atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristīga protestēšana
Mārtiņš
Iesūtīts: 2013.01.23 10:25:55
Protestēšana un aktīva pretdarbība - vai tam ir vieta kristieša dzīvē? Kādu loma tā ieņem? Kā izvērtēt šādu darbību mērķi? Pret ko un kādos gadījumos šādi rīkoties? Kā šādu rīcību savienot ar sekošanu Kristum?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . >>
AutorsZiņas teksts
...... [87.246.165.252]
# Iesūtīts: 2013.02.09 23:04:23
Ja kādreiz palasīsi Psalmus, būsi pārsteigts, kā tikai un par un pret ko nav izskanējušas lūgšanas, kas iekļautas Grāmatā.
A. tādi ar tur ir?!
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.09 23:19:21
Lūdzu Vārdu
Tas par Jersikas laikiem jau nav nekāds noslēpums. Runa ir par vēlākiem. Tā nu tas ir, ka Latvijas laikā baznīcas, kas savulaik pakļautas cariskās Krievijas reliģiskai pārraudzībai kaut kā necentās saglabāt subordināciju lielinieku Krievijai. Ar Romu, Viļņu saistītajiem laikam jau lieli pārkārtojumi nebija. Bet nu, kā jau tajā pašā Vikipēdijā lasi - 92 gadā šamo sinode nobalsoja par Maskavu, pirms vēl kādi nebūt specifiski Latvijas likumi bija pieņemti.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.09 23:24:56
...... [87.246.165.252]
ir, ir! Un vesels simts ar pusi!
Vienkārši, cik nu pazīstu Uldi, tad viņš galīgi nelīdzinās te dažam pašpasludinātajam pravietim
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.10 15:46:38
Pēc būtības aizlūgums par visām šās pasaules lietām, bēdām, problēmām ir laba lieta.

Jautājums tik par šo publicitāti. Ja tu esi pret, tad tā arī pasaki, ka esi pret. Ja esi pret, tad lūdz Dievu par to, protams, ar piebildi: Tavs prāts lai notiek!

Un, ja tomēr nenotiek tā kā tu vēlējies, tad uztver to kā Dieva prātu, jo tu esi lūdzis.

Bet izbazūnēt internetā: svētdien pl. 10 lūgšu Dievu, lai Viņš nepieļauj NATO un valsts patvaļu šai lietā, tas ir... nu tas ir kā neuzticēšanās Dievam

Jo lūgšanai ir spēks un apsolījums, ka Dievs to uzklausīs.

Bet šantāža ar lūgšanu nav kristīga, manuprāt. Jo tā, manuprāt, līdzinās šantāžai ..

Līdzīgi kā bērni savā starpā strīdoties: ja nedarīsi pēc mana prāta, es iešu sūdzēties mammai; mamma tev sados pa dibenu!!

Mamma gan bieži nevar izšķirt strīdus, tāpēc kušina abus strīdmaņus.

Dievs visu redz un zin jau pirms esam atvēruši lūpas vai pat pirms esam iedomājušies par savu lūgumu.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.10 16:35:05
+jean

Bet šantāža ar lūgšanu nav kristīga, manuprāt. Jo tā, manuprāt, līdzinās šantāžai ..Līdzīgi kā bērni savā starpā strīdoties: ja nedarīsi pēc mana prāta, es iešu sūdzēties mammai; mamma tev sados pa dibenu!!Mamma gan bieži nevar izšķirt strīdus, tāpēc kušina abus strīdmaņus.

Tik feminīnu Dieva raksturojumu no `konservatīvajiem` nebūtu gaidījis
Bet kopumā, kaut kas Tavā pieejā ir visai simpātisks, lai gan kaut kāds ņuhs un čujs čukst, ka mamma nav gluži Dievs
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.10 17:58:58
tas labi, jo domāju, ko lai labāk ieraksta: tēvu vai mammu? Mamma tomēr, manuprāt, ir tuvāk realitātei.

P.S. Priekš bērniem abi vecāki ir Dieva vietā
+jean
# Labojis +jean: 2013.02.10 18:10:05
Bet atgriežoties pie iepriekšteiktā.

Aivar, aizvakar tu uzrakstīji: apšaubu Tavu tēzi, ka Baznīca ir kā getto, kurā kristieši dzīvo izolācijā no valsts un protestē specifiski Baznīcā.

attiecībā uz šo „Baznīcu kā getto“ ir princips nr. 3.

Kristietis kā jebkurš pilsonis veic kādu sabiedrībai noderīgu darbu, tas ir, viņam ir sava laicīga nodarbošanās, par ko viņš saņem algu dzīvošanai.

