atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudzes attīstība
vilks
Iesūtīts: 2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās?

Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē" (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas )
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 49 . 50 . >>
AutorsZiņas teksts
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.16 14:54:25
Domāju, ka tūlīt sekos tēmas iekrāsojums zaļganā krāsā, ka tēma ir slēgta.
nopietns
# Iesūtīts: 2012.08.16 15:23:50
šādiem nepieklājīgiem, apvainojošiem un galvenais nepatiesiem tekstiem nav vietas LELB mājas lapā. Tas būtu redaktora uzdevums lūkoties lai teksti atbilst foruma noteikumiem.
dafne
# Iesūtīts: 2012.08.16 15:55:18
jādzenas pēc Dieva Valstības,tad arī visas lietas tiks piemestas..
ej nu notici tik sarežģītos laikos
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.16 16:03:53
nopietns

nepatiesiem tekstiem nav vietas LELB mājas lapā - tad, lūdzu, izskaidrojiet lietas, kā bija patiesībā, lai nerastos baumas un pārpratumi. Man jau vienalga, bet jūs pašu draudžu locekļu labā.
dafne
# Iesūtīts: 2012.08.16 16:14:45
Uldis
tad, lūdzu, izskaidrojiet lietas, kā bija patiesībā, lai nerastos baumas un pārpratumi. Man jau vienalga, bet jūs pašu draudžu locekļu labā.
Tu esi ļoti gādīgs,bet domāju vienai lielai draudžu locekļu daļai šitais nemaz neinteresē..par nožēlu..vai par laimi..nemaz nezinu
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.16 17:10:48
nopietns
Taisnība jau ir. Bet ar ko šis konkrētais Jura izteikums ir tik ļoti nepatiesāks kā daudzi citi šajā forumā, ka izpelnījies tik lielu ievērību?
Kas gan.. tas liek aizdomāties par informācijas apriti starp LELB un LELBA, ja reiz turienes mācītājs domā, ka ir zaudēta katedrāle.

Cita lieta, ka laikam tēma ir pārvērtusies beztēmā, kur nezkādēļ trīs neLELB garīdznieki dedzīgi strīdās par specifiskiem LELB jautājumiem, LELBiešiem pašiem neiesaistoties.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.16 17:23:14
nopietns
tava augstmanīgā uzstāšanās kaut ko atgādina, kaut kur šo toni jau esmu dzirdējis…

Bet – pieļaujot, ka varbūt patiesi esi nopietns taisnības meklētājs, nevis kāds no GASN bīdītājiem – tevis citēto komentāru dzēšu … nav mans mērķis laupīt vienkārši ticīgajiem sirdsmieru … bet baznīcas augstmaņi lai atbild Dieva priekšā.

P.S. – apsūdzība LTA atmešanā tavu sašutumu neizraisa … tātad tā nav „nepieklājīga, apvainojoša” un galvenais patiesa … labi, to atstāsim.
P.S.S – ak tad šī tomēr vēl ir „LELB mājas lapa”. Saites no turienes uz šejieni vairs nav … go figure

================

analītiķu … (kas) strādā ar līdzīgiem un daudz lielākiem aizdevumiem rūpīgi apsvērts un par darboties spējīgu atzīts plāns

Re, Aivar, ne mēs vienīgie tā lidostas nēģera – Bruklinas tilta tirgotāja klienti … tam čalim bizness gājis no rokas.
rainars
# Iesūtīts: 2012.08.16 17:42:40
Vai kāds te izsakot savu komentu ar ir aizdomājies ka kāds cilvēks uzsākot savus Garīgās dzīves meklējumus ir apmeklējis vai apmeklē šo dikusu?
dafne
# Iesūtīts: 2012.08.16 17:50:55
Juris Saivars
ak tad šī tomēr vēl ir „LELB mājas lapa”. Saites no turienes uz šejieni vairs nav … go figure
kā nav?..ir...durvis tik aiztaisitas,bet logs palicis vaļā

par tēmu..draudzes attīstība...pie jums sv.skola darbojas arī...vai ir tikai jaunietes ?

Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.16 17:55:02
rainars
Vai kāds te izsakot savu komentu ar ir aizdomājies ka kāds cilvēks uzsākot savus Garīgās dzīves meklējumus ir apmeklējis vai apmeklē šo dikusu?

Šī diskusija rāda, ka LELB nav tikai reliģisko pakalpojumu sniegšanas un īpašumu apsaimniekošanas uzņēmums.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.16 18:05:20
Pater Henricus Runājot par GASN viens no .. izgāšanās iemesliem bija tas, ka pircēji padzirdēja par opozīciju kura nāca no daļas to draudžu mācītājiem ...

Atstāj labāk šo gebelsiādi tiem, kam par to naudu maksā, viņiem tās izklāsts izdodas daudz pārliecinošāk.

Nekustamo īpašumu vērtību aprēķina 3 veidos – no kuriem tikai viens ir uzskatāms par drošu Latvijas apstākļos: pārdošanas vērtība ir līdzīga ienākumam, ko var gūt 10 gados īpašumu izīrējot …
Ja pārējo 2 aprēķinu rezultātā iegūtās summas ar šo nesakrīt - tas liecina par spekulāciju klātbūtni attiecīgajā tirgū un ar to saistītajiem riskiem …
Būvēt GASN varēja tikai balstoties uz izīrējot iegūstamo ienākumu apjoma …
bet ņemt kredītu pret solījumu ieguldīt līdzekļus un tad izmaksāt to sev pašiem algās – tā ir shēmošana.


================
Pater Henricus, Aivars nepārzinot Vecrīgas topogrāfiju ... domā, ka ir zaudēta katedrāle.

tā nav topogrāfija … elementāra jurisprudence.

darbībās ar nekustamiem īpašumiem tiek izšķirti vairāki veidi to nodošanai lietošanā bez atlīdzības – patapinājums, aizdevums, glabājums.

kad tautasdziesmas mīlošā latviešu tautiņa pagaišā gadsimta vidū tika mobilizēta palīgā sociālisma celtniecībā, tā nacionalizēja baznīcai lērumu īpašumu.
Kaut arī sociālismu bija „rūpīgi apsvēruši un par darboties spējīgu atzinuši” daudzi ievērojami analītiķi … piemēram jurista un dzejnieka Raiņa švāģeris Pēteris Stučka – tas izgāzās.

Un valsts atgrieza īpašumus …
daļu kā patapinājumu – atdeva atpakaļ to pašu, ko bija pievākusi
daļu kā aizdevumu – atgrieza nevis pašu īpašumu, bet tā ekvivalentu.

Rīgas Doma gadījumā vispirms atgrieza par ekvivalentu atzīto ēku Doma 1 … pēc tam LELB ieķīlāja dvēseli pie latvju politiķiem pret Domu pašu … bet tā ekvivalentu pagrūda …

kādreiz - kad politiķi gribēja par Domu nopirkt LELB bīskapa svētību savām nelikumībām, viņš atteicās no amata ...
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.16 18:36:24
dafne
Pie Ņujorkas draudzes darbojas 3.5 latviešu skolas – bez Ticības mācības tajās māca arī latviešu valodu, Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju … darbojas tautas deju pulciņi. Par pusskolu saucu to, kura nepulcējas katru nedēļu, bet reizi mēnesī …

Šī skola Long Island skola pulcējās svētdienās, draudzes baznīcā … viņi piedalījās dievkalpojuma sākumā, tad tiem tika teikts īpašs „bērnu sprediķis” un viņi devās tālāk uz citām nodarbībām. Long Island ir kļuvis dārgs rajons, jaunām ģimenēm vairs nav pa kabatai, tādēļ bērnu skaits un līdz ar to skolas rosība ir sarukusi.

