atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.18 10:38:11
eglīte
Nu TV dievkalpojumi vispār ir stāsts pats par sevi. Normālā dievkalpojumā piedaloties nekad šitā nepētīsi, ko kurš dara savā solā, vai kā kurš korists žāvājas. A tur - pievelk operators ar kameriņu te daiļāko dievgaldnieci, te tālākās vitrāžas elementu.
Bet ko darīt? Pārkārtot dievkalpojumu priekš televīzijas, kā tādu iestudētu `atklāto stundu`, ar iepriekš atlasītiem kadriem un iestudētām reakcijām? Orientēties uz "TV draudzi", vai tomēr nemocīties un būt `dabiskiem` savā ģimenītē- draudzē, pieļaujot, ka ne jau tādēļ Jēzus mūs aicinājis, ka mēs būtu paši `spicākie` šajā pasaulītē.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.18 10:49:43
Vispār jau pilna luterāņu TV dievkalpojuma vietā pilnīgi pietiktu ar sprediķa un pāris korāļu translēšanu.
Pārējais ir paša dievkalpojuma dalībnieku lieta.
Nav jau kā tur pie pravoslaviem, kur to spožo darīšanu patiesībā vienalga kā vērot - klātienē vai neklātienē.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.18 11:08:54
Pater Henricus
Ar pravoslāviem kā reiz tas interesantākais ir tas, ka viņiem ir daudz aizspriedumu attiecībā uz dievkalpošanai piemērotām telpām, bet re... televīzijā translējas
Bet attiecībā uz luterāņu dievkalpojumu, nez vai to varētu noreducēt tikai līdz sprediķim, taču jāatzīst, ka ja vēl sprediķim un draudzes lūgšanai izsekot var ar ekrāna starpniecību, tad nez ko vidējais TV skatītājs dara Sakramenta laikā
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.04.18 11:42:41
Aivars
Vidējais Tv skatītājs dievkalpojuma translācijas neskatās. Tiem, kam uztrauc TV brigāžu lūrēšanas paradumi, tas var būt zināms mierinājums, ka tās pārraides redz tikai tāda pat auditorija, kas apmeklē arī dievkalpojumus klātienē.
Bet vispār kaut kas vismaz neētisks (ja ne sliktāk) ir tajā dalībnieku tuvplānu filmēšanā.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.18 11:59:57
Mārtiņš Skatās arī tā draudzes daļa, kas pati dievkalpojumus neapmeklē.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.04.18 12:04:54
Pater Henricus
Bet tomēr draudzes daļa.
dafne
# Labojis dafne: 2012.04.18 12:54:43
esmu pret DK filmēsanu principā,lai pāraida labāk pa rādži...Un cik kadreiz tas paaraides skatitas,nu stulbi sajutas tie cilveki,kuriem"kameras bāž sejā",īpaši,ja kadam kada asara birst vai..ka..nu nav tas forši.
vienigi..nezinu ka ir tagad..bet bij kadreiz ari surdo tulkojums transletiem DK..tas varetu but tad plusins
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.18 13:57:00
dafne, kādreiz nofilmēja, samontēja un pārraidīja mūsu ekumēnisko, kas pamatā sastāv no īsām homilijām, valsts svētku dievkalpojumu. Tīri labi sanāca.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.04.18 16:59:44
Aivars
nez ko vidējais TV skatītājs dara Sakramenta laikā
Es esmu domājis, ka draudzei arī baznīcā, kas gaida uz dievgaldu vai jau saņēmuši, vajadzētu vismaz kādas atbilstošas dziesmas dziedāt vai lūgšanas. Citādi viens otrs pēta visus vai pasīvi noklausās kādu ērģelnieka vai kora priekšnesumu.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.04.18 17:14:27
Ingars
Svētais Gars tiek ierobežots ar liturģiju
Pamēģini pamanīt, ka tradicionāla liturģija ir kā skaists dimants iepretī "brīvajām" klišejām, kas ir kā rupji aptēsti un pat neaptēsti akmeņi
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.18 17:28:47
Ēvalds Bērziņš
nu dievkalpojumā jau var arī klusībā lūgties tajā laikā, bet jā, ideja par korāļiem man arī ir galvā iešāvusies
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2012.04.18 18:28:48
AivarsĒvalds Bērziņš