Veicot šos pienākumus, kas ir pilnībā laicīgi, vai nu viņš būtu Valsts prezidents, vai Satiksmes ministrs, vai Ūdens pārvaldes priekšnieks vai skolotājs, santehniķis, vai celtnieks,- viņš veic šo savu amatu godprātīgi, tai skaitā, darba laikā tomēr, pirmāmkārtām, veicot darba pienākumus, nevis „evaņģelizāciju“.

Piemēram, nezinu vai pat kristieši atbalstītu teiksim Satiksmes ministru, kurš pirmdienas rīta operatīvajā sapulcē tā vietā, lai runātu par dažādām sasāpējušām problēmām, kā, piemēram, bedrēm uz ceļiem, kas nokauj simtiem auto diskus, sāktu pļāpāt par Jēzu, par vakardienas sprediķi, par homoseksuālistu agresiju utmldz. Un tad, kad diena jau galā, tad: labi, šodien beigsim; līdz rītam, tad atkal parunāsim par Jēzu!

Citiem vārdiem, kristietim jāpilda savi laicīgie pienākumi. Tas neattiecas tikai uz darbu, bet arī uz ģimeni un draugiem. Kā kristietis viņš cenšas ievērot Dieva likumus attiecībās ar līdzcilvēkiem jeb kā latvju valodā baušļos teikts – savu tuvāko.

Tas ir līdzīgi, kā dzīvoja pats mūsu Kungs un Pestītājs, pirms Viņš uzsāka Savu kalpošanu kā Mācītājs. Mēs nezinām neko par Viņa dzīvi no 12 gadiem līdz tiem 30, kad Viņš sāka mācīt. Tomēr Marks mums atklāj, ka Viņš bijis namdaris .

Ja nekas cits nav atklāts, tad tas nozīmē, ka Viņš dzīvojis teju neviena neievērots ikdienā pildot namdara pienākumus, noteikti saņemot par to atalgojumu, dēla pienākumus pret tēvu un māti, kaimiņa pienākumus pret pārējiem, tas ir, kā ikviens no mums, pildot savus laicīgos pienākumus, tai pat laikā pildot arī pirmā galdiņa baušļus attiecībās ar Dievu. Taču neskatoties uz laicīgo pienākumu un namdara amata veikšanu, mēs zinām, ka arī šai laikā Viņš dzīvoja bez grēka .

Šai pat sakarā, M. Luters Postillā Jaungada dienai sprediķī par Jēzus apgraizīšanu labi apraksta pravieti Annu, Fanuēla meitu, kas dienām un naktīm kalpoja ar lūgšanām templī. Viņa bija atraitne, kas dzīvojusi iepriekš kopā ar vīru. Nu, Dievs viņu bija nolicis šai vietā templī, bet tikai pēc tam, kad viņa bija izpildījusi savus laicīgos pienākumus būdama ticīga sieviete.

Tādēļ ir bīstami uzlūkot tikai darbus, neredzot nedz pašu cilvēku, nedz arī viņa kārtu un aicinājumu. Dievs necieš, ka cilvēks atstāj novārtā sava aicinājuma vai kārtas darbus un grib ķerties pie svēto darbiem. Ja laulāta sieva gribētu sekot Annas piemēram, tādēļ atstātu savu vīru un bērnus, namu un vecākus, lai varētu doties svētceļojumos, lūgt, gavēt un iet baznīcā, - vai gan tas būtu kas cits kā Dieva izaicināšana, laulātas sievas un atraitnes kārtas sajaukšana, sava aicinājuma atstāšana un pieķeršanās svešiem darbiem? Tas tiešām nozīmētu - staigāt uz ausīm, tīt kājas plīvurā, vilkt zābakus galvā un sagrozīt visas lietas. Ir jādara labi darbi, jālūdz un jāgavē, bet tikai tā, lai šīs lietas netraucētu darīt darbus, ko prasa tavs aicinājums un kārta. Kalpošana Dievam nav saistīta ar vienu vai diviem darbiem, nedz arī ietverta vienā vai divās kārtās, bet sadalīta visos darbos un visās kārtās. Annas un viņai līdzīgu vientuļu sievu darbs ir tikai gavēšana un lūgšana, - kā Sv. Lūka šeit saka, un viņam piekrīt arī Sv. Pāvils. Laulātas sievas darbs ir ne tikai gavēt un lūgt, bet arī dievbijīgi pārvaldīt savu namu un bērnus un rūpēties arī par vecākiem, kā Sv. Pāvils saka 1.Tim.5:4. (http://www.ebaznica.lv/?p=3621 )
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.10 21:05:46
+jean
Neņem ka ļaunā, bet man kuņģis necieš vārdu `princips`. Man nav iebildumu pret seksīgām sievietes kājām plīvurā, taču nav gadījies sastapt tādas duņas, kas māc zābakus galvā. Pieņemu, ka šādu duņu gadījumā arī gavēnis un ebaznīca nepalīdzēs. Kur nu vēl `princips numur 69"
Taču, vai var jautāt, kurā sektā `Priekš bērniem abi vecāki ir Dieva vietā" +jean Iesūtīts: 2013.02.10
dafne
# Iesūtīts: 2013.02.11 09:44:26
Aivarsa kas ir princips num.69?
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.11 10:00:29
dafne
Īsti nezinu, bet tas noteikti ir kaut kas saistīts ar principu nr. 3
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.11 11:12:13
Aivar,
tas Lutera sprediķis ir no Luteriskā Mantojuma Fonda 2004. gadā izdotās Postillu 3. daļas. ebaznicā ir tikai eversija, tāpēc pieliku linku. Sorry.

