atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Gavēnis, lūgšanas spēks gavēņa laikā un Maheša Čavdas grāmata par šo tēmu.
LiAbo
Iesūtīts: 2012.08.10 11:16:35
Sveiki, brāļi un māsas Kristū!
Būtu ļoti interesanti uzzināt, vai mēdzat gavēt, kāda veida gavēņus praktizējat, vai to laikā jūtat intensīvāku Svētā Gara darbu jūsos, vai varbūt lūgšanām ir lielāks spēks... Un, ja esat lasījuši, būtu interesanti arī uzzināt jūsu domas par 2011.gadā izdoto Maheša Čavdas grāmatu "Lūgšanā un gavēšanā apslēptais spēks. Lūgšanas spēka atbrīvošana."
Grāmata ļoti spēcīga. Tulkojums gan ir diezgan neizdevies. Piem., apskaidrības jeb apskaidrošanas kalns tiek tulkots kā piedzīvojumu kalns. Bet lai nu paliek tulkojums. Galvenais ir grāmatā paustā informācija un pieredze.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.12 22:57:31
Es līdz šim arī īsti nesapratu un neizjutu gavēņa vajadzību. Un kaut kā arī Jēzus vārdus par gavēšanu neattiecināju uz sevi, piem., Mateja evaņģēlija 6.nodaļā no 16.-18.pantam: "Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
17 Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
18 ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās."

Neuztvēru, ka tas sacīts arī man. Ka tas sacīts katram, ikvienam ticīgajam.

Laikam līdz M.Čavdas grāmatas izlasīšanai man daudzas Jaunās Derības rakstu vietas šķita kā kādiem izredzētajiem domātas vai tikai viņa apustuļiem, ne visiem kristiešiem. Tāpat arī ir bijis grūti aptvert, ka Jēzus apsolījumi ir domāti mums- katram ticīgajam:
17 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās,
18 tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." (Marka evaņģēlijs)

Tāpēc arī daudzi esam nīkulīgi, auksti vai remdeni kristieši, ka lasām Bībeli un Jēzus teikto kā skaistu, garīgu literatūru, nevis kā modeli, kam mīlestībā un dedzībā sekot.

Mahešs Čavda izdala 4 gavēņu veidus:

1.Pilnais gavēnis, kad neko neēd un nedzer. Tādu viņš iesaka ieturēt maksimums 3 dienas, citādi var būt nopietni veselības bojājumi.

2. Normālais gavēnis - pilnīga atteikšanās no ēdiena, bet tiek dzerts ūdens. Ja ietur ilgo gavēni, tad var kādā brīdī arī kādas augļu sulas dzert, vai mazliet pieliet ūdenim.

3. Daļējais jeb Daniēla gavēnis, kad, piemēram, kādu laiku atsakās no gaļas, vai no gaļas un smalkiem ēdieniem.

4. Grupas gavēnis vai kopējais gavēnis, kad ģimene, vai pat valsts visi kopā gavē, lai izlūgtos Dievam risinājumu kādā grūtā situācijā utt.

Tas tā īsumā, lai gan M.Čavda daudz sīkāk to visu apraksta un iesaka dažādām situācijam, ko pievienot, piem., ūdenim utt.

Bībelē ir daudzi šo gavēņu piemēri.



Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.12 23:12:34
LiAbo

1.Pilnais gavēnis, kad neko neēd un nedzer. Tādu viņš iesaka ieturēt maksimums 3 dienas, citādi var būt nopietni veselības bojājumi.

2. Normālais gavēnis - pilnīga atteikšanās no ēdiena, bet tiek dzerts ūdens. Ja ietur ilgo gavēni, tad var kādā brīdī arī kādas augļu sulas dzert, vai mazliet pieliet ūdenim.

