atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristīgas vērtības
Aivars
Iesūtīts: 2013.06.13 23:28:03
Kad tevi saņem aiz ausīm
Un izrēķina, cik tevī gaļas,
Kā jūties mana māsa?
Tu vari izlikties nepilngadīga.
Tikpat labi tu vari dziedāt itāliski
Vai uzdoties par speciālisti krustvārdu mīklās.
Tev ir ausis, aiz kurām saņemt,
Un gaļa, ko notaksēt.
2:0 pretinieku labā.
Kā jūties, mana māsa?

/no Knuta Skujenieka "Madrigāls Trusienei"/

Šodien bieži, daudz nedomājot un neatšifrējot, tiek lietots jēdziens "kristīgās vērtības," bet ko tas nozīmē. Kas ir šīs vērtības. Un vai pašā, šķiet, no Nīčes nākušā relativizējošā komercvalodā, kas runā par `vērtībām` nevis `patiesību`, `Dieva gribu`, `Kristus prātu" utt., nav iekodēti tie `trīsdesmit sudraba gabali` no Caharijas 11, vai Mateja 26:15. Kas ko vērtē? Kas par ko iestājas? Kurš ir tas, kas kādu saņem aiz ausīm un noteic taksi?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
+jean
# Iesūtīts: 2013.07.23 20:57:37
Mulder,

tiešām mans vārdu savirknējums - Iedosi kristiešiem likuma varu.. - nebija tas precīzākais.

Nav problēmu, ja kristieši ir pie šprices, problēmas kristiešiem (baznīcām) rodas, ja viņi iedomājas, ka spēs padarīt pasauli labāku, padarot valstu likumus kristīgākus jeb nostiprinot kristīgās vērtības (kuras paši tā arī nevar īsti pat nodefinēt!!) sabiedrībā ar valsts likumu palīdzību.

Teorētiski - jo vairāk cilvēku sabiedrībā būs kristieši, jo sabiedrība kļūs kristīgāka. Teorētiski - jo vairāk cilvēku ies svētdienās uz baznīcu, jo sabiedrība būs kristīgāka.

Tomēr tas viss ir teorētiski. Praktiski - Debesu valstība šai pasaulē ir neredzama, kristieši dzīvo ticībā...


Mulder, manuprāt, Tavs links nebija korekts attiecībā uz ateistiem, jo tur stāsts ir par ebreju memoriāla izveidi vietējā parlamenta ēkā!! Ja reiz skolās un valsts iestādēs netiek izcelti (ir aizliegti) reliģiskie simboli, atkarībā no darbinieku un apmeklētāju reliģiskās piederības, tad arī memoriāla centrālajam apskates objektam nevajadzētu būt ebreju reliģiskam simbolam.

Cita lieta, ka velns un pasaule aktīvi cīnās pret kristīgo patiesību.

Tomēr atgriežoties pie tēmas, manuprāt, tā ir velna viltība, kas aicina kristiešus uzsākt cīņu valsts likumu lauciņā, sakot: "Es parādīšu, kā es jūs sakaušu ar likumu palīdzību." Un tad kristieši nostājas un saka: "Nekā nebija, mēs ar savu lobiju palīdzību, izmainīsim šitā un tā likumus, un tad sasaistīsim tev rokas, ka mūsu bērniem tu netiksi klāt!"

