atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.30 19:20:07
Aivarsok...tev taisnība,bet "kaķim" jau bij sakarīga tēma
Ingars
# Iesūtīts: 2012.04.30 20:25:20
Par kaut vienu manu aplamību, lūdzu pamatojumu Bībelē. Es lūdzu piedošanu nejau par tās vēsts saturu, bet gan pasniegšanas formu un izteiksmes veidu atsevišķos momentos, kad izteicos pārāk asi, bez mīlestības.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.04.30 20:50:16
dafne
Atvainojos,ka iejaucos pa vidu,neko īpašu jau nedomāju šo jautajumu uzdodot..tas bij vairāk humoram
Nebija jau par ko atvainoties viss kārtībā.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.30 20:54:53
dafne
`kaķis` atbildi uz savu jautājumu saņēma un tēmu izdzēsa. Principā tur arī nebija nekā daudz ko pārrunāt
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.04.30 21:30:42
Ingars
Par kaut vienu manu aplamību, lūdzu pamatojumu Bībelē.
Es jau Tev, piemēram, pierādīju, cik aplami ir domāt, ka Bībelē nav nekādas liecības, ka būtu šāda iepriekš sastādīta liturģija
Izskatās, ka Tu gribi ieraudzīt Bībelē to, kas pašlaik vislabāk saskan ar Tavu izjūtu, proti, spontānu dievbijību. Tajā nav nekā slikta, ja vien to nepārēdas.

Es lūdzu piedošanu nejau par tās vēsts saturu, bet gan pasniegšanas formu un izteiksmes veidu atsevišķos momentos, kad izteicos pārāk asi, bez mīlestības.
Bet es kā reiz vairāk runāju par saturu. Toni var pieciest, ir dzirdēti arī briesmīgāki. Turklāt, es neticu, ka Tu izteicies bez mīlestības. Mīlestībai vienmēr rūp un to nu Tev nevar pārmest. Jautājums tikai, kam visvairāk tiek Tava mīlestība, formai vai saturam.
Ingars
# Iesūtīts: 2012.04.30 22:29:18
Pater Henricus

Svētā Gara dievišķā gudrība un pieredze jau kopš kāda 2.gadsimta ir tikusi sistemātiski nostuma malā, tās sekotāji vienmēr tikuši vajāti, apsmieti, atstumti, nicināti, miesīgi dzimušais vienmēr ir vajājis garīgi dzimušo, miesīgi dzimusī institucionālā baznīca, kas ir cilvēku radīta organizācija vienmēr vajājusi garīgi dzimušo Draudzi, kas ir Dieva radīts dzīvs organisms.

Ko tad tu sauc par dievišķu gudrību un pieredzi? Vai visas tās sašķeltās reliģiskās organizācijas? Cilvēku izdomātu liturģiju un tradīcijas Svētā Gara vadības vietā? Konfesionālās doktrīnas, kas ir apustuļu mācības fragmenti un dažādi izkropļojumi?

Ņem vērā – „vista” šajā gadījumā būs tas pamats, uz kā celta Draudze, proti – apustuļi un pravieši, bet stūrakmens un pamatu pamats KUNGS JĒZUS KRISTUS. Bet tagad paskatīsimies uz institucionālo baznīcu, kuru tu centies aizstāvēt – tā ir sašķelta, sakropļota Kristus Miesas imitācija, netikle, kurai bez Jēzus ir vēl daudz citu mīļāko, Frankenšteina zombijs (tā garīgi izskatās mākslīgais ekumēnisms). Šai reliģiskajai organizācijai nav pamata Svētajos Rakstos, tā nav no Dieva, tāpēc tai arī nevar būt dievišķa pieredze un gudrība. Tā ir drīzāk cilvēku pašu miesīga un pasaulīga pieredze un gudrība. Dieva Draudzes gudrība un pieredze sakņojas Dieva Vārdā, bet institucionālajai, organizētajai baznīcai ir pieredze vienīgi garīgās netiklības piekopšanā ar pasaules varenajiem. Jūsu autoritātes ir tradīcijas, konfesionālās doktrīnas, garīdzniecība un jūsu pašu izdomātie priekšstati par Dievu nevis Dievs pats. Tā ka šī institūcija, šī reliģiskā organizācija nav tā „ola”, kuru dējusi „Vista”, bet kaut kādas garāmskrejošas „dzeguzes” atstāta sveša „ola”. Citiem vārdiem sakot – tas, kas notiek institucionāli-organizētajā baznīcā nesaskan ar to, kas rakstīts Bībelē.


