atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Apustuliskā dziedināšana
Juris Saivars
Iesūtīts: 2012.06.25 06:59:01
APUSTULISKĀ DZIEDINĀŠANA 1) Svaidīšana ar eļļu. Pie apustuļiem un pirmdraudzē.

Jaunās Derības vēstījumā sacīts, ka Jēzus deva saviem apustuļiem dziedināšanas dāvanu: Mt. 10:1 Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības .
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.07.03 09:47:35
dafne
Cik labi, ka paspēji, nākamo penteri varu nerakstīt
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.03 09:50:45
Mārtiņš
Nu vispār, ja ļoti gribas paša Dieva viedokli par relikvijām, tad jau uzskatāms ir gan piemērs ar Mozus nezināmo kapavietu, gan 1. Samuēla 4. nodaļa vēstī par gudriniekiem, kas neveiksmīgi mēģināja nodrošināties kaujā ar Derības Šķirstu.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.07.03 09:58:11
Juris Saivars
Šo tēmu izveidoju, lai parrunātu par sarežģīto dziedināšanas jautājumu ...
un šī būtu visa jūsu argumentācija? Nu, puiši ...


Man dažas darba lietas "uztaisīja" garāku pauzi, ka sanāca garāks brīdis argumentēt.

Praktiski viena no labākajām argumentācijām (protams, smalkjūtīgi lietota) ir "Neesi stulbs, padomā ar galvu", ticīgam cilvēkam var piebilst "Dievs taču grib, lai tu domā, nevis atkārto pantiņus, kam pats netici". Zinošākam ticīgajam var argumentēt "vai Jēzus kādu norāja par jautājumu uzdošanu?", vēl zinošākam papildināt "Jēzus norāja tikai liekuļus - bet tu taču tikai gribi zināt un nevis mani iegāzt!". Utt. utml. Izsmalcinātu Rakstu analītiku atstājot kā vēlāku līdzekli.

Faktiski veselais saprāts, kam ir maz sakara ar "intelektuālismu" jau sniedz ļoti spēcīgu analīzi par ticības liecībām, artefaktiem un to paš(ne)pietiekamību.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.03 10:00:21
Juris Saivars
Vai, nu.. parunā ar dažu Latvijas luterāni par zīlniecēm un vārdotājiem, arī dzirdēsi `liecības` un `argumentus`. Tad kas vēl uz Meždugori, kas uz Pokaiņiem pēc dziedināšanas braucis. Pieviltie nav tikai katoļu vidū. Bet tieši tādēļ nez vai ir labi un atbildīgi uz šādām lietām provocēt.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.07.03 10:04:54
Aivars
Par to jau ir runa.

Vēl viena traģiska lieta, kur, iespējams, iefanošana par relikvijām u.tml. ir pielikusi savu pirkstu, ir materializētais Svētā Gara tēls.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.03 10:07:51
Mārtiņš
materializētais Svētā Gara tēls
Tas, ko Luters pasmejas par divām spalvām un olu, vai kā citādi biji domājis?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.07.03 10:16:34
Aivars
Uzskats, ka Svētā gara darbībai ir gandrīz obligāta materiāla liecība vai fiziski iespējams novērojums. Piem., runāšana mēlēs.
Visa proza un dzeja, kas pamato relikviju vērtību un spēku - arī tur tiek piesaukts gars, miesas garīgošanās, miesa kā fiziska + garīga substance, pilnībā ignorējot tās NEdzīvību un Rakstu liecību par Garu, t.sk. kā dzīvības dvašu.
Praktiskā vēlme Garu sajust ar ķermeni, kā emocionālu labsajūtu, svētlaimi utt.

