atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
rainars
# Iesūtīts: 2012.04.16 17:53:08
Vai tiem kas saucās vai sauc sevi arī attiecas šie Salamana vārdi?:

Sal. pam. 15:2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.

Sal. pam. 20:3 Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvien ir nejēgas.



Sal. pam. 28:13 Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.

Sal. pam. 29:22 Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.04.16 18:20:44
eglīte
Viena no luterāņu prieka izpausmēm dievkalpojumā ir ārēju zīmju, ķermeņa valodas pielietošana.
dafne
# Labojis dafne: 2012.04.16 19:28:25
interese [64.120.178.90]Trīcēšana
rainars
# Iesūtīts: 2012.04.16 22:13:23
Trīcēšana no kā , ja var jautāt? No aukstuma vai bailēm?
vasara
# Iesūtīts: 2012.04.16 23:13:56
Nezinu, vai obligāti (manam) priekam jāizpaužas (citiem) redzamā veidā. Manuprāt, pietiek ar prieku sirdī. Tā atšķirība no citām baznīcām, kur dzied jautrus gospeļus, pārvalbītām sejām gāžas viens otram virsū jeb zemē, jeb ar maskveidīgu smaidu sejā uzbāžas un saka: jūties pilnībā pieņemts, ir tā, ka pietiek uzrunāt kādu cilvēku pēc dievkalpojuma un viņš noteikti izstaros prieku no dievkalpojumā uzņemtā stiprinājuma ar Vārdu un Sakramentu. (Principā luterānis pats par sevi ir tāds vidējais latvietis - padrūms no skata un neuzskatu, ka obligāti jāstaro. Lai gan ir cilvēki, kas prieku neslēpj, kas ir vairāk tādi atvērtāki.)
Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
Skaisti ir tie mūsu korāļi. Par piemēru, mazdziedātais 300ais!!! Patiešām grūti izdziedams. Tiku reiz vienā jaukā nometnē, kur mēs vakarā sapulcējāmies daži entuziasti, izdomājām, katrs pateiks savu mīļāko korāli un to visi dziedājām. Tur es iemācījos dziedāt 300-o. Nu viss visiem nenotiek vienā dienā. Pieņemu, ka kādiem citiem savādāk ir iepaticies kāds grūti iedziedāmais. Nu a tiem, kas ienāk vienreiz baznīcā garāmejot, nu kamdēļ gan man jāsatraucas, ka tie nepamana manu vai mana blakussēdētāja prieku??!
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.17 09:18:23
vasara jā - tas lustīgums tīri labi iederas tradicionālos nēģeru dievkalpojumos, bet kad to mākslīgi pārliek ziemeļnieku augsnē,
sanāk diezgan dīvaini.
Īpaši, ja piekopj zemē gāšanos. Ja pavēro no malas vai pa televizoru, šie ļaudis tiešām izskatās hipnotizēti un ar tādu pat pārņemtību varētu lēkāt ap zelta teļu.
Jo svarīgi ir, lai cilvēks atstāj dievkalpojumu ar mundrumu un pateicības pilnu priecīgu atziņu sirdī, ka viņa grēki ir Kristus piedoti.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.17 09:43:47
atgādinājāt kādu vienā `slavēšanas` pasākumā redzētu skatu, kur bikla latviešu pelīte sita ar tamburīnu sev pa dupsi, acīmredzot, kādam paraugam sekojot. Redzot to ne visai dabisko performanci, atzīšos, lūpu kaktiņi man pavilkās uz augšu, bet neesmu pārliecināts, ka tā tika komunicēts kāds svēts prieks, jo kaut kā vienalaikus žēlīga tā aina šķita
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.17 10:13:21
rainars Trīcēšana no kā , ja var jautāt? No aukstuma vai bailēm?
no prieka,protams
bet tas joks...pirmais kas ienaca man prataa,jo pedeja laika diezgan sanak patriceet..no aukstuma baznicaa
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.17 10:15:28
dafne
Tad vajag ciešāk solos saspiesties
Ingars
# Iesūtīts: 2012.04.17 14:05:36
Ir ļoti grūti izpaust patiesu prieku, kad Svētais Gars tiek ierobežots ar liturģiju un tradīcijām, taču es varu liecināt, ka, neatkarīgi no konfesionālās piederības, esmu redzējis ka kristieši patiesi priecājas tīri sadzīviskās situācijās, jā arī "luterāņi".
vasara
# Iesūtīts: 2012.04.17 14:48:01
Ingars, vai Tu 24h/dn staigā smaidīgu seju?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.17 14:54:31
vasara
vai ta neredzi, ka zelta cilvēks Jurijs Venediktovičs ir smagā depresijā no kristīgām konfesijām un liturģijām. A tu vēl te: `vai tu smaidi... vai tu smaidi`
vasara
# Iesūtīts: 2012.04.17 15:40:29
Aivars
Kas ir zelta cilvēks Jurijs Venediktovičs ?
bitukas
# Labojis bitukas: 2012.04.17 15:42:26
vasara
Nasha rasha vajag skatiities, tad zinaasi. Bet tev jau nav laika, jaagaana tie kas maakslligi smaida.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.04.17 15:49:05
vasara
Zelta cilvēks, ko allaž nomāc rūpes par to, cik visi citi ir dzīvē apdalīti - Юрий Венедиктович Пронин - http://rutube.ru/tracks/4898406.html
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.17 23:01:43
Ingars Ir ļoti grūti izpaust patiesu prieku, kad Svētais Gars tiek ierobežots ar liturģiju un tradīcijām
Es nemainītu svinīgo dievišķās liturģijas prieku pret jauno pseidoliturģisko tradīciju - lēkāšanu no vienas kājas uz otru tehno ritmos un plaukšķināšanu. Pamēģini to pašu , piemēram, piesaucot "Produktu" - "Slava, slava Produktam" un sajutīsi līdzīgu kaifu.
Ingars
# Iesūtīts: 2012.04.17 23:52:41
Pater Henricus