Aivar, redzi laicīgi duņas nav tik dumjas, lai zābakus mauktu galvā, bet garīgi daudzi ir tik dumji..

Un arī par to "sektu", kurā māca, ka vecāki saviem bērniem ir Dieva vietnieki zemes virsū, vai tiešām tu neko nezini??
Aivars
# Iesūtīts: 2013.02.11 11:26:19
+jean
Ir būtiska atšķirība vai vecāki ir Dieva dotas autoritātes vai `Dieva vietā`. Tieši šādas putrošanās dēļ Luteriskajās Apliecībās ir nācies aizrādīt, cik viegli arī baznīcas vadība var kļūt par antikristu, t.i. `Kristus vietā` kādam būt. (Lūdzu, izlasi sadaļu par pāvesta varu un primātu Vienprātības grāmatā)
dafne
# Iesūtīts: 2013.02.11 13:55:11
+jean
Ir jādara labi darbi, jālūdz un jāgavē, bet tikai tā, lai šīs lietas netraucētu darīt darbus, ko prasa tavs aicinājums un kārta.
bet kas dod spēku sievai darīt tos darbus,ko prasa aicinajums un kārta?
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.11 22:59:11
Aivar,
nezinu pat, no kuras puses, lai šķetina šo kamolu, ko saviji, saliekot kopā vecāku varu ar pāvesta varu!

Vecāku vara ir Dieva dota ne tikai bērnu radīšanas kārtībā, bet arī Dieva bauslībā (lai gan bauslība rakstīta uz plāksnēm tika dota kādu laiku vēlāk, tomēr šī pati bauslība bija ierakstīta Ādama un Ievas sirdīs jau radīšanā).

Pāvesta vara NAV Dieva dota ne radīšanā, ne bauslībā. Tomēr zināms sakars ar 4. bausli gan tur ir. Jo 4. bauslī tiek prasīts dot godu arī Dieva vārda mācītājiem un varas vīriem. Tomēr pāvests ir paaugstināts pār mācītājiem un TĀPĒC viņa amats NAV jure divino (Šmalkaldes artikuli, 4. artikuls). Ja tomēr Romas katoļu baznīca pieņemtu, ka pāvesta amats NAV dievišķs amats, bet cilvēku izdomāts labai kārtībai, tad paklausība viņam Romas baznīcā būtu jāievēro kā laicīgam valdniekam. Un tas būtu ok. Tomēr viņi pievieno, ka pāvests ir Kristus vietnieks zemes virsū, un tas nav ok.

Taču atšķirībā no pāvesta, manuprāt, arī Luters skaidri Lielā katehisma 4. baušļa skaidrojumā lieto vārdu salikumu Dieva vietnieki uz vecākiem attiecībā pret saviem bērniem. Dieva vietā vai Dieva vietnieki -- nezinu vai liela gramatiska atšķirība. Ja kāds dos pārliecinošu argumentāciju, ka atšķirība ir nozīmīga, tad piekritīšu, ka esmu lietojis nekorektu vārdu salikumu!