Jānis Kalniņš

Ja manis teiktajā kaut kas nesaskan ar Bībelē rakstīto – lūdzu, atklāj man to, citādi tas ir tikai tavs Bībelē nepamatots viedoklis, ka es maldos. Piedod, brāli, bet es tevis teiktajā saskatu tikai tukšu demagoģiju, jo es nerakstīju nekādas tādas dīvainas lietas (kā piemēram tās, ko tu pieminēji), kurām nav pamatojuma Bībelē. Es arī neesmu teicis, ka nedrīkst lasīt neko citu kā Bībeli, runāt neko citu, kā vien ar Bībeles citātiem, nedz arī, ka nedrīkst mācīties skolās. Tu visu sagrozi un mani apmelo.

Kas attiecas uz to nabaga brāli, par kuru tu stāstīji – vienmēr velns centīsies pie katras izdevības diskreditēt Svētā Gara manifestācijas, tās imitējot un izķēmojot, vienmēr būs tādi, kuri centīsies pagodināt savu miesu, nevis Dievu, vienmēr būs kādi viltus pravieši, tādi, kuri dzird balsis, kas nav no Dieva. Taču ir vēl ļaunāki gadījumi, nekā ar tevis minēto brāli. Ir arī tādi mācītāji, kuri kā papagaiļi atkārto pareizas lietas, kuri sauc uz Jēzu – Kungs, Kungs – taču nedara Viņa prātu. Viņi katru svētdienu novada dievkalpojumu pēc vienas un tās pašas cilvēku izdomātas liturģijas, kuru reizēm pamaina dažādās variācijās, bet nekad nepakonsultējas ar Dievu, ko Viņš šajā kārtējā draudzes sapulcē vēlētos darīt. Viņiem tāpat katram ir savas konfesionālās doktrīnas, kuras bieži vien ir pretrunā ar Dieva Vārdu, taču turpina tos melus sludināt draudzei.


Ēvalds Bērziņš

Nu tad salīdzini manu runu ar Bībeli.
Bībeli citēt jau nav nekāda māksla. Bet runāt pēc Bībeles, neņem ļaunā, Tu vēl tikai mēģini. Lai Tev veicas.


Es jau neteicu – salīdzini ar kādiem atsevišķiem, no konteksta izrautiem Bībeles, bet gan ar Bībeli – tas nozīmē ar visu Bībeli pilnā kontekstā. Pasaki – kas konkrēti ir nepareizi, ja jau tu pats zini, kā ir runāt pēc Bībeles. Kas tad manā runā konkrēti nebija pēc Bībeles?

Es atzīstu, ka ne vienmēr runāju pareizi, ne vienmēr attiecos pret cilvēkiem pareizi, taču tas, par ko es šeit runāju nav vis manis paša izdomāts, bet gan Dieva atklāts caur citiem brāļiem, kuri stingri balstās Dieva Vārdā.
Kā Tu zini, ka tas ir no Dieva? Izklausās drīzāk, ka jūties pāršāvis pār strīpu un nu gribi visu atbildību novelt uz Dievu un citiem brāļiem.


Kā jau teicu – salīdzini un tad, ja tev ir iebildumi, pamato tos Bībelē, nevis savā personīgajā viedoklī.