Un katra reize, kad konkrētam cilvēkam autoritatīvs avots saka, ka šis te atlikums, pārpalikums, atkritums ir garīgs (bet sarežģīto teoloģisko skaidrojumu un atrunas neviens nemana), tad atkal ir iepilināts Sv.Gara materializēšanas kausā.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.03 10:27:04
Mārtiņš
Jā, tam var tikai piekrist. Bet tas jau laikam sakņojas kādā bērnišķīgā naivumā, kad teiksim vecāka kurpēs iekāpjot, bērns sajūtas kaut ko no vecāku varenības ieguvis, kad elka parakstīta bildīte pusaudzi paceļ jaunā pašapziņas līmenī, kad par zīmējumu, ko kāds vēlāk slavens mākslinieks, ir uzķēpājis 5 gadu vecumā, daži ir gatavi dvēseli pārdot, lai tikai justos kā iesaistīti cilvēces kultūras lielajos laikagriežos
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.07.03 10:39:05
Aivars
Nez, vai vienmēr "bērnišķīgs naivums" ir pareizais apzīmējums pieaugušiem cilvēkiem.
Ap.Pāvils kaut kur raksta par nobriešanu, ka rīkojās kā bērns kad bija bērns, bet tagad kā vīrs.
Skatoties uz bērniem un viņu saskarsmi ar vecākiem, ir redzams, ka pat mazi (3 gadīgi) bērni dabiski ir ļoti precīzi novērojumos un loģiski secinājumos, bet vecāki u.c. pieaugušie mēdz stumt iekšā sviestainus pārdabiskus skaidrojumus, par ko bērni reizēm protestē. Bet tas, kas mēdz nosēsties mazo cilvēku apziņas stūrī, ir pieaugušo cilvēku domu "pārdabiskums", respektīvi, neloģiskums un nereāli sagudrojumi. Lūk tā nereti veidojas pirmā pseido reliģiskā pieredze pat tradicionāli uzskatītās neticīgo ģimenēs.
Un tas ir pilnīgā pretstatā Kristus sniegtajai un apustuļu apliecinātajai brīvībai no maldiem.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.03 11:47:11
Mārtiņš
Laikam īsti nesapratu domu par pirmo reliģisko pieredzi neticīgo ģimenēs. Bet nu bērnišķīgais naivums ir kā pie maziem tā lieliem, piešķirot dažādiem priekšmetiem īpaši svarīgu, pat izšķirošu lomu.
Znaroka kaklasaite, Šuplera ūdensglāze, vai brīnumdarītāja ikona, `pareizais` akmens gredzenā bieži vien tiek uzlūkoti kā svētību garantējoši amuleti
Un nereti cilvēks meklē tādu pašu sistēmu arī attiecībās ar Dievu, kā to rāda kaut vai zelta teļa stāsts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.07.03 18:10:10
Aivars
Beidzās laiks rīta izklaidei un doma palika pusattīstīta. Tagad drusku pakoriģēju to tekstiņu.
Bet nu gaidām nākamo cēlienu no Jura, paskat kā saprovocēja.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.07.04 12:22:44
dafne
JEZUS drēbes ar varam izsvītrot no relikviju saraksta.Viņš sievai saka,ka ticība tai palīdzējusi.Pirms tam-sieva bij dzirdējusi par JĒZU.
Protams, ka ticība. Bet drēbes izsvītrot, manuprāt, nevaram, jo 1) Jēzus sievu neapsauc par nepareizu ticību ar drēbēm, bet uzteic viņas ticību, kāda tā ir (un tā ir ar drēbēm šajā gadījumā). Tas, protams, neizslēdz ticību bez drēbēm, bet arī nepadara to ekskluzīvu; 2) tad jau viņai nebūtu svarīgas tieši Jēzus drēbes, bet jebkuras, kam pieskarties. Jā, sieva visdrīzāk bij dzirdējusi par Jēzu un tāpēc viņai vajadzēja tieši Jēzus drēbes. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa ticēja Jēzum un tas viņu izglāba.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.04 12:52:40
Ēvalds Bērziņš
Ticība bez drēbēm, neapšaubāmi izklausās intriģējošs vārdu salikums.
Bet vai Tev neienāk prātā, ka tā noasiņojošā sieva varēja skaitīties `nešķīsta`, un neuzdrošinājās cerēt, ka Jēzus varētu viņai rokas uzlikt?
Vai Tev mīļais Betezdas dīķis (Jāņa 5:1-5) neliecina par to, ka bez Jēzus var gaidīt kā uz ūdens kustēšanos gadu gadiem? Vai ko par relikviju spēku liecina krusta uz kauliņiem izspēlētie Jēzus svārki?
dafne
# Labojis dafne: 2012.07.04 14:10:06
Ēvalds Bērziņšja godīgi,īsti nesapratu ko vēlējies pateikt...ja jau ticība Jēzum viņu beigās izglāba.Vai sievai bija pārāk daudz citu iespēju...pūlī?Pie tam,pūlis ir ideāls aizsegs lai paliktu nepamanīta...Kad Jēzus viņu "pieķēra",sieva drebēja.,bij taču tam kāds iemesls..?
dafne
# Iesūtīts: 2012.07.04 14:54:31
Aivars ticība bez drēbēm noteikti ir nedzīva
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.07.04 15:07:17
Aivars
Bet vai Tev neienāk prātā, ka tā noasiņojošā sieva varēja skaitīties `nešķīsta`, un neuzdrošinājās cerēt, ka Jēzus varētu viņai rokas uzlikt
Nu ja, bet pat tādu slapstīgu ticību Jēzus uzteic.

