atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Mk.9:38-41
dafne
Iesūtīts: 2012.03.19 10:13:34
38 Jānis Viņam sacīja: "Mācītāj, mēs kādu redzējām Tavā Vārdā izdzenam ļaunus garus.Tas neturas pie mums, un mēs tam to esam lieguši, tāpēc ka tas neturas pie mums."
39 Bet Jēzus sacīja: "Neliedziet viņam, jo neviens nedara brīnumu Manā Vārdā, kas tūdaļ par Mani varētu runāt ļaunu.
40 Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums.
41 Jo, ja kāds jūs dzirdinās ar kausu ūdens tāpēc, ka jūs Kristum piederat, patiesi Es jums saku: tam viņa alga nezudīs.


Balstoties uz šiem pantiem,ka arī Lūk.9:49-50, kāds izbijis luterānis man centās iestāstīt,ka viņam draudze nav vajadzīga.Kā jūs saprotat šīs Rakstu vietas?
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
dafne
# Iesūtīts: 2012.03.19 10:24:18
Tāds lūk jautājums.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.19 10:43:45
Šķiet, Jēzus te norāda, ka viņa mācekļiem nav obligāti visus regulēt pēc pašu prāta, taču neredzu, kur te būtu kas sacīts par draudzes maznozīmību. Vēl vairāk, nākamajā pantā, ko šeit ierakstīji kā pēdējo, taču tiek īpaši uzteikts tas, kurš novērtē cilvēka piederību Kristum, tātad draudzi.

Bet runājot par tiem, `kam draudze nav vajadzīga`, kādreiz tam varbūt ir saistība arī ar to, cik viņi paši ir vajadzīgi draudzei
vilks
# Iesūtīts: 2012.03.19 10:45:27
Man draudzes vajadzīgums ir aksioma. Ja skatās kopumā, tad visur Jaunajā Derībā figurē draudze, tāda individuālā personiskā ticība bez draudzes kopības netiek nekur proponēta. Man drīzāk šķiet, ka šis teksts aicina nevis likvidēt draudzes un katram dzīvot individuāli, bet gan uzreiz nemesties saukt par antikristu ikvienu, kas nepieder manai kopienai.
dafne
# Iesūtīts: 2012.03.19 11:06:40
Aivars
Piekeras sij rakstu vietai,tik tapec..ka Jezus saka,"kas nav pret mums tas ir ar mums".vins saka,ka nav pret Kristu,bet ir pret baznīcu tādu,kāda tā ir pašlaik-sasaistot cilvēku ar savam macibam,apzogot to un izmantojot(cilveks pabijis ir vairakaas draudzes)
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.19 11:21:54
dafne
Nu tur laikam cilvēkam tad fonā ir citas problēmas, kādēļ arī šo rakstu vietu viņš ļoti grib saprast citādāk, nekā tā ir rakstīta.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.03.19 14:31:53
imo pat vientulji pravieshi, askeeti kas plivinaajaas apkaart pa pasauli basaam kaajaam, formaali piedereeja draudzej... un "man draudze nav vajadziiga" ir indikators, ka cilveekam fig sapratne par Kristietiibu vispaar
dafne
# Labojis dafne: 2012.03.19 18:23:10
vilkstas tik daudz nav par draudžu likvidēsanu..cik par to,ka "pestīšana ir ārpus baznīcas"arī..un vispar jau daudz tadu cilvēku,kuri kaut kādu iemeslu dēļ aizgājuši no baznīcas,neuzticas tai...bet "ticiba uz Kristu",ka vini saka,nav zudusi.

Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.19 19:05:41
dafne
Zini, naktī uz svētdienu redzēju jocīgu sapni, ka uz dievkalpojumu cilvēki nav sanākuši un tas it kā jāatceļ, un tūlīt pēc tam atkal it kā skatu, kad ļaužu masas drūzmējoties plūst pa šaurām durvīm baznīcā kā trolejbusā dziesmusvētkos, un ir skaidrs, ka notiek `revaivals`, bet iekšā ieejot lūdzēju rindas ir skrajas. Špāsīgs sapnis, ko gan jau ierosināja Vilka diskusija par draudžu izaugsmi, bet gribot negribot aizdomājos, vai vienmēr pats apmeklējot dievkalpojumu esmu arī tajā pa īstam piedalījies, un vispār cik caurmērā ir to, kas patiesi ierodas baznīcā tieši uz dievkalpojumu. Es tiešām neesmu pārliecināts, ka ar to vien, ka Tevis minētam cilvēkam iestāstītu, ka draudze viņam ir vajadzīga un viņam tajā jābūt, īsti atrisinātos tā problēma, uz ko norāda fakts, ka attiecībām ar Kristu to pieiets selektīvi izvēloties, kas šķiet un kas nešķiet vajadzīgs.
dafne
# Iesūtīts: 2012.03.19 20:11:07
Aivars
nē,viņam neko iestāstīt nevar,bet man liekas,ka viņs arī neliksies mierā..kadu stundu mums bij pinpongs,lai ko teiktu..viņam sava Rakstu vieta pretī.
Man īsti nav skaidra šī Rakstu vieta,kas ir tas "kāds"par kuru Jānis runā....
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.19 20:18:08
dafne
Baidos, ka neviens nezina. Leģendas jau var izdomāt. Bet acīmredzot, tas bija kāds Jēzus sekotājs, kam vienkārši `neštimmēja` ar Jāņa komīti, kas šad tad mēdza būt visai zelotiska. Interesantāks ir moments, kādēļ Jēzus lieto formu `mums` - vai apliecinot, ka Jāņa komīte nav atstumta, vai arī norādot, ka šis `kāds` arī ar Viņu ne vienmēr turas kopā. (tur varētu būt teiksim `samarieša` faktors, par ko citur Jēzum sanāca saruna ar Jēkabu un Jāni) Bet drīzāk domāju, ka ir pirmais variant, jo atceries, kā iznāca tur priestera Skevas dēliem, kas mēģināja ar eksorcismu nodarboties `tā Jēzus vārdā, ko Pāvils sludina"
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.03.19 21:03:27
dafne
Vērtīgas pārdomas! Lk.9.nodaļa tiešām ir interesanta ar to, tā rāda, ka cilvēku izpratne par Jēzu ir dažāda. Īpaši, tālāk lasot, pieminētie samarieši, viņi ir pat agresīvi. Savukārt apustuļi par šādu viņu gājienu grib pat atriebties. Acīmredzot sapratne par Kristu, kāda ir Viņa loma t.sk. Viņa mācība - arī laikabiedriem nav pati par sevi saprotama. Cilvēks neticēs, ja viņam vienkārši teiks - tici Jēzum! Acīmredzot liela nozīme ir liecināšanai - nonākt līdz skaidrībai. Zināma attīstība izpratnē, iegūt labāku, pieaugušāku pārliecību par Kristu. Pirmkārt jau pašiem kristiešiem ticību saredzēt ne tikai kā irocionālu dievišķu brīnumu vai dāvanu, bet reālu personu kam vērts ticēt un uzticēties. Raktos smuki par to stāstīts, tie paši Berojas kristieši - "vārdu labprāt uzņēma , meklēdami ik dienas Rakstos, vai tas tā esot." (Ap.d17:11) Vai vēl Pāvils Tesalonokos, "kā parasti, iegāja pie tiem un trīs sabatus runāja ar tiem par rakstiem, tos izskaidrodams un pierādīdams, ka Kristum vajadzēja ciest un augšāmcelties no mirušajiem." (Ap.d.17:2)

Nezinu, iespējams tās vietējās pārmantotās tradīcijas, bet pie mums vairāk ir pieņemts par ticību runāt ļoti atšķirti no Rakstiem, no vēstures... no racionalitātes, toties vairāk kā dāvanu, ticības brīnumu. Kā kristieši runā par ticību? Garīgs fenomens, brīmums, misticisms, mītiskā domāšana utt. Lai gan jau pieminētos Ap.d. tas pats Pāvils ļoti konkrēti sludina Kristu, Augšāmcelšanos utt.

Kopumā tas tikai pārliecina, ka ir vērts runāt, runāt un vēlreiz runāt un liecināt par mūsu Kungu. Paldies, ka šito visu pacēli!
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.19 23:35:58
Raimonds
nesen skatījos dažu labu filmu par turīnas līķautu, kurā arī aktualizēta ticība personai ne plikām idejām. Bet kā Tev pašam šķiet, cik daudz konceptu par Jēzu, Viņa darbu, utt... tieši kā koncepti ir daudzu apziņā aktuālāki nekā Viņš pats?
Luterānis
# Labojis vilks: 2012.03.20 00:02:43
Sveiki!
Par šo rakstu vietu labs A. Bites sprediķis:

http://www.bikerudraudze.lv/images/stories/sprediki2012/Spredikis.. _120212.mp3

īpaši no 8m29s
dafne
# Iesūtīts: 2012.03.20 09:59:12
Luterānis
Paldies!
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2012.03.20 10:24:58
Aivars
Labi noformulēji - plikas idejas. T.i. operēšana ar plikām idejām - domāšana, polemizēšana. Šai sakarībā šo svētd. bija trāpīga Rakstu vieta (Jņ.3:14utt.). Zīme ir nekas cits kā pats Kristus. Par šo vērts parunāt!