Nu, un kur tad paliek Kristus un Viņa jau izcīnītā uzvara pār grēku, nāvi un velnu? Vai Viņš ir aicinājis mūs ņemt rokā zobenu (valsts varu) un aizstāvēt Viņu???? Ko Viņš teica Pēterim??
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.23 21:04:18
+jean
Bet no otras puses... kā tev šķiet, vai tie kristieši, kas iestājās, lai valsts ar likumu aizliegtu gladiatoru spēles vai verdzību, pietiekoši neticēja Kristum un rīkojās nepareizi?
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.23 21:50:14
Aivars
Sauls jau nesaka ka bauslība neko nespēj! Izlasi uzmanīgāk! Bauslība kaut ko spēj, bet ne visu. Un to ko bauslība nespēj, to izlaboja Dieva Dēls!
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.23 21:58:40
Jošs Mulders
Tātad uzskati ka uz citu ripojošo galvu rēķina, tavējā varēs palikt ilgāk uz pleciem? Vienkārš un vēss aprēķins - ja mūsējie sitprāki, tad sitīsim visus kas nav mūsējie! Jo tādā veidā tava galva uz pleciem ilgāk turēsies! Ar ko tad cienītais tādā gadījumā no AAE tiesneša-muslīma atšķiras, kurš to pašu pret izvarotu jaunu sievieti izdarīja? Un ja neatšķiras, vai gadījumā nav notikisu traģiska kļūda savas ticības izvēlē?
Aivars
# Labojis Aivars: 2013.07.23 23:02:47
_Loki_ [87.99.74.216]
Es zinu, kas tur rakstīts. Un zinu, kas rakstīts arī vēl citur par bausli, jeb likumu, kam it kā vajadzēja nest dzīvību, bet tas atnesa nāvi.
Ja ievēroji, tad es jau arī nerakstīju, ka ar bauslības/likuma spēku absolūti neko nevar panākt, bet par to, ka īstu labumu ar to panākt nevar. (Un tas ir tas, ko Pāvils kā bijušais inkvizitors uzsvēra ne jau tāpat aiz gara laika)
Piekritīsi taču, ka Dieva Dēls ar savu upuri nav vienkārši sīka Bauslības korekcija.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.07.23 23:15:14
+jean
To, ko saki, manuprāt, labi raksturo vienu daļu kristiešus - mēs mazgājam rokas nevainībā un ar šo grēcīgo pasauli nav ko saistīties, vai tas nav eskeipisms, izolācija, sevis, savu talantu norakšana? To varētu vēl saprast Romas katolicisma atsevišškos strāvojumos, bet luterismā? Diez vai tas būs pareizi, jo kā Raksti saka un mūsu Mazais katehisms - kalpojam, paklausām, mīlam un cienam... palīdzam un kalpojam... palīdzam vairot un sargāt... aizbildināt, visu labu par to runāt un visas lietas par labu griezt... labprāt palīdzam...
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.24 02:00:32
Aivars
Jā, piekrītu! Dieva Dēls gan vienlaicīgi neatceļ bauslību, taču tai pat laikā dod iespēju arī nepārāk perfektiem bauslības sekotājiem un pats galvenais arī visiem citiem (kas nav izredzētā tauta), nonākt tur pat, kur apsolītajiem 144`000 košerētajiem!
Sekojoši Dieva Dēls derību kas bija šauri jūdiski nacionāla, padarīja par vispārcilvēcisku un internacionālu, ja tā var teikt. Un tā tiešām nav sīka korekcija.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.07.24 11:00:09
_Loki_ [87.99.74.216]
Sauls jau nesaka ka bauslība neko nespēj! Izlasi uzmanīgāk! Bauslība kaut ko spēj, bet ne visu. Un to ko bauslība nespēj, to izlaboja Dieva Dēls!

Un kas ir tas "kaut kas", ko bauslība spēj?
+jean
# Iesūtīts: 2013.07.24 11:44:17
Aivar,

ja viņi tā centās palīdzēt savam tuvākajam, tad viņi rīkojās pareizi, ja viņi tā centās veicināt cilvēces "kristīgo vērtību" progresu, tad viņi kļūdījās. (iespējams izklausās savādi, bet varbūt var palīdzēt ATA 28. art. iesākuma pārlasīšana - pagaidām to nepeistošu šeit.)

[[ un kā Tu pats atbildētu uz savu jautājumu? ]]

Jo pirms viņiem kristieši bija gan kādi vergi, gan kādi vergturi, gan kādi gladiatori, gan kādi, kas šīs cīņas rīkoja.




Raimond, sludini Evaņģēliju, tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam. Ar likumu palīdzību kādu var ārēji savaldīt, bet padarīt labāku ar likuma (tas ir, bauslības) palīdzību NAV iespējams.

Ja baznīcas/kristieši iedomājas, ka ar likumu (pat vienalga vai baznīcas, vai valsts) palīdzību spēs cilvēkus izmainīt, ka tie kļūs labāki , ka sabiedrība kļūs labāka, tad viņi kļūdas.

Valsts likumu uzdevums ir ierobežot/iegrožot grēku, nelolojot ilūzijas, ka tādēļ mainīsies šo cilvēku ļaunā daba; Baznīcas sludināto likumu uzdevums grēka pilnajā pasaulē ir uzrādīt cilvēkiem grēku, vest viņus pie grēkatziņas.


Raimond , to, ko Tu citē no Mazā katehisma, tas ir domāts kristiešiem, tas ir, tiem, kas jau ir uzklausījuši Evaņģēliju. Tev ir tēvs, māte, varbūt vēl dzīvi vecvecāki, varbūt bērni, māsas un brāļi, māsas un brāļi Kristū savā draudzē, draugi, kaimiņi, darba kolēģi, cilvēki, ko satiec uz ielas, veikalā u.c.

24 stundas dienā ir par maz, lai viņiem visiem palīdzētu un kalpotu!! .. ja Tu saprati, ko gribēju pateikt..

