atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Apustuliskā dziedināšana
Juris Saivars
Iesūtīts: 2012.06.25 06:59:01
APUSTULISKĀ DZIEDINĀŠANA 1) Svaidīšana ar eļļu. Pie apustuļiem un pirmdraudzē.

Jaunās Derības vēstījumā sacīts, ka Jēzus deva saviem apustuļiem dziedināšanas dāvanu: Mt. 10:1 Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības .
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.07.06 11:10:28
Aivars
Cilvēk mīļais, šitā savukārt ir pilnīga muldēšana, ja vien Tu tos kaulus negrauz, lai kaļķi uzņemtu
Bez komentāriem...

Un vispār... izlasi vēlreiz par pravieša kauliem! Tur nav ne vārda par kādu dziedināšanu, bet par atdzīvošanos
Bet tas taču ir mazais katehisms! Piekto bausli zini? Zini. Paskaidrojumu noteikti arī. Tad, lūk, ja bauslis par dzīvības atņemšanu attiecas arī uz kaitēšanu veselībai, nebrīnies, ka es atdzīvošanos nolieku vienā rindā ar izveseļošanos.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.07.06 11:32:01
Juris Saivars
Izklausās loģiski. Pats galvenais, ka šāds skaidrojums iederās visā tik ļoti praktiski tiešajā Galatiešu vēstules kontekstā.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.06 23:01:27
Juris Saivars
Vispār gan pieklājīgi luterāņi būtu ievietojuši to "Tentacles of Doom" pilnā garumā, lai nav jāmin, ko jeņķzemes piedzīvotāji domajuši ar mazu epizodi, kurā jūtubs atstājis aiz kadra visu fanu par relikvijām un to pakāpēm
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.07.07 01:53:28
That would be an ecumenical matter!
dafne
# Iesūtīts: 2012.07.07 16:40:42
Interesanti par t6 Ap.d.14:9 kā PĀvils varēja ŗedzēt vīra ticību tikt dziedinātam?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.07 21:02:53
dafne
nu nav jau tur nekas teikts specifiski par ticību tikt `dziedinātam`.
Precīzāk būtu tulkot `glābtam` . Mateja 19:25, Marka 10:26, Lūkas 18:26 ir precīzi tas pats vārds tajā pašā formā, un neviens tur nejautā : "kurš gan varētu tapt dziedināts"
Cik var saprast, Pāvils rūpīgi vēroja to vīru un pamanīja, ka viņš ir uzticējies Kristum. Pēc kādām pazīmēm, to var jautāt vien pašam Pāvilam
rainars
# Iesūtīts: 2012.07.08 01:23:31
Te lasot komentārus un mētāšanos ar rakstuu vietām arī man kāda atcerējās un sagribējās padalīties.
Neko ne pierādīt vai bakstītu , pārdomāt katram sirdī.


Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību. No cilvēkiem Es godu nepieņemu. Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos. Es esmu nācis Sava Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit. Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva? Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību. Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?" (Jņ 5)
rainars
# Iesūtīts: 2012.07.08 01:24:13
Odnako skarbi!
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.07.08 08:56:05
Ēvalds Bērziņš
nebrīnies, ka es atdzīvošanos nolieku vienā rindā ar izveseļošanos
Pieņemu, ka ir aprindas, kam šāda Tava pieeja ļoti patiktu. Vieglāk taču ticēt, ka Jēzus nevis augšāmcēlās no nāves, bet vienkārši atveseļojās pēc krusta, vai ne?
Bet Tavā labā jāpiezīmē, ka tiešām gan nekur nav teikts, ka tas vīrs, kas tika iemests pravieša kapā, būtu miris. Tikai tas, ka gribēja viņu apglabāt. Var jau būt tiešām, ka daži pārsteidzās viņu metot kapā, un kāds no pravieša kauliem šim tā iespiedās sānos, ka tas atmodās no dziļāka vājenieka snauda, un tapšana dzīvam ir saprotama drusku pārnestā nozīmē. Tad gan to varētu likt vienā rindā ar atveseļošanos un kauliem piešķirt terapeitisku nozīmi
dafne
# Iesūtīts: 2012.07.08 10:32:23
Aivars
nu es lidzigi padomaju par to vīru kapā,tikpat labi vinam varēja būt kumoss iesprūdis rīklē..vai cita kada liksta,ka tas no satricinajuma ņēma un pamodās.Varianti jau var būt dažādi..jo nekas jau vairāk nav teikts..