Manuprāt liecība par Kristu ir tā, kas spēj darīt kristieti brīvāku, patstāvīgāk domājošu, necerot un nepaļaujoties šiem pašu vien cilvēku autoritāšu radītiem pliko ideju fantomiem . Jo galu galā kā spredikķī Aleksandrs smuki cilāja veco polemiku par, kas ir kristīgās draudze un autoritātes? Precīzi pateica, kā ja šīs plikās, arī skaistās idejas par sakārtotāku Baznīcu, labāku disciplīnu utt. materializējas un galu galā it kā pilnīgi nevainīgi, bet nostājas pret pašu Kristu un Viņa Ev-ju. Jā ,kā Tu sacīji, ka koncepti ir daudzu apziņā aktuālāki nekā Viņš pats

Gribu pajautāt, kā Tu domā, ja cilvēkus pie draudzes piesaista sludinātājs par kuru draudžu locekļi var nebeigt slavēt un apbrīnot, ka viņš labi izskatās, skaisti runā, dzied un prot labi sabārt nepaklausīgos ir nozīmīgā par to, ka viņš pilnīgi šķērsām sapratis Ev-ju?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.20 11:06:23
Raimonds
Starp citu par šīs tēmas citātu var palasīties - http://www.concordiasem.ab.ca/docs/LTR_XIV.pdf sākot ar 10.lpp.
It kā jau nekas oriģināls, bet jauki apskatīta paralēlo Rakstu vietu teksta nianses, kā arī neliels ieskats vēsturiskajās interpretācijās
dafne
# Iesūtīts: 2012.03.20 11:21:26
Raimonds
Man šķiet,ir labi,ja macitajs neslepj to,ka ari ir cilvēks..ka var kļūdīties un jā,dažreiz pat visu salaist dēlī.Tas neļauj cilvekiem to idializēt un nostādīt Dieva vietā.Bet pieļauju,ka arī pati draudze var šādu vidi radit,kura nepieļauj kļūdas..ir līdz nelabumam pareiza..un uzstāda macītājam savas prasības...lai tas labi runātu,dziedātu,izskatītos
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.20 11:48:34
Raimonds
Atvaino, nepamanīju to jautājumu beigās. Neizpratu vienīgi kādā veidā `nozīmīgāk`.
Šito savulaik Aigars D., cik atceros, sauca par `miesas evaņģēliju`. Bet vēsturē netrūkst piemēru tam kā harizmātiski līderi ir radījuši vistrakākās sektas, vai runa par Raspuķinu, Visvarionu u.c. Starp citu, arī presbiteris Ārijs, ariānisma tēvs, esot bijis lielisks runātājs, un beigu beigās viņa sekotāji arī cītīgi misionēja ģermāņu ciltīs.
Vien baidos, vai mēs te nenovirzāmies no sākotnējās diskusijas tēmas.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.03.20 12:45:14
Aivars
Komentārā ir parādīta šī atšķirība starp vārdiem "ar jums/ mums" (Lk.9:49,50) un "ar mani" (Lk.11:23). Evaņģēlijos to labi var redzēt, kad runa iet par mācekļiem (draudzi) un kad par pašu Kungu. Resp. pestīšana ir iespējama ārpus redzamās Baznīcas (konteksts vairāk gan runā par mācekļu pretenzijām), bet nav iespējama bez Kristus.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.03.20 13:03:29
dafne
Tā ir, nemaz nav jāmeklē augstas matērijas vai idejas, kad vienkāršas patikšanas vai nepatikšanas, simpātijas vai antipātijas var pārvērsties par lielāko šķērsli veselīgam Evaņģēlijam. Interesanti paralēlā Rakstu vieta - Mk.38-41, Jānis kā problēmu uzrāda dziļi garīgas lietas t.i.garu izdzīšanu, atkrišanu no apustuļiem (ar sīkumiem Jēzu nav ko traucēt ), bet Jēzus runā par ūdens kausa pasniegšanu. Manuprāt šeit kaut ko var saklausīt, ko nozīmē uzticība Jēzum mazās lietās .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 56 , pavisam kopa bijuši: 12463