Mārtiņš 
|
Iesūtīts:
2013.01.23 10:25:55
Protestēšana un aktīva pretdarbība - vai tam ir vieta kristieša dzīvē? Kādu loma tā ieņem? Kā izvērtēt šādu darbību mērķi? Pret ko un kādos gadījumos šādi rīkoties? Kā šādu rīcību savienot ar sekošanu Kristum? |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.02.04 22:31:02
Lūdzu Vārdu
Vairs neatceros teologu, bet Tevis minētajā Mateja 5:40-41 dažs ir akurāt saskatījis viltīgu protestēšanu. Proti, ja pēc likuma Romas valstij pakļautam indivīdam pienācās pakalpot karaspēkam ar transporta pakalpojumiem zināmā distancē, tad ar `pārcentīgu` paklausību varētu sabotēt un dezorganizēt militāristu ekipējuma pārvietošanu ar katru lieku jūdzi |
aivars.lapsans [83.187.152.129] |
# Iesūtīts: 2013.02.04 22:33:31
Confrater
Jā , tā ir pamatīga problēma. Ulmaņa laikos tā nenotiktu. Tāpēc jau daudzi šito valsti neatzīst un vēlās tomēr 18. novembra. 90. gadu sākumā baznīcu vadībai tomēr vajadzēja sekot līdz skolu un sabiedrības attīstībai. Atceros , manā Raiskuma skolā baušļi bija pat klasēs uz sienas . Tad kaut kādā veidā viena tautas daļa sāka kliegt pret kristīgajām tendencēm. Un tagad tas jau notiek arvien skaļāk. Masu mediji par to grāmatu kliedza kā traki , ka šito visu protestē kristieši ....kristieši. kas, mēs kādi noziedznieki šajā valstī? Vai kristiešiem arī ir kaut kādas cilvēka tiesības? Te atkal jautājums konfesiju vadībām - kāpēc viņas nevienojas un tomēr neiet pie valdības un prezidenta par skaidrojumiem. Žurnālistiem var arī uztaisīt konferenci, ka šajā valstī kristiešus pamatīgi apmelo, apspļauda... |
dāvis [78.84.175.4] |
# Iesūtīts: 2013.02.04 22:41:20
Pāvila intervija
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3.. 72101:bskaps-brvers-j-ar-politii-nk-dievnam-&catid=95:intervijas&Itemid=439 |
aivars.lapsans [83.187.152.129] |
# Iesūtīts: 2013.02.04 22:44:10
Confrater
Par naudas prasīšanu no valsts. Es te neko sliktu nesaskatu. Norvēģijā par katras dvēseles ieiešanu baznīcā maksā valsts naudu. Bet Norvēģi paši sataisīja problēmas. Baznīca piekāpās dažos jautājumos varai. Daļa luterāņu ar to nebija mierā un ir atvienojās un turpina kalošanu (arī mācītāji) .
Var izveidot līdzsvaru. Vajag tikai varēt un neskatīties uz sliktajām praksēm un nesludināt , ka mēs arī iekritīsim.
