viesturs 
|
Iesūtīts:
2013.02.12 02:07:04
Sveicināti brāļi un māsas Kristū. Mani nomoka jautājums par pirmslaulību dzimumattiecībām starp vīrieti un sievieti. Kurā brīdī starp viņiem iestājas laulība? Vai pēc pirmajām dzimumattiecībām viņu starpā? Vai pēc laulību ceremonijas baznīcā? Ja sieviete nav precēta, bet viņai ar savu partneri ir dzimumattiecības. Viņa no partnera šķiras, vai es drīkstu viņu precēt? Vai es tādā gadijumā pārkāpju laulību, jo apprecu sķirtu sievu, vai kā? |
|
Aivars  |
# Labojis Aivars: 2013.02.25 12:28:35
+jean
Ja reiz vēlies kļūt par vienu miesu ar kādu sievieti, tad viņas vecāki kļūst arī par taviem vecākiem, vai ne tā?
olalā....
tu gadījumā neesi incestuālās attiecībās ar māsu?
Neesi lasījis, ka pirms kļūšanas par vienu miesu, nabassaite ar tēvu un māti tiek tomēr pārrauta? Vismaz tā sprieda ne tikai Ādams, bet arī mūsu Kungs un Pestītājs. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2013.02.25 13:37:03
+jean
Tāpēc, ja tu esi kristietis, tad tu cieni savu iecerēto un viņas vecākus, tad tu iesi ticībā un paļāvībā uz Dievu un lūgsi viņiem viņas roku, jo...
jo tu zini, ka saņemsi no viņiem to labāko..
Tiešām?
Ja es esmu kristietis, es godāju Dievu, ko pazīstu caur Jēzu Kristu, un tādā gaismā cenšos pieņemt lēmumus, rīkoties utt. Arī apņemt sievu. Arī respektēt vai nerespektēt sievas vecāku viedokli.
Savukārt kāda konkrēta laikmeta politiski / sociāli / sadzīviski un vēl sazin kādu kārtību, kas toreiz bija atbilstoša kristīgai izpratnei, nevajag uzdod arī par šodien obligātu procedūru un pasludināt to par Dieva gribu. |
+jean  |
# Iesūtīts: 2013.02.25 14:31:14
Aivar, Mārtiņ, tā vien šķiet, ka esam no dažādām "planētām" 
Es to saprotu kā 2+2=4 un mani izbrīna, ka kādi, kas uzskata sevi par kristiešiem, tik stingri nostājas pret šādu brīnišķīgu tradīciju, kas galvenais, ka saskan ar Dieva nolikto kārtību -- godā savu tēvu un māti!! |
Confrater  |
# Labojis Confrater: 2013.02.25 16:02:13
Man šķiet, ka kristietim laulībā svarīgākais ir -
lai iecerētā (-ais) būtu kristiete (-is),
nevis dažādas pagātnes seksuālās peripetijas, kuras dziedē grēku piedošana.
Un te vecākiem tomēr jāskatās līdz viņu bērnu "izvēlei".
+jean uzskatīt, ka sievas vecāki kļūst par tavējiem ir interesanta ideja, diemžēl Raksti to neapstiprina. |
dafne  |
# Labojis dafne: 2013.02.25 16:14:32
Confrater
Man šķiet, ka kristietim laulībā svarīgākais ir -
lai iecerētā (-ais) būtu kristiete (-is),
..un vvelams no vienas konfesijas..pavisam ideali butu..ja no vienas draudzes ..ja?
ja nopietni,tad pa lielam piekritu tam,ko saki |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.02.25 16:18:46
Confrater,
pat netaisos neko ar Rakstiem pierādīt, kaut piemērus noteikti atrastu.
Man tas ir, kā jau teicu kā 2+2=4
P.S.
2 vecāki ir vīram, 2 vecāki ir sievai = viņu bērniem ir 4 vecvecāki!!!
ne vairāk, ne mazāk, bet 4. Nāve veic korekcijas, bet tas nemaina aritmētiku, jo bez šiem 4 nebūtu mazbērnu!!
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.25 17:53:05
+jean
pat netaisos neko ar Rakstiem pierādīt,
eh... un te nu ir mana kārta brīnīties, `ka kādi, kuri sevi uzskata par luterāņiem` šitā izrunājas
Bet nu švaki Tev būtu ar savas tēzes pierādīšanu. Ko tad Tu tur varētu piesaukt? Latu un viņa meitas? Jēkabu un Leu? Samsonu? Histērisko Naomiju un Ruti? Dāvidu un Saulu? Ahabu un Jezbeli? Hērodu un Hērodiju?
Nez kādēļ nešķiet, ka Dievs būtu gribējis, lai vecāki dzīvo viņu bērnu dzīves.
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.02.25 18:36:28
Aivar,
vai tad esmu teicis, ka vecākiem jādzīvo bērnu dzīves??
