atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Apustuliskā dziedināšana
Juris Saivars
Iesūtīts: 2012.06.25 06:59:01
APUSTULISKĀ DZIEDINĀŠANA 1) Svaidīšana ar eļļu. Pie apustuļiem un pirmdraudzē.

Jaunās Derības vēstījumā sacīts, ka Jēzus deva saviem apustuļiem dziedināšanas dāvanu: Mt. 10:1 Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības .
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.06.25 07:08:52
Jaunās Derības vētījumā sacīts, ka Jēzus deva saviem apustuļiem dziedināšanas dāvanu: Mt. 10:1 Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības .

Ir minēts, ka apustuļiem ne vienmēr dziedināšana izdevās, piem. Mateja 17. nodaļā minētais mēnessērdzīgais, kura tēvs saka (16): Un es to atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt. (Līdzīgi Mk. 9)

Tāpat minēts, ka dziedināšana reizēm tika veikta paralēli ar citām darbībām, tai skaitā svaidīšanu ar eļļu: Mk.6:12,13: sludināja, lai atgriežas no grēkiem, un izdzina daudz ļaunu garu un svaidīja daudz vājus ar eļļu un darīja viņus veselus.

Tomēr no šī piemēra nav iespējams nešaubīgi secināt, ka eļļas svaidīšana ir dziedināšanas atribūts jeb paņēmiens.
Jēzus saviem sekotājiem svaidīšanu ieteica pavisam citam, ar dziedināšanu tieši nesaistītam, nolūkam: Mt. 6: 17, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu. Tīrs un ar labu frizūru – tā jāizskatās Kristus sekotājam pat visnopietnākā gavēņa laikā.

Par nozīmīgu apustuļu dzīves daļu dziedināšana top pēc Vasarsvētkiem – tizlā vīra izārstēšanu Ap. d. 3 kļūst par iemeslu viņu plašai popularitātei. Kā dziedināšanas atribūti tiek minēti: Pētera ēna (Ap. p. 5:15), Pāvila apģērba gabali (Ap. d. 19:12; 28:8) un rokas (Ap. d. 28:8). Bez Pētera un Pāvila dziedināšanas dāvana ir piemitusi arī diakonam Filipam ((Ap. d. 8:8) un vēl it kā kādiem vārdā nenosauktiem (1. Kor. 12:9, 28, 30), kur tā minēta līdzās citām dāvanām, kā: pravietošana, brīnumu darīšana, mēlēs runāšana, mēlēs runāšanas tulkošana …

Vai dziedināšanas dāvana tiešām bijusi izplatīta tālāk par diviem apustuļiem un vienu diakonu, jeb Pāvils vēstulē Korintiešiem runā par sevi, Pēteri un Filipu? Jaunajā Derībā nav minēts, ka šie trīs būtu dziedinājuši ar eļļas svaidīšanu.

Svaidīšanu ar eļļu piemin Jēkabs 5:13, tā ietilpst savstarpēju aizlūgšanu praksē un ir veicama Tā Kunga Vārdā, ar dziedināšanu kā vēlamu mērķi.
Interesanti, ka Jēkabs norāda ar eļļu apzīmēt lūgšanu – kad mācekļiem dziedināšana nebija izdevusies, Jēzus norādīja, ka dziedināšanas dāvana ir attīstāma ar "lūgšanām un gavēni" Mt. 17:21 Mk. 9:29 Jēzus norāde ar eļļas svaidīšanu apzīmēt gavēni jau ir tikusi šeit pieminēta.

Cik var spriest no baznīctēvu rakstiem, pēc apustuliskajā laikmetā dziedināšana vairs nav uzmanības centrā. Cik tāl’ atceros – ne „Didahē”, ne „Hermas ganā” dziedināšana nav minēta.
Traktātā „Pret Celsu” Origēns vairākkārtīgi piemin grieķu medicīnas dievu Asklēpiju, bet neatceros, ka viņš būtu minējis kādu specifiski kristiešiem pazīstamu dziedināšanas metodi. Viņš min, ka starp kristiešiem ir kādi ar dziedināšanas spēku apveltīti cilvēki XXIV , vienā rindā ar vīnu un plāksteriem kā dziedināšanas līdzekli piemin eļļu 3.LXI … bet kā jau teicu – neatceros, ka būtu minēts kādu specifiski Kristus pavēlēts un apustuļu praktizēts dziedināšanas veids.