Vai Tev mīļais Betezdas dīķis (Jāņa 5:1-5) neliecina par to, ka bez Jēzus var gaidīt kā uz ūdens kustēšanos gadu gadiem?
Nu, viens tur gaidīja (bez Jēzus, starp citu, un gadu gadiem, tāpat kā pārējie) un sagaidīja, bet pārējie ar ūdens kustēšanos. Kas Tev liek spriest, ka viņa ticība bija citāda?

Vai ko par relikviju spēku liecina krusta uz kauliņiem izspēlētie Jēzus svārki?
Nesapratu... Vai tad tur kāds ticībā ar tiem rīkojās?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.07.04 15:17:25
dafne
ja godīgi,īsti nesapratu ko vēlējies pateikt...ja jau ticība Jēzum viņu beigās izglāba.Vai sievai bija pārāk daudz citu iespēju...pūlī?Pie tam,pūlis ir ideāls aizsegs lai paliktu nepamanīta...Kad Jēzus viņu "pieķēra",sieva drebēja.,bij taču tam kāds iemesls..?
Es vēlējos pateikt, ka Jēzus nepaģēr kailu ticību, bet ļoti bieži mēdz pats to apģērbt. Bet Jēzus laikam bija neluterisks ...
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.04 15:21:22
Ēvalds Bērziņš
Jēzus uzsaka viņas ticību, nevis savus svārkus vai viņas pieskārienus, ne?

Ko tad tas viens tur sagaidīja bez Jēzus? Jēzus piegāja, iežēlojās, dziedināja. Bet Betezdas dīķis nevienu ilgo gaidītāju neizdziedināja, kaut gan reiz tur redzēts eņģelis, pēc kura nokāpšanas kāds slimais vesels bija kļuvis. Atkal jau Jēzus un nevis relikvijas kādu dziedināja

Par Jēzus svārkiem - priekš kam tur ticībā rīkoties? Ja reiz relikvijām pašām ir spēks, kā te Juris piedāvāja apgalvot, balstoties uz gadījumu ar pravieša kauliem, tad nu kaut kam taču vajadzēja notikt, ko? Tas nabags, kas izsprāga no pravieša kapa, taču arī nez vai ticībā rīkojās ar kauliņiem, un tie, kas viņu tur iemeta, ne tik
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.07.04 15:26:49
Ēvalds Bērziņš
Es vēlējos pateikt, ka Jēzus nepaģēr kailu ticību, bet ļoti bieži mēdz pats to apģērbt. Bet Jēzus laikam bija neluterisks
Nu nevaino Jēzu par savu aplamo teoloģiju, un arī luterismu ne
Kā šodien atceros, ka apokrifālo Ēvalda evaņģēliju, ka Jairam Jēzus teica"Nebīsties! Netici vien, bet apģērbsim tavu ticību ar visādām jaukām parpalām."
dafne
# Iesūtīts: 2012.07.04 15:31:04
Ēvalds Bērziņškas ir kaila ticība un kas apgērbta?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 131 , pavisam kopa bijuši: 36488