Esmu teicis, ka vecāki ir jāgodā [līdz pat viņu mūža galam], un ka tā ir izcila tradīcija, ka jauneklis lūdz atļauju izredzētās vecākiem precēt viņu atvasi.
Vecāki tad dod ne tikai atļauju, bet arī savu svētību nākamai kopdzīvei!!! |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2013.02.25 20:59:04
+jean
Vecāki tad dod ne tikai atļauju, bet arī savu svētību nākamai kopdzīvei!!! Ak tā, sapņotāj Tu mūsu?
Manuprāt, Lābans drīzāk "sačakarēja" gan Jēkaba, gan Leas un Rāheles dzīvi. Sauls savu znotu Dāvidu `svētīja` mētādams šķēpu viņa virzienā, un viņa meita puisi te slēpa no tēva dusmām, te nicināja. Ahabs gan, gods godam, rūpējās lai sievastēvu nesakaitinātu, bet tur atkal tam KUNGAM tas ne visai patika. Hērods Antipa apprecēja māsīcas un paša brāļa meitu, brāļa sievu, tēva mazmeitu vienlaikus, un vienīgais kas to neakceptēja un nesvētīja šķiet bija kāds Johanāns ben Zaharja, bet nu nez vai tur varam runāt par lielu svētību, lai gan Tevi varbūt priecētu doma, ka viņas senčus šis uzlūkoja kā savējos |
skolnieks.  |
# Iesūtīts: 2013.02.26 11:14:02
Katram jādzīvo sava dzīve. Un nav ko uzbāzties ar vakardienas padomiem. Padomu vajag dot kad prasa- tad gan vajag dot, bet visdrīzāk tad viņa nav. Padomus mīl dot tad, kad viss ir kārtībā.
Un vecāku godāšana līdz pat mūža galam nenozīmē to, ka visā viņiem jāpiekrīt. |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2013.02.26 12:24:02
skolnieks.
vecāku godāšana līdz pat mūža galam nenozīmē to, ka visā viņiem jāpiekrīt - atļaušos nedaudz palabot. Mēs godājam vecākus tad, kad tiem paklausām. Piekrist vēl nenozīmē paklausīt. Tu vari pateikt "jā" un tomēr nedarīt. Kāds var pateikt "nē", bet tad apžēloties par saviem vecākiem un paklausīt viņu lūgumam, ieteikumam vai pat pavēlei. |
+jean |
# Labojis +jean: 2013.02.26 12:37:00
Aivar, Aivar, nu kam tu tā dari???
Šodien atkal jāraksta tas pats, ko jau vakar rakstīju: šai saulē, šai grēka pilnajā pasaulē, dzīvo gana daudz gan savu vecāku nīdēji, gan savu bērnu nicinātāji, gan arī cilvēku tirgotāji!!!
Un tādus mēs varam ieraudzīt arī Bībelē aprakstītajos notikumos. Varēji vēl kā dēla attiecību ar tēvu paraugu pieminēt Absalomu un Dāvidu.
Sauls piesolīja par sievu savu meitu tam, kurš sakaus Goliātu. Pēc tam Saulam nevedās ar sava solījuma turēšanu. Tas nebūt nav tas, par ko rakstīju!!
Tieši tāpēc Confrateram rakstīju, ka necentīšos izmantot Rakstus, lai pierādītu, ka 2+2=4. Nezinu, ko tagad centies pierādīt..
Valsts likumi pieprasa, ka, ja kāds vēlas precēt meiteni, kam vēl nav 18 gadi, tad IR jāprasa vecāku atļauja. Tieši tā un ne savādāk - ATĻAUJA.
Tad nu cilvēki "ar pirkstu bakstīdami debesīs" ir izvilkuši vidējo -- kā 18 gadi un viena diena, tā - čau - atļauja vairs NAV jāprasa - tjipa pats jau liels.
Nezinu, vai tev ir tik lieli bērni, tomēr kad būs (vai ja ir, tad zini), tad redzēsi, ka milzīgu, kardinālu atšķirību nav vai viņam/-ai ir 17, vai 18 vai pat 20. Lielākā daļa tāpat dzīvo kopā ar vecākiem, joprojām vecāku maizē un joprojām savus vecākus uzskata par vecākiem, neatkarīgi no tā vai viņam ir 18 gadi un 1 diena, vai arī vēl ne.
Un tieši tāpēc šī atļaujas lūgšana precēt meitu de facto ir vienlīdz aktuāla, neatkarīgi no tā vai de jure tas būtu jādara, vai arī ne. Jo de facto viņa iespējams pat savos 25 gados joprojām ir tādā pat stāvoklī kā de jure līdz 18 gadiem, kaut arī de jure viņa jau ir pieaugusi. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2013.02.26 12:38:52
Uldis
Mēs godājam vecākus tad, kad tiem paklausām.