New Jersey draudzei sava īpašuma nav, tur skola pulcējas īrētās (parasti baznīcu) telpās … diena sākas ar svētbrīdi, reizi mēnesī ar dievkalpojumu …
Brooklyn draudzei īpašuma vairs nav … tur skola pulcējas īrētās telpās.
Yonkers ir draudzes otra baznīca – tur skola pulcējas vai nu sestdienās vai svētdienās .. ja svētdienās, tad piedalās dievkalpojumā, sestdienās svētbrīži …
Ticības mācību 4-8 klasēm māca mācītāji, jaunākajām klasēm skolotāji.
Skolās kopā mācās kā Amerikā, tā Latvijā dzimuši bērni, kā no latviešu, tā jauktām ģimenēm … daži amerikāņu vecāku ved arī no Latvijas adoptētos bērnus …
Kopumā skolas apmeklē kādi simts bērni.
Vasarā darbojas bērnu nometne Katskiļu kalnos.
rainars
# Iesūtīts: 2012.08.16 18:43:51
Un cik ilgi vēl atlicis materiālā priekšrocības pret garīgo?
Liekas tie beigu laiki tā vien tā vien kā jau atnākuši, jāsāk tak beidzot tīrīties un saprast, kā arī ņemt to nopietni.
dafne
# Iesūtīts: 2012.08.16 19:14:24
Juris Saivars
Pie jums viss notiek!
o..labs tas variants,ka macitaji maca ticibas macibu(4-8kl.)berniem
Bet tā vispār skolenu skaits pieaug vai tomer ar katru gadu klūstt mazaks?
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.08.16 19:50:54
dafne
Ilgtermiņā, protams, sarūk … pēdējā desmitgadē gan svārstās - pāris pēdējos gados ir pat pieaugums … asimilācija un demogrāfija ir ļoti spēcīgi spēlētāji mūsu lauciņā.

Pasniegt Ticības Mācību 10 – 14 gadīgajiem … tas ir gabaliņš bez kauliem. Pašreiz pie manis mācās divi pašpasludināti budisti, viens dievturis un viens ateists.

Bet ar jaunajiem reizēm iet vēl lustīgāk. Iedomājies – kalni, zilas debesis, uz plašas verandas sasēdušies kādi 20 ķipari (no 2-6) … viņiem pa vidu uz krēsla macītājkunks lēni uzņem valodu: „Nu redziet, bērni, šīs debesis, šos mākoņus, šos kalnus … cik brīnišķīgi Dievs to visu iekārtojis;” – un tai brīdī viens zeperis svarīgi deklarē: „Dievs nav īsts … Big Bang ir īsts” … macītājkunks zaudēja uz valodu un atguva to tikai, kad bija aiz stūra kārtīgi izsmējies – nekad nebiju cerējis piedzīvot tik anekdotisku situāciju tik burtiskā veidā …
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.08.16 20:59:42
Aivars

ur nezkādēļ trīs neLELB garīdznieki dedzīgi strīdās par specifiskiem LELB jautājumiem

Ja viens no šiem ne-LELB mācītājiem ir domātas manas piezīmes, tad es protestēju. Nevis es ierosināju iztirzāt lietas par LELB finansiālajām problēmām, bet gan tāds "mācītājs" kā Pater Henricus. Vai vispār esi ievērojis, ka visur tur, kur parādās iepriekš minētā persona, visas tēmas pārvēršas par naudas tēmām?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.16 21:10:48
Uldis
Esmu ievērojis, ka tas notiek gana bieži, bet tavs vispārinājums tomēr atkal nebūs līdz galam patiess.. un kāds nopietnais varētu atkal te paust nepatiku.
Vien šodien tā padomāju, ka savā paradoksālā veidā jūs visi trīs nelelbieši esat dzīvi piemēri arī LELB `draudzes attīstībai`
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.16 21:16:16
Mārtiņš

Šķiet, ka Filips Melanhtons (turpmāk FM)pēc dabas bija perfekcionists – kaut ko iesācis, viņš nekādi nespēja to pabeigt, bet centās to aizvien uzlabot: publicējis Loci Communes 1521, viņš pārrakstīja 3 reizes - 1535, 1543, 1559. Ar Loci viņš, protams, varēja darīt ko vien gribēja, tas bija viņa privāts darbs … Bet Confessio Augustana (turpmāk CA) tekstu FM turpināja uzlabot vēl pēc tam, kad tā tika parakstīta un iesniegta (priekšā nolasīta) ķeizaram.