Tagad būšu indīgs. - Mums Latvijā konfesiju vadītāji nemaz nealkst pēc valsts palīdzības un par to visu piemelo , ka valsts , baznīca ir dalīti, ka tā tam jābūt utt. Bet lieta tāda, ka Latvijā tiek pārkāptas cilvēka tiesības uz reliģijas brīvību( tūdaļ sprāgsi). Paskaidrošu. - Cilvēks ieiet luterāņos, teiksim, lasa Bībeli, bet viņam mācītājs pasaka= stop, te nav demokrātija, bet teokrātija , ja tev kas nepatīk ..vācies. Tas īstenībā ir cilvēka tiesību pārkāpums. K |
aivars.lapsans [83.187.152.129] |
# Iesūtīts: 2013.02.04 22:47:09
Confrater
Kas tad Latvijā pieskata konfesiju teoloģiju? Viens cilvēks pie varas baznīcu gada laikā pataisīt par sektu. |
aivars.lapsans [83.187.152.129] |
# Iesūtīts: 2013.02.04 22:58:29
+jean
Nu ,bet ,...protams. Lietas var izdarīt ātri. Viens uz otra skatās. Tiklīdz Tu kaut ko dari, nedod Dievs kaut kur nokļūdies , tā nedarītāji sāk Tevi mācīt. Tā tas pie latviešiem ir. Genoproblēma. Kāds mācītājs reiz izteicās = vienreiz vajadzētu tos īpašumus izpārdot , atstāt baznīcas un pa to naudu veidot sludināšanas projektus. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.04 22:58:35
Lūdzu Vārdu
f.f.brjūss gan šo Sveronij 49. gada atsauci saista ar kādu ebreju verga musināšanu, apcerot, ka kristiešu izdzīšanas protokolēšana liecina vairāk par to, ka kristiešu klātbūtne ir piefiksēta. Vai tas ir tik droši, ka Pāvils atsaucas uz Klaudija ediktu? |
aivars.lapsans [83.187.152.129] |
# Iesūtīts: 2013.02.04 23:04:28
Lūdzu Vārdu
Ja notikumus sabiedrībā neredz garīgi , tad auzas vien būs. Jāizprot , kur sātans investē, tur arī kristiešiem stingri jānostājas pret. Nav jau runa , ka pret cilvēkiem jānostājas , bet pret sātana investīciju projektiem. Viņķeli taču Dievs mīl , bet nemīl sātana darbus , kurus Viņķele pakalpīgi pilda. Sorosa kapitāls te ir pamatīgi tautai smadzenes papūderējis. |
Lūdzu Vārdu  |
# Labojis Lūdzu Vārdu: 2013.02.04 23:46:42
Aivars dažs ir akurāt saskatījis viltīgu protestēšanu
nu, saskatīt var visu ko, Mt. 5:40 tad ir kas – tiesu pristavu institūta sabotēšana?
Par mēteļiem un šķūtniekiem – 17. gs. sākumā, kad zviedriem ar poļiem Latvijas teritorijā karojot aptrūkās ziemas drēbju, zviedru karalis Gustavs Ādolfs lika mobilizēt latviešu šķūtniekus, un kad tie ieradās, tad pavēlēja atņemt tiem siltās drēbes - vispirms lika iet jūdzi un tad atņēma mēteli … gadās arī tā.
Īpatnēji, bet vai Gustava Ādolfa baznīca nav vienīgā luterāņu baznīca Latvijā, kas nes kāda konkrēta valdnieka vārdu? Izcils labdaris, ko godināt …
. . . . . . . . . . . . .
Vai tas ir tik droši, ka Pāvils atsaucas uz Klaudija ediktu?
No Suetonius teiktā var secināt, ka Klaudijs izdzina ž.īdus no Romas apm. 49 gadā … vai tas Crestus bija domāts Yeshua ben Yossef, vai kāds cits – tas šai gadījumā nebūtu tik svarīgi.
Nozīme ir tam, ka ž.īdu izdzīšana ir pieminēta Ap.d. 18:2 (Pāvils) sastapa kādu jūdu, vārdā Akvila, kas cēlies no Ponta. Tas nesen ar savu sievu Priskillu bija šeit ieradies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu.
Šos pašus cilvēkus Pāvils liek sveicināt vēstulē Romiešiem 16:3 Sveicinait Priskillu un Akvilu (Priskillas vārda saīsinātās formas lietojums lai paliek uz latviešu Bībeles tulkotāju sirdsapziņas – pilnās formas lietojumam ir pietiekošs avotu atbalsts).
Tātad – Romas draudzē bija cilvēki, ko valsts vara reiz bija deportējusi. Šiem cilvēkiem ap. Pāvils saka: nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.05 10:29:06
Lūdzu Vārdu
Tā ideja par pārcntīgo sabotēšanu dzirdēta specifiski Mateja 5: 40,41 sakarā. Bet vairs neatrodu avotu. Pāršķirstīju divas iespējamās vainīgās grāmatas, bet neredzu.
