Grēciniece 
|
Iesūtīts:
2007.01.21 19:06:36
Objektīvu apstākļu dēļ mana dievkalpojumu dzīve rit divās draudzēs – vienai piederu ar sirdi un oficiāli, otra ir tā, kur pamatā esmu svētdienās. Mans mācītājs jau pirms gadiem deva pirmo dziļāko ieskatu par liturģijā notiekošo, kas palīdzējis patiesi izdzīvot un izbaudīt dievkalpojuma svinēšanu. Un to ar prieku varu darīt savā draudzē, kur A kārtība ir maksimāli izkopta un atstrādāta. Tas gan rada grūtības būt tur, kur tas tā nav. Tad nu kādi jautājumi par dievkalpojuma norisi. Šoreiz par mūziku.
1.Varbūt likšos dīvaina, taču katru reizi satrūkstos, kad dievkalpojumā dzirdu atskanam populāras R.Paula, I.Kalniņa vai citu pasaulīgu autoru melodijas, vai, piemēram, gaidot uz Svēto Vakarēdienu,- Gunāra Kalniņa “Baltā”, taču kronis visam bija, kad dievk. sāka skanēt savulaik populārā krievu bērnu dziesmiņa “V travke sidjel kuzņečik…” Jūsu domas? |
|
Grēciniece |
# Labojis Grēciniece: 2007.01.21 19:06:47
Un otrs – manuprāt dievkalpojumā viss ir ļoti loģiski un kulminējoši sakārtots, tāpēc grūti pieņemt, ka visai bieži tas tiek pārvērsts par vietu, kur ērģeļmeistars varētu izrādīties, t.i., nevis ērģeles organiski pakļaujas dievkalpojuma plūdumam, bet tās kļūst par dominējošo elementu. Piemēram, tā vietā pēc 1.lasījuma, lai ļautu draudzei dziedāt dziesmu, visi gaida, kamēr mūziķis izspēlēsies utt. Man gan šķiet, ka dievkalpojums nav solokoncerts, jo tas dievkalpojumu pamatīgi sadrumstalo, bet varbūt maldos. |
então vilkasuns  |
# Iesūtīts: 2007.01.21 19:15:08
vohou, moins, tas tiešām ir kronis visam, man ir vairāk vai mazāk konservatīvs viedoklis, tāpēc par sienāzīšu dziesmiņu es noteikti sarīkotu traci  |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.01.21 19:19:44
Daudzas kristīgas melodijas, piem. Amazing Grace ir sākumā bijušas laicīgas melodijas - vai nu tautas dziesmas, vai komponistu sacerētas... ko kristīgā sabiedrība laika gaitā akceptējusi un iemīļojusi.
Nedomāju, ka ērģelnieki kalpo draudzē, lai izrādītos . Domāju, ka tāds pārdomu brīdis pēc sprediķa, ērģeļu mūzikai skanot, ir ļoti svētīgs. Ka ir laiks pārdomāt un iegrimt personīgā lūgšanā (kurai mūsu dievkalpojumos it kā nav ne vietas, ne laika, jo viss raiti rit uz priekšu). |
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2007.01.21 19:30:45
Gadiem to mēģinu skaidrot tieši tā, taču tās ērģēles (kuras spēlē meistarīgi, par to nav runa!) ir tik uzbāzīgas, ka nemaz NEVAR tādā skaļumā padomāt par notiekošo (un ja vēl tas tiek uzspiests vietās, kur liturģijā tas nemaz tā nav paredzēts). Varbūt neko neteiktu, taču man tiešām ir iespēja svinēt brīniškīgi sakārtotu dievkalpojumu, kur nav tāda raustīšanās un nevajadzīgi salikti akcenti. Saka jau, ka daudzas problēmas ceļas no salīdzināšanas... |
Samuēls  |
# Iesūtīts: 2007.01.21 23:40:42
Bet ko teiksiet, ka daudzās draudzēs "un ar tavu garu" joprojām dzied meldiņā "podmoskovnije večera"? Draudzes kas lieto A kartibu izvelejušās gan citu meldiņu. |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.02.03 12:04:53
Es arī savā draudzē jau kuro gadu lūdzu, lai tak tām ērģelēm kaut kas notiktu. Reizēm Kungs manu lūgšanu paklausa, un tad var dzirdēt, ka draudzes arī dzied, kas, manuprāt, nāk draudzei tikai par svētību. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.02.04 23:53:41
Zaurs
Vai drīkst jautāt - Jūs esat mācītājs? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.02.04 23:55:40
Samuēls
Vai tad "Un ar tavu garu" nav drusku vecāks meldiņš nekā "Podmoskovnije večera"?... |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2007.02.25 20:43:34
Zaurs
Ja nevar dzirdēt, kā draudze dzied, tad jau tā ir draudzes, nevis ērģeļu problēma. Un ja nu ir par skaļu, tad nemaz nevajag Dievu lūgt, lai kaut kas notiktu ērģelēm, iesākumā varētu mīļi aprunāties ar ērģelnieku(ci), jo visām ērģelēm ir arī klusie reģistri. Mana ērģelniece reģistrē saskaņā ar to, cik cilvēku ir baznīcā, tas ir`loti vienkārši. Ja vajag, es varu parādīt, kā to dara. |
Jānis_Bitāns  |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.25 22:09:13
Esmu dzirdējis arī dievkalpojumā, ka "virs galvas viens vienīgs piena ceļš". To sauc par sakrālu lietu profanāciju. Tas ir nožēlojami un ir ziņojams LELB liturģikas komisijai.