Sākumā tie bija latīņu teksta slīpējumi – bet ne tikai. No V artikula, kā latīņu(1531), tā vācu(1533) versijā FM izmeta vārdus – kur un kad Dievs to grib.
Tālāk trakāk – 1540 X artikuls jau skanēja apm.: „Par tā Kunga Mielastu tie māca, ka ar maizi un vīnu un Kristus un miesa un asinis tiek patiesi piedāvātas …” – bez jeb kāda nosodījuma nepareizi mācošajiem (reformātiem). XVIII artikulā tika dzēsts: „Bet Dieva taisnība rodas sirdī, kad caur Vārdu tiek uzņemts Svētais Gars”, tiek pārmainīts nobeigums – par cilvēka dabas nespēju panākt iekšējās ierosmes – dievbijību, uzticību Dievam …

Šie un citi labojumi tiek ieviesti politisku apsvērumu dēļ – lai panāktu vienošanos ar Šveices reformātiem. FM nepastājas līdz izstrādāja variantu, ko 1540. gadā Strasbūrā Kalvins bija ar mieru parakstīt …

Luters pret sava kolēģa pūlēm esot izturējies mierīgi – kaut arī dzirdēts sakām: „Filip, Filip, nu liec taču to CA mierā – tas vairs nav tavs, tas ir baznīcas dokuments”. FM centienus uzšūt „poļu zābaku” – kas vienlīdz labi derētu abām kājām, kā reformātiem, tā luterāņiem – Lutera dzīves laikā kritizēja retais …

Šī centienu īstie augļi ienācās vēlāk – kad atguvās Roma. Metoties pretuzbrukumā reformācijai jezuīti prasmīgi operēja ar CA dažādajiem tekstiem, apsūdzot luterāņus, ka tie paši nemaz nezin – ko ir reiz imperatoram lasījuši priekšā.
Nepārvērtējama nozīme tam, kuru variantu kurš atzina, bija 1555. gadā – kad ķeizars noslēdza pamieru ar Šmalkaldes Līgu … tām vācu zemēm, kuru valdnieki bija parakstījuši CA 1530 tika atļaut praktizēt savu ticību .. Variatas atzinējus spieda atgriezties katolicismā ar spēku.
30 gadu karā (1618–1648) pāvesta karaspēks reizēm piedāvāja žēlastību tiem, kas bija atzina CA 1530, reizēm tiem, kas citus variantus … nevienam vien godājamam protestantu mācītājam nācās apcerēt atšķirības starp CA un Variata šūpojoties aiz bārdas pakārtam pie savas baznīcas durvīm.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.16 21:42:37
Juris Saivars

Filip, Filip, nu liec taču to CA mierā – tas vairs nav tavs, tas ir baznīcas dokuments - šajā sakarā ir nepareizi teikt, ka CA (precīzāk: Confessio Fidei [CF]) autors ir FM. Viņš gan to saraks`tija, bet tas ir autoru kolektīvs. Tāpēc arī Luters pārmeta FM - tā vairs nepieder viņam. Ja tiek uzsvērts, ka CA autors ir FM, tad ar to ir jāsaprot Variata. Tāpēc tas bija visai divdomīgi, kad Vanags savā ievadā nosauca FM par CA autoru. Apoloģija - jā, tas ir FM darbs. Taču arī tas lielā mērā balstījās kolektīvajā dokumentā.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.16 21:47:42
Aivars

Vien šodien tā padomāju, ka savā paradoksālā veidā jūs visi trīs nelelbieši esat dzīvi piemēri arī LELB `draudzes attīstībai`

Nevajadzētu skaidrojumus interpretēt tā, kā tas tev vai konjunktūrai ir izdevīgi. Jāņem vērā, ka šāda veida formātos ir grūti vai pat neiespējami detalizēti izskaidrot katru apgalvojumu. Tāpēc to vienmēr var pārprast, kur nu vēl apzināti sagrozīt, lai oponentu iekrāsotu pelēkās vai melnās krāsās.
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 49 . 50 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 60 , pavisam kopa bijuši: 33585