atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.10 09:52:45
Pater Henricus
A Tev nav ienācis prātā, ka veltīšanās Dievam ceturtdienās ir ne mazāk aktuāla kā svētdienu rītos? Varbūt pat vairāk no uzupurēšanās prasa 15 minūtes dienā aptekalēt vienu niķīgu sirmgalvi, nekā svētdienas rītā izbrīvēt pāris stundas un atpūsties no līdzcilvēkiem Dievkalpojumā. Tā ka visa šitā `upurēšanas` mācīšana ir vienkārši smieklīga. Vēl tikai jāpiesargās, ka Āmosa 5:21-25 uz šo mācību nekrīt.
Labāk tomēr pieminēsim, ka ir viens Kristus upuris, kas izsmēlis visu mūsu upurēšanu, un baudīsim no tā! Beigu beigās tas arī būs tuvāk VD idejai, kur upuris bija cilvēka iespēja tuvoties Dievam, nevis zaudējums un izdevumi, kas uzlikti par apgrūtinošu pienākumu
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.05.10 10:01:52
Aivars
Vai tu vispār saproti vārdu upurēšanās un upuris nozīmi, ja brauc tam visam pa virsu?
Arī niķīgā sirmgalvja aptekalēšana ir upurēšanās.
Upurēšanās ir saturīgs vārds, jo runā par grūtākā ceļa izvēli un iešanu augstāku motīvu dēļ situācijā, kad neviens nespiež un varētu izvēlēties vieglāko.

dafne, domāju, ka Kristus runā par asiņainajiem tempļa upuriem, kurus jau VD pravieši Viņa vārdā ir kritizējuši.
Cilvēki var iedomāties, ka to aitu ir nokāvuši un Dieva vārdā apēduši, reliģiskais pienākums veikts, Dieva labvēlība ir iegūta, un tālāk var dragāt bez žēlastības pret līdzcilvēkiem.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.10 10:10:50
Pater Henricus
Nu tad pēc šīs Tevis paša izvēlētās definīcijas, kas tur vairs atliek no dievkalpojuma apmeklējuma kā upura? Stāsta, ka tiem, kas mīl, bauslis vairs nešķietot grūts, un Jēzus jūgs esot viegls, aiz kā arī bēdīgais un grūtsirdīgais ir laipni aicināts.
Varbūt, labāk tomēr notici pats un māci arī citiem, ka dievkalpojums ir prieks un iespēja, nevis baigais upuris, ko?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.05.10 10:43:57
Aivars
dievkalpojums ir prieks un iespēja, nevis baigais upuris
Bet vai nav abi divi, jo priecīgu devēju Dievs mīl?
Bet es zinu cilvēkus, kam ieiet baznīcā iekšā vien ir baigais upuris, ko baigi grūti izdarīt.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2012.05.10 11:11:41
Pater Henricus
To nevar neredzēt...
Bet kāpēc Tavuprāt Luters par mises upuri ir rakstījis kā par lielāko elku pielūgšanu? (Šmalk.art.2.daļa)
P.s. Labi, nevienam nav jāklūp krāga par to, ka ir savādāk ticošs (katrs dara un tic kā grib), bet nedaudz vispārinot kas un kāpēc , kas te neskaidrs?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.05.10 20:12:23
Aivars Tu visu laiku ne par to. Kāds savādāk var būt pateicības upuris, kā priekpilna norise? Vismaz tā tam vajadzētu būt.

Raimonds nu bij tur Romas katoļi novirzījušies ar savu viedokli, ka mises upuris ir viens pret vienu tas pats kas Kristus upuris. Un Luters kā sāka ar savu polemisko dedzību!
Ne velti Melanhtons Apoloģijā nepavisam neatsakās no dievkalpojuma kā pateicības upura, jo tas nozīmētu pārvilkt svītru pāri visai iepriekšējai tūkstoš piecsimt gadu Baznīcas dievkalpojuma izpratnei, bet bez šiem Romas katoļu ekscesiem.
Tagad jau to apgalvo vien sevišķi spītīgi Romas katoļi, kuri uz to pastāvot un citādi nevarot.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.10 20:27:34
Pater Henricus
un tomēr... kad Tu pēdējo reizi lietoji vārdu upurtrauks, upurmaks?

un ja runājam par `mises upuri` tad vienīgais tajā arī ir Kristus upuris. Tu aplami dari, iedomādamies izdalīt kaut kādu `mises upuri` atšķirīgu no Kristus upura
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.05.10 20:44:48
Aivars Tu aplami dari, iedomādamies izdalīt kaut kādu `mises upuri` atšķirīgu no Kristus upura - Tu blēņojies, vai?
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.05.10 21:18:35
Pater Henricus
Tagad jau to apgalvo vien sevišķi spītīgi Romas katoļi, kuri uz to pastāvot un citādi nevarot .
Tu arī joko?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.10 21:39:32
Pater Henricus
Vienkārši man šķiet, ka Tu diezgan voluntāri interpretē to, par ko romieši un luterāņi toreiz strīdējās attiecībā uz romiešu tā saukto `mises upuri`

