eglīte 
|
Iesūtīts:
2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?
Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.
Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?
Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt. |
|
dafne  |
# Iesūtīts: 2012.06.02 14:28:42
Ēvalds Bērziņšlabā griba jau ir katru sestdienas vakaru Man laikam pieleca par kādām ciešanām tu runā-tām,kuras izraisa miesas un Gara cīņa.Bet ko tur var upurēt? ja nu vienīgi grēku... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.06.02 14:37:09
dafne
Vai runa par ciešanām, kas aprakstītas mantrā: "Slinkum, slinkum, laid mani vaļā! Tevi pērs man sāpēs!" ? |
Ēvalds Bērziņš  |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.06.02 14:46:34
dafne
labā griba jau ir katru sestdienas vakaru
Ļoti labi Turpinājumam: kā ar ikdienas rīta un vakara lūgšanām?
Man laikam pieleca par kādām ciešanām tu runā-tām,kuras izraisa miesas un Gara cīņa.Bet ko tur var upurēt? ja nu vienīgi grēku...
Desmitniekā. Upurēt var daudz, piemēram, savu komfortu. Tas gan nav nekas vērtīgs, bet tomēr. Vismaz sākumā tas sevi piesaka kā vērtība. Var noupurēt savu brīvo laiku, savu miegu nedaudz, iesākumam, savu labvēlību atsevišķām lietām utt. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.06.02 16:27:54
Aivars runa laikam vairāk par to labo,ko gribas darīt,bet nedara...nu,par to veco vājo miesu. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.06.02 16:37:27
Ēvalds Bērziņšpaliksim pie labās gribas... bez turpinājumiem(forumā) citādi beigās publiskā grēksūdze sanāks |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.06.02 16:55:41
Aivars
Vai nav ienākusi prātā doma, ka Jēzus caur Savu Krustu atmasko grēku un Savā dievišķībā sniedzas pēc grēcīgā cilvēka arī tā nāvē un bezdievībā, nevis atdod godu ciešanām?
Es jau Tev kaut kur teicu, ka ciešanas nav mērķis, bet līdzeklis. Un ja Dievs kādu vai kaut ko šinī pasaulē izmanto savu mērķu sasniegšanai, tas ir ārkārtīgs gods un tas piešķir tam lielu vērtību. Tāpēc jau bezvērtīgais, jā, kaunpilnais krusts ir kļuvis tik vērtīgs - goda zīme un Baznīca to godā, lai gan citādi tas ir nekas cits kā ciešanu rīks. Krusts saistībā ar Kristu dabū pievienoto vērtību, kas viņu padara par goda zīmi. Ja Tavām bezvērtīgajām ciešanām ir šī pievienotā vērtība, tās kļūst vērtīgas un tāpēc godājamas gan Tev pašam, gan citiem.
"Pilnību sasniedzis" - latviski gan protams var izteikt arī kā `kļuva pilnīgs`, bet var attiecināt arī uz visa piepildīšanu, ne personības attīstību.
Es nerunāju par personības attīstību, bet par Kristus misiju.
Bet par krusta nešanu jau ir rakstījis tas pats Bonhēfers un daudzi citi, norādot uz to nevis kā uz vienkārši ciešanu ceļu, grūtību panešanu, bet uz neatgriezenisku vecās dzīves zaudēšanu
Tieši tā un āmen, tas nav vienkārši ciešanu ceļš, bet krusta ceļš, lai dzīve pārvērstos par ikdienas kristību, veco cilvēku nonāvējot un jaunajam augšāmceļoties.
apustulis Pāvils lieliski teoloģizē ka līdz ar Kristu, vecais es arī ir krustā sists un miris, un nu dzīvoju Viņa augšāmcelšanās gaismā
Tikai neaizmirsti, ka viss vēl notiek grēcīgā pasaulē un miesā, tātad ticībā un pilnība vēl nav sasniegta. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.06.02 16:58:48
dafne
Labi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.06.02 21:10:06
Ēvalds Bērziņš
Tev laikam dikti patīk sarežģīt
Dievs ir tas, kas jāgodā, nevis mēsli, kas atgadās  |
Juris Saivars  |
# Iesūtīts: 2012.06.02 23:09:47
Aivars Kur Tavs komentārs pazuda?
Kad Kristus krusta kontekstā tiek piesaukta piepūle, ko prasa atteikšanā no rīta snaudiena, es kaktā nervozi pīpēju.
Ievērošu rītvakar gavēni – dzeršu viskiju bez ledus! Vo…
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.06.03 08:17:06
Juris Saivars
|
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.06.03 17:11:50
Aivars
Dievs ir tas, kas jāgodā, nevis mēsli, kas atgadās.