Laikam atradu atbildi ari uz savu jautājumu-"Tas dzirdēja Pāvilu runājam"(Ap.14:9)Vīrs klausījās ko Pāvils runāja..un ko tad Pāvils varēja runāt-sludināja Evaņģēliju.Cilvēks,kurš tizls no mātes miesām nevarēja vienaldzīgi uzņemt šo vēsti.

dafne
# Iesūtīts: 2012.07.08 10:37:51
rainars
ta Rakstu vieta ir laba,īpaši"Jums ir savs apsūdzētājs Mozus,uz ko jūs esat likuši savu cerību"..tas ir par tiem"Jūs pētijat rakstus...".Atliek izsecināt kas tie"jūs"tādi ir.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.08 14:29:28
dafne
ויחי gan ir vārds, kas tiešām ir lietots dažāda veida `atdzīvošanās` nozīmēs.
Savādajā Rakstu vietā, ko cerams tūdaļ kāds nepārvērtīs stāstā par ēzeļa kaulu relikviju dzīvinošo spēku, Soģu 15:19 Simsons padzerās un `atdzīvojas` - tur precīzi tā pati ebreju vārda forma kas pie gadījuma pravieša kapā . Bet nu negribās domāt, ka aiz gara laika kādi bija nodomājuši savlaicīgi vājinieku apbērēt, lai rītdiena brīva, un tāpat jau dzīvotājs šis nebūs.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.07.08 22:10:32
Aivars
Pieņemu, ka ir aprindas, kam šāda Tava pieeja ļoti patiktu. Vieglāk taču ticēt, ka Jēzus nevis augšāmcēlās no nāves, bet vienkārši atveseļojās pēc krusta, vai ne?
Abi ir bezprecedenta gadījumi. Bet kristieši nāvi pat uztver kā miegu, tā ka, ja kas grib pavisam vieglu ticību, var dabūt. Bet bausli taču tas neietekmē, ne? Jo runa taču bija par to...
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.08 23:45:13
Ēvalds Bērziņš
bausli?
Kādā sakarā te vispār kāds bauslis?
dafne
# Iesūtīts: 2012.07.09 13:11:24
Aivars
Aiz gara laika varbut nē,bet aiz lielas steigas gan.Viņi taču ieraudzījuši tos sirotajus.. vīru iemeta Elīsas kapā..paši noteikti laidās lapās.
A tur vispār savadi sanāk...Elīsa dod pēdējos pirmsnaves norādījumus ķēniņam.Tad "nomirst,un to apglabāja"..peekšņi "bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gadu no gada ielauzties zemē" tālāk "Un notika,kad nu viņi(kas tie viņi?) gribeja apglabāt kādu vīru".."viņi ieraudzīja sirotājus un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā(noteikti,ka bij atuvumā tas kaps) un tiklidz vīrs saskāras ar Elīsas kauliem,tad tas kļuva dzīvs(tatad tomēr bija miris)un piecēlās kājās(nu,vismaz guļus stāvoklī)"
Un atkal turpinājuma iet runa par ķēniņu cīņām.
Tam notikumam ir kāda nozīme.
Varbūt patiešām Dievs ar Elijas pīšļu palīdzību veic kartējos brīnumus..uzceldams to vīru?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.09 15:09:37
dafne
Nu hroniķi jau raksta to, ko zina un pēc kārtas. Noslēdzot stāstu par Elīsu, viņš piemin, ka bija tāds gadījums, ka pravieša kapā iemeta kādu, bet tas atdzīvojās.
Kā jau iepriekš minēju, protams, arī ebreju valodā līdzīgi kā latviešu šis vārds `atdzīvojās` var tikt lietots arī pārnestā nozīmē, taču neredzu iemeslu apšaubīt, ka tiešām kas brīnumains varēja notikt, un tas nebija tikai pārpratums. (Teiksim ir lasīts par gadījumiem arī mūsdienās, kad dakteri pārsteidzīgi konstatē nāves faktu, nepamanot tur diega pulsu, un tālāk seko pārsteigums, kad `nelaiķis` izrādās nemaz nav tik miris, kā likās)
Taču šādi vai tādi šī Rakstu vieta nevar būt nopietns arguments tam, ka kauliem piemistu kāda brīnumaina vara, tāpat kā mazgājamie trauki, kuros Jēzus pārvērta ūdeni vīnā, bija un palika tikai akmens trauki
Var pat pieņemt, ka Dievs vienkārši negribēja, ka pravieša atdusas vietā tiek iemesti visādi dīvaini tipiņi un Viņš dod mājienu tīties no šejienes (līdzīgi, kā tad, kad pravietis no uzmācīgu karakungu kompānijas tika pasargāts ar debesu ugunīm)
Taču pat hronists nepiemin, ka Elīsas kauli vai kaps kaut kā turpmāk tiktu izmantoti reanimācijā
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.07.09 21:22:14
Aivars
Kādā sakarā te vispār kāds bauslis?
Tādā, ka Tu iebilsti pret dziedināšanu ar pravieša kauliem, situācijā, kad notikusi atdzīvošanās ar pravieša kauliem. Tad jau Tev vajadzētu iebilst arī pret 5.baušļa skaidrojumu veselības kontekstā.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.07.09 21:49:45
Ēvalds Bērziņš
Klau, kas ar Tevi? Tu tiešām nefiltrē, cik fundamentālas atšķirības ir starp nenokaušanu un augšāmcelšanu? Tad atliek vien cerēt, ka esi sausiņus sažāvējis, lai izciestu sodu par visu to noslepkavošanu, ko ar eļļas smiņķēšanu neesi izdziedinājis

