atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristīgas vērtības
Aivars
Iesūtīts: 2013.06.13 23:28:03
Kad tevi saņem aiz ausīm
Un izrēķina, cik tevī gaļas,
Kā jūties mana māsa?
Tu vari izlikties nepilngadīga.
Tikpat labi tu vari dziedāt itāliski
Vai uzdoties par speciālisti krustvārdu mīklās.
Tev ir ausis, aiz kurām saņemt,
Un gaļa, ko notaksēt.
2:0 pretinieku labā.
Kā jūties, mana māsa?

/no Knuta Skujenieka "Madrigāls Trusienei"/

Šodien bieži, daudz nedomājot un neatšifrējot, tiek lietots jēdziens "kristīgās vērtības," bet ko tas nozīmē. Kas ir šīs vērtības. Un vai pašā, šķiet, no Nīčes nākušā relativizējošā komercvalodā, kas runā par `vērtībām` nevis `patiesību`, `Dieva gribu`, `Kristus prātu" utt., nav iekodēti tie `trīsdesmit sudraba gabali` no Caharijas 11, vai Mateja 26:15. Kas ko vērtē? Kas par ko iestājas? Kurš ir tas, kas kādu saņem aiz ausīm un noteic taksi?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.13 23:56:02
Jēzum visdārgākā pērle, kā dēļ viņš bija gatavs atdot it visu, bija cilvēka dvēsele. Viņa acīs pasaules iemantošana bija bezjēdzīga, ja cilvēks dvēseli zaudē.

Šodien kādi par `kristīgām vērtībām` sauc vienkārši lojalitāti ģimenei (bet kā tur bija ar Jēzus teikto par gatavību ģimenes saites saraut Viņa dēļ). Kādi šķiet apmierināmies ar iestāšanos pret homoseksualitāti par labu heteroseksualitātei, it kā nebūtu citu grēku un kristīgā vēsturē kādi nebūtu seksualitāti kā tādu norakstījuši sublimatīvu askēzes `vērtību` vārdā. Par to, cik `vērtīgi` ir maksāt desmito tiesu no dillēm un mērām kā arī tēvu tēvu tradīcijas lolot, Jēzus arī ir izteicies pietiekoši skaidri. Patriotisms pret Ciānu (nācareti), Romu, Maskavu utt. ... arī gana skaidri no Jēzus puses ir diskreditēts. Kas gan tad ir tās mistiskās `kristīgās vērtības`, par ko daudzi ir it kā gatavi iestāties?
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.06.16 02:44:27
Cēlonis šai diskusijai ir kāds? Vēlme noskaidrot "kristīgās vērtības" kā tādas, vai nepieciešamība šīs vērtības formāli un viennozīmīgi skaidri juridiski formulēt, sakarā ar sinodes lēmumu tās pamēģināt ietvert Satversmē? Man būtu vēl papildus liela interese - kurš bija tas varonis, kuram sinodē ienāca prātā šī ģeniālā doma? Es domāju ka šāda drosmīga rīcība nedrīkst palikt neievērota un autoram nebūtu tiesību slēpties ēnā!
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.16 13:25:53
_Loki_ [87.99.74.216]
Šīs diskusijas cēlonis ir domāšana. Ko nozīmē jēdzieni, kas tiek piesaukti? Arī kādā no foruma diskusijām vēl neilgi pirms Sinodes šī tēma tika skarta. Jo vairāk tagad, kad ir noticis balsojums, būtu interesanti zināt, par ko katrs īsti ir domājis balsojot, un ko savukārt citi saprot, dzirdot šo vārdu salikumu. Un varbūt ir vērts padomāt, vai nav kāds adekvātāks jēdziens, kas neievazā konsumerisma mentalitāti kristietībā. Šie savukārt varētu būt diskusijas mērķi.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.16 13:42:42
Ja nu ļoti gribās cēloņiem izsekot, tad te ir citā tēmā tapušais ekskurss saistībā ar politiku - http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&id=2098&rid=3&start=14
dafne
# Labojis dafne: 2013.06.16 15:10:20
"kristigas