Citreiz, Grēciniec, aizej pie ērģelnieka un pasaki lai nemuļķojas un neapgrūtina tev lūgšanu, domāju, ka paklausīs. Ja ne, tad ej prom! |
juzis  |
# Iesūtīts: 2007.02.26 12:07:32
Man labs garīgais - tu saki ērģelniekam, kāpēc jūs spēlējat te par kuzņečiku ?!
Bet viņš atbild - NU kā, Dieva radība vien ir! 
Pirmo reizi dzirdu par tādiem brīnumiem, nav nācies sastapties. |
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2007.02.26 12:19:21
Nav brīnumi, Juzi, bet manu svētdienu realitāte vairāku gadu garumā! Arī par Piena ceļu no tās pašas draudzes.
Taisnība māc.Bitānam - tik kliedzošās reizēs nav jāklusē un pa kaktiem jārunā, bet jāsaka tiem, kas ar to visciešāk saistīti - mācītājiem un ērģeļniecei, drīzāk jau pirmajiem, jo tas taču ar viņu akceptu tā var notikt.
Es gan pagaidām diemžēl esmu tikai gļēvi noklusējusi, tik vien kā ar kādiem daugiem neizpratnē pārrunājuši pēc kārtējā "brīnuma", jo oficiāli šai draudzei vairs nepiederu. Kā nu tā ne savā piederības vietā "pravas kačāšu"... |
liturgs [87.110.5.87] |
# Iesūtīts: 2007.02.26 20:32:06
Es piekritīšu, ka daudzus gabalus - kyrie, gloria, agnus Dei, vajag pārkomponēt, padarot tos cēlus un himniskus. Citādi latvieša 700.gadu verdzības jūgs skan cauri. |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.02.27 14:40:43
>liturgs
Kuramā vietā skan cauri?
Un kā gan tos pārkomponētos gabalus draudzei iemācīt, kad liturģijā mūzika ir gandrīz svētāka(neaizskaŗamāka) par Dievu debesīs? |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.02.28 10:06:31
Varētu pie viena arī izlabot Sanctus... a to sanāk kaut kāds apcirpts. |
Jānis_Bitāns |
# Iesūtīts: 2007.02.28 11:12:35
Grēciniece
LELB Mūzikas un liturģijas nodaļas locekļi, saskaņā ar Baznīcas gadagrāmatas datiem it: Jānis Vanags, Elijs Godiņš, Ivo Grantiņš un Jānis Ginters. Gadagrāmatā ir atrodami arī e-pasti uz kuriem vari nosūtīt savu jautājumu un saņemt labu un izsvērtu atbildi. |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.02.28 20:34:19
Zaurs
Es savās lauku draudzītēs ieviesu A kārtību, ieviesu jaunu Kyrie dziedājumu un dažu mēnešu laikā draudze to bez problēmām apguva. Par veco Sanctus gan esmu dalītās jūtās - no vienas puse tas vecais ir gauži labs un cēls, ērģeles var spēlēt Tutti un tiešām liturģijā var atdalīt šo dziedājumu kā eņģeļu kori. Ja grib kaut ko citu, tad arī prefācijas dziedājumus ir jāmaina. Tas, kas līdz šim ir piedāvāts, pagaidām mani nav uzrunājis, Kyrie dziedājums gan - tas ir vienkārši vienreizējs (tas, ko piedāvāja liturģijas komisija, cik zinu Viļa Kolma komponēts). Un kur tad tu esi rāvis, ka liturģijas mūzika ir neaizskarama? Ar visām liturģijām problēma ir tā, ka ne visi mācītāji ir dziedoši, un vēl mazāk ir ar kādām zināšanām mūzikā. Tādā gadījumā tu vari izstiepties vai sarauties, bet liturģija tāda saraustīta vien būs. Tādēļ mans ierosinājums - mācītāju izglītošanā mūzikai pievēršama daudz lielāka vērība.
liturgs
Kuri dziedājumi tad ir tie žēlabainie atkārtojumi? Vienīgais, kas nāk prātā, ir Ak, Tu Dieva jērs, bet tam jau tādam ir jābūt, bez tam tas ir lieliski aizvietojams, ja draudzēs ir kori. Mēs dažkārt esam praktizējuši, ka šo dziedājumu nomainam ar kādu kora dziedātu mesas daļu. Bet šis dziedājums jau ir tāds meditatīvs pēc savas būtības. |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.03.02 19:50:22
Liturgs
Par Gloria nezinu, man tur neiznāk nekāds atkārtojums, Bet pie Sanctus tas man nemaz netraucē, bezt tam, es tagad gan neņemos apgalvot ļoti autoritatīvi, bet man šķiet, ka šis atkārtojums jau ir Bībelē, Bez tam atkārtojums tajā vietā darbojas diezgan labi arī no izteiksmes viedokļa - tas uzsver, ka tiešām viss ir pilns Dieva godības. Bez tam ir jau jauni ieteiktie dziedājumi, kurus dažas draudzes jau lieto. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