Njā - man maziņā draudzē tādas problēmas nepastāv. Tā kā kalpoju divatā ar lektoru, tad tā izdalīšana notiek tik ātri, ka tantukiem pat ceļgali nepaspēj lāgā iestīvināties. Bet lielākās draudzēs dziedāšana ir labākais risinājums. Ja jūs tā labi ieskatītos tajā vecajā 28. gada agendā, tad tur melns uz balta rakstīts, ka tad, kad nodziedāts " Ak tu Dieva Jērs" tad draudze dzied kādas citas piemērotas dziesmas.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.18 18:41:05
Jānis Kalniņš
Nu vispār man kāds zinātājs stāstīja, ka tas pats `ak Tu Dieva Jērs` esot dziedājums, kam pantu skaits tradicionāli mēdzis variēt atkarībā no Dievgalda garuma. Arī to pašu var dziedāt līdz pēdējais komunikants atgriežas no altāra.
Ingars
# Iesūtīts: 2012.04.19 21:44:28
Pater Henricus

Šāda liturģija parādījās pākāpeniski kopš 1.gadsimta beigām, Bībelē nav nekādas liecības, ka būtu šāda iepriekš sastādīta liturģija vai draudzes sapulces programma. Tieši otrādi - draudzes sapulces bija atvērta rakstura, tām bija raksturīga pilnīga spontanitāte, citiem vārdiem sakot - tās bija pilnīgi atkarīgas no Svētā Gara, Kristus bija draudzes Galva burtiskā nozīmē. Problēma sākās, kad atsevišķi vietejo draudžu vecaji piesavinājās neatbilstošu varu un autoritāti, sāka mākslīgi organizēt ne tikai sapulču kārtību, bet arī visas pārējās draudzes aktivitātes. Tas viss sākās laikā, kad pirmie 12 apustuļi un arī pārējie Jaunajā Derībā pieminētie apustuļi bija jau miruši. TIka izveidota garīdzniecības hierarhija, kādu Draudze iepriekš nebija pazinusi, apustuļi un pravieši tika atmesti. Rezultātā Svētais Gars tika ierobežots (Viņš ar varu nevienam neuzbāžas), vajadzēja kaut ko likt vietā, jo bez Viņa autoritātes loģiski, ka sapulces izvērtās haosā, tās kļuva tukšas un bezjēdzīgas, tāpēc autentisku Svētā Gara vadību aizvietoja ar kaut ko līdzīgu, ar dažādām imitācijām.

Jebkura liturģija vai sapulces programma pati par sevi varbūt nemaz nav tik slikta, ja tai tiek dota attiecīga vieta - nav jau slikti, ja vietejās draudzes mākslinieciski apdāvināti ticīgie iestudē pamācošas kristīgas ludziņas, skečus un citus iestudējumus. Tā var būt brīnišķīga draudzes sapulces daļa, bet nevis centrālais notikums.

Ko Bībele saka attiecībā uz kalpošanu ar Vārdu un Vakarēdienu? Pirmkārt jau Vakarēdiens nebija tāds rituāls, kurā drīkst piedalīties tikai attiecīgas konfesijas ticigie (konfesijas vispār tad neeksistēja), bet gan ļoti īpašs pasākums. Savukārt, kalpošana ar Vārdu (jeb sludināšāna) bija sekojoša
1.korintiešiem 14:26 Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek celšanai.
27 Un, ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita un viens lai tulko.
28 Un, ja nav tulkotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.
29 Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež.
30 Bet, ja kādam citam, kas tur sēd, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu.
31 Jo jūs pēc kārtas varat visi pravietot, lai visiem būtu pamācība un pamudinājums.
32 Praviešu gari praviešiem klausa.
33 Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.

Kur te viena mācītāja iknedēļas iepriekš sagatavots sprediķis? Ja Svētais Gars patiesi vada draudzes sapulci, tad viss notiks draudzes celšanai, bet katra miesas vai sātaniska manifestācija tiks atklāti atmaskota un apklusināta. Ja tā nav, tad nevajag censties vēlamo uzdot par esošo un ķerties pie svētsapulces imitēšanas, bet gan meklēt Dieva Vaigu un sirsnīgi lūgt VIņu, lai Viņš atklāj, kur ir problēma. Ja sapulce ir jāorganizē mākslīgi pēc iepriekš sagatavotas liturģijas, tātad tas nozīmē, ka nav uzticēšanās un paklausības Svētajam Garam - kāda jēga tad vispār organizēt tādu sapulci, jebšu - ko šāda liturģiska sapulce dod tādu, ko nevar iegūt vienkāršā kristiešu sadraudzībā mājās? Grēksūdzi? to mierīgi var darīt mājas sapulcītē, turklāt vēl efektīgākiem rezultātiem. Dieva Vārda lasījumi un sludināšana - Dievs taču ir devis dāvanas draudzei, atziņas runu, gudrības runu, pamācības, himnas, psalmus. Reti kurš ordinēts garīdznieks ir spējis man dot tādu pamācību ar Vārdu, kādu man nebūtu devis kāds viens otrs no ierindas kristiešiem. Svētais Vakarēdiens - neviens liturģiska dievkalpojuma Vakarēdiens nav labāks par Vakarēdienu parastā ticīgo sapulcē. Tad kas ir tas ieguvums, ko sniedz liturģiskie dievkalpojumi?
vasara
# Iesūtīts: 2012.04.19 22:02:33
Ingars
Vai tiešām Tu uzskati, ka kāda cilvēka spēkos ir ierobežot Svēto Garu? Vai Bībelē rodi kādu liecību, ka cilvēki kādreiz to būtu paveikuši?
Ingars
# Iesūtīts: 2012.04.19 22:06:18
vasara