Kad Svētā Gara vadība ir pazaudēta, tad atdzisušie ticīgie sāk to aizvietot ar visvisādām protēzēm - to klāsts ir visai plašā diapazonā, no smagnējiem mehānismiem, līdz pat ūber nanotehnoloģijām. Taču neviena no tām nespēj aizvietot patiesu Svētā Gara vadību.

Kāpēc tev šķiet, ka tavas konfesijas gadsimtiem slīpētā liturģija ir ar ko labāka par harizmātu lēkāšanu un plaukšķināšanu? Lūk - te arī parādās dižā organizēto draudžu "vienotība", liturģijas dēļ vien jau esat gatavi viens otru "nomētāt akmeņiem".
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.18 00:05:53
Ingars kas tad ir manas ( un citu vēsturisko ) konfesijas liturģija? Pirmkārt, tā sastāv no divām būtiskām - Dieva vārda un Sv.Vakarēdiena daļām.
Sākas ar grēksūdzi, tad Dieva Vārda lasījumiem un sprediķi jeb Dieva vārda pasludinājumu. Tad seko Lielā draudzes lūgšana un Svētais Vakarēdiens. Dievkalpojums beidzas ar svētības vārdiem. Pa starpām ir dažādas dziesmas un dziedājumi un mazākas lūgšanas.
Par šādu vispārpieņemtu dievkalpojuma kārtību rakstiskos avotos ir izvērstas liecības jau no otrā gadsimta un atsauces jau J.D. Ko tad darīja pirmie kristieši - vnk salika kopā sinagogālo Dieva vārda lasījumu tradīciju no Vecās Derības , apvienojot to ar apustuļu tekstiem un papildinot ar Kristus īpašo Iestādījumu- Vakarēdienu.
Joprojām pie tā turamies.
Apustuļu mācība, lūgšanas, sadraudzība, Kristus Vakarēdiens. Svētais Gars caur apustuli Pāvilu māca draudzi lai viss tajā notiek kārtīgi un pieklājīgi.
Kur tava problēma?
eglīte
# Labojis eglīte: 2012.04.18 10:08:24
vasara
Pieņemu, ka kādiem citiem savādāk ir iepaticies kāds grūti iedziedāmais. Nu a tiem, kas ienāk vienreiz baznīcā garāmejot, nu kamdēļ gan man jāsatraucas, ka tie nepamana manu vai mana blakussēdētāja prieku??!

Es nesaku, ka draudzei nevajag mācīties skaistus, grūti izdziedamus korāļus. Tas mazpazīstamais korālis ar tādu nekādu melodiju, kuru te minēju, tika dziedāts svētku dievkalpojumā, ko translēja TV.

Tā ka ir gan sakars tam, kā un ko dzied Kristus draudze pasaulei par liecību - aicinošu vai atgrūdošu. Jo labos un pareizos vārdus parasti spēj saprast tikai tas, kurš pats dzied, nevis tas, kurš tos dzird vai pat nedzird aiz vārgā dziedājuma.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.18 10:26:49
eglīte , taisnība, daudzi liriskie izteikumi korāļos ir ļoti vēsturiski. Un arī tas toreiz saprotamais bēdīgums dziesmās var šķist svešāds. Bet , īpatni, tieši vissenākās himnas ir mūsdienīgi tekstuāli visskaidrākās.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 4491