atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu sekta
rainars
Iesūtīts: 2012.08.20 20:48:12
kas tā tāda?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
dafne
# Labojis dafne: 2012.09.20 22:25:09
Ēvalds Bērziņšikviens greeks ir greeks pret Dievu..vai tad ne?
6 Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā(Jēk5:16) . Šitais tad tikai uz macitajiem attiecas
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.21 01:50:28
Aivars
vecīt, tu `pereborščāješ".. nu reāli stulbi būtu uzskatīt, ka piedošanas pasludināšana ir uzticēta tikai apustuļiem, bet pārējie ir aicināti atriebties līdz septītajam augumam
Kurš ted te pereborščājet manis teikto?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.21 01:51:54
Aivars
Atvaino, kopš kura laika `apustuliskā garīgā amata nesējs` (lai ko šis vervelējums nozīmētu) ir vienādojams ar Dievu?
Vismaz kopš sarakstīts Mazais Katehisms. Bet vispār kopš JD "Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti..."
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.21 01:56:53
rainars
Aivars
Ja drīkst ko jautāt tad gribētu zināt no kura laika apustulis ir amats?
Man visu laiku sapratās ka tas ir Dieva aicinājums .

Kopš "`Ņemiet Svēto Garu, kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti...", "...to dariet, Mani pieminēdami", "Ejiet un dariet par mācekļiem...". Dieva aicinājums ar konkrētu uzdevumu, saukts arī par garīgo amatu.

Prof. R. Feldmanis "Draudzes darbinieku amati Jaunajā Derībā" Referāts nolasīts mācītāju sanāksme Rīgā 1993.g.1.Korint 12,28-29: ...dažādi amati - apustuļi, pravieši, mācītāji...
Induļa Paiča referāts LELB Mācītāju konferencē Rīgā 2006.g. Garīgā amata izpratni nosaka Kristus darbības izpratne, jo garīgais amats tikai turpina to, ko Kristus darīja savas zemes dzīves laikā un vēlāk uzticēja apustuļiem.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.21 01:59:46
dafne
ikviens greeks ir greeks pret Dievu..vai tad ne?
Protams.

6 Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā(Jēk5:16) . Šitais tad tikai uz macitajiem attiecas
Ne tikai, bet arī.
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.21 02:56:21
Ēvalds Bērziņštad es varu vai nevaru brālim`māsai pasludināt grēku piedošanu vai man jādzen pie mācītāja?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.21 09:36:18
Ēvalds Bērziņš
Klau, Tu tiešām pārspīlē un veido nebiblisku ainu. Grēku piedošana nav rezervēta apustuļiem, bet to aicināti praktizēt visi Kristus sekotāji, kā tas redzams gan no Jēzus gan apustuļu vēstuļu vārdiem.
Un nevajag Feldmanim piešūt paša sarakstītas muļķības. Tāpat kā Paičam. Tu rakstīji: grēkus pret Dievu un pilnīgi var piedot tikai Dievs, resp., apustuliskā garīgā amata nesējs būtībā pasludinot kaut kādu herēzi, kurā nav cita dieva, kā vien baznīckungs
Interesantākais ir tas, ka tev mēģinot rezervēt grēku piedošanas praksi tikai `apustuļiem un viņu pēctečiem` tu esi turpat, kur ingars, kurš arī sekojot savas sektas mācībai vaimanā, ka visādi salašņas klēri baznīcā rosās, nevis apustuļi, kā lūk pie viņiem.
Esmu pārliecināts, ka attiecības starp vispārējo priesterību un draudzes deleģēto kalpošanu nav risināmas, noliedzot vispārējo priesterību kā tādu un nejēdzīgi sašaurinot personu loku, uz ko attiecas Kristus vārdi. Un kas tad vēl ir priesteriskā kalpošana, ja ne lūgt un pasludināt žēlastību, administrēt grēku piedošanu.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.21 10:06:58
dafne
Vai Tu jautā: Vai man vispār ir vajadzīgs mācītājs vai es pati varu būt mācītājs sev un citiem?
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.21 10:12:59
Ēvalds Bērziņš
nē,es jautāju vai es varu masai vai bralim pasludinat greeku piedošanu?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.21 10:42:38
Aivars
Tu laikam esi pārpūlējies, strādājot ar vispārējās priesterības noliedzējiem
Esmu pārliecināts, ka attiecības starp vispārējo priesterību un draudzes deleģēto kalpošanu nav risināmas, noliedzot vispārējo priesterību kā tādu un nejēdzīgi sašaurinot personu loku, uz ko attiecas Kristus vārdi. Un kas tad vēl ir priesteriskā kalpošana, ja ne lūgt un pasludināt žēlastību, administrēt grēku piedošanu.
Vai Tu garīgo amatu saproti galvenokārt kā kārtības vai garīgās autoritātes jautājumu?
Es vispārējo priesterību kā tādu nenoliedzu, bet arī nevispārinu.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.21 10:44:18
dafne
Ko Tu ar to domā es varu masai vai bralim pasludinat greeku piedošanu ?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.21 10:46:24
Ēvalds Bērziņš
Domāju, ka vispārējā priesterība ir garīgās autoritātes jautājums, bet garīgais amats Kristus draudzes kontekstā - kārtības
Ingars
# Iesūtīts: 2012.09.21 11:31:27
Ēvalds Bērziņš

Vārds tiek sludināts un sakramenti izdalīti no bīskapiem un draudžu ganiem, kurus saucam par mācītājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka Kristus, piemēram, grēku piedošanas varu nedeva visiem, tikai apustuļiem, apustuļi arī ne visiem.