3. Daļējais jeb Daniēla gavēnis, kad, piemēram, kādu laiku atsakās no gaļas, vai no gaļas un smalkiem ēdieniem.

4. Grupas gavēnis vai kopējais gavēnis, kad ģimene, vai pat valsts visi kopā gavē, lai izlūgtos Dievam risinājumu kādā grūtā situācijā utt.
o


mjā, nu šis jau ir sviests, īpaši, ja kāds ko `iesaka`
Bībelē tādu norādījumu nav
dzīvē gadā pie kā tāda dažkārt nonākt, bet no savas pieredzes saku, tas nav neko veselīgi, ja vien no dzimšanas neesi caurbira
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.08.12 23:58:33
Pilnais gavēnis, kad neko neēd un nedzer

Dehidratācija iestājas, ja organisms zaudē vairāk kā 2% no parastā šķidruma daudzuma sevī.
Dehidratācija izraisa pazeminātu asinsspiedienu, miegainību, krampjus, samaņas zaudēšanu un galējos gadījumos nāvi.
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.13 00:14:32
Par pilno gavēni piekrītu. Es tādu nemēģinātu.

Bet jābūt taču te kādam, kas gavēņus praktizē? Kaut vai pirms Lieldienām? 40 dienu gavēni?

Bībelē par gavēšanu runā kā par dabisku kristieša dzīves sastāvdaļu (kā par normu). Un es neapšaubu Bībeles vai Jēzus vārdu patiesumu un autoritāti.
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.13 00:15:18
Es tādēļ arī jautāju pieredzējušu un dedzīgu kristiešu viedokli, ka man pašai par gavēni līdz šim ir bijusi maza izpratne.
LiAbo
# Labojis LiAbo: 2012.08.13 00:29:48
dafnei:
Informācija par pasaulē vajātajiem kristiešiem ļauj novērtēt to laimi, kāda ir Latvijā dzīvojošajiem kristiešiem, kas varam brīvi praktizēt savu ticību. Un tas sirdī iekvēlina vēl lielāku pateicību Dievam.

Ir gan vēl arī tas, ka, dzīvojot mierīgos apstākļos, ir viegli vārīties savā sulā un būt remdenam, varbūt tā arī neīstenot to sapni, kāds Dievam ir par katru no mums, un tās iespējas, kādas Dieva bērniem ir pieejamas.

Ja jau tāpat ir tāds kā piespiedu gavēnis (mazu finanšu dēļ), tad var gavēt arī savādāk, piem., uz kādu laiku atsakoties no kaut kā, kas paverdzina (ja, piem., ir kāda atkarība, piem., no seriālu skatīšanās utml.) Bet te runa par to, ja ir pietiekama informācija par gavēņiem un cilvēks jūt nepieciešamību gavēt un no kaut kā atteikties par godu Dievam.
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.13 00:57:44
Aivaram: ieteikumi ir no grāmatas autora pieredzes, ne no Bībeles ņemti. Viņš daudzus gadus praktizējis gavēņus, tāpēc daudz ko var pastāstīt par savu pieredzi. Un arī par to, kā pēc gavēņiem un lūgšanām dziedinājis cilvēkus, kā ļaunos garus izdzinis...

Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.13 09:23:43
LiAbo
Es līdz šim arī īsti nesapratu un neizjutu gavēņa vajadzību. Un kaut kā arī Jēzus vārdus par gavēšanu neattiecināju uz sevi, piem., Mateja evaņģēlija 6.nodaļā no 16.-18.pantam: "Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
17 Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
18 ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās."


Šos Jēzus vārdus uz sevi attiecinot, kritiski svarīgi ir nepalaist garām nosacījuma palīgteikuma ievadsaikli "KAD". Šeit runa ir par gavētājiem un to, kādam tev jābūt gavējot, lai tas patiktu Debesutēvam. Te nav nevienas norādes, ka Dievs vēlētos gavēni.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.13 09:29:06
LiAbo
Ja jau tāpat ir tāds kā piespiedu gavēnis (mazu finanšu dēļ), tad var gavēt arī savādāk, piem., uz kādu laiku atsakoties no kaut kā, kas paverdzina (ja, piem., ir kāda atkarība, piem., no seriālu skatīšanās utml.) Bet te runa par to, ja ir pietiekama informācija par gavēņiem un cilvēks jūt nepieciešamību gavēt un no kaut kā atteikties par godu Dievam.