vertibas"varetu but saistiba ar bauslu ieverosanu-tur
nenogalinat,nezagt,neiekarot,svetdiena nestradat u.c.?(Tas ir pec noverojumiem)Man tik nav
skaidrs kapec ir jamaina Satversme,ja valsts no Baznicas ir dalita?
Aivars
# Labojis uzraugs: 2013.06.16 16:08:28
dafne
protams, vienmēr var diskutēt par to, ko nozīmē ka valsts ir no Baznīcas atdalīta. Skaidrs, ka tad, kad jeņķi to proklamēja, viņi to iztēlojās stipri savādāk, nekā tagad tas tiek interpretēts. Aplami būtu arī uz vēdera līst visādu nekristīgu tirliņu priekšā un sacīt: "Ak, teiciet jel, kā mums būs dzīvot!" Tai pašā laikā jautājums atklāts, vai ar mēģinot ierakstīt visai ignorētā likumā kaut ko aptuvenu, var panākt kaut ko no tā, kas nāk tikai caur Evaņģēliju. Personīgi es neticu, ka LV Satversmē kas tāds taps ierakstīts, bet to uztveru kā atgādinājumu politikāņiem, ka pirms satversmē stūķēt ko antikristīgu, pakļaujoties vienu grupu spiedienam, ir vērts ņemt vērā, ka vēl dvašo arī citas grupas ar pretējiem uzskatiem. Skaidrības labad vien jāpiebilst, ka ne jau Sinodes sapulce nāca ar iniciatīvu, bet drīzāk reaģēja uz signālu, ka Satversme tiks `atvērta` labojumiem jau tuvākajā laikā.

Taču nebūtu slikti, ja nedaudz abstrahējoties no konkrētā Sinodes balsojuma, varētu padiskutēt par `kristīgām vērtībām" kā tādām.

Interesanti, ka Tu piemini baušļus. Vai tie ir unikāli kristīgas vērtības? Vai jūdaistiskas?
Kāpēc izvēlējies tieši šos konkrētos baušļus, t.i. 5. ,7., 3., un 9/10.?

Ak, jā.. un vai tās ir `vērtības`, kam ir kāds izcenojums, vai Dieva griba?
dafne
# Labojis dafne: 2013.06.16 17:16:45
Bauslus
mineju,jo cilv.biezi vien kristigas vertibas asoc.ar bauslu
pildisanu.Kapec nosaucu konkretus...nu tos ta biezak piemin.10to tiesu
jau Tu piemineji.Talak nak komentari ka tapec musu valsti viss ir skersam,Dievs ir noversies u.ttNu tad ir jautajums...vai tas,ka musu baznicas ir vala,tajas izskan Dieva Vards nav svetiba?Vai Kristus nav vertiba?
ˇmoto [82.145.208.79]
# Iesūtīts: 2013.06.16 19:32:07
Kristīga vērtība Nr.1 ir atgādinājums par 1.bausli. Kristus vērtība.
Bez tā pārējais ir pasaules lāpīšana.

dafne, baznīcai vienmēr der atgādināt valstij, ka tās atdalītība nozīmē neiejaukšanos baznīcas lietās, ne patvaļīgu bezatbildību pret, sekulāri runājot,
tik lielu nodokļu maksātāju kā baznīca.
Baznīca, savukārt, kā nopietns tiesību subjekts var savu iespēju robežās ietekmēt visu, ko redz par labu esam.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.06.16 21:19:49
dafne
Nu 10to tiesu es pieminēju vairāk ironizējot, vai varētu būt tā, ka nauda ir arī galvenā `kristīgā vērtība`.
Bet runājot par baušļiem, es nesapratu vai tīšuprāt izlaidi 4. un 6., ar ko viens otrs Jēzus izteiciens šķiet konfliktējam. Lai gan arī par 3. runājot... dažas aprindas Jēzus laikā bija pamatīgi satracinātas par viņa pieeju šim jautājumam.