Atļaušos papildināt. Kad savu paklausību vecākiem esam pakārtojuši paklausībai Dievam. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2013.02.26 12:47:49
+jean
Nu skaidrs, ka tas, ka bērni respektē vecākus ir labi un svarīgi, un dažādas tradīcijas vai paradumi, kas to iemieso, ir atbalstāmas un zināmā mērā vēlamas. Tikai to patīkamo un labo, kas tevi vieno ar bērniem, padarīdams (sludinādams) par vispārīgi obligātu, tu faktiski veido jaunu bauslību. Un sludinādams to par Dieva gribu (obligātu Dieva prasību kristiešiem), tu to liec priekšā Evaņģēlijam. Vai šo risku neredzi tikpat skaidri kā to savu 2+2? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.26 12:55:08
+jean
Dāvids un Absaloms nebūs īstais piemērs, lai gan konflikta fonā ir arī seksuāla rakstura kaislības. Es izvēlējos piemērus, kas rāda, ka aplams Tavs apgalvojums, ka laulības pakārtošana vecākās paaudzes viedoklim, ir pareiza un svētīga.
Un samierinies taču ar to, ka bērniem var būt sava galva, pat ja vecam āzim liekas, ka šie taču ir pilnīgi muļķi, kas no dzīves neko nesaprot. Vai arī žēlojies Dievam, ka nepiedzimi Indijā vai Afganistānā, kur veči nokārto savus darījumus, jau septiņgadīgus sīčus saprecinot pēc sava prāta. 
Starp citu, ir tāda teorija, ka bērni savus lauleņus izvēloties neviļus iespaidojas no sava pretējā dzimuma vecāka tēla. Tā ka... ja Tevi tik ļoti tracina potenciālais znots, paskaties spogulī un pārdomā kāds tēvs esi bijis
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.02.26 13:24:43
Aivar, Aivar, nu kāpēc tu tā dari????????????
Kāpēc tu saki, ka esmu teicis to, ko neesmu teicis????? Izlasi to, ko esmu teicis, lūdzu!!!!!
Neesmu neko teicis par laulības pakārtošanu vecākās paaudzes viedoklim, nedz arī par potenciāliem znotiem.
Izlasi, lūdzu!!!! |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.02.26 13:43:50
Mārtiņ,
vai tad: Godā savu tēvu un māti , ir jauna bauslība???
Vai arī tev šķiet, ka šim bauslim ir kāds vecuma cenzs? Ja likums nosaka, ka 18 gadi un viena diena, tad arī šis bauslis attiecas uz visiem, kas ir jaunāki par šo valsts noteikto vecumu???
Kas ir augstāks likums pēc ranga: Dieva baušļi vai valsts likumi?
Par baušļu jēgu un nozīmi, lai saprastu, kas būtu jauna jeb cilvēku izgudrota bauslība un kas ne, tad gan būtu jāver vaļā jauns blogs, tāpēc tamā neiešu dziļāk. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2013.02.26 13:58:08
+jean
Nepiesien man savu iztēli par baušļu atmešanu.
Un pie reizes pats padomā, vai tava uzstājīgā vēlme pēc noteiktām darbībām nav pretrunā ar dekalogu. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.02.26 14:00:12
Mārtiņš
Tev nevis mani bija jāpapildina, bet skolnieks.. Bet es piekrītu, ka tikai vienā gadījumā mēs varam neklausīt vecākiem -tad, kad tie liek šķēršļus turēties pie Kristus. Es vismaz tā šīs lietas saprotu.
Taču mums te ir ja`domā par to, kas "tēvs un māte" ir bibliskā redzējumā. UN tad šis termins kļūst plašāks - ne tikai bioloģiskie tēvs un māte. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2013.02.26 14:02:50
+jean
+jean
Vai tik viennozīmigi var saistīt jauniešu vēlēšanos precēties ar 4.bausli?
Tas, ka tā var būt viena tradīcija - ok! Bet vai pārlieku to izceļot, viens, ka tiek "sasieta" sirdsapziņa tiem, kas to nekad nav varējuši izdarīt, vecākās paaudzes neiecietīgās attieksmes dēļ. Vai tadag viņiem justies mūžu vainīgiem, vai arī domāt, ka bauslis ir nepilnīgs? Es lieliski saprotu šo interpretācijas pieeju, kas šad tad jauno teologu rakstītajā parādās, bet vai tas neizskatās pēc selektīva liekulīga legālisma? Cepiens jau ir tajā, ka tam ir tālejošākas sekas attiecībām savā starpā. Piemēram, draugs ir noparkojis mašīnu priekša kāda pagalmam, tad, ko darīt? Lai ievērotu likumu es izsaucu policiju un lieku viņam samaksāt pilnu sodu, jo pēc likuma viņš to ir pelnījis? Vai arī gādāju, lai viņš nenonāktu šādā situācijā? Kas ir pēc Kristus taisnības? |
:: Pievienot komentāru
|
