atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par kristietību un citām reliģijām
+jean
Iesūtīts: 2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?

Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 25 . 26 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Labojis Aivars: 2013.03.18 19:23:07
dafne
Bet lai aina būtu vēl interesantāka, ir vērts atcerēties, ka mesiāniskais tituls Cilvēka Dēls, ar ko Jēzus piesaka Sevi, tak jau Daniēla 7:13 kontekstā, šajā Daniēla grāmatā (un aramiešu valodā vispār) ir atvasināts nevis no Ādama, bet Seta dēla , to Kungu piesaucošā Enoša vārda - בר אנש
Kā jau confraters te aizrādīja, bīskaps Žanis te pārspīlē Lutera analoģiju, kas sacīta konkrētā vajāšanu kontekstā

+jean
# Iesūtīts: 2013.03.18 19:57:19
http://www.newadvent.org/fathers/120115.htm
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.18 19:58:20
Aivar,
ko tieši pārspīlēju?
+jean
# Labojis +jean: 2013.03.18 20:07:22
Raimond,
kāds tavam jautājumam - Tāpēc te ir tā problēma, vai savā eksagēzē meklējam tieši Rakstos, vai skaidrojam tās vai citas savas idejas, ar kādiem atsevišķiem no konteksta izņemtiem baznīctēvu citātiem? - būtu sakars ar konkrēto 1. Moz. 4. nod. komentāru? Jo atsevišķi ņemot, t.i., ārā no konteksta tavs jautājums pats par sevi ir pareizs, tomēr, kāds tam sakars ar šeit paustajiem viedokļiem?

Raimond, lasot Luteru un tikko nedaudz Augustīnu, es redzu, ka šie vīri eksegēzi ir meklējuši Rakstos, ja tev ir kas iebilstams, tad lūdzu uz priekšu ar Rakstiem!! Ja prātā ir tikai viņu eksegēzi apšauboši izteikumi, kas NAV balstīti Rakstos, bet tikai sofistikā, tad labāk ir paklusēt...
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.18 20:29:52
+jean
Konkrēti šajā jautājumā tu pārspīlē, Lutera pārspriedumu par analoģiskām situācijām pasludinot par izskaidrojumu un ticības dogmatu. Bet līdzīgu pieeju pie Tevis var vērot šad un tad. Šo to jau Tavi bijušie cīņubiedri Tev ir paspējuši norādīt.
Man, protams, simpatizē Tava dedzība un luteriskais patriotisms, bet reizēm Tu riskē ar tādu partorga mentalitāti, kurš ar Ļeņina citātiem uzbrūk `buržujiem`
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.03.18 20:52:45
+jean
Bieži vien ar to teologi un teoloģiskās pieejas atšķiras, t.sk. kā skaidrot un argumentēt ar Rakstiem. Piemēram, paskaties kā Augustīns skaidro Rakstus? Viņam tuva ir ne tikai burtiskā, tipoloģiskā, bet arī garīgi - simboliskā interpretācija. Starp citu viņam ar to simpatizējis Ambrozijs, kas esot palīdzējis "pārvarēt" aizspriedumus pret Veco derību. Tāpat, lai tas Tevi nemulsina, arī luteriskajai teoloģijai ir savas eksagētiskās pieejas/ metodes. Ko starp citu ir pieminējuši jaunā Bībeles tulkojuma sakarā. Vai būtiskāk bija ievērot šā brīža akadēmiskās prasības vai sekot luteriskajām tulkošanas tradīcijām? Lūk, kādas luterāņiem dilemmas!
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2013.03.18 21:10:46
+jean
Tev jau ir teikuši – ja lieto citātu, tad ar norādi: autors, „darba nosaukums”, lappuse … ja lieto internet-adresi – tad http://www, rindkopa.
Bez šādām norādēm citāti var tikt (un visbiežāk arī tiek) vērtēti kā- „no pirksta izzīsti”.

Piem., lai novērtētu tevis pievesto citātu; „Kristus Mt. 2523:35 sauc Ābelu par taisnu … savā grāmatā "Civitate Dei" – tas būtu jālasa plašākā kontekstā … jo Jēzus runā par asinīm, kas izlietas no Ābela līdz Caharijam, Barakijas dēlam. Vai ar to būtu domāts pravietis Caharija, Berehjas dēls – Caharijas grāmatas autors (Cah1:1), va Zaharja, Jojadas dēls – pravietis, kura nāve Tā Kunga nama pagalmā ir minēta VD (2Laik24:20,21) – vienādi vai otrādi, bet tā nav baznīca līdz „pasaules galam”.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.18 23:58:51
Juri Saivar,

šo diskusiju iesāku ar apgalvojumu (hipotēzi):
VISAS RELIĢIJAS IR CĒLUŠĀS NO VIENAS PATIESĀS DIEVA PIELŪGSMES, kā novirzes no tās.
Pirmās viltus reliģijas iesācējs bija Kains. Pēc tam viņa bērni ir radījuši daudz un dažādus viltus reliģiju novirzienus.