Laikam jau drīzāk sliekšos Tev piekrist tur, ka Kristus pats, un līdz ar to arī Viņa vārds drīzāk varētu būt tas vērtīgais. Lai gan mani joprojām mulsina vārds `vērtība`, ja to attiecina uz kaut ko, kas nez vai ir izteicams trušādās vai citās mērvienībās.
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.06.17 00:01:56
Skaidrs, tad ap ko lieta grozās. Bet ja jau kungi taisās ietūcīt satversmē pantu, ka valsts balstās vienas luterāņu konfesijas vērtībās, vai nebūs tā, ka nāksies mainīt arī 99 pantu? Savādāk iestāsies pretruna: ja jau mums ir deklarēta baznīcvalsts ar konkrētas reliģiskiskas ticības vērtībām, tad kaut kāda apziņas brīvība, kura ir acīmredzamā juridiskā konfliktā ar šo deklarāciju, pastāvēt nevar! Saprotiet taču, ka nevar pamatlikums būt pretrunīgs pats sev!
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.06.17 00:09:02
ˇmoto [82.145.208.79] vai cienītais nav paņēmis mērķi mazliet par augstu? Lai nu būtu tā vienpusīgā sapratne par neiejaukšanos. Parasti neiejaukšanos saprot simetriski - es neiejaucos tavā privātā dzīvē, bet tu nejaucies manējā. Ja tu saproti savādāk: ka nevienam nav tiesību jautkies tavā dzīvē, bet tev ir visas tiesības urķēties un izrīkot svešu privāto dzīvi, tad jau neko. Cilvēks ir grēcīgs un vienmēr tā grib. Tas ir saprotami. Vienīgais kas nav saprotami - kopš kura laika mums ir mainīta likumdošana un baznīcas nekomerciālā darbība tiek aplikta ar nodokli? Iespējams es esmu kaut ko palaidis garām, tapēc mīļi lūgtu kādu norādījumu vai atsaucīti uz likumu, kas baznīcu apliek ar tādiem nodokļiem! Es varu tikai iedomāties kādu summu varētu NĪ nodokļos prasīt par Rīgas Domu - ekskluzīvu milzīgu celtni Rīgas vecpilsētā.
dafne
# Iesūtīts: 2013.06.17 00:12:51
http://www.ltv.lv/lv/eiropa-miti/raidijumi/?id=12
nu šis tads interesants raidījums...varbūt noder šīs tēmas sakarā
dafne
# Iesūtīts: 2013.06.17 00:26:25
Aivars
nē,tas tā vienkārši uzrakstījās,pirmo un otro jau ar neminēju
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.06.17 20:11:58
Vai nav tā, ka definīcija "kristīgās vērtības" ir ienākušas tieši no partiju pirmsvēlešanu diskusijām? Ar vienu mērķi, lai zvejotu potenciālos vēlētājus no draudzēm. Bet, cik patiesībā pie mums viss ir ačgārni, var redzēt kaut vai tajā, ka visas latviskās partijas tiek sauktas par labējām, savukārt krieviskās - par kreisajām. Rietumos tradicionāli par labējām pieņemts saukt bagāto, elitāro cilvēku, ideju partijas. Kreisās ir strādnieku partijas. T.sk.arī sociālā taisnīguma, sociālās vienlīdzības un kristīgo ideju resp.vērtību partijas. Savukārt tā pati Vienotība kā sevi pozicionē - labēja, liberāla partija. Līdzīgi VL pozicionēta kā labēja partija, bet kādas vērtības? Nacionālas, lai gan programmā neatrodu neviena vārdiņa par kristīgām vērtībām. (Ja kāds atrod, lai mani palabo.) Tāpēc paradoksāli sanāk, ka tā saucamās latviskās partijas ir bijusās vairāk orientētas uz kādām atsevišķu sabiedrības grupu elitārām idejām plus ar atsevišķu cilvēku, tikai viņiem pašiem saprotamo, liberālo vērtību piesaukšanu. Jā, kurš būs tas, kurš runās par kristīgām vērtībām? Vai mūsu pārlieku lielie nacionālie idejas cilvēki "nenorok" tā visa vārdā kristīgo vērtību idejas?

Interesanti, viens no lielākajiem latviešu kristīgajiem politiķiem manuprāt ir un paliek Andrievs Niedra. Bet savā laikā viņš ar savām idejām tika Ulmaņtēva nosaukts par "tautas nodevēju". Niedram bija cits Latvijas sapnis. Varētu pat sacīt īsti kristīgi konservatīvs. Un tādā ziņā, vai Ulmaņa "dāsnums" Latvijas sadalīšanā tautas vairākumam nebija kārdinošāks?
_Loki_ [87.99.74.216]
# Iesūtīts: 2013.06.18 01:30:49
Raimonds
Atvaino, bet Jūsu juceklīgajā komentārā neko nesaprotu. No sākuma Jūs izteicat pieņēmumu ka jēdziens "kristīgās vertības" ir politisko partiju priekšvēlēšanu cepeša produkts. Pēc tam seko sūrošanās ka partiju nosaukumi neatspoguļo to patiesos mērķus un platformas un beigās nonākam pie vaimanām par kristīgo vērtību idejas norakšanu!
Te ir skaidrs, ka vai nu sakums iesākts pavisam greizi, vai arī beigas aizgājušas brīvās fantāzijas lidojumā.
Varbūt varam tiešām sekot Aivars aicinājumam un pirms vaimanāt un čivināt par ļaunajiem politiķiem kas piesmej kristīgās vērtības -ņemt un daudzīgi bet skaidri noformulēt šī jēdziena definīciju! Ir taču sakarīgi, ja visi saprot zem viena jēdziena kaut ko vienu, nevis katrs savu? Vai ne?
aivars.lapsans [83.187.153.75]
# Iesūtīts: 2013.06.18 02:01:26
Aivars

