Ingars 
|
Iesūtīts:
2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi. |
|
Aivars  |
# Labojis Aivars: 2011.04.28 23:00:56
Ja runā mēlēs, tad jābūt izskaidrotājam ( un tas nav tulks). Jo ja mēles būtu parastās lingvinistiskās valodas, tad taču nevajadzētu nekādu izskaidrotāju ( jeb tulku!) , jo tad taču tie, kas klausās tie saprastu ruināto?, tāpat kā vasasrsvētku dienā. Bet nē, viņs saka, ka ir jābūt izaskaidrotājam, tikai tad var runāt, tas nozīmē, ka vins nerunā par mēlēm kā par lingvinistiskajām valodām!
Nu šitas `dzens` jau pretendē uz pērlēm
Vai varētu kādu `izskaidrotāju`?
īpaši interesanta ir šī pseidoaksioma: `un tas nav tulks" |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.04.28 23:04:41
Mārtiņš
Nē, es par to, kā Aivars spirinās, lai neņemtu par pilnu ap.Pāvila atzinīgos vārdus par mēlēs runāšanu - tā esot ironija, saproties. 
Man kā neticīgajam jau par to maza bēda - es paskatos youtube kādu mēlēs runāšanas seansu un vienkārši saprotu, ka tas nav priekš manis. Bet Aivaram nākas gudrot dažādas otmazkas. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2011.04.28 23:05:37
Rakstus lasot, ir labi turēt acis vaļā uz norādēm, kurš veic darbību un ko saka. Tas ļoti palīdz saprast to, ko saka, vēlas vai dara Dievs, un ko cilvēki (t.sk. Pāvils). Tāpat arī ļoti noderīgi ir atšķirt faktu, ka Dievs kaut ko teica, no Dieva nodoma (iemesla), kamdēļ Viņš to teica - tas mums lielākoties nav teikts. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 23:07:39
παλαιό ανόητος
Ko nu niekojies un muldi? Nu nav tur atzinīgu Pāvila vārdu. Tikai dažs neticīgs āksts te mēģina iztēlot no sevis baiso `starecu`  aka παλαιό ανόητος |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.04.28 23:08:07
παλαιό ανόητος
Nu ko, ir labi lasīt tekstus plašāk kā atsevišķus teikumus. |
παλαιό ανόητος |
# Labojis παλαιό ανόητος: 2011.04.28 23:17:55
Nu, 1.Kor.14 vispārīgi veltīta disciplīnai draudzē, arī runājot mēlēs. Un, kā jau Svētais norāda, Pāvils apraksta mēlēs runāšanas ierobežojumus. Bet secinājums ir pozitīvs:
"Tātad, brāļi, tiecieties pravietot, neliedziet arī runāšanu mēlēs. Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi."
P.S. Aivar, es arī esmu starecs, aka παλαιό |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.28 23:25:28
Ὥστε, ἀδελφοί μου, ζηλοῦτε τὸ προφητεύειν καὶ τὸ λαλεῖν μὴ κωλύετε γλώσσαις·
παλαιό ανόητος ej gulēt un nespokojies! |
Svētais  |
# Labojis Svētais : 2011.04.29 09:40:23
Aivars
Pāvils māca, ka mēles neaizvieto klasisko liturģiju , bet šīs abas lietas viena otru papildina, ja tas tiek darīts kārtīgi un ievēroti viņa norādījumi par mēļu izpausmēm draudzē.
Tad, kad es teicu, ka nav vajadžigs tulks , bet izskaisdrotājs mēļu runāšanai, es biju domājis, ja tā būtu klasiskā valoda, tad būtu nepieciešams tulks. Ja tā ir mēļu valoda, tad ir nepieciešams izskaidrotājs. Pāvilam būtu neloģiski skaidrot to, ka ir vajadzīgs izskaidrotājs pie nosacījuma, ja būtu nepieciešams tulks lingvinistiskajai valodai, jo tas pats par sevi ir skaidrs. Tāpēc, ka iepriekš viņš skaidro, ja tu runā valodā, ko nesaprot otrs, tad tam nav jēgas, tas nozīmē , ka pats par sevi ir saprotams, ka nepieciešams tulks. Bet, ja šeit būtu runa par brīnumu no DIeva kāds tas notika vasrarssvetku diena ar valodām, ko saprata apkārtējās tautas, tad nebūtu nepieciesams paskaidrojums, ka mēlēm ir vajadzīgs izkaidrotājs. No tā izireit , ka Pāvils runā par divām atsevišķām lietām valodām un mēlēm, kad skaidro mēļu`darbības ierobežojumus draudzes kalpošanas kontekstā un pozitīvo iespaidu uz katru atsevišķi viņa personiskai ticības celšanai. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.29 09:44:44
Aizraujoši piedzīvojumi un psiholoģiski eksperimenti pieder citām jomām, kristietības pamatu pamats ir sekošana Kristum.
