armilo
|
Iesūtīts:
2013.01.12 22:35:09
Mācītāji, priesteri, teoloģijas studenti un visi interesenti ir aicināti apmeklēt Kristiešu Vienotības nedēļas ietvaros notiekošo pasākumu „Reformācijas 500 gadu jubileja ekumēniskās kustības un ekumēniskās teoloģijas perspektīvē” profesora Dr. Volfganga Tenisona vadībā 23.janvārī 10:00 – 16:00 Lutera Akadēmijas zālē, Alksnāja ielā 3 Ievērojamais teoloģijas profesors Volfgangs Tenisons sniegs priekšlasījumus un atbildēs uz jautājumiem par tuvojošos Reformācijas 500 gadu jubileju, jaunākajiem pētījumiem šajā jomā, kā arī ar to saistītās norises ekumēniskajā kustībā un ekumēniskajā teoloģijā. Profesors Dr. Volfgangs Tenisons (Wolfgang Thönissen; dzimis 1955. gadā Brīlē, Vācijā) ir viens no ievērojamākajiem Eiropas katoļu teologiem, Reformācijas, Lutera darbības un ekumēniskās teoloģijas pētniekiem. Kopš 1999. gada Dr. Tenisons ir Padebornas Johana Ādama Millera Ekumēniskā institūta direktors un ekumēniskās teoloģijas profesors Padebornas Teoloģijas fakultātē. Doktora disertā |
dafne |
# Iesūtīts: 2013.01.27 10:33:39
beidzot uztvēru to domu..par ko iet runa laikam domstarpibas ir radijis tas,ka jaunaja tulkojuma "būtu viens"bet vecaja"ir viens"
|
Memekija |
# Iesūtīts: 2013.01.27 14:18:11
dafne laikam esam attapīgas man jau vakar pierāpoja |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.01.27 14:33:06
Uldis nu taču jau sadraudzībai, vienotībai |
dafne |
# Iesūtīts: 2013.01.27 16:19:25
Memekijanu,es vakar ar vienu aci muzik.banku skatijos un ar otru lasiju un neiebraucu ne diskusija..ne tajas dziesmaas tik ta jocigi..vairakas reizes biju lasijusi JnEv.17jaunaja tulkojuma,bet nebiju pamanijusi,ka tur ir savadak |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.01.27 21:38:11
dafne
Es starp citu nebiju ievērojis, ka vecajā tulkojumā tiešām ir "ir", nevis "būtu", jo man kaut kā jau no paša sākuma interesēja, kā ir oriģinālā un šo konjunktīva konstrukciju biju ievērojis. Jaunais tulkojums vismaz šajā ziņā ir precīzāks. Es domāju, ka pats konjunktīvs nav izšķirošais, bet šis "hina". |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.01.27 21:42:19
Memekija
ja ir iekšējā vienība, tad tā kā nevajadzētu būt problēmām arī ar ārējo - Debesīs tā arī būs. Šeit virs zemes kaut kā nesanāk, un tas arī nav galvenais. Tas nav arī kaut kas tāds, pēc kā īpaši būtu jātiecas. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.01.27 21:44:02
Aivars
Šis potenciāls realizējas neredzamajā vienībā, ticības vienībā. |
Memekija |
# Iesūtīts: 2013.01.27 22:09:59
Uldis debesīs tā arī būs Tikai kur un kad sākas debesis? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.01.27 22:21:20
Memekija
Nu, piemēram, kad tu sāci lūgt: mūsu Tēvs debesīs.. |
Memekija |
# Iesūtīts: 2013.01.27 22:32:35
Uldis Tad jau tas ir tagad un tepat Kāpēc gan vienība būtu jāatliek kaut kad pēc trejdeviņiem gadu simteņiem, augšā aiz zvaigznēm? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.01.28 13:20:43
Memekija
Tāpēc, kā institucionālai vienībai nav nekāda sakara ar ticības vienību. Institucionālais nav no Debesīm, ticības - ir. |
Memekija |
# Labojis Memekija: 2013.01.28 13:50:23
Uldis Tāpat, kā ticībai ar darbiem? Ticam"pareizi" un dzīvojam, kā ērtāk? Ticība ir no debesīm, bet ar dzīvi viņai nekāda sakara? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2013.01.28 14:12:43
Memekija
Tavi izteikumi atgādina maza bērna uzvedību, pirms uzsākt rotaļu ar dažāda veida lego klucīšiem. Jau pēc īsa brīža viss ir izjaukts. Bet, kad lūdz sakārtot, tad viss ir haotiski samests mantu kastē. Lai saliktu visu vietā, vajag izgāzt mantu kastes saturu uz grīdas un visu pēc tam rūpīgi sakārtot savā vietā.