"Piespiedu gavēnis" ir vienkārši dzīves grūtības, un tadās situācijās kristieši lūdz Dievu, lai palīdz to izturēt. Tas nav gavēnis.
Atteikties no kaut kā, kas paverdzina, nozīmē cīnīties ar grēku, un tas atkal nav gavēnis.
Gavēnis ir specifiska metode, kā savu organismu mobilizēt kādam uzdevumam. Un tas, par ko Jēzus saka, ir pamācības tiem, kas izvēlas šo savdabīgo metodi kā Dievu mīlēt, lai ar to tiešām tuvotos Dievam, ne attālinātos.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.13 10:33:57
dafne
Man šķiet,ka svarīgi ir noskaidrot..ņemot palīgā Bībeli..kāpēc vispār cilveki gavēja..Piemeram, Ap.13:3 un Ap.14:23..ieceļot kādus amatā..draudzē.

Šajās Rakstu vietās ir teikts, ka apustuļi darīja kādu konkrētu lietu Dievu lūdzot un gavējot. Tur nav pieminēta kaut kāda vispārīga garīga izaugsme.
Svarīgi ir, ka tas ko darām Dieva vārdā, tā arī notiek. Mums ir pamats domāt, ka apustuļi, gavējot, ievēroja Jēzus pamācību kā gavēt, t.i., lai tā nav cilvēciska izrādīšanās. Šajās vietās var pamanīt, ka gavēšana ir minēta kopā ar Dieva lūgšanu.
Gavēnis izsenis ir bauslīgo reliģiju adeptu metode, jūdi to arī cītīgi praktizēja. Bet Jēzus norādija, ka tāda sevis mocīšana Dievam nav vajadzīga, un ir tik vien kā izrādīšanās citu cilvēku priekšā - tamdēļ, kas to dara, lai cilvēku priekšā ir priecīgu vaigu un nevis kā gavētājs. Secinājums elementārs - kas nespēj savu gavēni apslēpt no citiem cilvēkiem, lai negavē, vai nemelo, ka tas ir Dievam par godu.

LiAbo

Praktiski gavēnis ir diēta vai tamlīdzīga organismu ietekmējoša kūre, kas reizēm var būt noderīga ķermenim, lai efektīvi funkcionētu. Un efektīvs ķermenis ir noderīgs arī garīgiem uzdevumiem.

Un beigās sanāk, ka visas gavēšanas pamācības ir vai nu diētas, vai metodes gavēņa tēlošanai - teātrim, ar ko izrādīt savu ticību.
Didzis Skuška [80.70.23.92]
# Iesūtīts: 2012.08.13 11:34:40
Par gavēni daudz raksta baznīctēvi un praktiski viņiem visiem "cauri"skan viena doma- vislabākais gavēnis- mērenība un pieticība visās lietās, tajā skaitā arī ēdienā. Pie kam atšķirībā no mūsdienu "padomdevējiem", kuri, maksājot nodevu mūsdienu tehnokrātiskajam garam uzreiz veido kādas sistēmas, metodes un tehnikas, kam apriori jāstrādā, viņi iesaka katram vadīties no veselā saprāta un nepārspīlēt sev pašam nosakot mēru. Un lai nu ko, bet Sv. Gara trūkumu tiem vīriem un sievām zinot Baznīcas vēsturi pārmest nevarēja.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.13 11:42:43
Mārtiņš
Vienīgā problēma ir tā, ka ja Marka 9:29 gavēņa pieminēšana nav vēlāka teksta emendācija, bet oriģinālā doma, tad diētas teorija tur laikam atkrīt
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.13 12:10:19
Aivars
Vienīgā problēma ir tā, ka ja Marka 9:29 gavēņa pieminēšana nav vēlāka teksta emendācija, bet oriģinālā doma, tad diētas teorija tur laikam atkrīt

"Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu ."

Varbūt zināma problēma ir, ka pat mērenība un pieticība, ko minēja Didzis, nereti tiek uzsvērta par ko īpašu, ārkārtēju?
Jā, tāds patstāvīgais "gavēnis" varētu būt Dievam tīkams, zināmas "pārmērības" atstājot svētku reizēm. Bet tik vai tā, ja šādu gavēni sistematizēs, tad tas faktiski neatšķirsies no veselīga dzīves veida apraksta. Un protams, ka izpriecu un pārspīlējumu nenomocīts rumpis mazāk pretosies Gara darbībai.

