kas ir šīs vērtības. Un vai pašā, šķiet, no Nīčes nākušā relativizējošā komercvalodā, kas runā par `vērtībām` nevis `patiesību`, `Dieva gribu`, `Kristus prātu" utt., nav iekodēti tie `trīsdesmit sudraba gabali` no Caharijas 11, vai Mateja 26:15. Kas ko vērtē? Kas par ko iestājas? Kurš ir tas, kas kādu saņem aiz ausīm un noteic taksi?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.24 18:32:18
Jošs Mulders
Par piemēru varu minēt islama izpratni par valsts likumiem, demokātiju un taisnīgumu. Tad, kad vienas mazas eiropas pilsēteles dome izdomāja, ka musulmaņu balsu vairākums dod viņiem tiesības atcelt Ziemassvētkus un Lieldienas. Viņi esot pilsētā vairākums un viņi esot nolēmuši šos viņiem svešos svētkus nesvinēt. Formāli tā ir demokrātija, taču tai pat laikā nepareiza valsts (pašvaldības) politika un vadība. Demokrātija nedrīkst būt vairākuma varmācība pret mazākumu. Ja vien tas mazākums pats nav varmācīgs, jo tad stājass spēkā pavisam citi likumi, kurus regulē kriminālās tiesības.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.25 01:18:38
_Loki_ [87.99.74.216]
Man gan ir čujs, ka Kristum internacionālims nebija tā vissvarīgākā vērtība, pat ja ebrejiem likās šokējoši nojaukt getto robežas un neapšaut savējos, kas no ierindas izkrīt. Kosmopolīti dzīvoja arī Jēzus laikā, un tomēr... Dieva Dēls nāca un mira uz Krusta.
+jean
# Labojis +jean: 2013.07.27 20:50:57
_Loki_ [87.99.74.216],
no kurienes Tu ņēmi šo: Sagādāt vajadzīgos 144`000 jūdus Paradīzei.
Bauslība ir skaidri noteikumi, kuri verbālā veidā apkopo tās īpašibas un darbības, pēc kurām jūdi tiks salīdzināti, tiesāti un izšķiroti. Tā ir Dieva un Mozus tautas savstarpējā līguma noteikumu daļa, kas attiecas uz jūdiem. Ja jūdi izpilda šos noteikumus, tad Dievs izpilda savus. Tāda ir jebkura līguma būtība.
(no 24. jūl.) ????

Što ta ņi aļo!!!

Kā tad nu ir: vai mēs, jūdi, esam labāki? Nebūt ne! Jo mēs jau iepriekš rādījām, ka tiklab jūdi, kā grieķi ir vainīgi un stāv zem grēka . 10 Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena. 11 Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. 12 Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena. (Rom. 3)

Un tālāk: 19 Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais teikts tiem, kas stāv zem bauslības; tā visiem aizdarīta mute, un visa pasaule vainīga Dieva priekšā. 20 Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu. (turpat)
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.29 09:12:11
Aivars
Vissvarīgākā vērtiba tā nebija, tomēr savādāk nevarēja lauzt cilvēku iedalījumu uz pasaules, pēc Bābeles torņa tautu valodu sajaukšanās. Pēc Bābeles Dievs izvēlējās tikai vienu tautu kā izredzēto, nevis visas. Jēzus lauza šo kārtību un iedalījumu. Protams, vietā liekot savejo iedalījumu. Dalot tajos kas seko Jēzum un kas neseko. Piekrīti, ka no pestīto dvēseļu skaita viedokļa, visas tautas ir daudz vairāk, nekā viena izredzētā? Un bija teikts ka katra pestītā dvēsele esot svarīga!