Dogmatiskajā apcerējumā „Kareivja vainags” Tertuliāns nebūt nesatraucas, ka Asklēpijs tiek uzskatīts par medicīnas pamatlicēju ( VIII ) – viņš pat atgādina, ka pravietis Jesaja lietojis tradicionālos medicīnas līdzekļus Jes. 38:21

Cīņas ar ķeceriem kontekstā, LXIX Vēstules Numīdiešu bīskapiem 2. nodaļā Kartāgas Kipriāns norāda uz „Svaidīšanu ar eļļu” kā nepieciešamu Kristību un Eiharista sastāvdaļu. Iepazīstoties vairāk ar Kartāgas Kipriāna uzskatiem par bīskapa amatu rodas aizdomas, ka tieši viņa iespaidā „Eļļas svaidīšana” ir ieguvusi vietu LELB liturģiskajā praksē … un tālāk jau apaugsi ar vulgārkristīgām leģendām.

Tātad – ciktāl esmu pazīstams ar Rakstiem un pirms Nikajas baznīctēvu mantojumu, ar kādu „Apustulisko Dziedināšanu ar Eļļas Svaidīšanu” tur neesmu sadūries …
Ja jārunā par apustulisku dziedināšanas praksi – tad jārunā par dziedināšanu ar relikvijām: Pētera ēnu, Pāvila rokām un garderobes piederumiem.

Vai esmu ko palaidis garām?
pa fikso [87.246.165.252]
# Iesūtīts: 2012.06.25 08:52:20
Juris Saivars
Piedod, bet šķiet, ka Tu jauc notikumu ar uzdevumu. Ja Mesī, kurš tiek uzskatītis par labāku futbolistu nekā Ibrahimovičs gribētu iesist golu ar galvu tā kā to var izdarīt Ibra.., viņam nekas nesanāktu, augums par īsu. Viņu māca izmantot savus trumpjus. Ja Pēteris dziedināja "lietojot ēnu" vai mums akli jāseko, vai jāizmanto savi trumpji? Nekur Bībelē taču nav teikts, ka mums jādziedina ar ēnu. Toties ir teikts, ka mēs varam dziedināt ar lūgšanu klāt ņemot gavēšanu, svaidīšanu ar eļlu, aicinājumu atgriezties no grēkiem. Un viss tas darāms Jēzus Kristus Vārdā. Pirmbaznīcas praksi man jāpameklē, negribu ātrumā uzrakstīt kādas muļķības.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.06.25 10:00:05
Juris Saivars
par 1. Korintiešiem 12. runājot, var jautāt, vai runa ir par individuālistiskām dāvanām, vai tomēr - kopējām, ne?
ἑτέρῳ πίστις ἐν τῷ αὐτῷ πνεύματι, ἄλλῳ δὲ χαρίσματα ἰαμάτων ἐν τῷ ἑνὶ πνεύματι, - būtu vismaz savdabīgi nodalīt, ka tam, kas dziedina, savukārt nav ticības dāvanas un otrādi.

Vien par to gavēņa apzīmēšanu ar eļļu, gan ir grūti piekrist, jo būtībā jau Jēzus te nodarbojas ar zināmu ikonoklastismu, uzsverot, ka gavēnim nebūtu jābūt ārīgai izrādei, un klasiskā performance ar pelniem ir lieka. Mazgāšanās un eļļošanās šeit drīzāk būs ikdinišķa sadzīves prakse, kas ārēji neizpelnās nekādu uzmanību
rainars
# Iesūtīts: 2012.06.28 20:53:04
Vajadzētu arī iedziļināties šo eļļu dziednieciskajā iedarbībā un salikt kopā ar Svaidītā Pestītāja vārdu kā iesaka Jēkabs , klāt pielikot ticību un ....... . Pateicība Dievam!
dafne
# Iesūtīts: 2012.06.28 21:14:11
rainarsmuguras sāpēm ta kura būtu tā īstā ella?
rainars
# Iesūtīts: 2012.06.28 21:43:16
Domāt ka var pielietot jebkuru , jo visas ir pārsvarā antiseptiskas un sāpju nomierinošas. To jau var atrast internetā par ēterisko eļļu iedarbību un piemeklēt . Es pats izmantoju macerācijas(izmērcēšanas) metodi uz olīveļļu bāzes. Patreiz "urbjos" šajā lietā un eksperimentēju ar dažādām, tāpēc kad man sāp mugura ieziežu ar to kura gadās "pa rokai"..... .
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.06.30 01:07:50
APUSTULISKĀ DZIEDINĀŠANA 2) Gavēnis.