Mēlēs runāšana neatceļ pamatu pamatu sekošanu Kristum, bet papildina to. Šī ir klasiska stereotipiska uztvere par mēlēm kā kaut ko baisu, eksperimentālu un aizraujošu piedzīvojumu meklēšanu, kas neatspoguļojas Rakstu kontekstā. Tas, ka tā ir pārdabiska un dievišķa lieta tas ir skaidrs, taču priekš kristieša tā ir norma, un tas nav nekas neparasts. |
Tēvs Indriķis  |
# Labojis Tēvs Indriķis : 2011.04.29 10:00:43
Svētais , nevienam luterānim nekas nav iebilstams pret autentiskām Svētā Gara dāvanām, tostarp runāšanu mēlēs. Vienīgi, tā mācība par divi kristībām neštimmē .
Un vai esi padomājis arī par to, kāpēc Pāvils dāvanas piemin saistībā ar korintiešu draudzi un tās paaugstināšanos.
Un zini, ja tā apskatās šodienas vasarssvētniekus&harizmātus - ir daudz runāšanas un lielīšanās iepretī citiem kristiešiem par dāvanām, īsta "korinfošana", bet reāli pašiem un arī tad vien kādai daļai ir mēles, kuras lielākoties lieto pretēji Pāvila norādījumiem - t.i.publiski.
Plus , vēl lielais šķeltniecības potenciāls, kas bieži iet līdzi mēļu fenomenam lai gan jāsaka, kopš baznīcā ir nopietnas teoloģijas renesanse, tā iespaids ir gājis mazumā... |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.04.29 10:01:49
Svētais
Atgriezīsiemies vēl pie Vasarsvētku notikuma un visam kas sekoja (Apustuļu darbos). Tas ir ļoti būtiski, kas ir Vasarsvētku notikums? Ja mēs sakām, ka Gara kristība / izliešanās (Aivars labi šos vārdus baptizein (1.pers.) baptizo nozīmes skaidroja) ir Vasarsvētku centrālā vēsts, tad svarīgi ir vērst uzmanību kā tas bija noticis! Tur ir runa par saprotamām valodām.
Par šīm saprotamām valodām ir runāts vēl (4.Moz.11:24-26) "Un Tas Kungs nonāca mākonī un uz to runāja un ņēma no Gara, kas bija viņā, un lika to septiņdesmit vecajos, un notika, kad Gars tajos palika, tad tie runāja kā pravieši , bet pēc tam vairs ne. Bet divi vīri bija palikuši nometnē, tā viena vārds bija Eldads, bet tā otra - Medads; un arī viņos palika Gars, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, bet viņi nebija izgājuši ārā no savām teltīm, un tomēr nometnē tie runāja kā pravieši. Un tad kāds zēns tecēja un ziņoja Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads nometnē runā kā pravieši!" Tad Jozua, Nūna dēls, Mozus palīgs, viens no viņa izraudzītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mozu, mans kungs, aizliedz tiem!" Tad Mozus tam atbildēja: "Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu Garu pār viņiem visiem dotu!"
Vai arī kā Pāvils (1.Kor.14:21-23) Saprotamas (kā Tu sacīji) lingvistiskas valodas kā pie ticīgajiem tā pie neticīgajiem. "Bauslībā rakstīts: svešās mēlēs un ar svešu cilvēku lūpām Es runāšu uz šo tautu, un tomēr tā Man neklausīs, saka Tas Kungs. Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet pravietošana nav neticīgajiem, bet ticīgajiem. Ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši?"
