atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par kristietību un citām reliģijām
+jean
Iesūtīts: 2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?

Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . >>
AutorsZiņas teksts
Kursis
# Labojis Kursis: 2014.01.22 18:36:55
Nevajag pārspīlēt, Kristus paklausa lūgšanas - lai mūsu prieks būtu pilnīgs. Būtu naivi uzskatīt, ka lūdzošam cilvēkam nav nekādu apslēptu vēlmju.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.01.27 20:37:26
Kursis

Tas ir nepārtraukts Svētā Gara darbs mūsos, kad Viņš izgaismo un izrauj ar visām saknēm visu, kas nav no Dieva. Dievs klausa tikai tās lūgšanas, kas ir pēc Viņa prāta. Pilnīgs prieks ikvienam patiesam kristietim ir tikai un vienīgi, kad Kungs tiek pagodināts - viss pārējais ir niecība.
Kursis
# Iesūtīts: 2014.01.28 16:37:05
Ingars , sakāpināti reliģiozs priekšstats par mūsu Debesu Tēvu Kungu nepagodina.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.01.28 19:19:24
Kursis

Reliģiozs priekšstats ir teorētiska ticība uz teorētisku "dievu", kas neko būtisku neietekmē, tikai izmaina ārieni. Tāda viltota ticība masveidā vērojama, kad tiek uzskatīts, ka ārēja reliģioza rosīšanās automātiski nozīmē, ka cilvēks ir Dieva bērns. Bet Jēzus teica, ka neviens netiek Dieva Valstībā, ja nav piedzimis no augšas. Tātad runa ir par trauka iekšpuses šķīstīšanu, nevis ārējās virsmas uzsprišināšanu ar reliģiskām fīčām.

Nē, nekas mazāks, kā paša Dēla iemiesotas dzīves izpausme Debesu Tēvu nepagodina. CItādi tas ir tāpat, kā kad Uzija izstiepa savu roku, lai pēc sava miesīgā prāta padoma neļautu derības šķirstam apgāzties. Dievam riebj jebkāda "miesas" (sarx) iejaukšanās garīgās lietās.
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.01.29 12:36:59
un ko darīt tiem, kas nav tik garīgi?
Kursis
# Iesūtīts: 2014.01.29 13:48:17
skatījums [46.109.251.77] arī domāju par cilvēkiem, kas vnk nav tik garīgi. Ir virkne kristiešu draudzē, kas nejūt nepieciešamību svētdienās apmeklēt dievkalpojumu,
viņiem pietiek ar Ziemassvētkiem un Lieldienām.
Nu nejūt šādu nepieciešamību, neiet un viss.
Pat nesaukšu viņus par nomināliem, jo Kristum tic (pirms tam neticēja).
Atliek vien labticīgi atstāt Dieva ziņā, lai dara tos par garīgākiem.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.01.30 21:23:59
skatījums [46.109.251.77]

Ko darīt zīdainim, ka viņš vēl neprot staigāt? Pieaugt un iemācīties!

Kursis

Kā tu vari zināt, ka tā ticība ir patiesa?
Aivars
# Iesūtīts: 2014.01.31 00:43:30
Ingars
Es ceru, ka Tev pa rokai nav zīdaiņu.
Bet kā Tu vari zināt, ka Tevis paša ticība ir patiesa?
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.01.31 08:31:22
Kas ir patiesa ticība?
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.01.31 08:43:41
Ja Dievs ir tevi kaut ko mācījis, tas nedod tev tiesības paaugstināties virs citiem un kļūt paštaisnam citus nosodot. Dievs varbūt tevi ir izvedis ārā no kaut kā, kas tev vairs nav pieņemams, un tas ir labi, jo Viņš tevi ved pa savu ceļu. Tad esi pazemīgs, jo atziņa dara uzpūtīgu, bet mīlestība ceļ. Te visi varbūt nav tik garīgi kā tu, tādēļ lēnprātībā panes mūsu vājības un nespēku. Uz to tevi māca Jēzus.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.02.01 16:08:24
Aivars

Vai, tavuprāt, ir slikti, ja zīdainim tiek nodrošināta vide un apstākļi, kurā viņš var veselīgi augt un attīstīties? Vai varbūt, labāk, lai visi sēž baznīcas solos un vienmēr paliek garīgi zīdaiņi?

Kā es varu zināt par savu ticību? Noteikti ne sēžot baznīcas solā un ar miesa prātu automātiski pieņemt, ka mācītāja "āmen" ir tas pats kas "enter" vai "run" programmēšanā.

skatījums [46.109.251.77]