Par GAVĒNI kristīgajā baznīcā ir trūcis vienprātības kopš tās pirmsākumiem. Jau traktātā (ko iespējams, ka Matejs pierakstīja vēl pirms ķērās pie evaņģēlija) Didahē tiek sacīts, ka pirmdienās un ceturtdienās gavē liekuļi, pareizi gavēt ir trešdienās un piektdienās (8.1).

Dažādām kristiešu grupām dažādos laikos ir bijusi atšķirīga izpratne par gavēņa nozīmi un jēgu – pagājušā gadsimta pirmajā pusē LELB bija tradīcija gavēt pirms Sv. Vakarēdiena – no sestdienas saules rieta ... vai šāda prakse tiek plaši ieteikta un uzsvērta Iesvētes mācībā tagad?

Paliekošas pēdas debates par gavēni ir atstājušas pat Svēto Rakstu pierakstos – pietiek salīdzināt tikai dažus Bībeles izdevumus, lai novērtētu uzcītību, ar kādu gavēnis tiek svītrots ārā, jeb rakstīts iekšā.
Kritiskās ir 4 Rakstu vietas – tās, no kurām varētu secināt, ka gavēnis būtu piederīgs katra kristieša garīgajai disciplīnai:
a) 1.Kor. 7:5 - ap. Pāvilam pieminot seksuālu atturību ģimenē;
b) Ap. d. 10:30 – Kornēlija stāstā par viņa garīgo praksi;
un divām paralēlām vietām, kad Jēzus runā par dziedināšanas spēju: c) Mk. 9:29 un d) Mt. 17:21.

http://www.biblegateway.com dod labu iepēju salīdzināt vācu (Luther Bibel 1545 vs. Neue Genfer Übersetzung), angļu (King James Version vs. Today`s New International Version), krievu (Russian Synodal Version vs. Slovo Zhizny) u.c. tulkojumus – visur viens un tas pats: a), b) un c) gadījumos vārds „gavēnis” pazūd no teksta … vēl smagāks ir d) liktenis – pazūd viss Mt. 17:21 pants … labākajos gadījumos kļūstot par zemsvītras piezīmi.
Salīdzinot latviešu Bībeles tulkojumus atklājas līdzīga aina, tikai Mk. 9:29 „gavēnis”ir spītīgi noturējies līdz vismaz 2007. gadam.

Nebūtu pareizi šais izmaiņās vainot „mūsdienu liberālo attieksmi pret Dieva Vārdu” – 4. gadsimtā negāja labāk. Tīmeklī tik eleganti izkārtoto Codex Sinaiticus papētot viegli pamanīt, ka sākotnēji šai 4. gs. manuskriptā vārds „gavēnis” nav atrodams nevienā no minētajām vietām – 3 no tām tas ir pierakstīts klāt vēlāk: viss Mt. 17:21 pants uz lapas augšmalas, Mk. 9:29 „un gavēnis” iespiests panta beigās, bet 1.Kor. 7:5 blakus tam … uz lapas malas pie Ap. d. 10:30 vērojams tikai aizdomīgs traips.

Mūsu laikmetā praktiski retais gavēni atšķir no „veselīgas diētas” … pat pareizticības rāmī tas tiek ieteikts чтоб шлаки вывести из организма

Agrīno kristiešu traktātā „Hermas gans” 5. līdzība ir veltīta „patiesam gavēnim” un tā augļiem:
Viņš (Gans) teica: „Es tev mācīšu kāds ir pilnīgs un Dievam tīkams gavēnis .. Nedari ļaunu savā dzīvē un kalpo tam Kungam ar tīru sirdi. Turi Viņa likumus, seko Viņa pamācībām un neļauj ļaunām iekārēm valdīt tavu sirdi .. dienā kad tu gavē neņem neko citu kā vien maizi un ūdeni, aprēķini cenu maltītēm, ko tu būtu apēdis un ziedo to summu atraitnei vai bārenim … ja gavēsi, kā esmu pavēlējis, tavs upuris būs Dievam patīkams … tā dari ar saviem bērniem un savu namu … un visu ko Dievam lūgsiet, to saņemsiet”