Nja, Kristum krusts atgadījās... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.06.03 19:56:39
Ēvalds Bērziņš
atgadījās gan, pateicoties ne tikai dažiem, kas bāž mutē visu pēc kārtas, bet arī rokas palaiž 
Bet nu Viņš iemanījās arī šito ļautiņu preteklību par svētību cilvēkiem pārvērst. Tas gan nenozīmē, ka Jēzu krustā sist, būtu Dievam tīkams darbs ciešanu godības teoloģijas vārdā |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.06.04 00:33:53
Aivars
Es nerunāju par Jēzus krustā sišanu, bet sevis krustā sišanu (Gal2:20). Un tas ir Dievam patīkams darbs, grozi kā gribi.
Bet, runājot par Jēzus krustā sišanu, tas ir ne tikai Dievam patīkams, bet paša Dieva darbs.
Tātad otru sist krustā ir velna darbs - tas ir tas, ko Tu apgalvo, bet sevi sist krustā ir Dieva darbs - tas ir tas, ko es apgalvoju. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.06.04 08:18:12
Ēvalds Bērziņšvispar jau nav rakstits,ka Dievam tas patikams darbs. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.06.04 08:23:04
Ēvalds Bērziņš
Es nerunāju par Jēzus krustā sišanu, bet sevis krustā sišanu (Gal2:20) Un kā šī rehabilitācijas programma - ikdienišķa punkta pielikšana vecajai dzīvei, gan ir saistīta ar ciešanu kā tādu glorifikāciju? Jeb tu uzskati, ka `anonīmā alkoholiķa` ciešanas neplītējot pārspēj alkoholiķa ciešanas nodzeroties līdz nāvei?
Bet, runājot par Jēzus krustā sišanu, tas ir ne tikai Dievam patīkams, bet paša Dieva darbs.
Nu gan blēņas sarunāji. Pat, ja Jēzus pats ir Dievs, kas pestīšanai nododas līdz galam, nekur neredzu Sv. Rakstos apgalvojumu, ka tas būtu Dievam patīkams darbs.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.06.04 08:27:58
dafne
Paspēji pirmā!
Vispār Mateja 6:16-18, Un Jesajas 58 liek domāt, ka laipna uzsmaidīšana līdzcilvēkam pārspļauj sevis nīšanu |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.06.04 09:03:53
Galatiešu 2,3 runā par bauslību un ticību Kristum.Kā Luters GAL.VĒST.skaidrojuma raksta"Kristus ir Bauslības Kungs,jo Viņš ir krustā sists un nomiris Bauslībai,tādēļ arī es esmu Bauslības kungs.Arī es esmu krustā sists un nomiris Bauslībai,jo līdz ar KRISTU esmu krustā sists un miris" talak Luters raksta,ka ne bauslībai,grēkam,nāvei nav nekādu tiesību,tie ir krustā sisti,nomirusi.Tad vel ir krustā sisana,kura attiecas uz miesu,par to runa Pēt.1.v.2:21.Tas no "Pāvila vēstules Galatiešiem skaidrojums."Luteŗs.Bija pa rokai tamdēl nedaudz iecitēju. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.06.04 09:25:04
Aivarsun kā vel pārspļaujsmaids jau reizēm pat ledus klučus spēj atkausēt |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.06.04 11:28:25
dafne
vispar jau nav rakstits,ka Dievam tas patikams darbs.
Ja vajag burtu, lūdzu burts: Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana Rom12:1. Pievērs uzmanību sevis nodošanai. Kristus sevi nodeva pirmais, mēs Viņam sekojam.
Aivars
Jeb tu uzskati, ka `anonīmā alkoholiķa` ciešanas neplītējot pārspēj alkoholiķa ciešanas nodzeroties līdz nāvei?
Visu izšķir piederība un kalpošana Kristum.
Vispār Mateja 6:16-18, Un Jesajas 58 liek domāt, ka laipna uzsmaidīšana līdzcilvēkam pārspļauj sevis nīšanu
Nu, ja gribi spļaudīties, var jau sacensties, bet tas atkal tā puiciski sanāk...
Bet vispār tur runa ir par to, ka sevis nīšanu nevajag izbazūnēt, lai visi redz un mani apbrīno, bet drīzāk noslēpt, lai neviens neredz, izņemot Tēvu. Tātad sevis ienīšana tiek paturēta un ieteikta dziļi iekšēji un parādās uz āru stingri ierobežotās veidā, piemēram, privātajā biktī un šāda līmeņa poimēnikā, kā jau te dafne augstāk norādīja. Taču ļaužu priekšā tiek ieteikts neliekuļot ar uzmanības pievēršanu savai iekšējai cīņai ar sevi, bet "liekuļot", ar ārēju pievilcību padarot neredzamu savu iekšējo pašaizliedzību. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.06.04 15:26:07
Ēvalds Bērziņš
Ja vajag burtu, lūdzu burts: Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana Rom12:1. Pievērs uzmanību sevis nodošanai. Kristus sevi nodeva pirmais, mēs Viņam sekojam.
Ko nozīmē "dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri" - uzsvars uz "dzīvu" (tātad ne-mirušu, ne-nogalinātu, ne-iznīcinātu) un "svētu" (neaizskaramu, nodotu Dievam)? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