_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.29 09:21:48
+jean
šoto ņi aļo tapēc ka putrojieties Vecajā un Jaunajā derībā. Ņemot Jaunās Derības izteikto vērtējumu par Vecās Derības bauslību un uzstādot to kā Vecās Derības bauslības mērķi! Dieva Tiesa salīdzina cilveku ar Dievu. Jo cilvēks veidots pēc gīmja un līdzības. Ja šīs līdzības nav - cilvēku met atkritumos. Tāda nu ir tā tiesāšana, patīk tas kādam vai nepatīk. Bauslība ir tikai verbāli izteikti nosacījumu punkti, pēc kuriem notiks vertēšana, tā ir PIRMĀ atkāpe no Dieva standartiem, jo pat līdzīgs Dievam nav neviens. Atliek tikai izpildīt bauslību, un ar to pietiek lai tiktu atzits Dievam par labu esam. Un tas netika prasīts visiem. Tikai izredzētajai tautai, un ne par kādiem grieķiem tur neiet runa!
Taču, kā atzīmēts Jaunajā Derībā, arī tas bija par daudz prasīts. Diemžēl. Un bija vajadzīgs Jēzus, lai labotu šo cilvēcīgo kļūdu.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.29 10:15:00
_Loki_ [87.99.74.216]
Vēl precīzāk būtu teikt, ka Jēzus pārdefinē izredzētības un izredzētās tautas jēdzienu. Ne velti apustuļi ir divpadsmit, kā simboliski jaunā israēla ciltstēvi. Šķiet tas pats Nācaretes sinagogas sprediķis arī rāda, ka Jēzus apstrīd, ka cionisti būtu pareizi sapratuši to pašu VD.
Skaidrs, ka Jēzus liek pārvērtēt izpratni par nāciju, tāpat kā izpratni par ģimeni, utt.. Tu runā par to, ka Jēzus piedāvā jaunu iedalījumu. Vai brīdī, kad šīs Jēzus kategorijas kāds mēģina konvertēt citā `vērtību sistēmā" nesākas visādi feileri?
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.29 10:39:55
Aivars
Par izredzētību un izredzēto tautu, tā varētu teikt, lai gan izreedzētās tautas esība norāda arī uz kaut kādas NEizredzētās tautas esību. Jēzus gadījumā tādu nav. Visi ir izredzētie, atšķiras savā starpā tikai tie kas to pieņem un tie kas to noraida. Bet manuprāt, tā šoreiz ir matu skaldīšana par apzīmējumiem.

Vai brīdī, kad šīs Jēzus kategorijas kāds mēģina konvertēt citā `vērtību sistēmā" nesākas visādi feileri?
atvainojos, bet nesapratu jautājumu. Kas tieši ar to bija domāts?
eiropietis [82.145.211.43]
# Iesūtīts: 2013.07.29 17:49:38
Loki, nevajag aizmirst, ka Tevis pieminētās mazās Eiropas pilsēteles vēlme demokrātiski atteikties no kristīgajiem svētkiem ir tipisks Eiropas demokrātijas blakus produkts. Jo grēcīgajā realitātē vienmēr taisnība būs spēcīgākā pusē, neskatoties uz smukām teorijām.
Eiropas valdību noziegums pret eiropiešiem (jāsāk domāt par sazvērestību pret kristietību un eiropeisko dzīves veidu), ļaujot muhamedāņiem te ievākties, ir nosodāms.
Nupat paceļoju pa Eiropu, no viņiem nelabi metas.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.29 20:27:31
_Loki_ [87.99.74.216]
atvainojos, bet nesapratu jautājumu. Kas tieši ar to bija domāts?
Domāta bija devalvācija. Viens iztaksē Jēzu argumentos pret homīšiem, otrs - argumentos pret žīdu naciķiem, trešais...
Cik no šīm `vērtībām` ir raksturīgas Jēzum, un cik no tām vienkārši nodod savu liecību par `vērtētājiem`? Redzot kā arī dažs atejists vai no baznīcas tālu stāvoša lauku kultūras nama primadonna - ezotēriķe mēdz taksēt `kristīgas vērtības`, reizēm rodas sajūta, ka dažs koordinātas mēģina izteikt kilogramos, bet nošu augstumu - ampēros vai džoulos.
Par to `izredzētības` vs "neizredzētības` duālismu arī neesmu tik pārliecināts. Genesis 1,2 un Romiešiem 8 teorētiski pieļauj domu, ka Dievs grib nevien Tevi un mani redzēt Savā priekšā līksmojam, bet arī to grunduli, kas nosprāga tikai tādēļ, ka skopuma vadīti nopirkām ķīniešu taisītu kedu, kurā kāju sautēt.
dafne
# Iesūtīts: 2013.07.31 11:58:26
http://spektrs.com/visas-zinas/janis-gulbis-par-bernu-tiesibu-aizsardzibu-un-jaunakajam-izmainam-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likuma/
+jean
# Labojis +jean: 2013.07.31 19:02:47
_Loki_ [87.99.74.216],

NAV 2 (DIVU) DERĪBU (kaut arī Bībele ir sadalīta divās daļās)!!!!

Kā lasām pie Lūkas, tad Dievs derību slēdza ar Ābrahāmu (izlasi zemākiekopētajos citātos). Bet vai tas bija kas jauns?? Nē, šo pašu derību pazina svētie tēvi arī pirms viņa - Ādams, Sets, Noa, Šems un Ēbers.