Tomēr piedod, ja ļāvu Tev sevi pārprast!!
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.11 23:27:15
dafne, dari tik, cik tev ir spēka. Kad spēki aptrūkstas, tad atpūties kādu brīdi, vai pat paguli

kā latviešu parunā: acis darba izbijās, rokas darba nebijās, zinājās padarīt.
Tāpēc nevajag tik sākt domāt (filozofēt), kā gan to visu spēšu, tad gan var nobīties.-- Sāc darbu ar lūgšanu, lai Dievs palīdz, un tad uz priekšu...
aivars.lapsans [83.187.154.43]
# Iesūtīts: 2013.02.11 23:56:29
+jean

Piedod, iejaukšos. Kur Tu jaunajā derībā lasi vārdu mācītājs. ja atrodi , tad uzraksti viņa kalpošanas dāvanu.
Nu un par 4. bausli garām , brāl.....
+jean
# Iesūtīts: 2013.02.12 00:17:29
mācītāja amats = Dieva vārda sludināšanas amats = Svētā Gara amats = angļu val. Office of the Ministry jeb Public Ministry = vācu val. vēl das öffentliche Predigtamt = pastor

nav tik svarīgs nosaukums. svarīga ir tā jēga un saturs. katrā valodā šī amata nosaukums nedaudz atšķiras. Dieva vārda mācīšanas funkcija šim amatam ir primārā, tāpēc vārdam mācītājs nav ne vainas.

Ja par 4. bausli garām, tad izlasi M. Lutera Lielā katehisma 4. baušļa skaidrojumu, un TAD pasaki, kas garām, labi?
Lūdzu Vārdu
# Labojis Lūdzu Vārdu: 2013.02.12 02:01:37
aivars.lapsans [83.187.154.43] Kur .. jaunajā derībā lasi vārdu mācītājs

Mjā ... Bībeli lasījis tu neesi ...

διδάσκαλος ‘mācītājs’ – Jaunajā Derībā lietots vairāk kā 50 reizes.

Ieskatam -

Jņ. 1:38 Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: "Ko jūs meklējat?" Tie Viņam atbildēja: "Rabi (tulkojumā: mācītājs (διδάσκαλε)), kur Tu mājo?"
Mt. 9:11 Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: "Kāpēc jūsu Mācītājs (διδάσκαλος) ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?"
Mk 4:38b un tie Viņu modina un saka Viņam: "Mācītāj (διδάσκαλε), vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?"
Lk. 6:40 Māceklis nav augstāks par savu mācītāju (διδάσκαλον),; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs (διδάσκαλος).
Ap. d. 13:1a 1 Antiohijas draudzē bija pravieši un mācītāji (διδάσκαλοι)
1. Kor. 12:28 Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem (διδασκάλους)
Ef. 4:11 Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem (διδασκάλους)
1.Tim 2:7 7 Tālab es esmu iecelts par saucēju un sūtni (es saku patiesību, nemeloju), par mācītāju (διδάσκαλος) pagāniem ticībā un patiesībā.


Pienākumi, ko Dievs uztic mācītājiem, ir skaidri norādīti Ebr. 5:12-14
Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca (διδάσκαλοι), jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca (διδάσκειν) Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.

Mācītāji – izglītoti (piedzīvojuši un prātus vingrinājuši) vīri, māca draudzēs par Dievu un cilvēka pienākumiem Dieva priekšā.
Confrater
# Iesūtīts: 2013.02.12 09:15:32
+jean Jo 4. bauslī tiek prasīts dot godu arī Dieva vārda mācītājiem un varas vīriem.
Luters gan to tur, visai brīvi interpretējot bausli,
didaktisku iemeslu dēļ, pievieno,
bet skaidrs, ka bauslis - tev būs savu tēvu un māti godāt , runā tieši par vecākiem.
aivars.lapsans [83.187.152.210]
# Iesūtīts: 2013.02.12 10:31:27
+jean

Vai zini kā Japānas kristieši Tevi nosauktu pēc šāda skaidrojuma? -
Vecās derības kristietis.
Tikai jaunajā tulkojumā vārda mācītājs vietā tiek likts vārds - skolotājs.
Līdz ar to šis vārds paliek Bībelē vien kā rakstu mācītājs no Mozus .

Mācītāji – izglītoti (piedzīvojuši un prātus vingrinājuši) vīri, māca draudzēs par Dievu un cilvēka pienākumiem Dieva priekšā.

Tavs nebībliskais skaidrojums te ir vietā , tikai nezkāpēc mācītājam uzkrauj visu draudzes funkciju veikšanu = kādu krāsu durvīm pirkt utt.
Ko es ar to Tev gribēju paust? Nav Jaunajā derībā tādas izpratnes, kā Tu skaidro. Mācītāji - skolotāji ir draudzēs tie , kuri māca Evaņģēliju. Teiksim mūsu draudzē tad manu sievu arī jāsauc par mācītāju, jo viņa māca jauniešus. Kad es mazajā grupā mācu jaunpienācēju izprast Bībeli , arī taču esmu mācītājs. Jeb T
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 57 , pavisam kopa bijuši: 393