atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem jautājums ateistiem
Ingars
Iesūtīts: 2007.11.29 18:13:54
parunāsim par nāvi

vai jūs nebiedē doma, ka reiz nomirsit, sapūsit un viss?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.12 13:09:50
a_masiks tu pārproti (BTW daudzas reliģijas arī)...

Šeit būs tev Rakstu vieta kam kristieši tic, tas ir kā Pāvils iesāk sprediķi tiem, kas Jūdu Rakstus nemaz nepazīst:

24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.
25 Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu;
26 Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27 lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.
28 Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts.
29 Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam.
30 Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.
31 Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem."

Un cita vieta

19 Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.
20 Ja kāds saka: es mīlu Dievu, - un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.
21 Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.12 14:14:49
Mulders
26 Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27 lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast , jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.

Tad Dievam nekas nav iznācis, jo neviens viņu nenojauta un neatrada!
Pat ebreji, kurus pa tiešo vilka. Kur nu vēl citi, kam vajadzēja pašiem "nojaust un atrast". Kā tad tā?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.12 14:18:10
a_masiks, kuru vietu nesaprati!

Kalpot Dievam nozīmē kalpot Dieva radībai! Kalpot Dievam nenozīmē par Dievu rūpēties, bet darīt to, ko Dievs no tevis sagaida! Dieva pavēle ir "Mīli savu tuvāko", tātad pildot šo pavēli tiek kalpots tam, kas šo pavēli ir devis - DIevam!
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.12 14:26:20
a_masiks
Neesmu spečuks teologs, lai varētu skaldīt matus un analizēt terminus - nav man ne pienācīgo zināšanu, ne laika.
Vai izlasīji divus augstākos baušļus??? Izlasi tos, tur arī būs atbilde visam. Ikviens mēģinājums uztaisīt sarakstu un tad saskaņā ar to kalpot izvērtīsies galu galā par legālismu.
Nezinu, vai tie, kas iet tādos pilnīgas noslēgtības klosteros un visu dzīvi pavada tikai lūgšanās un mises svinēšanā, ar to ir vislabāk kalpojuši Dievam. Viņi varbūt ir attīstījuši tikai savu pašu svētdzīvi?
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.13 01:29:36
a_masiks
Kalpojot citiem, vismazākajiem, vājākajiem - visvisādos veidos - mēs arī vislabāk kalpojam Dievam. (To Jēzus ir visai skaidri pateicis.)
Mīli savu tuvāko kā sevi pašu - tā ir praktiskā mūsu mīlestības uz Dievu izpausme.
Meditēt par Dievu ir labi un svētīgi - tas palīdz mums labāk izprast Viņa būtību. Bet tas rokrokā ir saistīts arī ar Jēzus norādījumu- ej un dari tu arī tāpat! (Par līdzjūtīgo samarietu, kas nesavtīgi palīdzēja dzīvības briesmās, bezpalīdzīgā situācijā nonākušam svešiniekam.)
Tur nav nekādas pretrunas!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 09:50:35
a_masiks
Balss
Par klosteriem - tie cilvēki kalpo kā paraugs tam, ka cilvēks var lielā mērā veltīt savu Dzīvi Dievam jau šeit uz zemes.
Otrkārt, klosterī ir vairāk laika koncentrēties tieši uz domām par Dievu, nekas netraucē. Piemēram, Luters savulaik bija mūks.
Klosterī dzīvojošie var būt vairāk izpratuši Dievu, un tāpēc pie viņiem "parastie cilvēki" var iet ar saviem jautājumiem.
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.13 10:56:06
a_masiks
Domāju, ka KN labi tev paskaidro klostera dzīves (tās pozitīvākajā aspektā) labos augļus.
Es domāju, ka totāla noslēgšanās no sabiedrības klosterī ir tāda mazliet nepilnīga, apcirpta kalpošana Dievam, ne nu gluži bezdievīga prakse...
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.13 10:58:05
KarotesNav
Par klosteriem - tie cilvēki kalpo kā paraugs tam, ka cilvēks var lielā mērā veltīt savu Dzīvi Dievam jau šeit uz zemes.
Jautājums ir par to, ko nozīmē `veltīt savu dzīvi dievam`. Nav teikts, ka ieslēdzoties klosterī, sevi disciplinējot un domājot par dievu, cilvēks patiešām patiesībā `velta savu dzīvi` dievam.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 11:18:33
Sheksna
Klosterī ir lielākas iespējas, lielāka varbūtība veltīt savu dzīvi Dievam.
Vispār jau var arī bez klostera, taču reāli klostera vide vidējam cilvēkam ir piemērotāka.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.13 11:26:35
a_masiks, nemēģini ka nu Dievu pārspļaut! Pārlasi 1 Jāņa vēstuli tur par to vairāk pateikts. Dievs cilvēku mīlestību pret sevi interpretē cilvēku mīlestībā vienam pret otru.
Kā jau augstāk rakstīju - nevar mīlēt Dievu, ko neredz, ja nemīli Cilvēku, ko redzi. Bet cilvēks ir pēc Dieva Tēla un Līdzības. Tā nu mīlēdami viens otru mēs mīlam to Dieva līdzību, kas ir cilvēkā! Tā mēs parādam mīlestību pret Dievu!
Saproti, nav iespējams, ka kāds mīl Dievu un tai pat laikā ienīst cilvēkus, Dievs tādu mīlestību netur par vērtību!
Laigan daudzi sektanti, legālisti bauslībnieki tieši šādi to izprot... un šīs klosteru padarīšanas ar to robežojas, ka cilvēks nu tik ļoti "Dievu mīl", ka savus brāļus/māsas atstāj novārtā!
Tā nav mīlestība bet nodevība!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.13 11:28:19
a_masiks, ja īpaši betonētā tankā esi, lūk tev Kristus viedoklis par tēmu:

Mat 25:
40 Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.