"Gana" ieteiktais gavēnis neierobežojas ar kādu atsevišķu produktu vai to grupu neēšanu – tā pirmkārt un galvenokārt ir sirds iekāru ierobežošana, kur vēdera iekārēm ir sava neatņemama, tomēr sekundāra loma … Šāda gavēņa ievērošana ir reliģisks ekstrēmisms – tālu no tās FFA (free for all) formas, kurā kristietību pazīst mūsdienās.
Vai Jēzus brālis Jēkabs norādīja uz gavēni rakstot par svaidīšanu ar eļļu? Jēkabs un visa Jeruzālemes draudze bija reliģiski ekstrēmisti – viņi savus īpašumus bija pārdevuši un iedzīvi izdalījuši Ap.d. 2:45 Var nešaubīgi teikt, ka viņi gavēja – tā, kā viņu Gans un Glābējs to bija nolicis … gavēja arī aizlūdzot par saviem slimajiem brāļiem un māsām.
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.06.30 01:13:54
P.S. Codex Sinaiticus rakstītāji ir slaveni ar savu aizmāršību – Mk. 1:1 viņi bija izlaiduši vārdus „Dieva Dēls”.
IMHO - visos 4 gadījumos ir pietiekošs manuskriptu materiāls, lai ierastās Textus Receptus versijas varētu atstāt nemainītas, īpaši tādēļ, ka Tekstu kritikas pamatā ir likta aksioma: „Par oriģināliem uzskatīt garākos un sarežģītākos variantus”.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.30 12:34:27
Juris Saivars
Un tomēr, vai vari paskaidrot sīkāk, kā nonāc pie secinājuma: Vai Jēzus brālis Jēkabs norādīja uz gavēni rakstot par svaidīšanu ar eļļu? Jēkabs un visa Jeruzālemes draudze bija reliģiski ekstrēmisti – viņi savus īpašumus bija pārdevuši un iedzīvi izdalījuši Ap.d. 2:45 Var nešaubīgi teikt, ka viņi gavēja – tā, kā viņu Gans un Glābējs to bija nolicis … gavēja arī aizlūdzot par saviem slimajiem brāļiem un māsām.
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.06.30 18:58:27
Aivars
Pieņēmums – balstīts uz iespējamu līdzību ap. Pāvila praksē.

JD tapšanas vēsturē nav divu domu, ka draudzēs, kur kalpoja Pāvils gavēnis tika praktizēts – Antiohijā (Ap. d. 13:2-3) un citur (Ap.d. 14:23) … to dara izraugot draudzes darbiniekus īpašam uzdevumam.

Jeruzālemē dziedināšana sākotnēji saistās ar ap. Pēteri. Pēc viņa aizceļošanas tā kļūst par draudzes vecaju rūpi … vai draudzes vecaji šī uzdevuma labad gavēja? Mans pieņēmums, ka jā … iespējams, ka tai tradīcijā gavēšana ieguva tik ekstrēmu formu, ka vēlāk to vispār pat nepieminēja – lai nebūtu piedauzības.
Pieņemts uzskatīt ka Codex Sinaiticus (u.c. manuskriptu) pierakstītāji stāstu par laulības pārkāpēju Jņ. 8:1-11 izlaida iespējamās piedauzības dēļ. Vai no gavēņa pieminēšanas tie vairījās dēļ cita iemesla …

Bet tu par daudz steidzies – pie šā vajadzētu nonākt vēlāk …

Būtu interesanti, ja tomēr kāds papūlētos secīgi aprakstīt savas domas par šo tematu … vai vismaz pamatojumu tai „eļļu iesvētīšanai un lietošanai”, kas - cik noprotams no blakus temata - LELB jau ir kļuvusi par konfesionālas piederības satāvdaļu
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.30 19:31:33
Juris Saivars
Ok, sapratu Tavu taktiku un lieki nejaukšos. Es tik par to, vai it viss pirmdraudzē notika tā, kā Gans un Glābējs akurāt bija nolicis
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.06.30 19:58:21
Jeruzālemes draudzē pie teikšanas bija Gana un Glābēja brālis – vienreiz par šo tematu viņi jau bija strīdējušies (Mk. 3:21), diezi’ vai tur vēl kādām domstarpībām bija vietas
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.06.30 20:40:13
Juris Saivars
Redzi, attiecībā uz tiem `vienreizejiem strīdiem` mani gan mulsina ne tikai Jāņa 7:3-8, un fakts, ka Jēzu Nācaretē neviens no rodņas neaizstāv, kā arī kapā gulda pilnīgi svešinieki Jāņa 19:38-39. (kas savā ziņā ir arguments par labu Augšāmcelšanai, kas pārliecina pat stūrgalvīgo Jēkabu, kas līdz tam vecāko brāli Jēzu nav nopietni uztvēris) Taču arī Apustuļu darbu grāmata rāda drīzāk draudzi, kas mēdz apmulst no Gara vadības un ir spiesta pārskatīt savus iepriekšējos pieņēmumus par jūdu paražām, ko iepriekš automātiski pieņēmuši par neapšaubāmām paradigmām. Šai ziņā redzamas kādas paralēles starp to, kā Jēzus mulsināja mācekļus un pretiniekus, un kā to dara Sv. Gars baznīcas misijā
Marka 3:31-35, šķiet, līdzīgi kā Lūkas 11:27-28 arī liek būt piesardzīgiem ar teorijām par pestīšanu kā `ģimenes biznesu`