Vai kā apustulis Pāvils to rezumē, pasakot, ka Dievs ir slēdzis daudzas derības -- israēlieši, kam pieder bērnu tiesa, dievišķā godība, derības , bauslība, kalpošana, apsolījumi (Rom.9), -- tāpat kā pie mums. Sv. Kristība ir Dieva derība ar katru no mums.
Jā, Tu runā par derību, kas tika slēgta pie Sinaja kalna. Kaut arī tā tiek pretstatīta jaunās derības asinīm, tomēr vēstules ebrejiem autors to saslēdz vienā ķēdē un parāda tās NOLŪKU -- Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ik gadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas, jo ar šiem upuriem gadu no gada tika atgādināti grēki.. (Ebr. 10)

Starp citu, ko nozīmē vārds ebrejs? Kāpēc Ābrahāms 1. Moz. grāmatā 14. nodaļā pēkšņi tiek nosaukts par ebreju? M. Luters to skaidro, ka tas nācis no Ēbera vārda, jo Ābrahāms bijis tai pašā ticībā kā Ēbers. Līdzīgi kā mēs tiekam saukti par kristiešiem pēc Kristus, vai precīzāk būtu kā luterāņi par luterāņiem no Lutera. Līdz ar to vārds ebrejs iesākumā iespējams apzīmējis ticīgos, kas tic tāpat kā Ēbers. Bet tā kā Ābrahāms nosaukts par ebreju, tad visi Ābrahāma pēcteči (un tie, kas vēlējušies tādi būt) sevi arī turpinājuši saukt par ebrejiem, pieņemot arī Ābrahāmam noteikto ārējo derības zīmi - apgraizīšanu. Tādā nozīmē ar visi kristieši ir ebreji, tikai vairs nepieņemot apgraizīšanu kā obligātu ārēju zīmi (tāpat kā visas pārējās tempļa ceremonijas). Apgraizīšanas obligātums bija viens no pirmajiem strīdus āboliem kristiešu vidū, kuru paldies Dievam paši apustuļi arī atrisināja: dari kā gribi, tas neko nemaina piederībā Kristum.

Loki, Jaunā un Vecā derība ir Svētie Raksti, viens veselums. Bauslība parādīja, ka ar paša darbiem NEVIENS nevar tapt pestīts, jo visi ir grēkojuši un ik dienas grēko. Lai taptu pestīts ir jātic, jācer un jāpaļaujas vienīgi uz Dieva žēlastību. Uz to arī aicināja t.s. vecās derības pravieši.



22 Jo Mozus ir sacījis: Dievs Kungs iecels jums Pravieti no jūsu brāļiem tāpat kā mani ; Tam klausait visās lietās, ko Tas uz jums runās. 23 Un ikviena dvēsele, kas neklausīs šim Pravietim, tiks izdeldēta no tautas vidus.- 24 Un visi pravieši, sākot ar Samuēlu, un tie, kas turpmāk runājuši, arī šīs dienas ir pasludinājuši. 25 Jūs esat šo praviešu un šīs derības bērni , ko Dievs ir slēdzis ar jūsu tēviem , sacīdams uz Ābrahāmu: un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas ciltis virs zemes. - 26 Jums vispirms Dievs devis Savu Kalpu un To sūtījis, lai Viņš jūs svētītu, ka ikviens atgriežas no Sava ļaunuma. " (Ap.d. 3)

Caharija tapa Svētā Gara pilns, pravietoja un sacīja: 68 "Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu 69 un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā, 70 kā tas sendienās solījis ar Savu svēto praviešu muti: 71 mūs pestīt no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokām, kas mūs ienīst, 72 parādīt žēlastību mūsu tēviem un pieminēt Savu svēto derību , 73 un dot mums stipro solījumu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam, 74 ka mēs no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bezbailīgi kalpotu 75 svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas mūža dienas. 76 Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, 77 dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu 78 mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ , ar ko auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, 79 lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļu." (Lk. 1)
Aivars
# Labojis Aivars: 2013.08.13 14:45:16
Anglikāņi pavisam oficiāli skolām piedāvā 15 `kristīgo vērtību` sarakstu - http://www.christianvalues4schools.org.uk/
(brīdinu, ka fonā skan kaut kāds midifails)

Kaut kas tomēr šķiet pietrūkst, lai sacītu savu āmen
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2013.08.29 23:09:45
Aivars
Jēzum visdārgākā pērle, kā dēļ viņš bija gatavs atdot it visu, bija cilvēka dvēsele
Kas ir šis it viss, ko Jēzus bija gatavs atdot? Turklāt situācijā, kad kāds ir gatavs atdot visu, parasti nonāk kaislīgi cilvēki. Par Jēzu to nevarētu teikt.
Tāpat arī vērtēšanas fakts pats par sevi tūlīt nenozīmē vērtējamā pazemošanu.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.08.30 10:08:39
Ēvalds Bērziņš
situācijā, kad kāds ir gatavs atdot visu, parasti nonāk kaislīgi cilvēki. Par Jēzu to nevarētu teikt.
Aiz kāda pārbīļa gan nevarētu teikt? Evaņģēlijus esi lasījis? Salīdzīnājumā ar Jēzu, mēs ar tevi esam akurāt tik pat kaislīgi kā saldētas voblas. Bezkaislīgi cilvēki neizplūst asarās par neatgriezīgu pilsētu, negavilē pie pirmās iespējas sajūsminādamies par nupat sastaptu ticīgu cilvēku, nebārstās ar uzslavām par pareizu atbildi, neapskaistas par netaisnību un nebrīnās par mazticību. Nevajag palikt pie ikonu konserviem, ir jālasa Evaņģēliji!