Kur Bībelē ir kaut netieši minēts, ka vietējo draudžu sapulces norisinājās pēc kādas iepriekš sastādītas liturģijas?
Kaut vai šis piemērs: Ap.d. 3:1 Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto.
Dievbijīgam jūdam bija jālūdz Dievs 3x dienā plkst 9., 12. un 3. dienā, turklāt viņi uzskatīja, ka lūgšanai Templī ir lielāks spēks. Divi no visredzamākajiem apustuļiem tātad ievēro senās paražas. Viņi kristīgās ticības dēļ tās neatmeta un labi saprata, ka šīs lietas ir saskanīgas.


Lūgšanai ir spēks vienmēr, kad tiek lūgts garā un patiesībā. Lasi vēstules ebrejiem, romiešiem un kolosiešiem, kā arī apustuļu darbus – tur šīs tēmas ir visai labi atrunātas, ka mums nav jāseko vecās derības levītiskās kalpošanas likumiem. Vai tad tu esi arī apgraizīts, vai pienes visus tos upurus, vai dari visas tās lietas, par ko rakstīts Mozus grāmatās? Tas tev nav nekāds zviedru galds, no kura paņemt sev tīkamāko. Tas, ka Pēteris un Jānis gāja ap lūgšanu laiku uz templi, nenozīmē, ka viņi bija saistīti ar vecās derības tradīcijām. Bībelē tāpat arī rakstīts, ka ticīgie vienkārši pulcējās pa mājām un viņiem nebija noteikti nekādi īpaši laiki. Turklāt – kur šajā vai kādā ctā rakstu vietā norādīts, ka Draudze savas sapulces organizēja pēc kādas iepriekš sastādītas liturģiskas kārtības?

Par kaut vienu manu aplamību, lūdzu pamatojumu Bībelē.
Es jau Tev, piemēram, pierādīju, cik aplami ir domāt, ka Bībelē nav nekādas liecības, ka būtu šāda iepriekš sastādīta liturģija
Izskatās, ka Tu gribi ieraudzīt Bībelē to, kas pašlaik vislabāk saskan ar Tavu izjūtu, proti, spontānu dievbijību. Tajā nav nekā slikta, ja vien to nepārēdas.


Vai tu varētu pastāstīt, kur Bībelē ir šādas liecības?

Jošs Mulders

Par levītiskās kalpošanas likumiem, tradīcijām un kārtībām ir atrunāts, ka tas viss ir nākamo lietu ēna, ka tam vairs nav nekādas nozīmes Draudzes dzīvē. Ja būtu kaut kāda īpaša jaunās derības liturģiju forma, tā tāpat, kā vecās derības forma, būtu kaut kur atklāta. Nav nekādas liecības Bībelē par speciāli iekārtotām telpām, nedz par kādām liturģiskām kārtībām. Nekādas liecības par to neparādās arī, kad Pāvils korintiešiem stāsta par to, kā uzvesties sapulcēs. Viņš tikai uzsver, ka viss lai notiek kārtīgi un pieklājīgi. Nekur Bībelē nekādas liecības par iepriekšsastādītām programmām attiecībā uz Draudzes sapulcēm. Turklāt, tā kā Svēto Rakstu mērķis nav atklāt matemātikas noslēpumus, bet gan evaņģēliju, tad, loģiski, ka Svētie raksti runā par evaņģēliju un visu, kas grozās ap to – tāpēc tur nav runa par trigonometriju, taču ir liecības par draudzes ikdienas dzīvi un dažādajām aktivitātēm.

Tie ir institucionālās baznīcas garīdznieki, kuri izdomājuši savus kontekstus un savas interpretācijas. Viņi ir iemācījuši lajus skatīties uz Bībeli caur konfesionālās interpretācijas brillēm, nevis vērtēt savas konfesionālās doktrīnas Bībeles gaismā. Loģiski – jo tādā gadījumā viss kļūst skaidrs, tad jau visi saprastu, ka īstenībā „karalis taču ir pliks”. Problēma sākās ar to, kad vietējo draudžu bīskapi sāka cilvēciski organizēt draudžu aktivitātes, nepaklausot Svētajam Garam, kā rezultātā sapulces kļuva tukšas un bezjēdzīgas. Šo tukšumu tad nu arī kompensēja ar greznām liturģijām, rituāliem un tradīcijām.