.. tas ir, tiešām Tev nav jāuztraucas par grēcīgo pasauli (!!!) , jo darba tāpat pietiek, lai palīdzētu un kalpotu saviem tuvākajiem...
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.24 12:05:47
Mārtiņš
Sagādāt vajadzīgos 144`000 jūdus Paradīzei.
Bauslība ir skaidri noteikumi, kuri verbālā veidā apkopo tās īpašibas un darbības, pēc kurām jūdi tiks salīdzināti, tiesāti un izšķiroti. Tā ir Dieva un Mozus tautas savstarpējā līguma noteikumu daļa, kas attiecas uz jūdiem. Ja jūdi izpilda šos noteikumus, tad Dievs izpilda savus. Tāda ir jebkura līguma būtība. Arī Jaunās Derības. Tikai Jaunajā Derībā ir citi noteikumi. Sākot jau ar to, ka tie nav tikai jūdiem domāti. Jaunajā Derībā ir iekļauti arī 10 baušļi no vecās deribas. Vai Jūs domājat ka tie neko nespēj un ir nevajadzīgs Jaunās Deribas pielikums? Tik nevarīgs un nevajadzīgs ka nav jāievēro?
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.24 12:25:15
Lai gan tagad atkal mēs atgriežamies pie maldīšanās pa citiem jautājumiem, tā arī skaidri nenoformulējot kristīgo vērtību būtību. Man simpātiska šķita +jean pasniegtā versija privātajai dzīvei. Es saskatu labumu un neredzu ļaunumu ko tādi pamati privātajā dzīvē varētu dot. Taču valsts pārvaldē vai valsts dzīvē, kā mēs te noskaidrojām, tie viennozīmīgi nebūs labi esam. Tā iemesla dēļ, ka valsts - tas nav tikai milzīgs un vienā vietā sēdošs Kristietis. Tā sastāv no dažādiem ļaudīm un dažādiem kristiešiem. Tai ir jāsakaras ar dažādām valstīm. Un te vairs nestrādā vienkāršota rīcības recepte priekš visiem. Vēl varētu saprast, ja mēs valsti personificējam, teiksim kā kādu britu Karalieni. Kura tad nu kristīgā mīlestībā mīl savus pavalstniekus. Taču valsts esam mēs paši. Tā ir mūsu pašu veidota organizācija. Un tad tas izskatās dīvaini un diezgan narcistiski.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.07.24 13:17:59
+jean
Tavu pieeju lieliski saprotu, bet tas gluži nav tas, ko saka katehisms. Priekš sevis, jā , katrs dara kā uzskata par pareizu, lai izdzīvotu sabiedrības džungļos, bet vai Dieva vārda darbība nav plašāka? Kas tas ir tuvākais, kaut vai Jēzus līdzībā par Žēlsirdīgo samarieti? Kur Tu ņem, ka Katehisma baušļi attiektos tikai uz kristiešiem? Tāpat Pāvils par paklausību varām runā ne jau par kristīgajām varām. Ko atkal kristieši bieži iztulko vairāk kā beierunu un verdzisku paklausību, bet nevis kalpojošu paklausību.

Tāpat, manuprāt, Jēzus kristietim iedod daudz lielāku iespēju un rīcības brīvību būt un nest svētību visai sabiedrībai t.sk. arī neticīgai un pagāniskai. Arī nevis baidoties no čūskām un skarpijiem, ieciklējoties uz šo cīņu, bet kāpjot un ejot tiem pāri.
+jean
# Iesūtīts: 2013.07.24 13:47:02
Raimond ,

atrodi baušļos vai Mazajā katehismā kur būtu, kas teikts par svētības nešanu VISAI sabiedrībai!! To, ko es atrodu attiecas uz konkrētiem, atsevišķiem indivīdiem, kas ir mums līdzās, vēl precīzāk - uz tiem, kas ir mums līdzās, nemūkot prom no mājām/no ģimenes!

Tas nozīmē, ka Dieva baušļi nav tikai prasība KAUT KO darīt "visai sabiedrībai", bet prasība DARĪT LABU NOTEIKTIEM CILVĒKIEM! Un katram no mums šie noteiktie (priekš Tevis apzīmētie) cilvēki ir savējie. Man vieni, Tev citi.