To nevar neņemt vērā, ja mēs veicam rūpīgu eksagēzi. Ja sakām A, tad jāsaka arī B. Vasarsvētku notikums ir bijis ar saprotamām lingvistiskā, valodām. Bet skatīsim tālāk Apustuļu darbus.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.29 10:08:04
Svētais
Nu bet kāpēc Tu nevari uz to paskatīties pavisam vienkārši - ka Pāvils runā par to, ka bezjēdzīgi ir nodarboties ar `mēļošanu`, ja nav neviena svešinieka, kurš spētu ko saprast (t.i. ja nav Vasarsvētku attaisnojuma)
Jā, tāda buldurēšana var relaksēt un `celt` pašu, taču turpat līdzās Pāvils kā īsto un nopietno dāvanu izceļ mīlestību, kas nav uzpūtīga un nemeklē savu labumu. Bet visādas tur `eņģeļu mēles` ir vien pagāniskās lūgšanu dzirnaviņas, kas šķind šo tempļu priekšā.
Izskatās, ka Pāvils pret šo mēļošanu drīzāk izturas kā pret elkiem upurētu gaļu - nu ja nevienu tas neapgrēcina, bada laikos ko nevar. Taču tas nav ieteikums kristiešiem trusi kaujot to upurēt Jupiteram. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.04.29 10:22:07
Tēvs Indriķis
nevienam luterānim nekas nav iebilstams pret autentiskām Svētā Gara dāvanām
Ticība jau ir tāda nepārtraukta uzticīga sirds atvērtība, gatavība Dieva Garam. Kā to labi Luters Mazajā katehismā pie ceturtā jautājuma pasaka.
"Ko nozīmē šāda Kristība?
Tā nozīmē, ka ik dienu vecajam cilvēkam mūsos sirds satriektībā un grēku nožēlā jātop noslīcinātam un jāmirst ar visiem grēkiem un ļaunajām kārībām. Savukārt ik dienu jāceļas un jāatdzimst jaunajam cilvēkam, kas taisnībā un šķīstībā Dieva priekšā dzīvo mūžīgi. Kur tas rakstīts? Svētais Pāvils saka: “Jo mēs līdz ar Viņu [Kristu] Kristībā esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus, Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom. 6:4)"
|
Svētais |
# Labojis Svētais : 2011.04.29 11:48:02
Tēvs Indriķis
Tas, ka draudzēs lieto mēles pretēji Pāvila norādījumiem, tas ir fakts. Taču ir arī teikts neliegt mēlēs runāāsanu, un draudzē, kurā pārsvarā lielākā daļa runā mēlēs, tas nebūt nav uzreiz nosodāmi. Ja ar to pavada pusdievkalpojumu, tad tas , protams, ir nepareizi. Ja kāds ir iedomājies paaugstināties ar šo runāšanu mēlēs, tad tāds ir uzpūties un paaugstinājies savā prātā un nezin un nesaprot nenieka. No Dieva tas nekad nebija paredžets ar šķeltniecības efektu, bet kā reizi otrrādāk, lai vienotu ticīgos, jo šīs zīmes tiem iet līdzi.
Par vairākām kristībām, to es jau izskaidroju, kāpēc kurā vietā tiek uzsvērta šī viena kristība, kurā ir ietvertas vairākas. Pati Bībele māca , ka pastāv vairākas kristības, un mācību par tām.
Ebr. 6:2 ar mācību par kristībām, roku uzlikšanu, miroņu augšāmcelšanos un mūžīgo tiesu.
Raimonds
Saprotamas valodas bija vasarssvētku brīnums. Taču ap.d. visur citur, kur ticīgie saņēma šīs mēles, kas nav valodas, tie runāja mēlēs. Turklāt , ja tās būtu valodas, tad absolūti neskaidrs uz kādu auditoriju šīs valodas bija vērstas. Kāpēc? Tāpēc, ka tajos gadījumos, kad notika kristība ar SV.G un runāšanu mēlēs kā līdzejošu zīmi, tie bija klausītāji, kas sastāvēja no vienā valodā runājošiem cilvēkiem. Piemēram, mācekļi, kas skaitā bija 12, tie saņēma Svēto Garu, jo nezināja, ka tāds ir ( tieši tāpat kā mūsdienās daudzi ) , un runāja mēlēs. Viņiem nebija publikas, kurai būtu jādzird lingvinistiskā valoda.
Ap. d. 10:46 jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
Ap. d. 19:6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.