Kas attiecas uz kalpotāju kvalifikāciju un izglītību – Pāvils taču nicināja savu visai cienījamo izglītību, tāpat arī lielākā daļa apustuļu bija no „prasto ļaužu vidus”. Viņi bija labākajā gadījumā izgājuši rabīnisko skolu bērnībā, taču kā redzam – gudrie rakstu mācītāji palika kā muļķi Jēzus mācības priekšā. Par Jēzu un vēlāk arī Viņa mācekļiem visi brīnījās – no kurienes šiem tāda gudrība, viņi taču ir nemācīti ļaudis, parasti cilvēki. Arī Pāvils izteica skaidru viedokli par gudrību, tieši pretēji tevis teiktajam – Dieva Gars visbiežāk izvēlas darboties caur tiem, kurus pasaulē neuzskata par gudriem un mācītiem cilvēkiem. Bībelē mēs arī neredzam, ka Draudzei būtu kādas īpašas skolas, kur sagatavo mācītājus. Visa skola bija kopīga sadraudzība, kad garīgi nobriedušākie brāļi (parasti apustuļi, pravieši un mācītāji) mācīja nenobridušākos (tā teikt – no sirds uz sirdi), kā arī viņi paši savulaik bija mācījušies
Vērotājs
# Iesūtīts: 2012.04.30 22:48:17
Ingars
Jēzus ta Jēzus. A Ingara gudrību kāds kaut reizi ir apbrīnojis?
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.30 23:01:40
Aivars
aa.nu tad es atvainojos,domaju ka tu izdzēsi.
nepaspēju ne godīgi izlasīt,ka jau pazuda..
Aivars
# Iesūtīts: 2012.04.30 23:39:59
dafne
Par ko atvainoties? Neesmu jau rainars, kas zina, ko Tu pie sevis esi klusībā domājusi
Lai gan stingri neatbalstu Kristū neieinteresēto spēlēšanos ar tekstiem, neizdzēsu.
Principā, konkrētajā rakstuvietā nav vārds `eksūsia` - pilnvaras, bet `dinamis` - spēks, jeb fiziska (arī brutāla) vara. Līdz ar to, pēc JD loģikas tas vairāk atbilst grēkam, nekā Dievam
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.04.30 23:41:28
Ingars
Lasi vēstules ebrejiem, romiešiem un kolosiešiem, kā arī apustuļu darbus – tur šīs tēmas ir visai labi atrunātas, ka mums nav jāseko vecās derības levītiskās kalpošanas likumiem
Visiem? Vai tik viens no galvenajiem likumiem nebija kalpot pašam Dievam?
rainars
# Iesūtīts: 2012.05.01 09:58:55
Brāļi, kā pašiem šķiet, vai neizskatās ka notiek barbariska skabargu vilkšana no otras acs neuztraucoties ka var sabojāt redzējumu. Kāds vēl pa starpam pajokojās , kāds piekomentē , padalās domās un jau kāds ar savu mērauklu klāt. Tā vien izskatās ka mācītāji ir tikumības policisti, kuri sasien-prasa no pavalstniekiem atgriešanās augļus paši nepieskardamies.
Jēzus jau saka ka pēdējos laikos būs vilki aitas drānās , kas nesaudzēs savu ganāmo pulku, izdomās pašizdomātu Dievkalpošanu un runās ka ausis niez, tas ir ka sirds netiks aizsniegta , tātad tukša prātuļošana.
Lielākā lieta jau ka to gribam ieraudzīt citos un vilkt ārā , bet sevi paskatīt spogulī aizmirst.
Ja manī nav mīlestības un lēnprātības sniedzot atdziņas , kā arī ja nevaru ar lēnprātību atgriezt kādu brāli dzīvajā , ne forumā , kur ar cenšos , tad esmu šķindošs zvārgulis un slimoju ar ķildošanās problēmu.
Paldies Dievam par Svēto garu kas uzrāda un ka varu pateikties un nožēlot un pie nākamās izdevības , kuru sakāto Dievs nolikt šo eksāmenu Mierā un no tā gūt Prieku. Tā arī mana atbilde uz uzdoto jautājumu : kā izpaužas prieks, nu gan ne burtiski atbildot. Ja burtiski tad atceroties dziedāšanu, arī oziannu un Dieva Jēru pārņem jaukas atmiņas un prieks. Tik nu jāsaka ka tas ir labi , bet cik ta ilgi pienu dzersi , jādod ar citiem. Tas ir labi un jauki un tā piederas, bet citiem ar vajg kalpot un kā Dievs vada tā vada , katram jau ir dota kāda dāvana ar ko kalpot. Tik mums cilvēkiem tā otra dāvana kas ir citam liekas savāda un dīvaina un mēc cilvēki mēdzam par to cepties un mērīt pēc savas sapratnes , ne kā izpatīkot Dievam, kurš tās ir devis.
Rūķis
# Iesūtīts: 2012.05.01 10:33:45
rainars
Taisnība. Tu slimo ar ķildošanos. Taču kas no tādas skārdenes par zvārguli? Tankšķis tikai
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.05.01 11:04:32
rainars
Brāļi, kā pašiem šķiet, vai neizskatās ka notiek barbariska skabargu vilkšana no otras acs neuztraucoties ka var sabojāt redzējumu. Kāds vēl pa starpam pajokojās , kāds piekomentē , padalās domās un jau kāds ar savu mērauklu klāt. Tā vien izskatās ka mācītāji ir tikumības policisti, kuri sasien-prasa no pavalstniekiem atgriešanās augļus paši nepieskardamies.