Esmu pārliecināts, ka vienīgais upuris, kas var būt `misē` (dievkalpojumā) ir tas, kurš 1:1 ir Kristus upuris. (kā nojaut, tad 1:1 ir tas pats kas 1x1)
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.05.10 21:51:42
Aivars, Tev ir vai nu aplam garš vai aplam strups degungals, ja Tev šķiet.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.10 21:55:07
Pater Henricus
Tev ir vai nu aplam garš vai aplam strups degungals, ja Tev šķiet.

Iztiksim bez šiem sajūsmas pilnajiem komplimentiem par manu ķermeni, ok? Atgriezīsimies pie dievkalpojuma tēmas
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.05.20 21:04:46
Pāris dienas pavadīju ELCA NY Sinodes asamblejā – Ņujorkas draudze pieder ELCA’i.

Dienaskārtības galvenie jautājumi – budžeta deficīts un dievkalpojuma liturģija draudzēm, kam ilgstoši (vairākus gadus) nav mācītāja …
Asambleju atklājošo dievkalpojumu iesāka ar dziesmu: „ I`ve got the joy, joy, joy, joy …” un turpināja tādā pat noskaņā …

Varbūt šeit minētais drūmums un smagums nav raksturīgs visai luterāņu baznīcai, bet tikai vienai ļoti mazai tās daļai, kas tā pauž sajūsmu par savu izredzētību kā pēdējai un vienīgai īstās patiesības glabātājai?
Eshkola
# Iesūtīts: 2012.05.20 21:54:06
Juris Saivars
Varbūt šeit minētais drūmums un smagums nav raksturīgs visai luterāņu baznīcai, bet tikai vienai ļoti mazai tās daļai, kas tā pauž sajūsmu par savu izredzētību kā pēdējai un vienīgai īstās patiesības glabātājai?
kā naglai uz galvas!!!
p.s. vēl jau iekš lv arī palikuši daži ev. lut. buntavščiki, kas atļaujas priecāties pa ELCA modei
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.05.21 09:29:08
Juris Saivars kas tā pauž sajūsmu par savu izredzētību kā pēdējai un vienīgai īstās patiesības glabātājai . Tātad, vai Tu gribi apgalvot, ka tā ļoti lielā luterāņu baznīcas daļa vairs nav īstās patiesības glabātāja?
Lai gan, ņemot vērā, ka pasaules luterāņu statistiku lielā mērā uztur Zviedrijā un tamlīdzīgā Skandināvijā un Ģermānijā lielos apjomos uzskaitītie luterāņi, to nevar izslēgt.

Eshkola priecāties pa ELCA modei Vai tās ir kādas īpašās elciešu orģijas?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.21 11:21:45
Juris Saivars
Vai tikai tajā ELCA nenesa svešu prieku uz saviem altāriem?
Eshkola
# Iesūtīts: 2012.05.21 22:33:25
Pater Henricus
priecāties pa ELCA modei Vai tās ir kādas īpašās elciešu orģijas
tā ir slepena info! Tev vajag pieejas kodu dabūt, ja gribi zināt
dafne
# Iesūtīts: 2012.05.23 10:11:05
Tā mazliet aizdomājos par "citu" prieku šorīt un šo prieku dod tas,ka ir miers ciešanās un pārbaudījumos.Varbūt tas nav tāds prieks,kad uzliec savu dežūrsmaidu un ej palēkdamies,bet tas ir prieks...jo ir cerība.Tas ir prieks par to,ka Dievs dod visu,lai izturētu konkrētu mirkli vai dienu.Un ne vienmēr to pie māsām un brāliem spējam ieraudzīt,īpasi tad,ja ta īsti nezinām kā šiem pa dzīvi iet.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.23 11:42:40
dafne
Jā, Tu labi aprakstīji kristīgo prieku un kāpēc tas nav uz āru pārāk redzams.
eglīte
# Iesūtīts: 2012.05.23 20:30:10
Dežūrsmaids nav prieks, bet kaut kādas minoritātes izdomāts standarts, kam it kā būtu jāpiemīt kristiešiem.
Prieku es piedzīvoju tad, kad redzu, kā Dievs atbild uz aizlūgšanām. Interesanti, ka redzu, ka draudzes lūgšanas (resp. kur kristieši kopā lūdz, ne katrs atsevišķi) bieži tiek uzklausītās ātri un pārsteidzoši skaidri.
Prieks, kā Dievs pagodinās savu ļaužu vidū.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 26 , pavisam kopa bijuši: 3617