Kādi šķiet apmierināmies ar iestāšanos pret homoseksualitāti par labu heteroseksualitātei, it kā nebūtu citu grēku un kristīgā vēsturē kādi nebūtu seksualitāti kā tādu norakstījuš..


Homoseksualitātes grēks ir pāraudzis par homoseksuālistu globālu varu. Dievs ir atrādījis pēcplūdu laikmetā šo grēku ar iznīcinošu uguni caur Sodomu un Gomoru. Kristieši iestājas pret šo grēku , jo viņiem ir bērni. Viņi grib audzināt savus bērnus uz kristīgām vērtībām. ( paklausība Dievam). Kristieši tā rīkojas, aizstāvot Dieva institūciju. Tie , kristieši , kuri norāj šos ticīgos nav nemaz kristieši , bet reliģioza varza, kura pataisa savas draudzes par sektām. lai tās pienestu šiem neliešiem naudu.
dafne
# Labojis dafne: 2013.06.18 10:51:17
aivars.lapsans [83.187.153.75]
Viņi grib audzināt savus bērnus uz kristīgām vērtībām. ( paklausība Dievam)
parak reliģioza garā audzināti bērni vēlāk tieši saceļas pret šīm "kristīgām vērtībām"
Pārsvara jau bērniem nav problēmas kādas lietas saprast un ižšķirt,bet,samaitātiem pieaugušiem gan ir
`moto [82.145.208.83]
# Iesūtīts: 2013.06.18 11:00:28
Loki, baznīcai,pirmkārt, ir savas intereses un tās ir un paliek galvenās. Pie tām pieder arī atgādinājums valstij un sabiedrībai par Kristus vērtību.
Vai neesi ievērojis kādu interesantu lietu-vari kādus cilvēkus likt mierā cik gribi, viņi tevi mierā neliks, ja kaut kādā veidā tas ietilps viņu plānos un interesēs.
Tas attiecas arī uz baznīcu - tā dara savu un neņem galvā tai nedraudzīgos.
Confrater
# Labojis Confrater: 2013.06.18 11:37:59
dafne
parak reliģioza garā audzināti bērni vēlāk tieši saceļas pret šīm "kristīgām vērtībām"
Tieši tā, un viena no Eiropas garīgajām problēmām varētu būt tā audzinātu cilvēku hiperreakcija uz šādu audzināšanu.

Piemēram, zviedru daiļliteratūrā bieži apspēlē reliģisko stingrību bērnu audzināšanā ar mīnus zīmi,
lai gan lielākoties tā šķiet palikusi par jaunu sabiedrības stereotipu un karikatūrisku klišeju, kuru atražo katrs kam nav slinkums.

Tai pat laikā, kā liecina novērojumi draudzēs,
kristīgu vecāku nespēja nodot un mācīt ticību bērniem ir vēl smagāka problēma. Varbūt kopīgas lūgšanas izpalikušas un visa dievbijība atstāta tālu privātajā telpā vai īsajā svētdienskolas apmeklējuma periodā.
Bērniem sāk šķist, ka draudze un dievkalpojums nav ņemams nopietni, un vecāku vienīgā cerība ir - ka nākotnē Dievs varētu uzrunāt viņu bērnus.
Tā viņš ir - un tad atliek vienīgi lūgt Dievu ar šādu cerību sirdī.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.06.18 13:07:54
_Loki_ [87.99.74.216]
Diemžēl ir cilvēku loks, kuros esmu, ne es viens, vīlies: viņu solījumos, plānos vai definīcijās.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 71 , pavisam kopa bijuši: 36595