Iesaku apkārtējo kontextu izlasīt, lai neļautos apmānam!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 11:32:08
Mulders
Bet cilvēki ir dažādi, un tiem ir dažādi piemēroti veidi, kā kontaktēties ar Dievu. Viens, kā Māte Terēze, palīdz citiem tīri fiziski, vai ar naudu, tādā veidā pildīdams "mīli savu tuvāko". Cits atkal sludina, kā Mulders.
Cits iet klosterī. Klosteris jau nenorobežojas no cilvēkiem. Tāpat cilvēki var nākt pēc padomiem.
Kā arī daudzi teoloģiski darbi ir tapuši klosteros, un dziļas domas, kā mums visiem zināmais augustīniešu mūks.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.13 11:33:03
KarotesNav
Klosterī ir lielākas iespējas, lielāka varbūtība veltīt savu dzīvi Dievam.
Nav teikts. Tā var būt arī pašizdomāta kalpošana, jo mēs jau nevaram detalizēti dieva plānus un ko VIŅS uzskata par veltīšanu/neveltīšanu viņam.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 11:36:09
Sheksna
Pašizdomāta kalpošana var tikpat labi notikties dajebkurā vietā. Pašizdomājums ir nepareiza izpratne par to, "kas jādara". Klosteris dod lielākas iespējas "darīt vairāk".
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 11:54:31
a_masiks
Klosteros pārsvarā saiet tādi cilvēki, kuriem ir tieksme norobežoties. Bez klostera viņi norobežotos tā kā tā.
Klosterī norobežojas ar jēgu.

Visi klosteru iegūtie materiāli ir pieejami sabiedrībai. Tā būtu laba darīšana mazākajiem brāļiem. Kā arī mazākie var atnākt parunāties ar mūkiem - tipa speciālistiem jautājumos par Dievu.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 12:12:15
a_masiks
Dažādiem cilvēkiem ir dažādas tieksmes. Vieni ir aktīvāki, citi mazāk aktīvi, vieniem patīk tas, citiem šitas.
Vienkārši tādas tieksmes var dažādi realizēt. Viens no realizācijas veidiem - kalpošana Dievam. Mulderam piemīt plašo un gara runāšanas tieksme, un tieksme domāt un analizēt, un viņš tos realizē kā sludināšanu.

Nav jau totāla norobežošanās, klosteri nav apjozti ar dzeloņstieplēm. Vienam vajag 50 kontaktus ar dažādiem cilvēkiem gada laikā, citam varbūt tikai 3 kontaktus.
Viens varbūt norobežojas sev līdzīgo vidū, un viņi kopā saraksta grāmatu, kas vērtīga citiem. Tā dara daudzi zinātnieki.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.13 12:12:25
a_masiks
Klosteros šie cilvēki apmierina savu tieksmi norobežoties. Un lai būtu krutāk - piešķir tam paši savu jēgu. Šai gadījumā - kalpošanu Dievam. Vai dievs kaut ko tādu prasīja - tas viņus neinteresē, jo tur jēgu TAM piešķir nevis dievs bet viņi paši.
Taisni tā. Bez tam, ja skatāmies čista bibliski, tad kristietība drīzāk mudina `iet, sludināt un darīt par mācekļiem`, nevis ieslēgties mūros.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 12:17:17
Sheksna
kristietība drīzāk mudina `iet, sludināt un darīt par mācekļiem`, nevis ieslēgties mūros.
Mūros notiek sludināšanas materiālu sagatavošana, un sludināšanas rezultātu analīze :-)
Sagatavojas profesionāli sludinātāji, gatavi atbildēt uz jautājumiem.
Mūki taču tāpat staigāja apkārt pa pasauli.

Klosteriem ir zināma līdzība ar savā darbā iegrimušiem zinātniekiem.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.13 12:22:16
KarotesNav
Klosteriem ir zināma līdzība ar savā darbā iegrimušiem zinātniekiem.
Līdzīga tiktāl, cik abi tādu ceļu ir izvēlējušies brīvprātīgi un tikai.

Kašķis jau ir par to, vai dievam patiešām ir vajadzīgi šādi mūros sēdētāji, t.i. vai gadienā nesanāk tā, kā būtu, ja es izdomātu veltīt badā mirstošajiem Somālijas bērniem `stāvēšanu uz galvas` - respektīvi iedomājies situāciju, ka es nostājos uz galvas un paziņoju: es tagad 2 stundas stāvu uz galvas un veltu to badā mirstošajiem Somālijas bērniem...
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.13 12:29:42
Sheksna
Dievam visdrīzāk ka vajadzīga cilvēka brīvprātīga mīlestība, vēlēšanās būt kopā ar Dievu. Kādā veidā tā tiek sasniegta, tas vairs nav tik būtiski. Dažiem klosteris palīdz.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 95 , pavisam kopa bijuši: 4099