Par to, kas ir viss, ko Jēzus ir gatavs atdot arī turpat vari izlasīt.

Bet runājot par vērtēšanas faktu - nu, ja kategorijas ir neatbilstošas, tad devalvācija ir neizbēgama. Dažs atejists Bībelē saredz veselas tūkstoš lapas tualetes papīra. Apmēram tāpat izklausās teksts, ja pēc `kristīgu vērtību` piesaukšanas tālāk tiek tarkšķēts vienkārši par heteroseksuālām dzimumatiecībām
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2013.08.30 16:44:20
Aivars
Evaņģēlijus esi lasījis? Esmu.
Salīdzīnājumā ar Jēzu, mēs ar tevi esam akurāt tik pat kaislīgi kā saldētas voblas. Ak tā? Kāpēc tad mūs tik viegli ievest kārdināšanā?

Bezkaislīgi cilvēki neizplūst asarās par neatgriezīgu pilsētu, negavilē pie pirmās iespējas sajūsminādamies par nupat sastaptu ticīgu cilvēku, nebārstās ar uzslavām par pareizu atbildi, neapskaistas par netaisnību un nebrīnās par mazticību. Ir starpība starp kaisli un kaisli, neizliecies.

Nevajag palikt pie ikonu konserviem, ir jālasa Evaņģēliji! Tik tiešām, Tu pareizi saki, ka jālasa Evaņģēliji. Bet ar ko burtu konservi ir labāki?

Par to, kas ir viss, ko Jēzus ir gatavs atdot arī turpat vari izlasīt. Bet es jautāju Tev, nevis lūdzu pacienāt ar konserviem.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2013.08.30 16:53:48
Aivars
Bet runājot par vērtēšanas faktu - nu, ja kategorijas ir neatbilstošas, tad devalvācija ir neizbēgama. Dažs atejists Bībelē saredz veselas tūkstoš lapas tualetes papīra. Nu tad iedod viņam labāku papīru.

Apmēram tāpat izklausās teksts, ja pēc `kristīgu vērtību` piesaukšanas tālāk tiek tarkšķēts vienkārši par heteroseksuālām dzimumatiecībām Vai tad tas nav kvalitatīvāks papīrs, nekā citas dzimumattiecības, kas neder pat tualetei?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.08.30 19:25:48
Ēvalds Bērziņš
Nu ja Tev tādi ieskati par Bībeli... nebrīnos, ka tā putrojies. Bet nu pamēģini tomēr lasīt, un, kas zi, pamanīsi, ka Kristus Evaņgēlijs tomēr ir kas vairāk nekā pamācības, ka bāleliņam nebūs jāt bāleliņu

No tā jau laikam arī vairums nepatikšanu rodas, ka cilvēkos ir par maz patiesas kaisles, un šie ir pārāk apātiski, samiernieciski žļembājot pirmo zaļo plūmi, kas ceļā pagadās, pēc tam nolienot Ēdenes krūmos lapas braukot, tā vietā iekārotu tās vislabākās lietas. Tad nu sanāk tā, ka trūkstot kaislei mīlēt Dievu no visas sirds, prāta, gribas un spēka un mīlēt tuvāko un mīlēt sevi, beigu beigās vieni ļautiņi mēdz niekoties ar parodiju par seksu, bet otri - ar šausmināšanos par šo nejēdzību.
koments [82.145.209.52]
# Iesūtīts: 2013.08.30 20:13:57
Ak vai, kā Aivaram patīk visu relativizēt...
Aivars
# Iesūtīts: 2013.08.30 20:26:24
koments [82.145.209.52]
Es saprotu, ka gribēji pateikt gudru vārdu, bet sanāca kā nu sanāca.
koments [82.145.209.162]
# Iesūtīts: 2013.08.30 21:30:09
Pareizi sanāca.
Parodija par seksu ir grēks,
bet tā nosodīšana-
veselīga attieksme pret lietām.
Neatkarīgi no spējas Dievu mīlēt intensitātes.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 34 . 35 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 102 , pavisam kopa bijuši: 33426