Nav taisnība - Bībelē nekas tāds nav minēts, tieši otrādi - visas pavēles, sakramenti, apsolījumi attiecas uz visiem ticīgajiem. Protams, dāvanas ir atšķirīgas, bet visiem tās ir un visi aicināti ar tām kalpot. Jaunā Derība izteikti noliedz jebkādu iedalījumu klēros un lajos - tas ir svešs princips pirmā gadsimta draudzēs. Atslēgu vara tiek dota visai Draudzei kopā, nevis tikai apustuļiem. Grēku izsūdzēšana cits citam nešķiro grēkus pret Dievu vai pret cilvēkiem. Tas, ka kādā brīdī, kad Jēzus izteica tādus vai citādus apsolījumus, klāt bija vienīgi "tie 12", tas nenozīmē, ka tiek nošķirta īpaša klerku kārta, līdzīgi levītiem. Kalpošana attiecas uz ikvienu ticīgo, vienīgi katrai dāvanai un aicinājumam ir sava izpausme. Jā apustuļiem ir īpašš aicinājums no Dieva sludināt evaņģēliju un dibināt draudzes, taču sakramentu pārvaldīšana, kristīšana un grēksūdzes uzklausīšana nepieder kādam vienam aicinājumam, kā tas ir ar draudžu dibināšanu vai vecaju kalpošanu vietējās draudzēs.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.09.21 11:41:45
Ēvalds Bērziņš
Es vispārējo priesterību kā tādu nenoliedzu, bet arī nevispārinu.

Kā var nevispārināt vispārējo?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.21 11:49:25
Ingars
Jaunā Derība izteikti noliedz jebkādu iedalījumu klēros un lajos - tas ir svešs princips pirmā gadsimta draudzēs.
un te nu tu atkal kļūdies un muļķības runā
tie paši episkopi jau vien sanāk klērs
Ingars
# Iesūtīts: 2012.09.21 11:52:01
Aivars

episkopi bija vienkārši brāļi, kuri bija visnobriedušākie, viņu funkcija bija pārraudzīt, vai viss notiek pēc Dieva prāta, vai nav kādas novirzes, nevis kontrolēt un sastādīt programmas
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.09.21 11:54:05
Ingars
viņu funkcija bija pārraudzīt, vai viss notiek pēc Dieva prāta, vai nav kādas novirzes, nevis kontrolēt un sastādīt programmas

Vai nemani šādu sakarību:
pārraudzīt, vai viss notiek pēc Dieva prāta, vai nav kādas novirzes, = kontrolēt un sastādīt programmas
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.21 15:48:08
Nu panesās. nav vienprātības pašu starpā un brīnās kad kāds sektants neiztur brūķi! Ērkšķu vietā uzaugs cipreses.... Ieteiktu izlasīt Lutera apceres katrai dienai piestājot pie 22.septembri.
Nu nekas nekas ir cerība ka katrs var kļūt par kārtīgu sektantu, ar to domājot:
Atnāca pieleciens par to kas ir sekta, nu no vēsturiskā kā Jēzus Nācarieša sekta.
Nu tie ir tie kas vairs nav zem bauslības , jo ir ieguvuši ticības dāvāto taisnību Jēzū Kristū. Tie ir tie kas staigā Svaidītā garā priecājoties par pestīšanu un paužot to sirdī par un pār visiem apkārtējiem un ja vajag tad pielieto vārdus. Tie ir tie kuriem ir panesoša visu apklājoša,pārklājoša mīlestība par visiem un uz visiem . Tie ir tie kam ir Dieva Svaidītais par kungu .
Tie ir tie kuriem nav sava paša taisnība , bet kuri taisnību ieguvuši Svaidītajā Pestītājā, kurš tiem dod spēku kalpot ne pēc nokaujošā burta , bet pēc jaunā gara -žēlastības, mīlestības , labprātības , uzticamības. Tie ir tie kuri negrab ar likuma plāksnēm , bet kuros ir Dieva vēstule sirdīs, maigā , dzīvā sirds.
Lai dzīvo Nācarieša Jēzus sektantu Dzīvu darošais Dievs. Alelujāaa
rainars
# Iesūtīts: 2012.09.21 15:54:10
P.S. Vai varu ko jautāt par to kontrolēšanu? Ja jā tad kam ir uzdots uzdevums kontrolēt kāda cilvēka brīvo gribu?
Es sparotu no Mateja 23. nodaļas lasītā ka nu to vajadzētu atprasīt no sevis un padomāt ka ja tad kad gribu citu mērīt man atmēra un pieliek klāt. Domāju arī ka mums nav cilvēks , tiesājot viņa sirdsapziņu jānoved pie bezdibeņa malas , bet palīdzēt piecelties un ieraudzīt žēlastības pilno Jēzus Svaidījuma radīto gaismu.
Radīsim viens otrā sapratni un palīdzēšanu žēlastībā.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.21 16:02:08
rainars
Tu pats saproti savu dzeju? Daudz vārdu taču neatsver domas trūkumu
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 14 . 15 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 44 , pavisam kopa bijuši: 1598