Bet attiecībā uz Pāvilu, mani allaž intriģē, ka iepriekšējās nodaļas pēdējais pants (vismaz pēc 16. gadsimta dalījuma) runā par ļaunumu un tad tūlīt sākas attiecības ar valsti. Nez vai var sacīt, ka Pāvila teiktais ir pret protestēšanu, īpaši ja valdība tiek pasludināta vien par kalponi. Beigu beigās tas pats "Kungs ir Kristus` kožās ar imperatora kultu, un pat Evaņģēlija jēdziena lietošana ir kā dievišķā Augusta `evaņgēlija` kritika. |
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2013.02.05 13:33:03
Aivars
Ja pieņem, ka Pāvils romiešiem raksta 55.-56.g ziemā, iespējams no Korintas un esot ceļa jūtīs "es dodos uz Jeruzālemi" (Rom.15:22). Un interesanti viņš turpat raksta, " tagad šajos apgabalos vairs nav vietas, kur darboties" (23.p.) Tālāk lasām, viņš jau nopietni plāno un ir domājis doties ne tikai uz Romu, bet pat Spāniju. Viņš atklāj, ka kalpojot nes ziedojumus uz Jeruzālemi. Zināmā mērā viņš jau rēķinās, vai pat labi zina, kas viņu varētu sagaidīt, jo iepriekš 9.-11.nod. Pāvils gari un plaši skaidrojis par veco Israēlu, kurš nav pieņēmis Kristu. Pāvils pats uz savas ādas izbaudījis nevienu vien savu tautiešu eksekūciju, tur viņam diezvai ir ilūzijas. Tas ir vēl viens konteksts - Romas vara vēl var viņam dod kādu aizstāvību, savukārt jūdi ir kļuvuši par Pāvila visnežēlīgākajiem vajātājiem. Pāvils sagatavo sev ceļu uz Romu gan kalpot, gan zinot tautiešu nāvīgo naidu. Apelāciju pie romiešu pilsoņa vārda, viņš izmanto, kad tautieši viņu izrauj no Tempļa un gatavi nolinčot (Ap.d.21:7 utt.) Tur Pāvilu vienīgi izglāj romiešu tribūns (31.p.) Tad seko vairāki gadi, līdz Pāvils no cietuma uz cietumu tiek pārcelts un romiešu sargāts tiek vests uz Romu. Ap.d.vairākas reizes atgādina Pāvila apelāciju, iespējams jau rakstisku pie cēzara tiesas (25:12, 26:32) Man šķiet interesanta ir tā vieta, kur Pāvilam atklājas Kungs, "Kā tu par mani liecināji Jeruzālemē, tā tev būs jāliecina Romā." (23:11) Pāvilu iedrošina un sniedz tiešu atbalstu - turpināt iesākto kalpošanu, nu, tagad uz Romu.
Apelējot pie Romas dievišķajām tiesībām, Pāvils bija rakstījis, "Jo ne velti viņš [t.i.Romas valdnieks] nes zobenu." (Rom.13:4) Mēs zinām, ko izdara šis pat zobens. Protams diez vai rodas jautājumi, cik tas bija taisnīgi!
Tāpēc, ja paanalizē arī šādā kontekstā, varu tikai Tev pievienoties, ka Rom.13.nod. nav runa par aklu un padevīgu paklausību lielākajiem, bagātakajiem un stiprākajiem laicīgajiem kungiem.