jums noderīgas ir tikai bīskapu ģenerētas ekseģēzes - manējo per se jūs tā kā tā varat tikai pakārt vienā vietā uz nagliņas - nu nekļūsti bezkaunīgs. Balstiņa, neskatoties uz ambīcijām nebūt nav visa LELB
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.07.02 00:19:51
Juris Saivars
Bet, ja tu un citi nejauksieties – tad interesi par šo tematu zaudēšu ātri vien… jums noderīgas ir tikai bīskapu ģenerētas ekseģēzes - manējo per se jūs tā kā tā varat tikai pakārt vienā vietā uz nagliņas ... ja tā neraisa domu apmaiņu – nav vērts lieki pūlēties …

Nu nu, vai nav pārsteidzība šādu secinājumu izteikt?
Nez, kā lai citādi es iejaucos?
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.07.02 07:47:41
С Мавзолея без елея Сталин начал речь держать … „Pārsteidzīgu bezkaunību” mainu uz pārdomātu provokāciju.

Apustuliskā dziedināšana 3) Relikvijas.

relikvija – no lat. relinquo atstāt aiz sevis
Bībelē īpaša izturēšanās pret reliģiski nozīmīgu personu mirstīgām atliekām ir atrodama ļoti agri – kad israēlieši izgāja no Ēģiptes zemes, Mozus paņēma līdzi Jāzepa kaulus (2.Moz. 13:19) Tāpat viegli ievērot, ka šādām atliekām var piemist īpašas spējas – līķim saskaroties ar pravieša Elīsas kauliem mirušais atdzīvojās (2.Ķēn. 13:21) Tas pats Elīša veica brīnumus ar apmetni, kas bija palicis aiz pravieša Ēlijas (2.Ķēn. 2:14), kas liek domāt, ka brīnumainas spējas iegūst arī priekšmeti, kas bijuši saskarē ar reliģiski nozīmīgu personu.

Šis fenomens nav tikai Vecajai Derībai raksturīgs – Jaunajā Derībā dziedinošas spējas piemīt Jēzus apģērbam (Mk. 5:27-29; Lk. 8:44), pie kam ir iespaids, tā nav tieši atkarīga no Jēzus apzinātas gribas kādu dziedināt … slimajai sievietei pietiek vien pieskarties, un viņa manīja savās miesās, ka no tās kaites bija dziedināta .

Pēc Svētā Gara izliešanās Vasarsvētkos dziedināšanas dāvanu iegūst Pēteris – Jeruzālemē slimajiem nav pat vajadzīgs viņam pieskarties, pietika, ja uz tiem krita viņa ēna (Ap.d. 5:15); un Pāvils – īpaši tiek pieminētas viņa rokas (Ap.d. 19:12-13) un tas, ka pieticis ar pastarpinātu pieskārienu: caur sviedrautu vai citu apģērba gabalu.

Svēto relikviju godināšana Baznīcā tiek pieminēta ļoti ātri – piem., jau ap. Jāņa skolnieka bīskapa Polikarpa kauli tiek salīdzināti ar dārgakmeņiem un zeltu (Polycarp 18:2). 3. gs. sākumā Romas prezbiteris Gaius norāda, ka Vatikānā un pie Ostias ceļa atrodas godinātas apustuļu kapu vietas.

Martīru un citu dzīves laikā izcilu ticību parādījušo relikvijas apaug ar liecībām par ar tām saistītām dziedināšanām – liecības par ar kapu saistītiem brīnumiem ir nepieciešamas kanonizācijai. Pati kanonizācija gan ļoti vēlīns fenomens, pirmais zināmais oficiāli kanonizētais svētais ir Augsburgas Ulrihs - 993. gads.