Mums ļoti, ļoti, ļoti visiem ir svarīgi atšķirt nosodīšanu no pamācīšanas un brīdināšanas, bez kā mēs visi tiksim pievilti un apgrūtināti ar grēku.
Kursis
# Iesūtīts: 2014.02.02 13:31:03
Kristieši dabū rauties divās frontēs - viena ir uzmundrināšana kristīgā ticībā un pret neticību, otra - atgaiņāt visādus musinātājus.
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.02.02 14:17:44
Var un vajag pamācīt un brīdināt, lai netopam grēka pievilti. Taču, kad runā paštaisnības un pašpaaugstināšanās garā, tad tas nav pareizi pret tiem, kurus pamāca.
rainars
# Iesūtīts: 2014.02.07 10:31:44
skatījums [46.109.251.77] man ar tāds skatījums
ne jau velti Pestītājs ieteic tiem kas grib būt lieli lai ir visu kalpi....
Dieva Vārda patiesība ir abpus griezīgs zobens(citam griežot pašam griezīs )
Ar ko mērām citus mums atmērīs atpakaļ un pieliks klāt
Dievs lepniem stājas pretī...., kas pats paaugstinās.....
Ko tu lielies it kā nebūtu saņēmis.....
Katrs lai pārbauda savus darbus tad nebūs ar ko lielīties.
secinājumā -nav neviens labāks par otru , jo stāvam tak visi kristus taisnībā , jo ticam , vai cenšamies ticēt ka Dievs ir visu Pasaules grēku izpircējs,ja stāvam kristus taisnībā tad esam tikkai taisnoti , ne pareizi .......
tad atliek tikkai stāvēt taisnošanas ticībā un citus taisnot, neapsūdzot
Zinām tak ka tas kurš grēko pret vienu bausli tas grēko pret visiem...
Tāpat zinā ka visi ir grēkojuši un visiem trūkst Dieviskās godatdziņas, katram tik savs sabojāšanās mērs , tieši tāpat kā katram savs ticības mērs sevi savaldīt.
Domājams cienot Kristus brīvību nekarosim ar netaisniem ieročiem ar mums uzticētām atklāsmēm , bet centīsimies būt pazemīgi, lai varam teikt kā Jānis, mīlēt nav grūti, un varam iiet Dieva Valstības dāavātā Svētā priekā par gara augļiem mūsos.
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.02.07 11:13:20
Amen. Arī ir vienam otru jāpamāca, to arī saka Dieva Vārds.
Ingars
# Iesūtīts: 2014.02.17 23:12:21
Kursis

Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi būt ikdienas attiecībās ar brāļiem un māsām, lai mēs viens otru stiprinātu ticībā, tad visādi musinātāji netiek ticīgo sirdīm ne tuvumā. Taču uz iepriekš aranžētu pasākumu apmeklēšanu balstītā reliģiskā organizācijā musinātāji var pat kāpt kancelē un neviens pat par to nebrīnās (lūk, ko paveic reliģiozā notrulināšanas anestēzija).
+jean
# Iesūtīts: 2014.02.24 19:15:23

Pirms kāda laika skatījums un kursis savā starpā padiskutēja šādi:

skatījums [46.109.251.77] :Svarīgi, lai Jēzus mūs nosauc par saviem draugiem un ne otrādāk, citādi var gadīties tā, ka mums šķiet, ka mēs Viņu pazīstam, bet izrādīsies beigās, ka Viņš mūs ne.
Kursis:Tu domā, ka Jēzus kāds uzmetējs?

Tad es ieskatījos Rakstos par šo draugaļošanās tēmu. Vecajā Derība man sanāca, ka draugi ir draugi, bet Jaunajā Derībā sanāca tā dīvaināk. Lūk trīs piemēri, kas parāda, kā arī tiek lietots vārds "draugs".

Ķēniņš tam jautāja: mans draugs , kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. 13   Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. (Mt. 22)

redzi, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu liels ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām, virspriesteru un tautas vecajo sūtīts. 48 Bet viņa nodevējs bija norunājis ar tiem zīmi. Viņš sacīja: Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet. 49 Viņš tūdaļ devās pie Jēzus un teica: Esi sveicināts, Rabi! – un viņu noskūpstīja. 50 Jēzus viņam sacīja: Draugs , kādēļ tu esi šeit? Tad tie pienāca klāt, satvēra Jēzu un apcietināja. (Mt. 26)

No šī brīža Pilāts meklēja iespēju viņu atlaist. Bet jūdi kliedza: Ja tu atlaid šo, tad tu neesi cēzara draugs ! Katrs, kas pats sevi dara par ķēniņu, ir pret cēzaru! (Jņ. 19)


Varbūt tomēr paliksim pie tā, ka Jēzus Kristus ir mūsu žēlīgais Kungs un Glābējs un mēs Viņa bērni, un neaizrausimies ar Kunga padarīšanu par draugu?? Apustuļu vēstulēs arī neatradu izteikumus kā, piemēram, "uzticēsimies Jēzum, mūsu Draugam" vai "Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Drauga atnākšanai!" vai tmldz.
kaut kā tā [82.145.217.121]
# Iesūtīts: 2014.02.24 19:52:25
jean, acīmredzot mūsu kultūras izpratnē Draugs ir stiprāks vārds nekā Jēzus to lieto un Jēzus - mūsu draugs pasaka ko vairāk par glābējs piem.no no drupām .
+jean
# Iesūtīts: 2014.02.24 20:44:08
draugiem elvē kontekstā stiprāks?

vai mūsdienu kontekstā uz jautājumu: cik tev ir draugu? netiks atbildēts, cik tev ir draugu iekš draugiem elvē?

Bet, ja nopietni, tad Kristus/Dieva un Baznīcas attiecības Rakstos tiek salīdzinātas ar līgavaiņa un līgavas attiecībām, vīra un sievas attiecībām un vēl vecāku un bērnu attiecībām.

Vai mūsu kultūras izpratnē šie vārdi ir palikuši vājāki, ka tagad jāizmanto cits vārds - draugs??
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.02.25 07:47:44
Jāņa 15:15 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu.

Lūk. 12:4 Jums, Saviem draugiem, Es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt.

Jāņa 15:13 Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 41 , pavisam kopa bijuši: 33539