Tāpēc, ja seko šādai loģikai, varbūt Pāvilam vajadzēja ļaut sevi atdot tiesāt sinedrijam? Kura vara un tiesa bija tuvāka Dievam, Romas vai Jeruzālemes? Ļoti iespējams, ka arī Pāvila gadījumā, jāpadomā par krusta teoloģijas jēgu? |
...... [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.02.05 13:58:39
Aivars
Avots būs ekumeniskais apkārtraksts - kas mūs vieno. Ja nemaldos pagājušā gada. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.05 14:00:20
...... [87.246.165.252]
Nē, to es lasīju kaut kad stipri senāk. Un apkārtrakstu laikam neesmu pat lasījis. Biju domājis, ka atradīšu pie Davida Bivin, vai Brad H. Young, bet tie laikam tomēr par to nerunā |
...... [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.02.05 14:10:34
Negribu izgāzties, bet tomēr... Šķiet tajā, francisku slavinošajā žurnālītī, bija Kaspara Simanoviča svētruna vai kaut kā tā. Nu un tur bija iztirzāta extra jūdzes iešana, mēteļa atdošana un vaiga pagriezšana.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.05 14:11:59
Raimonds
Visnotaļ piekrītu |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.05 15:12:32
...... [87.246.165.252]
Tad būs jāprasa Kasparam, lai palīdz sadzīt avotus |
Lūdzu Vārdu |
# Iesūtīts: 2013.02.05 21:35:27
Aivars lai palīdz sadzīt avotus
protams, un vēl labāk būtu, ja izdotos sameklēt avotu avotus.
Proti, ne tikai kāda gudrinieka pārdomas par to, kā sabotēt Romas armijas šķūtnieka pienākumus, bet arī avotus, kas aprakstītu šos pienākumus. Jo – ja nu tā gudrinieka zināšanas par bruņoto spēku loģistiku ir pasmeltas tikai un vienīgi no „Krietnā kareivja Šveika dēkām pasaules karā”? Tiešām – kādēļ kāds varētu iedomāties, ka Romas leģionāri neprata panākt, ka viņu amunīcija nonāca tieši tur, kur viņi to gribēja?
Ja godīgi – man nav prātā tas Romas tiesību akts, kas pakļautu Jūdejas provinces iedzīvotājus šķūtnieku dienestam. Komentāros parasti par to raksta, it kā tas būtu pašsaprotami, bet ka kāds norādītu uz konkrētu likumu – neesmu piefiksējis.
Zinu tikai, ka vārds „piespiest” - ἀγγαρεύω, kas lietots Mt. 5:41 ir svešādas cilmes, bet ne latīnisms … tam ir persiešu sakne, un Flāvija „Antiquities” 13.2.3 ir minēts, ka Jūdejas iedzīvotāji tiek pakļauti Persijas valsts klaušām (ierobežotā veidā – viņiem piederošie dzīvnieki nedrīkst tik izmantoti).
Tamdēļ – IMHO – uzskatu, ka Jēzus runā nevis par savu klausītāju ikdienas klaušām, bet par kādu leģendāra sloga izpausmi (pret ko reiz taisnīgā un uzvarošā karā cīnījās Makabieši).
Tomēr mani būtu viegli pierunāt arī par kādas citas interpretācijas iespēju – vajadzīgas vien norādes uz attiecīgiem Romas likumiem.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.02.05 22:40:12
Lūdzu Vārdu
Pilnīgi piekrītu. Bet pagaidām tiešām neesmu atradis, kur to reiz lasīju. Taču gūglējot redzu, ka interpretācija ir pat visai populāra |
...... [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.02.05 23:36:23
Laba grāmata http://xlegio.ru/sources/vegetius/de-re-militari.html
Man kaut kā atmiņā, ka romieši paši visu stiepa, lai pārvietošanās būtu ātra un organizēta. Civiliedzīvotāji bija pakaļ velkošies uzpircēji un m....s |
...... [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.02.05 23:44:53
На походе старую армию всегда сопровождал длинный обоз. Обозы не только представляли собой легкую добычу для противника, но и сильно замедляли продвижение армии. Марий заставил легионеров тащить все необходимые припасы на себе, из-за чего его солдат прозвали «Мариевыми мулами». Обозы не были ликвидированы, но сильно сократились и сделались более организованными. šis tiek izdarīts republikas laikā, pēc tam reformas neseko |
:: Pievienot komentāru
|