Mēs taču šeit nerunājam par sakarību starp ticību un darbiem, lai gan arī to varam pēc tam. Mēs šeit runājam par baznīcas vienību.
Kā tev izdevies secināt no iepriekš teiktā, ka "ar dzīvi viņai [ticībai] nekāda sakara"? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.01.28 14:29:41
Memekija Kā tev šķiet, vai LELB satversme ir no debesīm nolaista un tā ir labais darbs? Vai varbūt LBDS ir `debešķīgi` organizēta institūcija? KLB? LRKB? Zinu, ka ir kādi, kas `cepās`, ka bibliski pareizi esot episkopāla kārtība un teiksim amerikāņu luterāņi ar terminētiem Baznīcu prezidentiem tad ir nebibliski. Esmu lasījis, kā visnotaļ gudrs anglikāņu teologs specifiski argumentē, cik bibliska ir monarhija un monarhs kā Baznīcas priekšstāvis. Pieņemu, ka kādam tiešām eklesioloģija un baznīcas tiesības ir baigi svarīgs ticības artikuls. Manuprāt, tas tomēr ir administratīvs un nevis `pareizas ticības` jautājums. Līdz ar to institucionāla vienība, ir pēdējais, kas varētu liecināt par sadraudzi ap Kristu, un man, personīgi, ir pie vienas vietas kā Romas pāvests, tā Anglijas karaliene ar savām institucionālajām kārtībām un simbolisko nozīmi tajās
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2013.01.28 14:38:54
Uldis Bet, ja ir iekšējā vienība, tad tā kā nevajadzētu būt problēmām arī ar ārējo, vai ne?
Nee?
Shajaa jautaajumaa dzirdu paarlieciibu, ka no vienas vieniibas automaataa izriet otreejaa... kaapeec memekijai ir taada paarlieciiba? Jeb es kljuudos...
Mulders nedomaa ka automaataa no viena seko otrs... Taadeejaadi, tas ka esam vienoti ticiibaa, veel neimplicee aareeju vienotiibu... kaut vai aiz taa pasha iemesla, ka viens piipee a otrs nee, rezultaataa aareeji vienoties par telpas veedinaaahsnaas formaatu jau buus probleema... laigan tas nekaadiigi neietekmee piekritiibu Niikajas ticiibas aplieciibai... Ibo ieksheejaa vienotiiba apvieno gariigas veertiibas, a bet aareejai vienotiibai elektriibas reekjini jaamaxaa... |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2013.01.28 16:25:43
Jošs Mulders šobrīd, cik dzirdams, Roma par vietotību runā vien Kristības sakarā. Tā varētu būt nākamo gadu, līdz pat Reformācijas gadadienai, lielā ekumēniskā tēma. Un kā jau Augustīns ir atzinis, ka kristīt var arī jebkurš vienkāršs kristietis, tad par to skaisti un svinīgi konsesus tiks panākts. Iepriekšējās runas par Taisnošanas mācību (kas ir luterāņu sirds un dvēsele), nemaz nerunājot par amatu štelli" ir izgāzušās. Tā kā, ko tur tiešām "cepties", ja nu vienīgi pašiem sevi un citus mānīt. |
Confrater |
# Iesūtīts: 2013.01.28 16:55:58
Raimonds Iepriekšējās runas par Taisnošanas mācību (kas ir luterāņu sirds un dvēsele), nemaz nerunājot par amatu štelli" ir izgāzušās. Protams, liberālajiem "luterāņiem" ko tur vairs taisnot, viss jau tā pat OK, bet t.s. konservatīvie ar aizdomām raugās uz ikvienu šādu norisi, kas nav LTA pārrakstīšana burts burtā. Nesen pārlasīju šo vienoto deklarāciju par taisnošanas mācību, un teikšu - normāls teoloģisks teksts. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.01.28 17:03:48
Confrater Iesaku palasīt labāku teoloģisku tekstu - http://books.google.ca/books/about/Justification.html?id=3WImjK5q1rYC |
Confrater |
# Iesūtīts: 2013.01.28 17:08:27
Aivars vispār jau kristiešu vienotība kā tāda šķiet labāka par teoloģiskajiem tekstiem. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.01.28 17:12:26
Confrater Tajā grāmatā ir tieši par to vienotību, kas izriet no Dieva jāvārda, kas tiešām ir jā. Tālāk ir analizēts, kur rodas problēma, ka cilvēks piešķir dažādas interpretācijas `jā`. Un cita starpā arī pieklājīgi aizrādīts, kur ir problēma ar to vienoto deklarāciju. |
:: Pievienot komentāru
|