Turklāt, ja šajā gadījumā bija valodas, tad valodām bija jānāk no Pētera vai Pāvila mutes, lai pagāni, ja tie nesaprastos normālā viņu valodā, saprot un dzird vēsti par Kristu. Taču šajos piemēros runā paši pagāni mēlēs, kas norāda tikai uz to, ka šī nevar būt , nav un nebija lingvinistiskā valoda, jo tā nebija nevienam paredzēta , tiem ,kas atradās tajā vietā. Taču Pēteris un ar viņu esošie brāļi nomanīja, ka šīs mēles, kas ir kā zīme, kas pavada ticīgos, ir izlieta arī pār pagāniem, no kā nosprieda, ka SV.G. ir dots arī tiem.Pēteris un Pavils pirms tam, ar šo publiku komunicēja normālaā abām pusēm saprotamā valodā.
Tāpēc Pāvils pamatoti aizrāda, ja visi runās mēlēs un ienāks neticīgais, tas uzskatīs jūs par prātu zaudējušiem. Ja tās būtu lingvinistiskās valodas, tad ienācējs, ja tas būtu sveštautietis, iespējams, saprastu šo savu valodu. Bet nē, Pāvils dod striktas norādes, kā lietot šīs mēles un kam tās ir paredzētas. Ja tās lieto DIeva noteiktajā kārtībā, tad no tā var gūt lielu labumu, tā kā to arī Dievs bija paredzējis.
Aivars
Mīlestībā, kas nav uzpūtīga un lielīga,un nemeklē savu labumu, šī dāvana, kā arī visas citas ir paredzētas darboties.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.29 11:52:55
Svētais
Tāpēc Pāvils pamatoti aizrāda, ja visi runās mēlēs un ienāks neticīgais, tas uzskatīs jūs par prātu zaudējušiem. Ja tās būtu lingvinistiskās valodas, tad ienācējs, ja tas būtu sveštautietis, iespējams, saprastu šo savu valodu. Bet nē, Pāvils dod striktas norādes, kā lietot šīs mēles un kam tās ir paredzētas. Ja tās lieto DIeva noteiktajā kārtībā, tad no tā var gūt lielu labumu, tā kā to arī Dievs bija paredzējis.
Nu šķiet, ka Pāvils dod norādi vienkārši apklust, ja reiz nav neviena, kas `valodu` saprastu. 1.korintiešiem 14:28 Un, ja nav tulkotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.29 11:57:39
Aivars
Tieši tā, un kā tu pats arī pieminēji:
1.korintiešiem 14:28 Un, ja nav tulkotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.
Pirmā teikuma daļa nerunāt , neatceļ otro teikuma daļu runāt , bet tikai noteiktā veidā! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.29 12:05:16
Svētais
Tātad šāda prakse nav jāpublisko. Ja tā ir nesaprotama bubināšana, tad tai nav vietas publiskajā draudzes dzīvē.
Vai nav zīmīgi, ka pēc Korintas, un iespējams arī vēl markionistiem, šāda `mēļošana` Kristus Baznīcā neparādās, (ja nu vienīgi dažos nostāstos par misionāriem, kas svešā valodā sludinājuši) līdz 19. gs. harizmātiskās kustības sāk apcerēt šo kā dikti svarīgu un vajadzīgu lietu. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.29 12:14:30
Aivars
viņa nav jāpublisko, draudzes sanāksmju kontekstā. Bet ikdienas personīgās sadraudzības un lūgšanas dzīvē ar Dievu, tas ir kristieša rokās spēcīgs ierocis jeb instruments, ko DIevs ir devis, lai celtu sevi ticībā un tulkotu Gara lūgšanas, kas skan caur tevi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.04.29 12:18:31
Svētais
spēcīgs ierocis jeb instruments, ko DIevs ir devis, lai celtu sevi ticībā un tulkotu Gara lūgšanas, kas skan caur tevi.
Un tagad - ko īsti tas nozīmē? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2011.04.29 12:28:34
Aivars
Nu kā lai tev paskaidro
Jūdas 1:20 Bet jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā.
Rom. 8:26 Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.
Gars palīdz mums lūgt, kad esam nespēkā, kad nezinām ko būs lūgt un kā lūgt. Gars pats aizlūdz par mums. |
:: Pievienot komentāru
|