Tālāk ieminēju vārdkopu, ko izmanto Luters -- Kaina jeb viltus baznīca, kas noveda pie turpinājuma, ar ko atšķiras Ābela un Kains upuris/ticība.

Aivars oponēja par Kaina tik šausmīgu nolikšanu slikto pulkā. Tāpēc norādīju viņam, ka Luters atsaucas arī uz Augustīnu, kas arī līdzīgi komentē 1. Mozus grāmatas 4. nodaļu.

Visi manis ievietoties citāti ir no latviešu valodā izdotā Lutera komentāra 1. Mozus grāmatai, konkrēti 4. nodaļas pirmajiem pantiem. Civitate Dei tiek pieminēts 273. lpp..
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.19 00:22:00
dafne,
tā nu tu redzi, kāda ir cilvēku miesas samaitātība un kāds ir grēka spēks. Grēku plūdos tika iznīcināti visi, izņemot astoņus. Astoņi dievbijīgie palika. Un tomēr rezultātu pēc vairākiem tūkstošiem gadu mēs redzam. Šķiet tikai viens no trijiem Noasa dēliem aizgāja pa "Kaina ceļu". Bet kādas proporcijas ir tagad pasaulē?
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.19 13:12:33
Aivars

partorga mentalitāti, kurš ar Ļeņina citātiem uzbrūk `buržujiem` - šitas ir labais. Kaut kur būs jāieliek savās "annālēs".
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.19 13:21:40
+jean

Tēma, starp citu, ko esi izvirzījis, ir ļoti interesanta un varbūt varētu pat atbilst maģistra grādam. Tā problēma ir tāda, ka tev nav pat bakalaurs (iesācēj) teoloģijā, tāpēc tu visu dari baigi nemākulīgi. Tas, ka esi sēdējis blakus teologiem, nepadara tevi par skolotāju. Kļūdas, ko tev te vairāki ir norādījuši, ir ļoti objektīvas. To tev vajadzētu ņemt vērā. Tu mētājies no viena apgalvojuma citā. Tā, piemēram, vienu brīdi Kains bija dievbijīgs, nākošajā jau bezdievis. Nepietiek ar to, ka esi vienu vai pat divas reizes izlasījis Lutera vai Augustīna komentārus. Tas nav tik vienkārši, kā tu iedomājies.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.19 14:36:43
Uldi,

a tolkom vari kaut ko pateikt PAR TĒMU??

Nevis tikai pateikt, ka esmu kļūdījies izteicienā, ko neesmu pateicis...


P.S. Protams, tavs izteiciens: vienu brīdi Kains bija dievbijīgs, nākošajā jau bezdievis. -- atbilst realitātei -- dievbijīgs, bezdievis, dievbijīgs, bezdievis, utt. -- cerībā, ka cilvēks nenocietinās savā bezdievībā, un no jauna atgriežas, uzklausot Dieva vārdu...
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.19 14:42:16
+jean ko tu brāl mocies? Ja tu gaidi atdzinību vai žēlastību no reliģiskajiem teologiem tad tas velti....... Man žēl , bet ko darīt ka tie žēlastības vietā izrāda ka par maz centies. Nu ko un Bībelē ar apraksta ka tas kas cer uz cilvēkiem ir nolādēts.
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.19 15:02:10
rainars

Kāpēc tu nolādi kristiešus, kurus tu nepazīsti?
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.19 15:22:36
Uldistu liki saprast ka māki lasīt ? Lūgums izlasi vēlreiz un saproti kur tika lietots vārds nolādēts.
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.19 15:59:57
rainars

tas kas cer uz cilvēkiem ir nolādēts - vai tie nav tavi vārdi?
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.19 16:04:46
Nu nav gan mani! Neizdevās atrast bet rakstos ir minēts .
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.19 16:15:38
+jean

Man jau nekas par tēmu nav jāsaka. Es jau to neesmu izvirzījis. Es tikai norādīju uz dažām tavām kļūdām.

Kas attiecas uz tēmu, tad tā ir tik plaša, ka nav iespējams saskatīt pat galu. Tad, kad nonāk pie beigām, tad neviens neatceras, ar ko tā bija sākusies. No tādām tēmām nav nekādas jēgas. Sašaurini to, lai taču var nonākt pie kāda konsensa.

Mans iebildums kaut vai tāds. Ja "Iesākumā bija Vārds..", tad kā var būt tā, ka kristietība kaut ko ir aizņēmusies no pagānu reliģijām?
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.19 16:16:47
rainars

Nē, tie ir tavi vārdi.
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.19 16:24:20
UldisUldisUldis miers tev.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 25 . 26 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 52 , pavisam kopa bijuši: 348