P.S. Par katehismu atbilde ir vienkāršāka - to tiešām M. Luters rakstījis kā kristīgās mācības apkopojumu, kas jāzina/kas jāmāca draudžu locekļiem.
dafne
# Labojis dafne: 2013.07.24 13:53:08
katram
jau savs aicinajums,varbut kadiem kristiesiem ir jaiet politika un
"jaspiez"uz pareizajiem likumiem.Pavils aicina luugt
par valsts vaditajiem...tas ta varetu but attiecinams uz visiem
kristiesiem.Tas,par ko varetu pacinities..par abortu aizliegsanu,par kkadam izmainam likumos...
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.07.24 15:07:49
+jean
paskaties, to pašu jau kaut kur agrāk pieminētā 4.baušļa skaidrojumu Lielajajā Katehismā. Ko Luters teiktu dēlam par neticīgu tēvu? Vai to nav jāgodā? Ko tad Luters domāja par laicīgajiem tēviem? Un, lai tu ilgi dzīvo savā zemē?
Tāpat otrais bauslības galdiņš, vai tad neattiecas uz sabiedrību kopumā un, ja kristieši neko nedarītu sabiedības labā, vai tas nebūtu bezatbildīgi? Un galu galā, kā var norobežoties no pārējās sabiedrības un visa, kas notiek, vai tad Panorāmu neskaties vakarā?
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.07.24 15:11:20
dafne
mēs laikam piederam pie vecākas paaudzes kristiešiem, kam sirds bija plašāka kas ja vajadzēs palūgs, ja vajadzēs pažēlos nedomājot kristiets vai nekristiets...
+jean
# Iesūtīts: 2013.07.24 15:30:02
dafne,

attiecībā uz iešanu politikā (kas ir laicīga nodarbošanās, pēc būtības - maizes darbs), manuprāt, būtu attiecināmi vārdi, ko rakstīju jau Aivaram nedaudz citā sakarā: ja viņi iet politikā, lai palīdzētu savam tuvākajam, tad viņi rīkojas pareizi, ja viņi tā cenšas veicināt cilvēces "kristīgo vērtību" progresu, tad viņi kļūdās.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2013.07.24 15:41:12
_Loki_

A par ko ta es runaaju... es tieshi to arii saku, ka ja pie varas nonaak greecinieki (lasi - vienkaarshi dajebkursh cilveeks) tad agri vai veelu rodas veelme konkurentus saiisinaat par galvas tiesu.

Taadeejaadi... te cepties par to kura paarvalde un ideologjija buutu taa pareizaakaa ir visai bezjeedziigi, ibo ikviena ideologjija greecinieka rokaas novediis pie viena un taa pasha rezultaata... vai tas buutu gulags, vai Aushvices vai beertulju naktis vai Beetlemes beernu slaktinji...
+jean
# Iesūtīts: 2013.07.24 15:49:15
Raimonds,
teikšu savādāk: darot tos "mazos", bet Dieva pavēlētos darbus, Tu dari vairāk visas sabiedrības labā, nekā domādams par visu sabiedrību: kā gan es tai varētu palīdzēt? , skatoties panorāmu. Un pat, ja Tu izdomāsi kādu darbu, piemēram: es rakstīšu likuma izmaiņas, lai visai sabiedrībai būtu labāk , tad ...

P.S. es jau saprotu, Tu teiksi: Jēzus laikā nebija tv, nebija panorāmas, un tāpēc Viņa līdzībā par žēlsirdīgo samarieti nav iekļauts teikums: un, ja Tu redzi tv kādu pakritušu, tad tas ir Tavs tuvākais..

modernā versija būtu par tv, jo cilvēkus jau dzīvē mēs vairs "neieraugam" (tiem mēs paejam garām, jo viņus nerāda tv)... bet, ja kādu parāda tv, tad sirds vai lūzt pušu...
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.07.24 18:21:28
Jošs Mulders
nav nemaz tik bezjēdzīgi. Labākā pārvalde ir tā, kura ievēro, respektē katra cilveka, katras reliģijas pamatprasības un pamattiesības. Tās, kas ir faktiski vienādas visiem. Tiesības sapulcēties, paust savu viedokli (bet bez īpašām tiesībām savu viedokli uzspiest citiem), nodoršināt ka citas grupas netraucē vai varmācīgi savu viedkli neuzspiež. Es apzinos ka tas ir mazliet nepatīkami un neērti. Jo katrs savu viedkli uzskata par pareizāko un ar zināmām tiesībām uzspiest to pārējiem. Bet ja paskatās mazliet plašāk? Nu kā būs, ja oponents uzskatīts tieši tāpat, un piedevām būs fiziski vai juridiski stiprāks? Kurš no jums būs gatavs atzīt, ka oponentam ir tiesības uzspiest ar varu savu viedkli, un tikai tapēc ka viņš ir stiprāks? Kurš samierināsies ar šādu taisnību un uzskatīs ka tādā gadījumā viss ir pareizi un tā tam būs būt?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 34 . 35 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 42 , pavisam kopa bijuši: 8394