Runājot par skabargām, palūko, vai paša baļķis neaizmiglo skatienu. Tak paskat, ko pats saki par mācītājiem - tā vien izskatās, ka tu visus mācītājus apsūdzi farizejiskā divkosībā.

Lielākā lieta jau ka to gribam ieraudzīt citos un vilkt ārā , bet sevi paskatīt spogulī aizmirst.

Es par to pašu.
rainars
# Iesūtīts: 2012.05.01 11:32:13
Paldies, paldies par novērtējumu. Man patiešām ir liela pieredze, stāžs sevi aizstāvēt un bieži tas izskatās ka ķildojos. Pateicība tam un tiem cilvēkiem kas man sludināja prieka vēsti un to ka mans Aizstāvis tagad ir Jēzus Kristus Svētajā Garā. Tas man palīdz un man aizvien mazāk un mazāk gribas sevi aizstāvēt , līdz ar to ķildoties.
Tas man ir pa pagodinājumu ka tieku salīdzināts ar skārdeni. Jā patiešām es zinu ko nozīmē zvans un zvanīt , jo esmu bijis par zvaniķi. Atšķirība ir liela. Paldies brāļi ka to ka ļaujat manī redzēt šos Svētā Gara , nu ja ne augļus tad aizmetņus.

Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.

Lai vai kā, bet nu man ir pie-dzīvojumi.

Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.

Savaldībā kā izrādās ticības mērs- interesanti. Man patīk!
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2012.05.02 14:06:39
Ingars