Rietumu baznīcā tiek izšķirtas 3 relikviju pakāpes: 1) daļas no svētā ķermeņa (tās tiek glabātas uz altāra); 2) daļa no svētā apģērba vai viņa lietota priekšmeta; 3) objekts, kas bijis kontaktā ar pirmās pakāpes relikviju.

Skaidrojums, kādēļ relikvijām piemīt brīnumains – dziedinošs spēks ir aptuveni sekojošs:
1) ticams, ka tie, kuri apliecinājuši Kristu un Viņa evaņģēliju zemes dzīves laikā, tiks apbalvoti ar mūžīgo dzīvību;
2) ticams, ak būs mirušo miesas augšāmcelšanās;
3) ticams, ka cilvēka miesa ir Svētā Gara mājoklis un tādēļ godājama;
4) ticams, ka tie kuri uzrādījuši īpašu ticību virs zemes tiks apbalvoti ar lielu algu debesīs;
5) ticams, ka Ecclesia Triumphans cīnās kopā ar Ecclesia Militans šai pasaulē.

Līdz ar ko ir iespējams, ka tas, ko aiz sevis atstāja tie, kuri tagad pieder Ecclesia Triumphans kļūst par ieročiem Ecclesia Militans rokās tās uzvaras vārdā, caur kuru nāk miesas augšāmcelšanās un mūžīgā dzīvība. Var jau būt, ka šie ieroči nav estētiski pievilcīgi - bet pestīšana nav estētisks pārdzīvojums ...
Jāpiebilst – baznīca nemāca par matērijas augšāmcelšanos, bet miesas augšāmcelšanos – tas nenozīmē, ka celsies augšām relikviju matērija, bet ka to veidotajai miesai būs/ir līdzdala Galīgajā uzvarā pār grēku.

Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.07.02 07:53:42
vai augstāk izklāstītais neizklausās Bibliski pamatotāk un loģiskāk, nekā tā ελεησον / ελαιον vārdu spēle, kas lasāma blakus diskusijā?

Ja varat – apgāžiet, ja nē … mūsdienās par salīdzinoši ir pieejamu cenu var iegūt arī ar apustuļu personām saistītas 1. pakāpes relikvijas - piem., ap. Pētera - $ 2250.
jāpiezīmē gan – tehniski relikvijas nepārdod, pārdod relikvāriju – tās ietvaru, relikvija tiek „dāvināta”.

Ja vēlaties liecības par relikviju dziedinošo spēku – sk. Протопопов Д.И. „О нетлении святых мощей”.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.07.02 09:42:59
Juris Saivars
vai augstāk izklāstītais neizklausās Bibliski pamatotāk (..) ?

Pamatojuma jau nav, ir tikai kādas interpretācijas secinājumu daļas atstāts.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.02 16:50:34
Juris Saivars
Sīmanim Magam Tavs domu gājiens varētu patikt.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.07.02 18:10:00
Mārtiņš Dziedināšana ar relikvijām
1. pakāpes - 2.Ķēn. 13:21;
2. pakāpes - Mk. 5:27-29; Lk. 8:44; Ap.d. 19:12-13 u.t.t
Liecības par šīs metodes lietojumu vēsturē - sk. Протопопов Д.И. „О нетлении святых мощей”
Un kas liekams pamatā "dziedināšanai ar eļļu" – to ieviesa Baznīcas pašas pirms 20 gadiem izvēlētais vadītājs, kas ir arī starptautiski respektēts teologs, kurš droši vien to arī piekopj, tāpat kā līdzīgi diezgan daudzi tavi amatbrāļi? Minētās personas izdomāja, ieviesa un sekmīgi lietoja GASN’u … izdziedināja baznīcu no liekas mantas.

Aivars Pēdējais, ko zinām par Sīmani Burvi ir, ka tas aicināja apustuļus aizlūgt par viņu, lai tā dziedinātos no “nepareizas doktrīnas” - what`s wrong with that?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.02 19:11:42
Juris Saivars
Nu... pēc Bībeles tā ir. Bet ja pieķeras tam, ko kādi bez poēzijas par Polikarpa kauliem vēl ir sarakstījuši, tad šis Sīmanis ir ne vien simonijas, bet arī visu pārējo herēziju krusttēvs - http://en.wikipedia.org/wiki/Simon_Magus
Bet nu labi, paprovocē, paprovocē, tikai paturi prātā, ka Mārtiņš, dafne, rainars nav ne Baznīcas vadība, ne klēri un par diskutablām tradīcijām nav atbildīgi
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 38 , pavisam kopa bijuši: 36222