Un arī tad ne mazāk aktuāla ir Jēzus pamācība par gavēņa pildīšanu.
Iedomājies, ja kāds teiktu, ka brokastī gavējis Tam Kungam par godu un notiesājis vienu sviestmaizi ar tomātu, piedzerot vienu tasi kafijas bez cukura, bet pusdienās paklāvis sevi gavēnim ar šķīvi zupas un īstas rudzu rupjmaizes riecienu.

Tāpēc man labāk šķiet mērenību saukt par mērenību nevis mocīties ar svētulīgiem terminiem kā `gavēnis`, ja ar to nedomā ko tiešām īpašu vai atšķirīgu. Bet kādu gan grāmatu tad varēs uzrakstīt, ja visa metode ir ietverama vienā teikumā "tavs gavēnis lai ir mēnība visās lietās".
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.13 12:49:47
Vien diskusijas sakarā, paskatījos, kas tas grāmatas autors ir.
Hm... nu te tīri uzprasās vecais Lutera joks par relikvijām - divām spalvām un olas no Svētā Gara. http://www.youtube.com/watch?v=QKHaRYeJdBU - nudien nezinu, vai īsti var ticēt cilvēkam, kas nodarbojas ar šādiem kumēdiņiem, ka Sv. Gara klātbūtni `pierāda` ar putnu spalvām.
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.13 13:23:55
Aivars

jā, video nekvalitatīvs un apšaubāms. Paskatījos vēl vienu video, atgādina Prieka Vēsts draudzi.
LiAbo
# Labojis LiAbo: 2012.08.13 13:35:19
Mārtiņ,

kur Bībelē ir teikts, ka "Bet Jēzus norādīja, ka tāda sevis mocīšana Dievam nav vajadzīga" un ka gavēšana ir savdabīga metode kā Dievu mīlēt... ?
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.13 13:42:32
LiAbo
bet kur Bībelē ir teikts, ka gavēšana ir, kā Tu saki savdabīga metode kā Dievu mīlēt... ?

Tāpēc, ka mīlošam tēvam man grūti piedēvēt prieku par to, ka bērni sevi mērdē badā, kur nu vēl, ja to darītu tēvam par prieku.
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.13 14:04:55
Manuprāt, gavēnis, diēta un mērenība ir trīs dažādas lietas.

Cik saprotu, gavēņa laikā kādām miesas vajadzībām tiek piešķirta mazāka nozīme un tiek veltīta mazāka uzmanība, lai vairāk laika veltītu lūgšanām, Dieva Vārda lasīšanai, tātad, gavēnis vajadzīgs, lai vēl vairāk tuvotos Dievam.

Zinu cilvēkus, kas pirms Lieldienām gavē, neēdot šokolādi un citus kārumus. Esmu gan no viņiem arī dzirdējusi, ka svētdienās varot negavēt un ēst, ko vēlas.

Katoļi piektdienās gaļu neēd. Nez tikai, vai cilvēki arī zina un apzinās, kāpēc tas tā.

Zinu arī cilvēku, kas piektdienās vispār neēd, jo piektdienā Jēzu sita krustā.

Un tad vēl esmu arī dzirdējusi par tādiem, kas neēd ne piektdienās, ne otrdienās (kāpēc otrdienās?).
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.13 14:09:26
Mārtiņš
Tāpēc, ka mīlošam tēvam man grūti piedēvēt prieku par to, ja bērni sevi mērdē badā, kur nu vēl, ka to darītu tēvam par prieku.


Mjā... labi teikts.

Tātad, varbūt ir noderīgi gavēt tad, kad cilvēks jūt, ka kaut kas viņu paverdzina un ka tas kaut kas viņam traucē būt tuvu Dievam.
LiAbo
# Iesūtīts: 2012.08.13 14:13:36
Dafne
Man palicis atmina ka macitajs reiz teica..gavenis ir tad,ja no 2 kotletem aped vienu un to otro atdod bralim,kuram nav .

izklausās uzjautrinoši.
Bet laikam domāts tā, ka gavēņa laikā mēs mazliet ierobežojam savu gribēšanu un tajā pat laikā padalāmies ar trūcīgākiem.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 31 , pavisam kopa bijuši: 1798