Es ar to nedomāju, ka VIņu vispār kāds spēj ierobežot, bet gan, ka VIņš Pats Sevi ir ierobežojis, proti, VIņš nekad nepārkāpj cilvēka brīvo gribu.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.19 23:28:58
Ingar, tu ļoti vienkāršo lietas. Apustuļi netika atmesti, vnk apustuliskajai mācībai topot pierakstītai JD, apustuļu kalpošana vairāk izpaudās kā misija.
Piemēram - misionārs Patriks kā Īrijas apsustulis, Bonifācijs kā Vācijas etc.
Par praviešiem - uz pravietojumu ir atsauksme pat Augsburgas ticības apliecības apoloģijā.
Tā kā šis fenomens nekad nav pavisam zudis vispārējā baznīcā.
Etc.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.04.20 15:13:58
Ingars
Tad kas ir tas ieguvums, ko sniedz liturģiskie dievkalpojumi?
Liturģija ir nepilnu 2000 gadu gaitā Baznīcas pārbaudīta lieta. Tā sniedz drošību, ka esi lūdzis Dievu pareizi, saskaņā ar visu Baznīcu, pat ja kādu brīdi esi bijis neuzmanīgs un izklaidīgs. Visu Baznīcu velns nevar pievilt, bet atšķēlušos cilvēku(s) ļoti viegli.
Kā Tu vari zināt, ka tevi vada Svētais Gars? Tev taču ir tikai paša apgalvojumi, tikai pašam sava izpratne par Sv.Rakstiem. Un tu neesi nekāds svētais, neko lielu ticības cīņās neesi sasniedzis. Tevi nodod Tava paša runa.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2012.04.21 16:35:47
Ingars

Zini, tev varētu arī oponēt. Kas ir liturģija - tā ir kārtība, nosacīti runājot. Apustulis Pāvils ļoti iestājās pret nekārtībām dievkalpojumos, nekontrolētu mēlēs runāšanu, ja nav tulka; viņš skaidri pasaka, ka viens runā, bet citi klausās un beigās savu piekrišanu izsaka ar āmen.

Kristietība sākotnēji bija jūdu kristietība un te nu ļoti grūti iedomāties, ka jūdi, kuri bija pieraduši pie visai lielas kārtības tempļa dievkalpojumos, pēkšņi nu būtu to visu atmetuši un pārvērtušies par kvēkeriem, sēžot un gaidot uz Svētā(?) Gara nākšanu, a varbūt sakratīs! Un tu pareizi raksti - kristīgā liturģija sāka veidoties jau 1. gadsimta beigās, kad vēl dažs labs apustulis bija dzīvs, no sinagogālās lituŗģijas atmetot to, kas bija piepildīts un piepildot ar jaunu saturu - kā lasām Apustuļu darbos, mācekļi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes lauzšanā, lūgšanā un sadraudzībā. Visi šie elementi ir sastopami arī mūsdienu kristīgajā dievkalpojumā. Un kāpēc tu domā, ka nesakarīgu teikumu atkārtošana ir labāka par Mūsu Tēvs lūgšanu? Un visādā ziņā - ja esi Ugālē, piesakies - ja Tev ir kas celsmīgs draudzei ko pateikt - lūdzu! Ja tev ir kāda laba pateicība, es uz to labprāt pateikšu āmen! Bet tas tomēr iepriekš jāsarunā, nevis tā - viens runā, bet Tevi piepeši pārņem Svētais Gars un tu iepriekšējo runātāju brutāli pārtrauc un sāc pravietot, tā ne. Pēc kārtas.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.21 20:21:14
Jānis Kalniņš
Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā, ka sinagogā runāt cilvēks tika īpaši aicināts, bet par tempļa dievkalpojumu vispār nerunāsim... tur, ja nebiji levīts, varēji stāvēt pie ratiem, bet varbūt arī pie tiem netiki nemaz pielaists
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 139 , pavisam kopa bijuši: 33011