Tagad nav laika - bet vakarā uzrakstīšu nopietnāku atbildi. Bet tagad tikai viens atgādinājums - Tu neesi uzrakstījis, kur un kad notiek dievkalpojumi, kas Tavā izpratnē ir pietiekoši bibliski. lai varu turp aizbraukt un piedalīties. Ceru, ka tā nav kāda slepena un tikai izredzētajiem paredzēta informācija.
Arno& [193.200.201.67]
# Iesūtīts: 2012.05.03 10:31:32
Ingars- neapšaubāmi ir lietas, kurās institucionālā, kā tu saki, baznīca parāda savu cilvēciskās puses nepilnību, birokrātijā piemēram. Mācītājs Kalniņš ir bijis pirmais to kritizētājs.
Bet nesalīdzināmas ir Baznīcas evaņģēliskās Vēsts doktrīna tās patiesumā un tava šūmēšanās.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.05.03 16:26:48
Arno& [193.200.201.67]
Tas tāpat kā velns cilvēka prātā viena koka dēļ norakstīja visu paradīzi. Kas no tā iznāca?... Bet cilvēks negrib mācīties pat no savām kļūdām.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.05.03 17:55:24
Ingars , patiesībā tas, ar ko tu te nodarbojies, ir psiholoģisks, tātad dvēselīgs un miesīgs, fenomens - sektantisks baznīcas vērojums. Ne tu pirmais , ne pēdējais, kas ticis pārņemts ar to.
Ja tu nopietni un godīgi turpināsi iet ticības ceļu, Kristus ar Svēto Garu tevi mācīs raudzīties uz Viņa baznīcas lietām ar mazāk kritisku un vairāk empātisku skatījumu.

Visi šie - jau kopš kāda 2.gadsimta ir tikusi sistemātiski nostuma malā , ir ļoti primitivizēti uzskati, it kā Kristus nespētu un nevarētu valdīt Pats Savā Draudzē.
(Atgādina kaut kādu Jehovas Liecinieku brošūru tipa kritiku, kuriem ir papilnam visādu dīvainu agrāku laiku sektu slavinājumu, lai vismaz kaut kā gūtu pamatu, diemžēl neveiksmīgi, savai jaunizveidotajai kristietībai oponējošajai reliģijai. )
Bet, par spīti cilvēku kļūmēm, grēkiem, un nepilnībām Kristus caur Vārdu un Sakramentiem ir bijis Kungs Draudzē vienmēr.

Kas attiecas uz tevis kritizēto baznīcas institucionālismu, aiz kura patiešām brīžam varētu pazust dzīvi cilvēki ar viņu konkrētajām vajadzībām, tas ir neizbēgams cilvēku kopā esamības elements pat baznīcā, jo simtiem draudžu klātbūtne prasa kaut kādu organizācijas elementu. pie tam šīs draudzes nav nākušas tukšā vietā, bet tajās esošie cilvēki ir mantojuši iepriekšējo celtos dievnamus. Arī to garīgo aprūpi nepieciešams nodrošināt centralizēti un pasargāt labticīgus draudžu cilvēkus no destruktīviem sektantiem.
Tikai nelielās neatkarīgās misijas draudzēs varētu no tā kādu brīdi izvairīties, bet tāda nav parastā draudžu situācija.

Un visas šīs jaunās draudzes, kuras , iespējams, pārstāvi arī tu, satur institucionālisma elementus - līderis, viņa palīgi, t.s. slavēšanas grupas vadītājs, spainīšu nēsātāji, pie durvīm stāvētāji, grupu vadītāji u.c.. Jeb citos vāŗdos - tipiska institucionalizējusies draudze.
Pat šeit reiz pieminēto kvēkeru organizācija bija institucionāla savā vēlmē izvēlēties savu to vai citu garīgās darbības veidu.
Tā kā - domā līdzi...
rainars
# Iesūtīts: 2012.05.05 14:12:41
Ē,ē ēbrāļi, nu varbūt pietiks zaimot, lamāt Ingaru, nu pie kam bez sāls. Sāls tak ir tā kas aptur pūžnošanu. ja mēs esam neraudzētas maizes un sāļi tad vilksim tās skabargas ar lēnprātības garu un skatīsimies ka paši nekrītam un velkot skabargu nesadragājam visu aci, redzējumu.
Svētīgu atgriešanās laiku pašiem un tos kurus gribam tjipa atgriezt. Nu bet varbūt atgriezt uzticēsim Dievam ne mūsu subjektīvajam atgriešanās plānam.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.05.05 14:39:34
rainars
Bet varbūt pietiks jums pašiem kašķi meklēt un muļķīgām pamācībām uzstāties?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 115 , pavisam kopa bijuši: 4539