Lūdzu, brāli, pārdomā vēlreiz tās kapitālās kļūdas, ko demonstrē savā `health&mambo jambo gospel" teoloģijā. Un nepārvērt diskutablas baznīcas tradīcijas jaunā bauslībā! Bauslība ir viena un Evaņģēlijs ir viens, un paliksim pie tā, neeksperimentējot poēzijas vārdā ar `citu`, pār ko jau apustulis piesauca anatēmu, ko nopietni tvēra arī jurists un teologs - svētīgais Mārtiņš
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.07.10 00:36:24
Aivars
Tu tiešām nefiltrē, cik fundamentālas atšķirības ir starp nenokaušanu un augšāmcelšanu?
Hmm... es būtu teicis, ka starp nenokaušanu un augšāmcelšanu nav atsķirības? Vai kāds man kārtējo reizi kaut ko piešuj?

Tad atliek vien cerēt, ka esi sausiņus sažāvējis, lai izciestu sodu par visu to noslepkavošanu, ko ar eļļas smiņķēšanu neesi izdziedinājis
Jā gan, kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. Bet nu brālis Jēkabs jau tāds salmu kūlējs vien ir...

Lūdzu, brāli, pārdomā vēlreiz tās kapitālās kļūdas, ko demonstrē savā `health&mambo jambo gospel" teoloģijā.
A kas tas ir health&mambo jambo gospel?

Un nepārvērt diskutablas baznīcas tradīcijas jaunā bauslībā!
Diskutablas? Kāpēc tad Rakstos tās nav diskutablas? Vai tikai Tu pats netaisi jaunu bauslību, aizliegdams to, par ko Raksti runā bez nosodījuma?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.10 09:02:07
Ēvalds Bērziņš
Nu tavs ačgārnais mēģinājums ietučīt bausli tur, kur par to nav runa, liek domāt, ka neredzi atšķirību starp dzīvības sargāšanu, kas ir cilvēka kompetencē, un augšāmcelšanu, ko laikam gan vienīgi Dievs spēj. Taču tas dod mājienu par tieksmi pat Dieva brīnumus pārvērst jaunā bauslībā.

Bet Rakstos es nekur neredzu ka būtu kāds dziedināts tam uz pieres pasmērējot bīskapa svētītu olīveļļu , tāpat kā nekur neredzu entuziasmu praviešu kaulus izmantot veselības un svētības piesaistei. Tur, kur viduslaiku mūki bija gatavi `relikvijas` zagt , lai pašu pilsētā kāds altāris būtu īpaši `svēts`, tur Bībelē vienīgā saistība ar altāriem un cilvēku kauliem ir to sagānīšana (2. Ķēn. 23:14 )
Tā kā, nevajag uzdot par bibliski pamatotām tiešām diskutablas paražas, vēl jo vairāk piekabinot vārdu `apustulisks`
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 3 , pavisam kopa bijuši: 34230